Jaunākais izdevums

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 20. aprīļa numurā:

  • Statistika - pētījumi un attīstība – esam pēdējie!
  • Tēma - Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) – ES “astē”.
  • Intervija - Anastasija Udalova, Dzintars kosmētikas ražotāja H.A. Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.
  • Spēles noteikumi - lobiji nav labi, mums būs interešu pārstāvji! Intervija ar auditorkompānijas PwC Latvija vadošo partneri Zlata Elksnina-Zascirisnka.
  • Aktuāli - restorānu nozare ceļ trauksmi un aicina valdību atvērt terases.
  • Portrets - Ieva Tetere. SEB Latvia bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.
  • Tendences - kad “programmēt” varēs pašu naudu.
  • Dienas Bizness Konferences - Intervija ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.Energopārvaldība – pirmais solis uz energoefektīvu darbību.
  • Brīvdienu ceļvedis - Ketija Karlsone, KURTS c o f f e e un AUCH beauty home īpašniece.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 09.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

"Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību".

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Žurnāla centrālā tēma - cik konkurētspējīga ir Latvija Baltijas valstu reģionā. Faktus biznesa situācijas Baltijas valstīs salīdzināšanai palīdzējis sagatavot AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Īpašu uzmanību veltām uzņēmēju iebildumiem pret epidemiologu ieteikumu par visu ražotņu slēgšanu, izņemot būtiskākās, kuras noteiktu Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Varbūt valdība šādā situācijā stāsies ikviena, kuram tā aizliegusi strādāt, vietā un maksās gan cilvēku, gan uzņēmumu parādsaistības?

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 9. marta numurā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 20.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - FID un citu kontrolējošo iestāžu darbs, kā arī uzņēmēju, kas iesaistīti kontroles sistēmā, viedokļi.
  • Intervija - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
  • Kam un cik saistošas ir FID vadlīnijas
  • Kāpēc bizness labprātāk raugās uz Lietuvu un Igauniju. Kāpēc atšķiras uzraudzība dažādās valstīs?
  • Tendences - pasaulē aktualizējas diskusijas ne tikai par attālināto darbu, bet arī par obligātu darbadienu nedēļā samazināšanu. Apzinām arī Latvijas uzņēmēju viedokļus par šo tēmu.
  • Portrets - SIA Bite Latvija ģenerāldirektors Kaspars Buls
  • Tūrisms - īpaša pētījuma dati par aktuālāko tūrisma jomā.
  • Aktuāli - uzņēmēju viedokļi par valdības virzīto likumprojektu, kas paredz obligātas vakcinēšanās noteikšanu noteiktām pakalpojumu sniedzēju grupām.
  • DB konferences - kas liek domāt par to, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.
  • Brīvdienu ceļvedis - Vladislavs Korjagins, SIA Baltic Travel Group vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 23.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness tagad ar atšķirīgu dizainu un vēl lielāku fokusējumu uz tām tēmām, kas var interesēt uzņēmējus.

Kā un kam šajā krīzē var palīdzēt Altum - par to lielajā intervijā izvaicājam Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Žurnāla centrālā tēma - pie kā noved liegumi tirdzniecībai klātienē. Apzinājām banku, tirgotāju, piegādātāju, ražotāju vērtējumus, tāpat arī noskaidrojām attieksmi citviet pasaulē pret šādiem ierobežojumiem.

Jauna rubrika - Portrets. Par plašākā sabiedrībā mazāk zināmo, taču profesionāļu vidē kā tieši krīzes laika un pārmaiņu vadītāju ļoti augsti vērtēto VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 23. februāra numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē!

Db.lv, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

  • Galvenā balva - nakšņošana Skrundas muižā Suite klases numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Balva 2. labākajam rezultātam - nakšņošana Skrundas muižā Superior klases numurā numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Kā arī redakcijas veicināšanas balva - Dienas Biznesa Zīmola izdevums TOP 500 / Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 – procesu paātrinātājs, nevis pasaules mainītājs

Romāns Meļņiks, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas var izcili vadīt lielāko daļu kampaņu lielākajā daļā pasaules. Tas, kas jāievēro, – jābalsta kampaņas un stratēģijas uz universālām cilvēciskām vajadzībām.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Laba reklāma nav lēta lieta. Daudzās jomās redzam, ka iepirkumos uzvar tie, kam zemākā cena. Reklāmas jomā ar to nenākas saskarties?

Varbūt valsts komunikācijas problēmas saistītas ar aplamiem iepirkumiem? Reklāmas budžets ļoti bieži jāattiecina pret auditorijas lielumu. Piemēram, cik maksā košļene? Relatīvi maz. Bet, ja tu gribi nopirkt košļeni katram Latvijas iedzīvotājam, tad vienas košļenes cena jāreizina ar 1,8 miljoniem. Līdzīgi ir ar komunikāciju – lai uzrunātu vienu cilvēku, tas nebūtu ļoti dārgi, taču, lai uzrunātu 100 tūkstošus cilvēku vai 500 tūkstošus, vai miljonu, tas uzreiz prasa investīcijas. Viens variants ir izdomāt ļoti sarežģītu mehāniku, kāpēc, neieguldot naudu medijos, visiem pēkšņi produkts būs interesants. McCANN jau simts gadus – kopš 1912. gada – ir teiciens Truth Well Told, kas ļoti precīzi raksturo, ko šī aģentūra dara, – labi izstāsta patiesību. Bet to ir ļoti grūti izdarīt. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz ļoti pieredzējušu cilvēku, kas velta daudz laika, lai lietas izgudrotu. Speciālistu laiks, protams, maksā dārgi. Savukārt otra versija ir vēstīt kaut ko ļoti primitīvu, bet nopirkt visas iespējamās mediju vietas. Bet arī tas maksā dārgi. Tātad vienā spektra galā ir asprātīgi praktiski risinājumi, kas nav lēti, jo prasa talantīgu cilvēku darbu, bet otrā spektra galā ir nopirkt visas iespējamās reklāmas vietas. Beigās cipari sanāk salīdzināmi. Cilvēku aizsniegt bez naudas informācijas pārbagātībā īsti nevar. Un, jo vairāk cilvēku mēs gribam aizsniegt, jo dārgāk tas izmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izaicinājums – kļūt par tirgus līderi

Jānis Goldbergs, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltik Elektro ir viens no Latvijas elektromateriālu vairumtirgotājiem. Kabeļi, stabi, caurules, vadi, un tomēr stāsts ir par nākotni, viedajām tehnoloģijām, cerībām uz stabilāku biznesa vidi, iepirkumiem bez korupcijas ēnas, maksāšanas kultūras trūkuma iemesliem un par to, ka pandēmijas sekas vēl nav iestājušās, tās tikai būs!

Dienas Bizness uz sarunu aicināja SIA Baltijas Elektro Sabiedrība valdes locekli Oļegu Kolomijcevu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet par Baltik Elektro, kādēļ Würth grupas uzņēmums?

Baltik Elektro Latvijā tika dibināts 1993. gadā. Pirmsākumos tas bija vietējā kapitāla uzņēmums un nodarbojās ar elektromateriālu tirdzniecību. Kā tolaik bija, nevarēšu pastāstīt, jo tikai tad uzsāku savas skolas gaitas. Kompānija strādāja veiksmīgi, un 1999. gadā to iegādājās vācu ģimenes uzņēmums Würth grupa, kas dibināts 1945. gadā. Vēl joprojām šī grupa ir ģimenes uzņēmums, lai arī ar sarežģītu struktūru. Uzņēmums netiek kotēts nevienā biržā, īpašnieki ir vienas ģimenes locekļi. Viņu pamatbizness ir stiprinājumi un montāžas piederumi. Grupa gadu gaitā ir attīstījusies, un viens no attīstības virzieniem ir elektromateriālu vairumtirdzniecība. Tādēļ arī grupa iegādājās Baltik Elektro. Patlaban uzņēmums ir vienīgais specializētais starptautiskais elektromateriālu vairumtirgotājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas

Māris Ķirsons, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba devējam, kuram ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī, šīs normas spēkā stāšanās ir jāatliek līdz 2022. gadam, bet līdz tam jānovērš identificētie defekti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka par šādu risinājumu iestājas ne tikai LTRK, bet arī vēl 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas, kuras nosūtījušas attiecīgu vēstuli Saeimai.

Fragments no intervijas

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Kāpēc uzņēmēji pieprasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu?

Situācijā, kad Latvijas IKP šā gada 1. ceturksnī ir turpinājis lejupslīdi un reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām pārsniedz 70 000, ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī par darbiniekiem, kuri strādā nepilnu slodzi, nav īstais brīdis. Tāpat nav īstais brīdis mainīt autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksas esošo kārtību. Uzņēmēji nebūt nav pret minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešanu, un to varētu īstenot brīdī, kad Latvijā atsāksies ekonomikas izaugsme un būs pārvarētas Covid-19 izraisītās sekas, taču tas nebūt nav šā gada 1. jūlijs, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. Vienkāršākais būtu šo termiņu no šā gada 1. jūlija pārcelt uz 2022. gada 1. janvāri vai vēl labāk – uz 2022. gada 1. jūliju, vienlaikus pilnveidojot regulējumu, kāds ir izstrādāts, jo tas ir smagnējs.

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu  

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53...

Kas notiks, ja Saeimas vairākums šo uzņēmēju pieprasījumu ignorēs?

Diemžēl, bet minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Diemžēl, bet Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc kaut kā strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Kāpēc uzņēmēji vēlas, lai tiktu mainīta izstrādātā maksāšanas kārtība?

Valsts iestādes ir pacentušās radīt ļoti sarežģītu minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra maksāšanas kārtību, jo darba devējam maksāšanas pienākums (par iztrūkstošo starpību līdz 170 eiro mēnesī) iestāsies pēc kāda laika, nevis uzreiz. Cilvēks, kurš strādā dažas stundas pie viena darba devēja, var strādāt arī pie cita, un viņš pat var neinformēt par šādu strādāšanu divās vietās nedz vienu, nedz arī otru darba devēju. Tā kā maksāšanas pienākums iestājas pēc trijiem vai pat sešiem mēnešiem, tad mazam vai pašreizējos apstākļos koronavīrusa skartam pat vidējam uzņēmumam var vienkārši nebūt naudas kontā, lai samaksātu šo minimālā maksājuma starpību. Lielākiem uzņēmumiem šādiem neparedzētiem gadījumiem jāveido uzkrājumi vai nu savā bankas kontā, vai arī kā avanss jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā.

Visu interviju lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 27.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere.

Uzņēmēju žurnāla #Dienas Bizness 27.aprīļa numurā lasi:

  • Statistika - birokrātiskie šķēršļi investīcijām.
  • Tēma - nejēdzīgu likumu lavīna grauj tautsaimniecību!
  • Intervija - Latvijas Lauksaimniecības universitāte rektore, profesore Irina Pilvere.
  • Portrets - Mārtiņš Vanags. Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs, interešu pārstāvības uzņēmuma "M12 Advisory" dibinātājs un partneris.
  • Aktuāli - ANM plāns finiša taisnē.
  • Globālā konkurence - ASV un Ķīnas sacensība par pirmās vijoles spēlēšanu pasaulē.
  • Finanses - konservatīvais onkulis zelts.
  • Enerģētika - intervija ar Dānijas Vēja enerģijas asociācijas "Wind Denmark" vadītāju Janu Serupu Hillebergu. Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs, Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Tendences - šajā laikmetā mēs pielāgojamies vai mirstam. Tas ir digitālais darvinisms. Intervija ar futūristu, investoru un sociālo uzņēmēju Igoru Beukeru.
  • Dienas Bizness Konferences - Startē lielākā atkritumu saimniecības reforma. Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus.
  • Brīvdienu ceļvedis - Māris Jansons, restorāna Kest šefpavārs un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug

Jānis Goldbergs, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumi ir tik tālu samilzuši, ka Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsušās pie premjera ar lūgumu nekavējoties risināt problēmu.

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja dažādus kvalifikācijas celšanu ierobežojošus faktorus, kurus izraisa ieņēmumu līmenis. Proti, pie zemiem ienākumiem ir ierobežota iespēja pilnveidot profesionālās prasmes vai pārkvalificēties. Vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pamatā ir privātā un nevalstiskā sektora novērojumi, kas norāda arī uz nopietnām institucionālām problēmām un neefektīvu valsts darbību šajā jomā.

Cilvēkkapitāla attīstības problēmas Latvijā Dienas Bizness skaidrot aicināja ABSL Latvia valdes priekšsēdētāju Fredi Bikovu.

Kolektīvā atbildība pieaugušo izglītībā

“Atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota, un mēs sapratām, ka bezjēdzīgi ir cīnīties par panākumiem šādos apstākļos, tādēļ arī iesniedzām vēstuli premjeram, lai jomai pievērstu uzmanību,” skaidrojumu uzsāka F. Bikovs. Viens no galvenajiem argumentiem šajā vēstulē ir Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus 2019. gada pētījums Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku, kas atklāj pieaugušo izglītības atbildības sadali valsts ministriju un institūciju vidū. Norādītas vismaz 3 ministrijas, 18 institūcijas un 9 padomes, kas nosaka darba tirgus attīstības politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veido un attīsta biznesa kvartālus

Monta Šķupele, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīga, bet arī pilsētas reģionos aizvien vairāk domā, kā degradētās teritorijas izmantot un izveidot tās par vietu biznesa attīstībai, apvienojot uzņēmējus un veidojot biznesa kvartālus.

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir radoši industriālā kvartāla izveide Kuldīgā. Jau ilgu laiku Kuldīgā pieprasījums pēc ražošanas telpām ir lielāks nekā piedāvājums. Tas jo īpaši ir aktuāli jaunuzņēmumiem, kuri ir jaunpienācēji Kuldīgas uzņēmēju vidē un ir plašāku telpu meklējumos. “Ja arī ir iespēja tikt pie kādām telpām, tad tās bieži vien ir nepiemērotas un prasa manāmus ieguldījumus no paša uzņēmēja puses, bet jaunam uzņēmumam startā nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi varētu izdarīt visu. Radoši industriālā kvartāla attīstītājs nāca klajā ar līdz šim nebijušu piedāvājumu, izremontēja ražošanas telpas, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības. Uzņēmumiem ir vieglāk maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, nevis uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus telpu remontā. Kvartālam tikai sākot savu darbību, uzrunājām tā attīstītāju, minot, ka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kuri ir telpu meklējumos. Ikviens telpu īpašnieks būtu ieinteresēts ātri aizpildīt telpas, lai tās varētu ātrāk sākt atpelnīt ieguldījumus,” stāsta LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Beitāns: Veids, kā uzzinājām par atbalsta iespējām, līdzinājās detektīvam

Monta Šķupele, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šīs valdības pastāvēšanu pagarina aizņēmumu pieejamība!

Jānis Goldbergs, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kāpēc Reira demisija, šeit ir jāprasa premjera demisija! Reirs viens pats nepieņem šādus lēmumus, un mēs redzējām Saeimā... Opozīcijas deputāti mēģināja vest pie prāta, labot kļūdu, pateikt, ka pieņēmām nepareizu lēmumu. Koalīcija nodemonstrēja pilnīgu ignoranci šajā jautājumā. Vienu uztaisīt par grēkāzi – es nepiekrītu!"

Tā pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā TV24 tiešraidē raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu sacīja Grāmatvežu asociācijas locekle un ZZS biedre Lienīte Caune.

Pēc būtības šī ir viena no pirmajām skaidrajām norādēm par premjera demisijas nepieciešamību, kas balstīta finanšu apsvērumos, nevis strīdos par vakcinācijas kārtību, masku valkāšanu vai citiem valsts ne saimnieciskas darbības jautājumiem, kas nereti tiek izcelti kā primārie, lai arī nekādi neietekmē Latvijas finanšu stāvokli un stabilitāti.

Tādēļ Dienas Bizness lūdza skaidrojumus par pašreizējo situāciju un dziļāku pamatojumu, kādēļ kardināli jāmaina valdības vadības stils kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jāskatās nevis kā patērētājiem, bet gan no biznesa iespēju viedokļa

Romāns Meļņiks, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstāku apgrozījumu, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fragments no intervijas

Mani mulsina, ka tagad, tā teikt, pa labi un pa kreisi tiek dalīta dažāda atbalsta nauda, daudzi tā var pierast, kļūt atkarīgi no šādām piešpricēm un tad vēlāk, ja mudinās, teiksim, strādāt attālināti, prasīs, lai valsts par to atsevišķi maksā. Tas šķiet attīstību bremzējošs faktors. Vajadzētu domāt, kā veicināt strādāšanu, nevis pa līdzības saņemšanu no valsts.

Principā tā tas ir. Bet šī ir ļoti neordināra situācija, tirgus ir mainījies, bizness ir mainījies ārējā pieprasījuma trūkuma dēļ. Līdz ar to mums ir kaut kādā veidā jāiekonservē, jāsaglabā biznesa infrastruktūra. Paldies Dievam, 2020. gads bija ļoti labs eksportā – mums pat ir izaugsme, lielāks eksports nekā 2019. gadā, bet mēs palīdzējām arī eksportējošiem uzņēmumiem. Savukārt, ja runājam par atbalstiem kā tādiem, piemēram, dīkstāves pabalstu pavasarī saņēma aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Cita veida krīzē, kāda bija, teiksim, 2009. gadā, visi šie cilvēki būtu kļuvuši par bezdarbniekiem, taču šajā situācijā viņi turpina strādāt iepriekšējās darbavietās, nevis meklē alternatīvas. Tātad mēs pasargājām darba devējus no darbinieku aizplūšanas. Tas pats ir arī pašreizējā situācijā. Līdz ar to es nedomāju, ka uzņēmēji vai strādājošie būs pieraduši pie pabalstiem. Es domāju, ka lielāka problēma ir visāda veida ierobežojumi, kas gan šajā situācijā ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, jo palīdzējuši mums izvairīties no saslimšanas pīķiem, kādi bijuši gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citās Eiropas valstīs. Mums tas bija ļoti svarīgi tādēļ, ka mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir zemāka, līdz ar to, lai neuzspridzinātu veselības aprūpes sistēmu, mēs bijām spiesti ierobežojumus ieviest stipri ātrāk, pat pie zemākiem rādītājiem nekā citiem. Man rudenī pārmeta, ka es skatos tikai uz vienu rādītāju – bezdarbu, bet atcerēsimies, kā bija 2008. gadā, kad bija cilvēku masveida aizbraukšana, traģēdijas ģimenēs, atkarības utt. Viss sliktais, kas ir, nāk no bez darba. Šajā gadījumā mums bija iespēja no tā izsargāties. Mūsu pieejas pareizību ap liecina arī, piemēram, tas, ka no novembra esam bezdarba līmeņa rādītājā zem Igaunijas – tā ir pirmo reizi pa 30 gadiem, Igaunija ar zemāku bezdarbu vienmēr mūs ap steidza. Arī pašreiz mums turas kaut vai par pusprocentu labāks rādītājs, bet, ņemot vērā tur izskanējušo informāciju ar ļoti krasiem ierobežojumiem augstā saslimstības līmeņa ar Covid-19 dēļ, pat pie lielāka IKP un lielākām finanšu iespējām viņu gatavotā atbalsta pakete ir 500–800 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vēl pieaugs arī bezdarba rādītāji. Un jāatgādina, ka viņu atbalsts uzņēmējiem ir tad, ja apgrozījums krītas vairāk nekā par 50%, mums ir 20% pret 2020. gadā strādājošiem mēnešiem un 30% pret 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: Pārdales ekonomikas vietā – jaunrades tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņaprāt, Latvijā ir jāmaina saimnieciskais uzstādījums un pārdales ekonomikas vietā jārada jaunrades tautsaimniecība, jo, nodarbojoties galvenokārt ar pārdali, nekas nerodas un arvien mazāk paliks, ko pārdalīt. Savukārt valsts pārvaldes un pašmāju politiķu attieksmi pret uzņēmējiem varētu mainīt arvien pieaugošā Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju darbība (ieguldījumi) Latvijā un viņu neizpratne par to, kāpēc Latvijā ir citāda kārtība nekā viņu mītnes valstīs, kaut arī visa Baltija ir ES.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas radījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij interesē, lai grāmatveži būtu "vietējais" nodokļu inspektors un ziņotājs – sabiedriskais bezmaksas palīgs cīņā ar ēnu ekonomiku, aizdomīgiem darījumiem un klientiem, tāpēc pieauga prasības par dažādu "ziņojumu" iesniegšanu, darījumu un klientu obligātām pārbaudēm u.tml., savukārt uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem – kā sava veida padomdevējs un konsultants, vidutājs starpvalsti un uzņēmēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa uzsver, ka grāmatvežiem pēdējie gadi ir bijuši pārpilni ar visdažādākajiem izaicinājumiem, sākot ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un Sankciju likuma prasību izpildi, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā diferencētā minimuma piemērošanu, vienotā nodokļu konta negaidītajiem pārsteigumiem, kam turpinājums būs minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra ieviešana, un galu galā arī kriminālatbildība gadījumā, ja uzņēmums deklarējis neesošu – fiktīvu – PVN darījumu (pat neraugoties uz to, ka uzņēmums deklarē, bet grāmatvedis iesniedz), kas ir līdzīgi kā padomju laikos, kad cietumā lika grāmatvežus, bet ar niansi – kopā ar direktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru