Internets

Visbiežāk iedzīvotāji internetu lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Sievietes ir aktīvākas saziņā internetā, piemēram, lietojušas e-pastu, sociālos tīklus, kā arī internetā veikušas telefona sarunas vai video zvanus. Ievērojami biežāk nekā vīrieši sievietes izmanto internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai, kā arī lielāks īpatsvars sieviešu lieto internetbanku.

Savukārt vīrieši nedaudz vairāk nekā sievietes izmanto internetu, lai meklētu informāciju par precēm vai pakalpojumiem, lai lasītu ziņu portālu, avīžu un žurnālu rakstus, kā arī lai iesaistītos sociālajos tīklos profesionāļiem, kā LinkedIn, ibizness.lv, prokontakti.lv. Tāpat lielāka daļa vīriešu lieto internetu, lai lasītu un izvietotu viedokļus par pilsoniskām vai politiskām problēmām, kā arī piedalītos tiešsaistes konsultācijās vai balsošanā.

Aptaujas dati liecina, ka 2017. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāju e-prasmes kopumā nav būtiski mainījušās. 65,7 % iedzīvotāju prot pārvietot datnes un mapes, 66,1 % pārvieto uz datoru datnes no dažādām citām ierīcēm, 24,1 % prot izmantot programmatūru elektronisku prezentāciju veidošanai, 15,3 % iedzīvotāju izmanto programmatūru audiodatņu un videodatņu apstrādei. Šie rādītāji, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nedaudz uzlabojušies. Savukārt ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot instalēt jaunu programmatūru vai lietojumprogrammu (32,6 %), mainīt programmatūras iestatījumus (16,6 %), lietot tekstapstrādes (42,9 %), un elektronisko rēķintabulu programmas (30,9 %).

Aptauja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu veikta 2017. gada sākumā, un tajā piedalījās 5800 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju uzņēmums SIA IBD Consulting piedāvā sistēmu, lai uzņēmumi varētu palielināt potenciālo klientu pieplūdumu savai mājaslapai, un metodiku, lai ar tiem efektīvi strādātu

Lai savu produktu vai pakalpojumu pārdotu vietējā tirgū, bieži vien pietiek ar to, ka uzņēmuma pārstāvis gana bieži tiekas ar klientiem. Taču ārējā tirgū vajadzīga cita pieeja, un SIA IBD Consulting piedāvā risinājumu, kas palīdz uzņēmuma interneta vietnei piesaistīt apmeklētājus, kā arī tos izglītot un vadīt pirkuma virzienā. «Starptautiskajā tirgū ir jāmāk sevi pasniegt. Uzņēmumiem trūkst izpratnes un prasmju sevi pareizi pozicionēt,» saka Andrejs Juščenko, SIA IBD Consulting līdzīpašnieks.

Rolands Ozoliņš, arī SIA IBD Consulting līdzīpašnieks, teic, ka statistika un pētījumi norāda – mūsdienās pircējs ir gatavs runāt ar pārdevēju pēc tam, kad jau patstāvīgi ir izveidojis viedokli par risinājuma atbilstību savām vajadzībām. «Ja piegādātājs nav nonācis potenciālā klienta redzeslokā agrīnā pirkšanas procesa fāzē, kad tas tik tikko sācis interesēties par kādu produktu vai risinājumu, vēlāk mainīt viņa lēmumu ir grūti. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kuri domā par nopietnu iziešanu ārējos tirgos, ir rūpīgi jāveido sava klātbūtne digitālajā vidē un jāizmanto mārketinga tehnoloģijas, lai uzrunātu potenciālos klientus, iegūtu to uzticību un izmantotu automatizācijas iespējas, kas ļauj ievērojami palielināt pārdošanas apjomus,» spriež Andrejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji 86% jeb 1,4 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo trīs mēnešu laikā, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī, liecina jaunākie «Kantar TNS Latvia Digital» pētījuma rezultāti.

Vidēji 80% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķgrupā internetu lieto regulāri – katru dienu. Arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars pēdējā gada laikā pieaudzis par 2 procentpunktiem.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis 40 līdz 49 gadus veco iedzīvotāju vidū: 2018.gada pavasarī internetu katru dienu lietojuši 88% iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī.

Ņemot vērā pētījuma datus redzams, ka internetu vairāk izmanto vīrieši. Aktīvākie interneta lietotāji ir vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Tāpat pētījums pierāda, ka internetu vairāk lieto Rīgā, nedaudz mazāk citās pilsētās un laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis mobilo tālruņu lietošanas laiks ikdienā.

Par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto atzīst, ka vēlētos mainīt savus telefona lietošanas paradumus, jo uzskata, ka telefonu lieto par daudz. Visvairāk cilvēki vēlas mainīt paradumu ilgu laiku pavadīt telefonā pirms gulēt iešanas (57%), tālāk seko vēlme samazināt to laiku, kas tiek pavadīts spēlējot spēlītes vai sēžot sociālos tīklus (42%), kā arī atteikties no ieraduma pirmo aplūkot telefonu, no rīta pamostoties, (36%) un pārbaudīt telefonu ziņojumus arī tad, ja neko konkrētu negaida (29%). Tāpat cilvēki vēlas mainīt paradumu ēst un paralēli pavadīt laiku telefonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Bite Latvija šogad reģionu tīkla attīstībā investējusi astoņus miljonus eiro

LETA, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite Latvija tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā reģionps investēja astoņus miljonus eiro, informēja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Kurzemes reģionā investēti 2,8 miljoni eiro, Vidzemes - 1,79 miljoni eiro, Zemgalē - 1,9 miljoni eiro, bet Latgalē - 1,5 miljoni eiro.

Buls sacīja, ka 2018.gada sākumā Bite Latvija tīklā ik dienu patērēti 100 terabaiti interneta, bet patlaban tie ir jau 180 terabaiti dienā. Tostarp Kurzemē interneta patēriņš kopš šā gada janvāra ir palielinājies par 49%, Zemgalē - 43%, Latgalē - 39%, bet Vidzemē interneta patēriņš deviņos mēnešos pieaudzis par 33%.

Vienlaikus mobilajos telefonos interneta apjoms Zemgalē vidēji veido 6,49 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī, Vidzemē - 6,4 gigabaiti, Kurzemē - Kurzemē 5,6 gigabaitus, bet Latgalē 5,3 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tele2 pilnveido tarifu plānus: būs vairāk mobilā interneta

Tele2 reklāmas materiāls, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā klientu patērētais mobilo datu apjoms ir audzis 33 reizes, liecina vadošā mobilo sakaru operatora «Tele2» apkopotā informācija. Šobrīd ar internetu mobilajā telefonā varam ērti atrisināt lielāko daļu ikdienas jautājumu. Telefonā tiek veikti dažādi maksājumi, sastrēgumu laikā atrasts ātrākais ceļš uz mājām un noskaidroti sabiedriskā transporta atiešanas laiki. Tas arī nodrošina izklaidi brīvākos brīžos un ļauj ērti sazināties ar tuviniekiem un draugiem. Turklāt pēc viesabonēšanas tarifu izmaiņām aizvadītajā gadā, strauji ir augusi arī mobilā interneta lietošana Eiropā.

Ņemot vērā klientu pieprasījuma izmaiņas un mobilā interneta lietošanas tendences, no šī gada 1. aprīļa «Tele2» pilnveidos savus pamata tarifu plānus. Visiem pamata tarifu plānu lietotājiem līdz ar gaidāmajām cenu izmaiņām būs pieejams gandrīz trīs reizes lielāks interneta apjoms Latvijā un Eiropā (EEZ valstīs), kā rezultātā interneta lietošana mobilajā telefonā būs izdevīgāka, jo cena par 1GB kļūs par 50-70% lētāka.

«Šobrīd jau deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu telefonā. Tajā pašā laikā redzam, ka daļa klientu savus pašreizējos tarifu plānus izmanto neracionāli. Proti, viena liela grupa ir tādu klientu, kas katru mēnesi piepērk papildu interneta apjomu, kas liecina, ka viņu esošais tarifu plāns īsti neatbilst viņu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Tāpat ir daļa klientu, kuri dažādu iemeslu dēļ ierobežot mobilā interneta patēriņu un meklē bezmaksas WiFi tīklu, lai varētu izmantot internetu telefonā. Lai piedāvātu mūsu klientiem viņu mobilā telefona lietošanas paradumiem atbilstošākus tarifu plānus par izdevīgāku cenu, mēs veicam mūsu pamata tarifu plānu pilnveidošanu. Nemainīgi paliks tie tarifu plāni, kas īpaši izstrādāti tādām sociālām grupām kā seniori, skolēni un jaunieši,» skaidro «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri iemesli, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar

Renāte Ceipiniece, LU studentu Biznesa inkubatora dalībniece, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VAAD: Šogad par pārkāpumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanā piemērots 1070 eiro sods

Sandra Dieziņa, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par glifosāta saturošu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārkāpumiem ierosinātas 16 administratīvā pārkāpuma lietas.

Par to biznesa portālu db.lv informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Patlaban dienests izskatījis sešas lietas un piemērojis administratīvo sodu kopumā 1070 eiro apmērā.

Dace Ūdre informē, ka ierosinātās lietas neattiecas tikai uz glifosātu saturošu AAL lietošanu, skaits ir kopumā par AAL lietošanas pārkāpumiem. Pērn par AAL lietošanas prasības pārkāpumiem administratīvi sodītas 30 personas. Šobrīd vēl nevar salīdzināt kopumā ierosināto lietu skaitu, jo aktīvā lauksaimniecības sezona turpinās līdz pat oktobrim.

VAAD kontrolē kultūraugu audzētājus, kā tiek ievērotas augu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD pārbauda lauksaimniekus, kuri pārbaudēm tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī veic operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pārbaužu laikā saimniecībās tiek pievērsta īpaša uzmanība glifosātu saturošu augu AAL lietošanai. VAAD inspektori pārbauda, vai tiek lietoti reģistrēti AAL un vai tie tiek lietoti saskaņā ar reģistrācijas noteikumiem. Izvērtējot riskus, lai pārbaudītu vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas, inspektors ņem augu paraugus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Zobu pasta ir liels veiksmes stāsts

Anda Asere, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Būtiski palielinās interese par kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanu

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā būtiski audzis pieprasījums pēc hipotekārā kredīta ņēmēju dzīvības apdrošināšanas, visbiežāk apdrošinot saistības dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Life statistika par 2023.gadu.

No kopējā kredītņēmēju skaita pērn savas saistības izvēlējās apdrošināt 45% klientu, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada. Visbiežāk apdrošināšanu izmantojuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 45 gadiem, kuru hipotekārā kredīta saistību termiņš ir ilgāks par 15 gadiem.

Aizvadītajā gadā visbiežāk dzīvību apdrošinājuši iedzīvotāji, kuri iegādājušies dzīvokli, - šo klientu skaits veido teju 70%. Lai gan aizdevumi vairāk izsniegti sērijveida dzīvokļu tirgū, liela interese par dzīvības apdrošināšanu ir arī jauno projektu pircēju vidū, kur vidējās aizdevuma summas pārsniedz 100 000 eiro.

"Iedzīvotāji kļūst atbildīgāki - šis ir galvenais iemesls, ar ko skaidrojams aktivitātes pieaugums. Tāpat ģimenēs arvien biežāk runā un domā par dzīves situācijām, kas var pēkšņi radīt finansiāli nelabvēlīgus apstākļus. Mājokļa iegāde ir svarīgs lēmums, ko cilvēki visbiežāk īsteno vienu vai pāris reižu dzīvē, tāpēc arvien vairāk izvēlas nodrošināties, lai neparedzamu notikumu rezultātā tuvinieki netiktu atstāti ar pārlieku lielu saistību slogu," skaidro Agnese Zvaigznīte, bankas Citadele grupas uzņēmumu CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pircēji e-veikalos labprāt norēķinās ar “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājumu

Sadarbības materiāls, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas mazos uzņēmumus aicina pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām

Db.lv, 20.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam Latvijā reģistrētam mazajam uzņēmumam ir iespēja līdz 6. janvārim pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām. Sociālo akciju apmācību platformā www.cloudstudy.lv līdz pat nākamā gada janvāra beigām īstenos viena no lielākajām Latvijas IT uzņēmumu grupām “Corporate Solutions”.

Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. Uz pikšķerēšanas e-pastiem uzķeras no 20 līdz pat 70% darbinieku! Aicinām ikvienu mazā biznesa uzņēmumu izmantot šīs bezmaksas apmācības, jo mazo uzņēmumu rīcība nav tādu IT risinājumu, IT speciālistu un arī finanšu resursu, lai sava biznesa kiberdrošību nodrošinātu augstas drošības pakāpes līmenī.

IT uzņēmumu grupas “Corporate Solutions” vadītājs Aigars Ceruss: “Uzņēmumam var būt vislabākās antivīrusu programmas, vislabākie ugunsmūri, bet pietiek ar vienu darbinieka kļūdu, un datori “nobrūk”, bizness uz laiku apstājas. Mūsu pieredze ar e-apmācību platformas CloudStudy klientiem parāda, ka elementārus pikšķerēšanas e-pastus atver vidēji 20% darbinieku, bet ir uzņēmumi un iestādes, kur “iekrīt” līdz pat 75% darbinieku. Tas ir katastrofāli! Satraucoši ir tas, ka zināšanu trūkst visu līmeņu un visu jomu darbiniekiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ir mīts, ka IT speciālisti, grāmatveži, iekšējie auditori vai juristi uzķeras reti! Uzķeršanās rādītāji krītas tikai tad, ja šādas apmācības ir veiktas un pēc tam laiku pa laikam darbinieki saņem “pikšķerēšanas testus”. Ņemot vērā mūsu pieredzi, strādājot ar lielajiem un vidējā biznesa uzņēmumiem, un nesen izskanējušo banku sektora statistiku par izkrāptajiem līdzekļiem, nolēmām, ka palīdzēsim tieši mazā biznesa pārstāvjiem, kas šobrīd ir visvairāk neaizsargāti. Tāpēc īstenojam sociālo akciju mazā biznesa uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām “Kibernoziedznieki sitīs sāpīgi Tavam biznesam! Mācies, lai neuzķertos!” un nodrošināsim bezmaksas apmācības e-apmācību platformā CloudStudy visiem, kas tur pieteikties līdz decembra beigām. Digitālajā laikmetā darbinieku prasmes kiberdrošības jomā ir elementāra ikdienas nepieciešamība.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības materiālu cenu un pakalpojumu sadārdzinājums aizvadītajā gadā bijis par pamatu privātmāju būvniecības kredīta pieteikuma summas kāpumam, un visbiežāk iedzīvotāji savus mājokļus pērn plānojuši būvēt Mārupē, Ķekavā, kā arī Ādažos, liecina bankas Citadele dati par hipotekāro kredītu pieteikumiem.

Sadārdzinājuma rezultātā vidējā kredīta pieteikuma summa palielinājusies līdz 150 000 eiro, turklāt teju 40 % pieteikumos norādītā nepieciešamā summa bijusi pat lielāka. 2021. gadā pieteikumu skaits, kuru vērtība pārsniegusi 150 tūkstošus, bijis aptuveni 30 %, liecina bankas dati.

Kopējais hipotekāro kredītu pieteikumu skaits privātmāju būvniecībai saglabājies tādā pat līmenī kā iepriekšējā gadā.

Iedzīvotāji visbiežāk savas mājas plānojuši būvēt Pierīgā – iecienītākā vieta bijusi Mārupes novadā, aiz kā seko Ķekavas un Ādažu novadi. Reģionos ārpus Pierīgas visbiežāk māju būvniecības finansētas Bauskā, Liepājā un Valmierā.

“Lielākā daļa klientu joprojām izvēlas individuāli izstrādātus projektus un dažādus materiālu piegādātājus, taču vienlaikus ir augusi interese arī par rūpnieciski ražotām, tipveida koka karkasa mājām. Šie projekti nodrošina iespēju samazināt vai pat izslēgt risku, kas saistīts ar materiālu sadārdzinājumu būvniecības laikā, turklāt arī piedāvājums šajā segmentā Latvijā ir audzis, tirgū ienākot būvniekiem, kas līdz šim savu produkciju galvenokārt piedāvājuši Skandināvijas tirgum,” teic Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Katrs piektais interneta lietotājs Latvijā gatavs maksāt par saturu bez reklāmām

Lelde Petrāne, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk reklāmu bloķētājus lieto mājas datoros, visretāk – planšetdatoros, noskaidrots interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā Latvijas interneta lietotāju aptaujā. Savukārt, ja saturs reklāmu bloķēšanas dēļ nebūtu pieejams, aptuveni puse aptaujāto reklāmas bloķētāju atslēgtu, kamēr pārējie meklētu citu saturu.

Aptaujā noskaidrots, ka 47 procenti interneta lietotāju lieto reklāmu bloķētājus (adblock) uz vismaz vienas ierīces, no kuras pārlūko internetu. No tiem 78 procenti reklāmu bloķētāju lieto uz mājas datora, 47 procenti – uz darba datora, 37 procenti – uz mobilā telefona, bet 16 procenti – uz planšetdatora. Vairāk nekā puse aptaujāto vīriešu lieto reklāmu bloķētājus uz darba datoriem, kamēr tikai 43 procenti sieviešu izvēlas bloķēt reklāmas šajās ierīcēs.

Vaicāti, kāpēc izmanto reklāmu bloķētājus, 80 procenti respondentu norāda, ka reklāmas internetā ir pārāk uzmācīgas, 61 procents – ka to ir pārāk daudz, 58 procenti – ka reklāmu saturs viņus neinteresē, bet 4 procenti aptaujāto nosauc citus iemeslus. Interneta lietotāji atklāj, ka, viņuprāt, reklāmas aizsedz ekrānu, tās ir pārāk traucējošas un uzkrītošas, novērš uzmanību, palēnina ierīču veiktspēju vai to saturs, kā arī izpildījums nešķiet pievilcīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā “Bite” tīkls palīdz ikdienas darbā vairumtirgotājam SIA “Leversa”?

Sadarbības materiāls, 26.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru