Jaunākais izdevums

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Cik ilgu laiku to jau darāt?

Es to daru pēdējos sešus gadus.

Vai jums jau ir novērojumi, kas šajā laikā noticis ar cilvēkiem, ko pētāt?

Mums ir dažādi atklājumi, piemēram, var redzēt, ka vecumam ir nozīme, – mēs esam laimīgāki, kad esam jauni un kad esam veci. Cilvēkiem ceturtās desmitgades vidū ir laimes zemākais punkts. Viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas nosaka, vai cilvēks ir laimīgs, ir tas, vai esam laimīgi savās attiecībās, vai varam uz kādu paļauties. Laimi ietekmē daudzi dažādi faktori – no ģenētikas līdz ienākumiem, laulībām, brīvprātīgo darbam, pilsētām, kur dzīvojam, un politiskajai iekārtai.

Jūsu novērojums par to, ka vecumā pēc 40 cilvēki ir mazāk laimīgi nekā jaunībā vai vecumdienās, saskan ar tā dēvēto pusmūža krīzi.

Ir dažādas teorijas. Viena no tām ir saistīta ar to, ka mēs šajā laikā jūtam lielu spiedienu no dažādām pusēm, – ir daudz stresa par karjeru, daudziem šajā vecumā varbūt mājās ir pusaudži, un viņi mēģina līdzsvarot savu ģimenes un darba dzīvi, kas var būt grūti. Cita teorija vēsta, ka šis ir tas laiks dzīvē, kad saprotam, ka lielie dzīves sapņi, cerības un ambīcijas var nepiepildīties, un aptveram, ka nebūsim rokzvaigzne, futbola čempions vai premjerministrs, kā šķita laikā, kad mums bija 20 vai 30 gadi. Ir arī atšķirības dažādās valstīs un starp vīriešiem un sievietēm.

Kādas atšķirības redzat starp sievietēm un vīriešiem?

Vidēji Eiropā redzams, ka Ziemeļvalstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē – vīrieši un sievietes ir vienlīdz laimīgi, bet, piemēram, Eiropas dienvidos – Itālijā – vīrieši ir ievērojami laimīgāki nekā sievietes. Tas var būt saistīts ar nevienlīdzību starp abiem dzimumiem un to, ka tur ir mazāk institūciju bērnu aprūpei, līdz ar to tad, kad sievietēm ir bērni, viņas ir izspiestas no darba tirgus.

Dānija ir zināma kā viena no valstīm, kur cilvēki ir vislaimīgākie. Tajā pašā laikā valsts ir diezgan turīga. Vai tas ir savstarpēji saistīts?

Vidēji bagātākas valstis ir arī laimīgākas, bet ir valstis, kas ir bagātākas nekā Ziemeļvalstis, bet kurās cilvēki ir mazāk laimīgi. Piemēram, ASV, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti ir bagātākas valstis, bet iedzīvotāji tur ir mazāk laimīgi. Es domāju, ka Ziemeļvalstis ir relatīvi bagātas, turklāt arī ir spējušas veiksmīgi pārvērst bagātību labklājībā. Tās ir veikušas labas investīcijas pareizajās lietās savu iedzīvotāju laimei, piemēram, universālajā veselības aprūpē, bezmaksas izglītībā un tamlīdzīgās lietās. Arī individuālā līmenī varam redzēt, ka vidēji bagātāki cilvēki ir laimīgāki un bieži vien nabadzība aizved pie tā, ka cilvēki ir nelaimīgāki. Ja esi bez naudas, rodas raizes, stress. Savukārt, tiekot pāri konkrētam līmenim, papildu ienākumi laimes līmeni tik daudz neietekmē.

Jūsu grāmatas vairāk saistītas ar Ziemeļvalstīm. Daudzi cilvēki dodas uz Indiju vai citām valstīm meklēt laimi. Vai esat domājis arī par kādu jaunu grāmatu saistībā ar citiem reģioniem, ne tikai Ziemeļvalstīm?

Mana pēdējā grāmata The Little Book of Lykke: Secrets of the World’s Happiest People ir globāls meklējums laimei. Es skatījos uz dažādām citām valstīm, ne tikai Ziemeļvalstīm, lai redzētu, ko varam mācīties no cilvēkiem citur pasaulē, piemēram, Butānā, Japānā. Ziemeļvalstis kaut ko ir izdarījušas pareizi, bet mēs varam mācīties arī no citām valstīm.

Ko tieši varam mācīties?

Piemēram, viena no lietām, ko dara Butānā, ir fokuss uz iedzīvotāju laimi, ko viņi sauc par Gross National Happiness. Tā vietā, lai koncentrētos uz iekšzemes kopprodukta palielināšanu, tur katru politisko lēmumu balsta tajā, vai tas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti. Domāju, ka tas ir interesants politiskais instruments. Tāpat daļā skolu ir apzinātības prakse, ar ko ļaudis šajā valstī sāk savu dienu. Novērojumi liecina, ka no tā ir ne tikai pozitīva ietekme uz labsajūtu, bet arī akadēmiskajiem rezultātiem. Butāna ir labs iedvesmas avots arī Rietumvalstīm.

Daudzi dodas laimi meklēt kaut kur prom no mājām. Vai tas palīdz, vai tas ir pareizais solis?

Es domāju, ka ir iespējams atrast laimi jebkurā valstī. Dažiem varbūt ir ilūzija migrēt uz kādu citu zemi, taču uzskatu, ka vairumam cilvēku var būt vieglāk atrast laimi mājās. Abas stratēģijas var strādāt.

Arvien biežāk sabiedrībā pievērš uzmanību sociālajiem tīkliem un tam, kā tie ietekmē cilvēku pašuztveri, realitāti un izpratni par laimi, piemēram, skatoties uz citu skaistajām bildēm. Kā būt laimīgam digitālajā laikmetā?

Tiesa, tā ir. Esam pētījuši un veikuši eksperimentus, ka sociālie tīkli var ietekmēt to, cik laimīgs cilvēks jūtas. Ļaudis sociālajos tīklos publicē izskaistinātas bildes, kas rada iespaidu, ka visi dzīvo perfektu dzīvi, un tas ietekmē to, kā cilvēks novērtē savu dzīvi, jo mēs izdarām daudz sociālu salīdzinājumu. Mēs rekomendējam atrast laiku, ko nepavadīt tiešsaistē, ik pa laikam veikt digitālo detoksikāciju (digital detox), kā arī publicēt sociālajos medijos arī tādas lietas, kas nav perfektas, jo tad sociālie tīkli kļūst reālistiskāki un patiesāki, ne tikai perfektās dzīves atspoguļojums.

Kā to darīt? Cik ilgi, cik bieži atteikties no sociālo tīklu lietošanas?

Piemēram, vienā dāņu skolā skolēniem digitālās ierīces ļauj lietot tikai stundu dienā. Tas nozīmē, ka 23 stundas dienā viņi pavada bez saviem telefoniem. To dara pirmajos sešos mēnešos, un pēc tam skolēni, kuri ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem, balso, vai vēlas turpināt šādu sistēmu vai arī atgūt telefonus un izmantot tos, cik vien daudz vēlas. Un 80% skolēnu balso par šādas sistēmas saglabāšanu, jo viņi ir secinājuši, ka šāda pieeja ir labāka nekā tad, ja visi lieto telefonus visu laiku.

Citi nosaka, ka, piemēram, piektdienas ir dienas bez telefona. Neviens bērns nelieto telefonu, ir jādodas ārā un jāspēlējas kā manā bērnībā. Ir redzētas ģimenes, kurās starp sešiem un astoņiem vakarā ir laiks, kas paredzēts kopā būšanai, un tajā nelieto telefonus. Es domāju, ka iespējamie risinājumi ir dažādi.

Kā jūs pats rīkojaties?

Es cenšos panākt, lai man ir laiks, ko pavadu bez sava telefona. Dažreiz esmu spiests būt bez telefona, jo vismaz reizi nedēļā esmu lidmašīnā un bez interneta. Lidojot es daudz lasu un esmu atklājis, ka lidmašīnā es labāk koncentrējos. Dažas no manām labākajām idejām ir radušās lidojot, kad esmu bez telefona. Cenšos šo laiku izmantot.

Ko darīt cilvēkiem, kuri tik bieži nelido? Kā kontrolēt laiku, ko pavadām ierīcēs?

Var būt noderīgi izlemt sociālos tīklus lietot vienu vai divas reizes dienā. Varbūt pusdienlaikā un tad astoņos vakarā vai varbūt tikai vakarā, lai visu laiku nebūtu jautājuma par to, kas notiek sociālajos medijos. Vienu reizi dienā pārbaudi, vai ir kādas ziņas, uz ko jāatbild, un viss – neizmanto to kā pamatnodarbi brīžos, kad uz 30 sekundēm esi garlaikots.

Kā ar darba e-pastu telefonā? Mūsdienās daudzi cilvēki strādā digitāli un bieži vien arī attālināti, nereti cilvēkiem ir vēlme uzreiz atbildēt, kad kolēģis vai biznesa partneris atrakstījis e-pastu.

Ir dažādas stratēģijas. Piemēram, auto ražotājs Volkswagen Vācijā dažās nodaļās pēc sešiem vakarā izslēdz e-pastu serveri, un tas nozīmē, ka nav iespējams lasīt un atbildēt uz e-pastiem. Cita stratēģija ir radīt politiku, ka tiek sagaidīts, ka cilvēks atbild uz e-pastiem. The Happiness Research Institute mēs mēģinām respektēt to, ka strādājam starp deviņiem rītā un pieciem vakarā, kad esam birojā, un netiek sagaidīts, ka cilvēki uzreiz atbildēs uz e-pastiem, kas sūtīti vēlu vakarā. Tā ir arī kultūras lieta.

Kā biznesa partneriem iemācīt to pašu?

Mums tas strādā. Mums ir starptautiski biznesa partneri gan ASV, gan austrumos, un tehniski mēs varētu strādāt visu diennakti, bet institūtā strādā tas, ka partneri pagaida, kamēr ierodamies birojā. Cerams, ka visi pasaulē dara to pašu.

Cik saistītas lietas ir laime un ekonomika? Kā ekonomikai palīdz tas, ka iedzīvotāji ir laimīgi?

Tas ir saistīts. Jau iepriekš pieskārāmies tam, ka iekšzemes kopproduktam ir saistība ar laimi, vidēji bagātākas valstis ir laimīgākas un bezdarbs ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki ir nelaimīgi. Tāpēc ir iemesls paaugstināt iekšzemes kopprodukta līmeni, bet ir arī svarīgi izvērtēt, kur tiek investēta nauda, kā turība tiek pārvērsta labklājībā. Var redzēt, ka korupcijai daudzās valstīs ir liela negatīva ietekme uz cilvēku labklājību. Daudzviet būtu jēga cīnīties ar korupciju, uzlabot nodarbinātības līmeni, bet arī uzlabot iekšzemes kopproduktu un pārliecināties, ka tas ir vienlīdzīgi izplatīts.

Ko individuālā līmenī ikviens var darīt savā labā, lai būtu laimīgāks?

Protams, tas ir saistīts ar to, kur indivīds atrodas. Ir grūti pateikt ko tādu, kas noderētu visiem. Taču domāju, ka labākais universālais padoms, ko varu dot, ir fokusēties uz cilvēku savstarpējām attiecībām.

Kādas ir jūsu pārdomas par laimi nākotnē?

Ir daudzas valstis, kas uzlabo laimes līmeni, Latvija ir viena no tām. Mēs arī redzam, ka ir valstis, kas kļūst mazāk laimīgas. Nav pārsteiguma, ka tās valstis, kur laimes līmenis samazinās visvairāk, ir Sīrija un Venecuēla, bet arī ASV ir starp tām. Tās vidēji kļūst bagātākas, bet tām neizdodas pārvērst šo bagātību labklājībā, cilvēku dzīves uzlabošanā. Ir valstis, kas virzās pareizā, un valstis, kas virzās arī nepareizā virzienā.

Jūs piedalāties vadītāju konferencē EBIT, tāpēc vēlējos pajautāt par vadītāju lomu darbinieku laimē. Kā viņi ikdienā var palīdzēt kolēģiem būt laimīgākiem un cik svarīgi tas ir kompānijai?

Tas ir ļoti svarīgi, jo, ja darbinieki ir laimīgāki, viņi ir produktīvāki, radošāki, mazāk dienu pavada slimojot. Tāpēc ir labs biznesa pamatojums koncentrēties uz darbinieku labklājību. Strādājam ar vienu kompāniju Kopenhāgenā, mērot tās darbinieku laimes līmeni. Domāju, ka tas var kalpot par iedvesmu arī vadītājiem Latvijā sākt mērīt ne tikai apmierinātību ar darbu, bet arī vispārējo apmierinātību ar dzīvi – ja to nenosaka, to nevar ietekmēt. Mērījumi ir pirmais solis, lai redzētu biznesa pamatojumu rūpēties par darbinieku labsajūtu.

Un ko darīt tālāk?

Nākamais būtu analizēt iegūtos datus. Katra kompānija ir citāda, katrai ir savi izaicinājumi. Piemēram, uzņēmumā, ar ko strādājam, ir augsts stresa līmenis.

Daudzās slavenās kompānijās darbiniekiem tiek piedāvāti dažādi labumi – sākot no bezmaksas ēdiena un alus līdz dažādām izklaidēm darbavietā. Vai tā ir atbilde, kā palīdzēt darbiniekiem būt laimīgākiem?

Es tā vietā drīzāk rekomendētu fokusēties uz mērķa dimensiju. Viena no labākajām prognozēm par cilvēka apmierinātību ar darbu ir tas, vai viņam ir spēcīga mērķa sajūta gan saistībā ar viņa darba pienākumiem, gan to, ko dara organizācija, – vai tā pasauli padara labāku. Es labāk orientētos uz mērķi un jēgu, nekā tikai bezmaksas kafiju un tamlīdzīgām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārkārtas situācija kā glābējzvans

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijai, kuru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis Rīgas reģionā saistībā ar speciālistu trūkumu, navajadzēja būt pārsteigumam Veselības ministrijai.

Jau šā gada februārī intervijā DB NMPD direktore Liene Cipule norāda: «Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku.» Tajā pašā intervijā arī direktore uzsver, ka Rīgā ir lielas problēmas ar brigāžu nokomplektēšanu. Līdz ar to veselības ministres Andas Čakšas skepsei par ārkārtas situācijas izsludināšanu nav pamata. Protams, tādas lietas nevar patikt nevienam ministram, taču, ja kāda problēma ilgstoši nav risināta, tā vienā brīdī samilst tiktāl, ka vienkārši pārsprāgst. NMPD tieši tā notika, un Rīgas reģionā šī masveida uzsprāgšana rezultējās ar vairāku darbinieku atlūgumiem. L. Cipule arī paudusi, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rīgas satiksmes iepirkumiem saistītajā lietā KNAB aizturējis astoņas personas

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - KNAB aizturējis Rīgas satiksmes departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien aizturējuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu,apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa norādīja, ka KNAB darbinieki šodien nav viesojušies RS telpās.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka šodien plāno tikties ar RS priekšnieku Leonu Bemhenu un Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR), lai pārrunātu vakardienas notikumus.

Ušakovs uzsvēra, ka KNAB ar viņu nav sazinājies. Tāpat mērs norādīja, ka viņam nav zināms, ar ko KNAB izmeklēšana ir saistīta.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Volkinšteins 2009.gada maijā zaudēja RS valdes locekļa amatu par pieļautajām kļūdām iepriekšējā vērienīgajā trolejbusu iepirkumā - neuzmanības dēļ sajaucot latus ar eiro, bankā tika paņemts mazāks kredīts nekā ir nepieciešams. Volkinšteins par problēmu zinājis, bet neinformēja nedz uzņēmuma valdi, nedz padomi. Pēc atbrīvošanas no amata viņš turpināja darbu «Rīgas satiksmē» kā attīstības direktors un tagad vada uzņēmuma iepirkuma komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tusks: Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" ES vēsturē

LETA--GUARDIAN, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" Eiropas Savienības (ES) vēsturē, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja līdzšinējais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Lielbritānijas lēmumu par izstāšanos no ES dēvējot par "sāpīgāko" pieredzi viņa pilnvaru termiņa laikā.

Izsakoties par 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit kampaņu, Tusks norādīja, ka jauns elements politikā ir "bezprecedenta gatavība melot par teju pilnīgi visu, izturēties pret meliem kā pret attaisnojamu instrumentu, lai uzvarētu."

Pirmajā intervijā kopš aiziešanas no Eiropadomes prezidenta amata Tusks sacīja, ka Brexit ir "sāpīgākā un bēdīgākā pieredze" piecos amatā pavadītajos gados, kad arī tika pieredzēta Grieķijas parādu krīze, asi strīdi par migrāciju un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā.

Tusks vainoja bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu par šo "kļūdu" - sarīkot referendumu, kurā "viņam nebija nekādu izredžu uzvarēt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KNAB atstāj Rīgas satiksme telpas Vestienas ielā un dodas uz tramvaja depo

LETA, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdienas pēcpusdienā atstājuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) telpas Vestienas ielā, taču ir devušies uz 5.tramvaja depo Brīvības ielā, aģentūra LETA noskaidroja uzņēmumā.

Neviena persona RS telpās Vestienas ielā nav aizturēta.

RS preses pārstāvis Viktors Zaķis aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumā Vestienas ielā bija ieradušies divi KNAB darbinieki, kuri atradās RS priekšnieka Leona Bemhena kabinetā un sarunājās ar viņu.

Tomēr vēlāk RS preses pārstāves Baiba Bartaševiča apliecināja, ka pēcpusdienā KNAB darbinieki ir atstājuši Vestienas ielas telpas un kopā ar vienu no uzņēmuma juristiem devušies uz 5.tramvaja depo Brīvības ielā.

Zaķis papildināja, ka neviena persona Vestienas ielā nav aizturēta, tāpat viņš nav ievērojis, ka KNAB darbinieki būtu paņēmuši sev līdzi kādus RS piederošus priekšmetus.

Patlaban nav zināms, vai KNAB darbinieku ierašanās RS varētu būt saistīta ar uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanu. LETA jau vēstīja, ka KNAB darbinieki aizturējuši Martinsonu, un aizturēšana nav saistīta ar izmeklēšanām pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Polijas un Latvijas dienestu veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki nav iesaistīti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā, uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā «Viens pret vienu» ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija tuvākajā laikā izstrādās jaunu stratēģiju, būs jaunas sistēmas, kas ļaus efektīvāk strādāt. Vienlaikus nodokļu iekasēšanas uzlabošanai būs vajadzīga politiskā griba, pieņemot varbūt pat sākotnēji ļoti nepopulārus lēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmo mēnesi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā strādājusī Ieva Jaunzeme. Viņa atzīst, ka pašlaik tiek gatavoti vairāki ziņojumi un tajos arī būs rekomendācijas par attiecīgajiem risinājumiem, kas ne tikai samazinātu ēnu ekonomiku, bet vienlaikus palielinātu nodokļu ieņēmumus un padarītu caurspīdīgāku biznesa vidi.

Fragments no intervijas

Kādi ir trīs svarīgākie darbi šā gada laikā?

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir izstrādāt VID darbības stratēģiju 2020.–2023. gadam, kas ietvers četrus virzienus. Pirmais – valsts budžeta ieņēmumu maksimizēšana, otrais – klientu servisa uzlabošana, trešais – soda neizbēgamības un no pārkāpuma atturoša efekta palielināšana un ceturtais – ieguldījumi cilvēkresursos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lidl Latvija personāla vadītāja – veidojam prasmīgu komandu, kurā ikviens ir būtisks

Lidl Latvija, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā gaidītākajiem darba devējiem – starptautiskais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl nupat izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā valstī.

Uzņēmums nopietni gatavojas sava veikalu tīkla un loģistikas centra atvēršanai. Lidl skatījumā, biznesa panākumus veido prasmīga komanda, efektīvi procesi, kvalitatīvākie produkti un izdevīgākās cenas, kas mudina klientus regulāri atgriezties veikalā. Bet ko nozīmē strādāt Lidl? Un ar ko tas atšķirsies no citiem uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem atbild Lidl Latvija Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Varbūt sāksim ar to, kāpēc, jūsuprāt, tik ikdienišķa lieta kā pārtikas veikals, var būt interesanta darbavieta? Un ar ko darbs Lidl atšķirsies no darba citos Latvijā jau pazīstamos uzņēmumos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - KNAB ieradies Rīgas satiksmes telpās un «sarunājas ar Bemhenu»

LETA, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien ieradušies pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» telpās Vestienas ielā, aģentūrai LETA apliecināja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumā ieradušies divi KNAB darbinieki, kuri patlaban atrodas RS priekšnieka Leona Bemhena kabinetā un sarunājas ar viņu.

Zaķis uzsvēra, ka patlaban «Rīgas Satiksmes» telpās Vestienas ielā 35 netiek veiktas cita veida operatīvās darbības.

Patlaban nav zināms, vai KNAB darbinieku ierašanās RS varētu būt saistīta ar uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanu. LETA jau vēstīja, ka KNAB darbinieki aizturējuši Martinsonu, un aizturēšana nav saistīta ar izmeklēšanām pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

KNAB komentārus par RS un Martinsonu aģentūrai LETA nesniedza. KNAB aģentūrai LETA šodien apstiprināja, ka kādā krimināllietā birojs veic procesuālās darbības, taču nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā aizturēts Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas Radio sacīja inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā.

Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Iepriekš LETA vēstīja, ka inspekcija veiks pārbaudi uzņēmumā, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju. 20.novembrī Inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa aģentūrai LETA teica, ka inspekcijas rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par darba tiesību vai darba aizsardzības pārkāpumiem minētajā uzņēmumā.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nepaspēja pilnībā izskatīt sūdzību par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Zukulam. Tiesā informēja, ka nākamās sēdes datums būs zināms piektdien, 4.decembrī.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Valsts policijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

10.novembrī Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

"Ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana. Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," pauda Jarkina.

Vienlaikus advokāte minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Tāpat konstatēti gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedz, un atzīst, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem. Vienādas higiēnas, drošības un disciplīnas prasības ir pret visiem nodarbinātajiem. Ar Indijas viesstrādniekiem tika noslēgti darba līgumi, aprēķinātas un izmaksātas darba algas un nodokļi, saskaņā ar normatīviem, kā arī nokārtotas uzturēšanās atļaujas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus"", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VARAM darbinieki sākuši iepazīties ar Rīgas satiksmes audita ziņojumu

LETA, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieki devušies uz pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» biroju, lai tur iepazītos ar kompānijas «Ernst&Young» sagatavoto audita ziņojumu, piektdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ziņojums ir apjomīgs, tādēļ iepazīšanās ar to prasīs diezgan daudz laika. VARAM darbinieki vakar RS telpās ir sākuši iepazīties ar ziņojuma tekstu un turpinās to darīt arī tuvākajās dienās, informēja Pūce.

Viņš atzina, ka pašreizējā situācija, kad VARAM darbiniekiem pašiem ir jādodas uz pašvaldības kapitālsabiedrības telpām, lai iepazītos ar audita ziņojumu, nav normāla, tomēr tādā veidā vismaz var panākt mērķi - piekļūt informācijai. «Mēs varam patērēt vēl laiku, sarakstoties ar Rīgas domi, bet mēs izvēlējāmies veikt pārbaudi. Darbinieki devās uz »Rīgas satiksmi«, iepazīstas ar ziņojumu. Galvenais ir piekļūt informācijai, un tas ir nodrošināts.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO2 izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO2 izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO2 izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem  

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Darba attiecības izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās PNB bankas darbiniekiem

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba attiecības līdz šim izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās «PNB bankas» darbiniekiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja bankas maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš.

«Dotajā brīdī ir atbrīvoti apmēram 200 darbinieki,» teica Krastiņš, piebilstot, ka arī turpmāk bankas darbinieku skaits samazināsies, gan atlaižot strādājošos, gan arī darbiniekiem atstājot darbu pēc pašu vēlēšanās.

Vienlaikus Krastiņš uzsvēra, ka «PNB bankas» maksātnespējas procesā būs nepieciešami samērā daudz darbinieku. «Pilnīgi noteikti būs arī diezgan ievērojams skaits darbinieku, kas šajā procesā būs nepieciešami,» viņš teica, kā piemēru minot, ka bankai joprojām būs nepieciešami speciālisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, juristi, grāmatveži, finanšu, kā arī informācijas tehnoloģiju speciālisti.

«Viennozīmīgi darbinieki ir nepieciešami, lai varētu atgūt aktīvus. Bez darbiniekiem to nevar izdarīt,» uzsvēra Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznācis jaunākais žurnāls Dzīves Garša, kurā, intervējot Instagram zvaigznes, tiek pētīts, kā šis sociālais fenomens – dzīvesstils abpus ekrāniem – dažādos aspektos caurvij mūsdienu sabiedrību. Žurnālā atrodamas intervijas par reālo dzīvi ar cilvēkiem, kuri savu dzīvesveidu nevairās demonstrēt sociālajos tīklos.

Intervija ar Instagram karalieni latvieti Monami Frost, kura Lielbritānijā radījusi savu modes zīmolu un vegānisko burgernīcu. «Uz muguras man ir uztetovēts liels, sapņains attēls un uzraksts – Utopian Spirit. Tas raksturo manu garu».

Viņš tic, ka starp mums ir cilvēki, kas nodzīvos līdz 150 gadu vecumam. Saruna ar biohakeri Artūru Bernovski.

Dzīvi tvert vieglāk, ja saprotam, ka mums nekas nepieder un nekas nepienākas. Blogere Santa Pīlēna ar ģimeni pārcēlusies uz Austriju, kur cenšas uz cilvēkiem raudzītie «caur mīlestības, kalpošanas un cieņas prizmu».

«Savas vēlmes vajag izteikt konkrēti – nevis vienkārši – «gribu, lai man bizness būtu ārpus Latvijas», bet – «gribu biznesu Šveicē». Citādi sanāks tā, kā ar mani – nonācu Krievijā,» intervijā stāsta uzņēmējs un pasaules garšu atklājējs Kaspars Virsnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru