Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Lai sekmētu Latgales tūrisma attīstību un piesaistītu arvien vairāk apmeklētāju, ir izstrādāts un pašlaik tiek realizēts projekts «Kulināro pakalpojumu tīkla pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz Kulinārā mantojuma koncepciju». Projekta mērķis ir uzlabot kulinārijas servisu Latgalē, sekmēt gastronomiskā tūrisma attīstību, kā arī palielināt esošo biznesa potenciālu kulinārijas sektorā un pilnveidot pārrobežu sadarbību ēdināšanas pakalpojumu sektorā. Projekta vadītāja Ilze Stabulniece uzskata, ka Kulinārā mantojuma koncepcijas ieviešana Latgales reģionā nodrošinās ēdināšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, sekmēs ekonomisko attīstību projektā iesaistītajos rajonos un palielinās nodarbināto skaitu. Projekts noslēgsies nākamā gada augustā. Projekta kopējais budžets ir 165 515 eiro, tas tiek finansēts Phare 2001 Pārrobežu sadarbības Baltijas jūras reģionā programma ietvaros. Projektā piedalās Eiroreģiona Ezeru zeme Latvijas birojs (piedalās Daugavpils pilsētas dome un rajona padome, Preiļu rajona padome, Rēzeknes pilsētas dome, Krāslavas rajona padome), bet sadarbības partneri ir Ludzas rajona padome un Daugavpils tirdzniecības skola, kā arī Utenas apgabala administrācija. Projekta ietvaros tiks savāktas un apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes un izstrādāta Latgales ēdienkarte, kā arī izdota Latgales recepšu grāmata latviešu, krievu un angļu valodās (tiks izplatīta ar tūrisma informācijas centru starpniecību). Savukārt izstrādātā Latgales ēdienkarte kalpos par pamatu gastronomiskā tūrisma veicināšanai un īpašu gastronomisko maršrutu izstrādei Latgalē. Tiks izstrādāta gan Latgales ēdienkarte, kas būs vienāda visā Latgalē, un arī Kulinārā mantojuma ēdieni, kas būs atšķirīgi katrā ēdināšanas uzņēmumā. Gardēžu tūrisms veicinātu arī Latgales lauku atlabšanu, jo Kulinārā mantojuma koncepcija pieprasa, lai ēdienu būtu gatavoti no vietējiem produktiem. Projekta ietvaros ir plānots piedalīties arī tūrisma izstādēs Latvijā, Lietuvā un Vācijā, līdz ar to prezentējot jauno Latgales tūrisma produktu. Projektā iesaistītie Latgales reģiona 25 ēdināšanas un pārtikas produktus ražojošie uzņēmumi un 7 arodvidusskolas tiks apgādātas ar Latgales tradicionālajiem galda klāšanas piederumiem — māla traukiem un linu galdautiem. Paredzēts arī apmācīt gan arodskolu audzēkņus, gan arī kulinārijas nozarē strādājošo uzņēmumu speciālistus —apgūst latgaliešu ēdienu gatavošanu, galda klāšanas kultūru, Latgales tradīcijas un ēdienkarti. Pieredzes apmaiņai ir plānoti arī braucieni uz Lietuvu un Zviedriju, lai iepazītos ar līdzīgi strādājošīem uzņēmumiem, kas piedāvā reģionālos ēdienus. Projekta ietvaros tiks iegādātas arī jaunas virtuves iekārtas Daugavpils tirdzniecības skolai, kurā apmāca arī ēdināšanas uzņēmumu darbiniekus.

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Noslēdzies Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 2009. sezonas desmitais posms, kas vēsturē paliks ierakstīts kā pirmais šo prestižo sacensību posms, kas noticis Latvijā.

Pirmo Latvijas Grand Prix, kuru kopumā apmeklēja trīsdesmit divi tūkstoši skatītāju, atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī čempionāta organizatora, kompānijas Youthstream vadītājs Džusepe Luongo, FIM/CMS prezidents Volfgangs Serbs un Baltijas Kausa Fonda direktors Salvis Freimanis.

Abas sacensību dienās Ķeguma motocentrā Zelta Zirgs valdīja pozitīvs noskaņojums un gaisā virmoja īsts sacensību gars, jo pirmajā Latvijas Grand Prix piedalījās visi šobrīd pasaulē ātrākie MX1 un MX2 klašu motosportisti.

MX1 klase

Šīs klases čempionāta līderis, itālis Antonio Cairoli (Antonio Cairoli) no Yamaha Red Bull De Carli Team komandas arī Latvijā pierādīja, ka viņš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz 2009. gada sezonas čempiona titulu, jo viņš abu braucienu summā izcīnīja Latvijas Grand Prix MX1 klasē un vēl vairāk palielināja savu pārsvaru čempionāta kopvērtējumā. Pirmajā finālbraucienā itālim gan neizdevās izcīnīt uzvaru, jo nieka 0.258 sekundes pirms viņa finišēja beļģis Klements Dezals (Clement Desalle) no LS Motors Honda, kuram šī bija pirmā MX1 uzvara karjerā. Trešo vietu pirmajā braucienā izcīnīja vācietis Maksimiliāns Nagls (Maximilian Nagl), lai gan tajā ilgu laiku turējās igauņu motosporta fanu elks Tanels Leoks. Igaunis savas pozīcijas zaudēja, viegli nokrizdams vienā no trases līkumiem. Pēc kritiena Leoks nespēja iedarbināt savu motociklu, kas viņam neļāva sasniegt finišu.

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Par ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmē un par godu Latvijas Valsts 90.gadadienai 16. novembrī Rēzeknes rajona padomē ar Latgales plānošanas reģiona (LPR) Atzinības rakstu tika apbalvoti 10 cilvēki, kuri savu ikdienas darbu veltījuši Latgales attīstībai un nostiprināšanai.

Atzinības rakstus saņēma:

SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale - par Austrumlatvijas lauku uzņēmēju, zemnieku darbības veicināšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību.

Rēzeknes Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs, grāmatizdevējs, Rēzeknes Goda pilsonis Jānis Elksnis – par Latgales izdevniecības attīstību un latgaliešu valodas popularizēšanu.

SIA Rēzeknes slimnīca valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna - par sasniegumiem Latgales reģiona attīstībā.

Ludzas Bērnu un jauniešu centra direktore Eleonora Obrumāne – par veiksmīgu un radošu darbu bērnu un jaunatnes pilsoniskajā audzināšanā, Latgales kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu un attīstību.

Nacionālās programmas Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana projekta Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana ietvaros Latgales reģiona attīstības aģentūra, sadarbībā ar SIA Konsultanti šī gada laikā Latgalē veica divus pētījumus: Darba devēju vajadzību izpēte personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos un Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte, biznesa portālu Db.lv informēja projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.

Šis projekts vērsts uz izglītības kvalitātes un tās pieejamības palielināšanu un tālākizglītības iespēju paplašināšanu Latgales reģionā, un abu pētījumu mērķis bija noskaidrot nepieciešamo pamata informāciju mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības plāna izstrādei.

Abi pētījumi bāzējās uz aptaujām, kas tika veikti visos Latgales rajonos un divās lielākajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15-75 gadiem. "Iegūtie dati gan deva jaunas atziņas par situāciju Latgalē, gan arī savā ziņā apstiprināja jau iepriekš nojausto", apliecina SIA Konsultanti eksperte Ināra Stalidzāne.

Vairāk nekā trešā daļa - 34,6 % aptaujāto pētījumā Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte atzina, ka ir gatavi pārkvalificēties, ja vien būtu tāda iespēja vai nu lai atrastu labāk apmaksātu darbu, labāku darbu vai darbu vispār. Tas nozīmē, ka pašreizējā kvalifikācija salīdzinoši lielai Latgales iedzīvotāju daļai neatbilst darba tirgus pieprasījuma reģionā.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) pārvalde 20.decembrī noslēgusi visu laiku apjomīgāko investīciju projektu ar Līvānos esošo augsto tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Light Guide Optics International”.

SIA “Light Guide Optics International” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 33 milj. eiro apmērā, kopumā paredzot izveidot vismaz 35 jaunas darba vietas.

Uzņēmumā līdz 2030. gadam tiks realizēts apjomīgs investīciju projekts “Optisko šķiedru ražošanas jaudu palielināšana” EUR 33 000 000 apmērā. Tā mērķis ir optisko šķiedru ražošanas jaudu palielināšana, uzbūvējot jaunu ražošanas ēku blakus esošajām uzņēmuma ēkām, kā arī iegādājoties un uzstādot jaunus papildus optisko šķiedru vilkšanas torņus. Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā pieprasījums pēc uzņēmuma ražotajiem produktiem turpinās strauji pieaugt, īpaši pēc tā jaunajiem produktiem - medicīnas katetriem, jo aizvien vairāk asinsvadu ārstniecības procedūras visā pasaulē tiek veiktas ar šo jauno tehnoloģiju tās labo rezultātu dēļ.

Rīga, 20.03.2007. Ceļu būves un rekonstrukcijas uzņēmums Latgales Ceļdaris 2006. gadā sasniedzis 2,7 miljonus latu lielu apgrozījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2005. gadā.

Pērn uzņēmuma projektu finansiālais apjoms sasniedza 3,5 miljonus latu, 2005. gadā tas bija 1,5 miljoni latu. Tiek prognozēts, ka 2007. gadā darbu apjoms varētu sasniegt 4 miljonus latu. Arī turpmāk uzņēmums plāno nostiprināt savas pozīcijas Latgales reģionā, palielināt darbības jaudu un ceļu būves tehnikas parku, kā arī apgūt jaunākās nozarē izmantojamās tehnoloģijas. 2006. gadā jaunu tehnoloģiju ieviešanā asfaltbetona ražotnē un ceļa būves iekārtu iegādē tika investēti vairāk nekā 150 tūkstoši latu. Šogad investīciju apjomu plānots divkāršot, veicot rūpnīcas rekonstrukciju un paplašinot iekārtu klāstu. Latgales Ceļdaris mātes uzņēmums, Lietuvas ceļu būves gigants Paņevežio Keliai 2007. gadā plāno ieguldīt 250 tūkstošus latu bituma krātuves un rūpnīcas rekonstrukcijā.

Pirmo reizi Latvijas tūrisma vēsturē tiek uzsākta novada reklāmas kampaņa, kuras mērķis ir veicināt tūrisma atpazīstamību Latgales reģionā. Mārketinga aktivitātes organizē Eiropas reģionālais tūrisma institūts, (Eiropa.lv) Latgales reģiona attīstības aģentūras (Latgale.lv) uzdevumā. Kampaņas budžeta pamatsumma ir 4 930 eiro, kuras ietvaros tika sagatavoti četru veidu radioreklāmas, dažāda veida reklāmkarodziņi interneta medijiem, kā arī Latgales tūrisma logo un moto “Vasals Latgolā!”. Mērķa auditorijas sasniegšanai tiks izmantoti sekojoši plašas saziņas līdzekļi: radio SWH (10.08-12.08.2004), Latvijas radio 2 (6.09-19.09.2004), populārākais ziņu portāls internetā Delfi.lv, laikraksta Dienas bizness portāls Db.lv un citi mediji. Kopš pagājušās ceturtdienas, 6.08.2004, Latgale ir ieguvusi jauna dizaina portālu www.latgale.lv, kurš ir viens no modernākajiem portāliem Latvijas tūrisma biznesā. Tas iemieso jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuri jau tuvākajā laikā radīs novada tūrismam izcilas priekšrocības informācijas apkalpošanā un klientu piesaistē. Portāls tapis projekta "Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana" ietvaros, kuru finansē Phare 2001 CBC programma. Latgales tūrisma asociācija kopā ar tūrisma informācijas centriem strādā pie informācijas datu aktualizācijas. Reklāmas kampaņa tiek balstīta uz Latgales informatīvo portālu www.latgale.lv un reģiona tūrisma informatīvo telefonu 7118118 sadarbībā ar Lattelekom! Latgales tūrisms šajā gadā ir ieguvis daudzus jaunus draugus, jo piedāvājuma kvalitāte ir krietni uzlabojusies un naktsmītņu saimnieki ziņo par veiksmīgu biznesu vasaras mēnešos. Zilo ezeru zeme piedāvā ceļotājiem Latgalei raksturīgo amatniecību, aktīvo atpūtu un sakrālo tūrismu. Tie ir trīs galvenie Latgales tūrisma industrijas pamatvirzieni, kuru attīstībai arī nākotnē tiks piesaistīti ievērojami līdzekļi. Būtiska loma Latgales tūrismā ir Aglonai (Aglyunai), kur ik gadu pulcējas vairāki simti tūkstoši svētceļnieku. Par godu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kuri ik gadu norisinās gada 33. nedēļā (14.-15.08.), Latgales tūrisms jau otro gadu strādā pie projekta “33. nedēļa”. Ar šo produktu Latgale cer piesaistīt ceļotāju mērķa auditoriju, kura vēlas pavadīt garākas brīvdienas, nevis tikai nedēļas nogali. Latgalei, līdzīgi kā citu novadu tūrismam, visdrīzākā laikā ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no valsts puses lielceļu un telekomunikāciju infrastruktūrā, lai straujā tūrisma attīstība reģionā netiktu mākslīgi bremzēta. Satiksmes ministrijai būtu jāstrādā pie plāna, kurš paredzētu, ka Rīgu no jebkuras Latvijas apdzīvotās vietas var sasniegt 2 ½ stundu laikā. Latgales tūrismam ir lielas iespējas jau tuvākajā nākotnē kļūt par vienu no interesantākajiem ceļojumu reģioniem Latvijā, jo šis reģions pēc savas kultūras un mentalitātes ir kā valsts valstī, līdzīgi kā Bavārija Vācijā vai arī Katalonija Spānijā.