Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Elektroenerģijas cenas prognožu, vispārējās inflācijas prognožu un elektroenerģijas pārvades (AS "Augstsprieguma tīkls") tarifa samazinājuma ietekmē AS "Sadales tīkls" samazinājusi elektroenerģijas sadales tarifā 2024.gadā iekļaujamās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro.

Atbilstoši tam visiem "Pamata" un "Speciālajiem" tarifu plāniem visās sprieguma pakāpēs pārskatītas un samazinātas līdzšinējās tarifa vērtības, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā. Precizētās vērtības iesniegtas izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un plānots, ka tās stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Līdz ar precizētajām sadales tarifa vērtībām tarifa fiksētās maksas daļa (maksa par jaudas uzturēšanu) samazināsies par aptuveni 7-11%. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida (sprieguma pakāpes, pieslēguma jaudas) un izvēlētā tarifu plāna. Nedaudz - par 1% - samazināsies arī mainīgā maksa (maksa par piegādātajām kilovatstundām), konkrēts maksas apjoms būs atkarīgs no ikmēneša elektroenerģijas patēriņa.

Elektrības pieslēguma jaudu kopš šā gada maija, kad elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sāka informēt sabiedrību par elektroapgādes tarifa pieaugumu, līdz augusta beigām samazinājuši 22 000 kompānijas klientu, aģentūrai LETA pavēstīja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tostarp 90% no klientiem, kur attiecīgajā periodā ir samazinājuši pieslēguma jaudu, ir mājsaimniecības.

Pēc kompānijā minētā, tādējādi ir atbrīvoti 67 megavati (MW) jaudas, kas ir pielīdzināmi 6600 jaunu trīs fāžu ar 16 ampēru (A) pieslēgumu izveidei, savukārt kopējais tarifa maksas samazinājums klientiem ir aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā.

"Sadales tīkla" pārstāvji arī atzīmē, ka, samazinot pieslēguma jaudu, piemēram, no 3F un 32A līdz 3F un 25A tarifa fiksētās daļas mēneša maksājums samazinās par 6,44 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat kompānijā norāda, ka, samazinot jaudas, tīkls pakāpeniski kļūst efektīvāks, ļaujot samazināt gan tā uzturēšanas izmaksas, gan perspektīvā arī jaunu pieslēgumu izveidošanas izmaksas.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Elektroenerģijas sadales tarifu koncepcijas pārskatīšana būs solis atpakaļ un bremzēs centienus Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tas būs arī negatīvs signāls uzņēmumiem un investoriem, uzskata Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome.

“Atsakoties no vēsturiski netaisnīgās elektroenerģijas sadales tarifu struktūras, kas no 2016. gada apzināti vai neapzināti uzlika papildu finanšu slogu uzņēmējiem, ir sperts plats solis biznesa vides konkurētspējas stiprināšanā. Novērsta netaisnība, jo uzņēmēji subsidēja elektrības izmaksas mājsaimniecībām. Tagad visi maksā patieso pakalpojuma cenu, un tas ir taisnīgi un pamatoti,” pauž LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK Padome 7. septembrī tikās AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru Sandi Jansonu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāri Līgu Kurevsku, lai pārrunātu jauno, spēkā esošo tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Valdība otrdien atbalstīja AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no šā gada septembra līdz gada beigām.

ST fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā likumprojektā, ko otrdien plānots skatīt valdībā.

KEM norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Elektroenerģijas sadales tīkla operators AS "Sadales tīkls" plāno gadu visiem klientiem, kuri samazinājuši pieslēguma slodzi, nodrošināt iespēju vienu reizi bez maksas to atjaunot, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Sadales tīkla" pārstāve Gunta Līne.

"Konceptuāli risinājums ir atrasts. Tas nozīmē, ka pārejas periodā, gada garumā, mēs visiem klientiem nodrošināsim iespēju vienu reizi bez maksas saņemt slodzes atjaunošanas pakalpojumu," sacīja Līne, piebilstot, ka šāda iespēja būs pieejama tiem klientiem, kuri ir veikuši slodzes samazināšanu.

Viņa arī informēja, ka par šo risinājumu "Sadales tīkls" ir informējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un šobrīd tiek strādāts pie attiecīgā risinājuma ieviešanas un atsevišķu nianšu precizēšanas.

Jau vēstīts, ka 1.jūlijā stājās spēkā SPRK apstiprinātie "Sadales tīkla" un pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Palielinātais atbalsts elektrības rēķinu apmaksai aizsargātajiem lietotājiem būtu saglabājams, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre pauda viedokli, ka palielinātais atbalsts elektrības rēķinu apmaksai aizsargātajiem lietotājiem, kas šobrīd ir paredzēts līdz 2023.gada 31.decembrim, būtu saglabājams.

"Es noteikti aicinātu Klimata un enerģētikas ministriju un arī Labklājības ministriju vērtēt iespēju šo palielināto atbalstu pagarināt," sacīja Indriksone, vienlaikus norādot, ka varētu arī palielināt atbalstu kādām noteiktām iedzīvotāju kategorijām.

Tāpat viņa norādīja, ka elektroenerģijas tarifam ir jāatbilst tirgus situācijai un reālajām izmaksām, un par to rūpējas regulators.

"Tarifus noteikti var pārvērtēt un tas regulāri ir jādara," pauda ministre, runājot par plāniem elektrības sadales jaunos tarifus pārskatīti jau decembrī.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim mājsaimniecībām ar vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumiem un strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēriem noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Vairāk nekā 95 procentiem mājsaimniecību ir kāds no iepriekš minētajiem pieslēguma veidiem, norāda grozījumu autori.

Plānots, ka, piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam - divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 25 ampēru - sešus eiro.

No oktobra līdz gada beigām mājsaimniecībām kompensēs 60% no "Sadales tīklu" (ST) tarifā noteiktās fiksētās maksas par jaudu jeb tā dēvētā jaudas abonementa.

Par to šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Par attiecīgo likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrdien, 19.septembrī, paredzēts lemt valdības sēdē.

Savukārt līdz pirmajam 1.novembrim no atbildīgajām ministrijām jānāk ar risinājumu, kā nākamgad risināt ST tarifu kāpumu fiziskajām personām, atzīmēja Siliņa.

Iepriekš daļā sabiedrības neapmierinātību izsaukuši jaunie, proporcionālie ievērojami paaugstinātie ST tarifi.

Kā ziņots, 1.jūlijā stājās spēkā "Sadales tīkla" un pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi.

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Lai sniegtu mājsaimniecībām iespēju pielāgoties jaunajai sistēmas operatora tarifu struktūrai un izvērtēt nepieciešamo pieslēgumu, par 50% varētu tikt samazināta sistēmas pakalpojumu maksas fiksētā komponente tām mājsaimniecībām, kuras izmanto vienas fāzes (1F) pieslēgumu ar slodzi virs 16 ampēriem (A) un 3F pieslēgumus.

Tas izriet no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā likumprojekta, kas nodots ministrijām saskaņošanai.

Maksas samazinājums tiktu piemērots no 2023.gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Tas nozīmē, ka maksas samazinājums parādītos elektroenerģijas rēķinā no oktobra līdz janvārim.

Pēc KEM skaidrotā, šāds risinājums ļautu nodrošināt četru mēnešu pārejas periodu mājsaimniecībām ar neoptimālu pieslēguma jaudu, lai šie lietotāji efektivizētu pieslēgumu un samazinātu tā jaudu atbilstoši patēriņam.

Vienlaikus tiktu noteikts, ka sistēmas pakalpojumu maksas fiksētas daļas apmērs pēc samazinājuma nevarēs būt zemāks par maksu, kas tiek piemērota mājsaimniecībām ar 1F un 16A pieslēgumu jeb 6,08 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).