AS LATEKO BANKA šā gada pirmā pusgada peļņa bija 3,530 milj. latu, kas ir 1.99 reizes vairāk kā aizvadītā gada pirmā pusgada laikā. Bankas aktīvi jūnija beigās bija 247,225 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 94,205 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 165,833 milj. latu, kredītu – 106,125 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 19,047 milj. latu.

LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 60 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Tuvāka informācija par LATEKO BANKU pieejama: http://www.lateko.lv .

Nozīmīgāko 2005.gada 1.pusgada notikumu apskats

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

"LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs Oskars Guļāns atstājis amatu bankā, liecina bankas paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientiem pārvaldes speciālists Ramils Db atzina, ka O. Guļāns no bankas valdes priekšsēdētāja amata aizgājis pēc paša vēlēšanās un bankā vairs nestrādā kopš 1.marta. Patlaban par "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelta valdes locekle Irēna Skobeļeva. R. Kadirov atzina, ka LATEKO BANKA jau iesniegusi jaunā bankas valdes priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Finanšu un kapitāa tirgus komisijā. Viņš vēl neatklāja potenciālā bankas vadītāja vārdu — tas būs zināms pēctā apstiprināšanas FKTK. O. Guļāns "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs bija vairāk nekā piecus gadus. Amatu mainījis arī "LATEKO BANKAS" līdzšinējais valdes loceklis Jurijs Šapurovs, kurš turpmāk būs bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā aizstājot Ēriku Rusbergu, kurš savukārt turpmāk būs bankas padomes loceklis. "LATEKO BANKA" ir dibināta 1992.gada aprīlī. Tās akcionāri ir Latvijas kompānijas un uzņēmēji.

LATEKO BANKA ir papildinājusi valūtas tirdzniecības jomā piedāvājamo pakalpojumu klāstu. Profesionālajiem tirgus dalībnieki, kuri ikdienā īpaši aktīvi un lielos apjomos pērk un pārdod visdažādākā veida valūtas, banka ir sākusi piedāvāt jaunu īpaši viņu vajadzībām piemērotu tirdzniecības platformu valūtu konvertācijai starpbanku valūtas tirgū - LATEKO PRIME FOREX. Ar šīs platformas palīdzību var veikt valūtu tirdzniecības operācijas no pirmdienas līdz piektdienai visu diennakti. Valūtu tirdzniecība notiek uz Today, Tomorrow, Spot, Forward noteikumiem, bez tam var tikt slēgtas valūtu mijmaiņas (Swap) operācijas. Platforma darbojas tiešsaistes (reālā laika) režīmā. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Pagājušajā gadā banka sāka piedāvāt elektronisko valūtu maiņas un tirdzniecības sistēmu LATEKO Trade, kas tika izstrādāta balstoties uz to uzņēmumu un privātpersonu darbu, kas ikdienas biznesa darījumos bieži izmanto valūtu konvertācijas pakalpojumus. Savukārt jaunā LATEKO PRIME FOREX platforma tapa vadoties no banku un lielo finanšu darījumu kompāniju darba specifikas. Tādējādi uz šo brīdi LATEKO BANKA nodrošina valūtu maiņas iespējas atbilstoši ikvienas klientu grupas individuālajām vajadzībām, vai tā būtu privātpersonu, uzņēmums vai arī banka”

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

LATEKO BANKA 2005.gada provizoriskā peļņa bija 5,795 milj. latu, Db informēja bankā. Tādējādi provizoriski, pērnā gada peļņa ir nedaudz lielāka kā gadu iepriekš. Bankas auditētā 2004.gada peļņa bija 5,203 milj.latu. Bankas aktīvi decembra beigās bija 264,991 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 58,378 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 172,855 milj. latu, kredītu – 109,336 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 21,068 milj. latu. Pērn bankas nozīmīgākie notikumu vidū bija pamatkapitāla palielināšana no 12 249 928 Ls līdz 15 499 928 Ls. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvēra jaunas norēķinu grupas un filiāles Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, kā arī pārstāvniecību Baltkrievijā. Kopumā LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 67 norēķinu grupās un 9 filiālēs. LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei, uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. LATEKO BANKA pērn novembra beigās bija 11. vietā 23 banku vidū.

“LATEKO BANKA” šogad pirmajā ceturksnī nopelnījusi 2,435 milj.latu, kas ir 1.78 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, Db informēja bankā. Bankas aktīvi marta beigās bija 258,265 milj. latu, aktīvi pārvaldīšanā – 87,918 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 214,671 milj. latu, kredītu – 97,042 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 17,919 milj. latu. “Pirmajā ceturksnī sasniegtie rezultāti ir pārspējuši pat cerēto gan uzrādītās peļņas, gan ieviesto pakalpojumu ziņā. Bankas izvēlētā politika, piedāvājot jaunus un mūsdienīgus pakalpojumus, kā arī demokrātiskus tarifus, ļāvusi piesaistīt jaunus lietotājus un klientus gan biznesa vidē, gan arī starp privātpersonām,” atzīmēja LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētājs Sergejs Gusarovs. Šogad pirmo trīs mēnešu laikā “LATEKO BANKA” audzējusi pamatkapitālu no 12 249 928 LVL līdz 15 452 723 LVL. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvērusi jaunas norēķinu grupas Rīgā un Liepājā. Tāpat uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. Vēl LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei.

“LATEKO BANKA” kopā ar divām investīciju bankām Dresdner Kleinwort Wasserstein un UBS ir piedalījusies Ukrainas Nadra bankas obligāciju emisijas organizēšanā un izplatīšanā kā emisijas līdzorganizators, Db informēja LATEKO BANKĀ. Emisijas līdzorganizatoru vidū bija arī Latvijas "Parex Banka" un Grieķijas Alpha Bank. Emisijas apjoms ir 100 miljoni ASV dolāri, termiņš līdz obligāciju dzēšanai – 3 gadi, ienesīgums 9.5%. „Mēs šo piedāvājumu pieņēmām, tā kā mūsu starptautiskajos tirgos strādājošie klienti ir ieinteresēti augsta ienākuma finanšu instrumentu iegādē. Saņemot šai darījumā līdzorganizatora (co-manager) statusu, LATEKO BANKA nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā jaunemitēto vērtspapīru tirgū," saka Sergejs Gusarovs, LATEKO BANKAS Valdes priekšsēdētājs. „Ukraina pēdējā gada laikā ir piesaistījusi lielu starptautisku interesi finanšu aprindās. Nesen sekmīgi notika Krivorozstal privatizācija. To Indijas investori nopirka par 4.79 miljardiem USD, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi palielinājās 1.5 reizes. Ukrainas lielākās kompānijas, tai skaitā komercbankas, ir guvušas iespēju piesaistīt finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos. Nadra bankas emisija ir viens no sekmīgajiem piemēriem, kurš apliecina ārzemju investoru ieinteresētību ieguldīt Ukrainas ekonomikā,” atzīmē LATEKO BANKAS Investīciju pārvaldes vadītājs Pēteris Antropovs.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

LATEKO BANKA 3.oktobrī atver pirmo norēķinu grupu Ogrē, (t.c.”ELVI”). LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientu pārvaldes vadītājs teic: “Uzsākot darbu Ogrē, ceram gūt tikpat lielu popularitāti ogrēniešu un pilsētas viesu vidū, kā tas ir citviet Latvijā, kur piedāvāto pakalpojumu klāstu un demokrātiskos tarifus ir augstu novērtējuši gan esošie bankas klienti, gan apmeklētāji, kuri LATEKO BANKĀ iegriežas regulāri, kārtojot nepieciešamās finanšu un darījumu operācijas.” Ogres norēķinu grupā apmeklētāji varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un LATEKO Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Tuvākā mēneša laikā piedāvājamo pakalpojumu klāsts tiks paplašināts – uzsākta norēķinu kontu atvēršana un apkalpošana, depozītnoguldījumu pieņemšana. u.c. uzņēmēju un iedzīvotāju pieprasīti pakalpojumi. Ogres iedzīvotājiem LATEKO BANKA ir sarūpējusi īpašu dāvanu un informē, ka pirmo mēnesi Ogres norēķinu grupā Lattelekom, TELE2, LMT, Latvenergo un Latvijas Gāzes rēķinus varēs apmaksāt bez bankas komisijas maksas.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Sākot no 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstus un atlīdzības pārskaitīs uz bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Atgādinām ka, lai neaizkavētos pabalsta vai atlīdzības izmaksa, neatlieciet norēķinu konta atvēršanu. Tā numurs VSAA ir jāpaziņo līdz 2005.gada 15.jūnijam. Lai atvērtu norēķinu kontu LATEKO BANKĀ līdzi jāņem ir pase. Norēķinu konts “LATEKO BANKA” tiek atvērts bez maksas; norēķinu konta apkalpošana ir bez maksas; skaidras naudas iemaksa un izmaksa latos ir bez maksas. Bez tam bez maksas tiek izsniegta debetkarte Maestro un pieslēgta internetbanka. LATEKO BANKĀ iedzīvotāji var apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus pēc izdevīgiem tarifiem. LATEKO BANKA konta numuru VSAA paziņos pati.

Turpinot paplašināt klientu apkalpošanas centru tīklu, Lateko banka Rīgā, 27.decembrī tirdzniecības centrā «Debesmanna» atver norēķinu grupu. Jaunajā norēķinu grupā Rīgas «Debesmannā» klienti varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un Lateko Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus bez konta atvēršanas, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Lateko bankas «Debesmannas» norēķinu grupa atvērta visu nedēļu. Lateko banka piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 58 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas.

«LATEKO BANKA» 2004.gada provizoriskā peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 6.295 milj. latu, bet provizoriskā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 5.498 milj. latu, kas ir 2.37 reizes vairāk nekā 2003.gada peļņa (2.319 milj. LVL). Ievērojamāko daļu no peļņas ir paredzēts novirzīt LATEKO BANKAS pamatkapitāla palielināšanai. LATEKO BANKAS aktīvi (bez aktīviem pārvaldīšanā) decembra beigās bija 314.152 milj. latu, kas ir par 17% vairāk nekā 2003.gada beigās (267.461 milj. LVL). Bankas aktīvi kopā ar aktīviem pārvaldīšanā decembra beigās sasniedza 395.736 milj. latu, kas ir par 24% vairāk nekā 2003. gada decembrī (319.707 milj. LVL). Noguldījumu apjoms decembra beigās bija 219.658 milj. latu, kas ir par 2% mazāk nekā 2003.gada decembrī (223.455 milj. LVL). Savukārt kredītportfeļa apjoms decembra beigās bija 75.268 milj. latu, kas ir par 84% vairāk nekā 2003. gada decembrī (40.948 milj. LVL). «Pateicoties piedāvātajām nestandarta kreditēšanas shēmām starptautisko tirdzniecības operāciju un kravu pārvadāšanas jomā, būtiski audzis klientiem izsniegto kredītu apjoms. Bez tam. banka ir ieņēmusi kuģu iegādes finansēšanas nišu. Banka ir izvērti piegājusi kredītportfelim kopumā, tādējādi tas ir diversificēts gan kredītņēmēju, gan tautsaimniecības nozaru, gan kredītu produktu aspektā,» teic LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētāja vietniece Irēna Skobeļeva. Bankas kapitāls un rezerves decembrī sasniedza 17.756 milj. latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2003.gada decembrī (12.257 milj. LVL).

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Saskaņā ar mediju aģentūras Media House un pētījumu kompānijas Gemius veikto pētījumu, 61% Latvijas interneta lietotāju interneta pakalpojumus izmanto katru dienu. Divas trešdaļas respondentu internetu izmanto jau divus un vairāk gadus, viena trešdaļa daļa internetu sākusi izmantot pēdējo divu gadu laikā, informē Media House valdes loceklis Juris Liepiņš un Gemius Baltic pārstāvis Lauris Lietavietis.

Media House valdes loceklis Juris Liepiņš apgalvo, ka pētījums pierāda, ka strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājās datori (90%). No tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums.

Salīdzinoši pirms diviem gadiem mājās dators bija 50% interneta lietotāju, savukārt internets tikai 60% mājas datoru īpašniekiem.

Gemius Baltic pārstāvis Lauris Lietavietis stāsta, ka, salīdzinot šos datus ar identiskiem pētījumiem, kas veikti citās valstīs, acīmredzams ir fakts, ka Latvijā un Lietuvā ir vairāk izteikti aktīvi interneta lietotāji. Piemēram, Čehijā un Ukrainā internetu katru dienu izmanto tikai attiecīgi 40% un 31% no visiem interneta lietotājiem, kamēr Latvijā tie ir 61%, bet Lietuvā 69%.

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 % 4.90 % 5.00 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 3.38 % 3.56 % 4.33 % 4.65 % 5.21 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 4.45 % 4.70 % 5.42 % 5.63 % 5.87 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 3.38 % 3.56 % 4.33 % 4.65 % 5.21 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 4.45 % 4.70 % 5.42 % 5.63 % 5.87 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 % 4.90 % 5.00 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.30 % 3.70 % 4.10 % 4.15 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.10 % 3.30 % 3.50 % 3.85 % 4.05 % Komercbanka Baltikums**** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** 2.30 % 3.50 % 4.00 % 4.20 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka*** 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.80 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.50 % 3.75 % 3.80 % 3.90 % 4.00 % Parex banka 2.80 % 3.30 % 3.40 % 3.50 % 3.60 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka 3.00 % 3.25 % 3.35 % 3.50 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.15 % 3.20 % 3.30 % 3.51 % Trasta komercbanka 3.50 % 3.75 % 4.05 % 4.40 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 4.30 % 4.70 % 4.95 % 5.15 % 5.20 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 4.75 % 4.95 % 5.10 % 5.25 % 5.25 % Komercbanka Baltikums**** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.15 % 4.50 % 5.00 % 5.25 % 5.35 % Latvijas Biznesa banka** 2.00 % 2.50 % 3.00 % 4.00 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.75 % 4.90 % 5.00 % 5.10 % 5.15 % Parex banka 4.30 % 4.50

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Banka LVL USD EUR Atmaksas termiņš: 3 gadi Aizkraukles banka* 6.49 – 7.79 4.81 – 6.11 4.70 – 6.00 Hansabanka** 5.70 – 7.70 4.70 –6.70 4.60 – 6.60 Hipotēku banka 7.45 7.50 – 8.00 6.00 – 8.50 LATEKO banka* 7.00 – 8.40 6.50 – 7.50 6.00 – 7.50 Latvijas Krājbanka 6.85 – 8.05 7.35 – 8.55 6.72 –7.92 Latvijas Unibanka* 7.40 – 9.40 4.50 – 6.80 5.30 – 7.60 Multibanka 6.00 – 8.00 3.00 6.00 – 8.00 Nordea banka 5.81 – 7.56 4.77 – 6.52 4.57 – 6.32 Parekss banka 6.50 – 8.50 4.50 – 6.50 4.60 – 6.60 NORD/LB Latvija 7.00 – 9.50 4.40 – 6.90 5.03 – 7.53 Rietumu banka 7.15 – 10.00 5.50 – 7.50 6.50 – 8.50 Baltijas–Amerikas Hipotēku sabiedrība*** – – 6.50 Atmaksas termiņš: 10 gadi Hansabanka** 6.10 – 8.10 5.40 – 7.40 5.10 – 7.10 Hipotēku banka 7.00 5.50 5.50 Māras banka 8.50 – 10.00 7.50 – 9.50 7.25–9.25 Multibanka – 3.00 6.00 – 8.00 Nordea banka – 6.20 – 7.95 5.76 – 7.51 Parekss banka – 6.00 – 8.00 6.00 – 8.00 Rietumu banka – 8.00 – 11.00 8.00 – 11.00 Mainīgās kredītprocentu likmes, % gadā Aizkraukles banka 6R+(2.10 – 3.40) 6LU+(2.40 – 3.70) 6LE+(2.40 – 3.70) BTB 6R+(3.00–3.50) 6LU +(3.50–4.00) 6LE+(3.50–4.00) Hansabanka** 3R+(1.50–3.50) 6LU+(1.50–3.50) 6Ebor+(1.50–3.50) Hipotēku banka 6R+2.50 6LU+(2.80) 6LE +(2.80) LATEKO banka 6R+(2.74–4.14) 6LU+(4.58–5.58) 6LE+(3.84–5.34) Latvijas Krājbanka 3R+(2.38–3.58) 3LU+(2.88–4.08) 3LE+(2.88–4.08) Latvijas Unibanka 6.75 – 8.75 4.28 – 6.58 5.29 – 7.59 Māras banka 6.75 – 8.25 5.25–6.75 5.50–7.00 Multibanka 5.50 – 7.50 3.00 5.50–7.50 Nordea banka 3R+(1.35–2.80) 3LU+(1.35–2.80) 3Ebor+(1.35+2.80) Parekss banka 6R+(1.50–4.00) 6LU+(1.50 – 4.00) 6LE+(1.50 – 4.00) NORD/LB Latvija 3R+(1.80–3.50) 3LU+(1.80–3.50) 3Ebor+(1.80–3.50) Rietumu banka 3R+(2.50) 3LU+(2.50) 3LE+(2.50) Baltijas–Amerikas Hipotēku sabiedrība 6R + 3.50 12LU +3.50 6Ebor+3.50 * kred