Jaunākais izdevums

AS "Latvenergo" ieguvusi tiesības nākamos 10 gadus lietot sešu teravatstundu (TWh) ikgadējo jaudu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC, informē "Latvenergo" pārstāvji.

Uzņēmums, piedaloties "Klaipēdas nafta" rīkotajā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā, ir ieguvis tiesības turpmākos 10 gadus lietot Klaipēdas naftas termināļa sešas TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC ražošanas un klientu drošai apgādei.

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra  

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada...

Kā iepriekš skaidroja "Latvenergo" pārstāvji, šī gada ceturtā ceturkšņa Klaipēdas termināļa izsole parāda, ka pieprasījums pārspēj piedāvājumu četras reizes. Līdz ar to noteikumus jaudu iegūšanai diktē Klaipēda. Priekšroka jaudu iegūšanai būs uzņēmumiem, kas piedāvās ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) līgumus. Paredzams, ka tiks izsolītas divas trešdaļas no kopējā Klaipēdas termināļa gada apjoma, un lielajiem klientiem būs iespējas izvēlēties gāzes izsūknēšanas datumu, kas ir kritiski svarīgi gada pirmā ceturkšņa apgādei.

Turklāt papildus jaudu iegūšanai šāds līgums "Latvenergo" dotu iespēju, sākot ar 2023.gadu, sākt iepirkt gāzi bez starpniekiem, tādējādi jau tagad iegūstot labākas cenas Latvijas ekonomikai.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar LNG termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu

Db.lv, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss

LETA, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālim būtu jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss, piektdien vebinārā par pusgada rezultātiem sacīja AS "Skulte LNG Terminal" līdzīpašnieka degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš teica, ka nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu.

Šādā gadījumā "Skulte LNG Terminal" varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.

Tāpat Vība norādīja, ka saskata šī projekta izdevīgumu un perspektīvas, jo Klaipēdas terminālis un Igaunijā plānotais terminālis nespēšot nodrošināt visu Baltijas valstu vajadzības, turklāt infrastruktūras savienojumi ļauj caur šiem termināļiem iepirkt gāzi arī Polijai un Somijai.

Jau ziņots, ka maija beigās "Virši-A" parakstīja līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal", kas plāno attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji AS "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām, pastāstīja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš teica, ka šogad 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Viņš arī norādīja, ka attīstītāji aicinās valdību izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai varētu tālāk kopīgi virzīties uz priekšu projekta realizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Neatvieglojot IVN procedūru, Skultes LNG termināli nepagūs uzbūvēt līdz 2024.gada septembrim

LETA, 29.09.2022

Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons (no kreisās)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatvieglojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli līdz likumprojektā paredzētajam 2024.gada septembra vidum nevarēs pagūt uzbūvēt, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pavēstīja Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka pašlaik IVN ir paredzētas ļoti detalizētas prasības, tajā skaitā ir jāveic liela apjoma modelēšana tehniskajiem riskiem ar domino efektiem. Tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu vismaz gadu, kura laikā arī nevarēs sākt termināļa projektēšanu, atzīmēja Miķelsons.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais LNG terminālis 

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā,...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors atzīmēja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz iespēju, ka uz peldošiem termināliem var neattiecinātu pilnu IVN. Miķelsons skaidroja, ka IVN ir jāveic, taču viņš aicina apsvērt, ka likumā noteiktu, ka tā būtu vienkāršāka un to varētu pabeigt agrāk.

Komisijas sēdē atbildot uz deputāta Jāņa Vitenberga (NA) jautājumu, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore apliecināja, ka nekādu valsts atbalsta piešķiršanu likumprojekts nerisina.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde norādīja, ka EM nepieciešams izvērtēt, vai tas, ka termināļa attīstītājiem tiek paredzēts izņēmums no konkursa procedūras, neietver valsts atbalstu, piemēram, caur piekļuvi zemei vai jūras ūdeņiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota piebilda, ka "Skulte LNG Terminal" projekta virzītāji nemitīgi skaidro, ka viņu risinājums būs lētākais, nepārsniegs 120 miljonus eiro investīcijas, tai pat laikā atzīstot, ka Lietuva sava termināļa izbūvē jau patlaban ieguldījusi 500 miljonus eiro.

"Lai gan šie cipari acīm redzami neatspoguļo reālo situāciju, ir skaidrs, ka taupīts tiks uz visu, ieskaitot drošības un vides aizsardzības risinājumus," apgalvoja Timrota. Piestātnei, lai droši pietauvotu kuģi ar 17 000 kubikmetru (m3), ir jābūt ap 200 metru garai, turklāt nepieciešams 5 kilometru cauruļvada valnis zem ūdens, kas fundamentāli mainīs sanešu plūsmu jūrā, būtiski ietekmējot biotopus zem ūdens un radīs krasta līnijas eroziju, norādīja biedrības pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka arī jebkura no dažādajām regazifikācijas iekārtām, ko min "Skulte LNG Terminal", nopietni ietekmēs jūras biodaudzveidību, jo jāatceras, ka Baltijas jūra ir sekla, kas nozīmē, ka tās vide ir īpaši jūtīga.

""Nordstream" gāzesvada noplūdes pašlaik jo īpaši izgaismo virkni drošības un vides aspektu, kas jāvērtē pirms šādas sprādzienbīstamas iekārtas būvniecības. Nekādā gadījumā nedrīkst atvieglot IVN procedūru "Skulte LNG Terminal"," uzsver Timrota.

Komisija šodien atbalstīja likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG termināļa vietas maiņa no Igaunijas uz Somiju Latviju neietekmēs

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies terminālī Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, nekādi būtiski nemaina Latvijas situāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" 20.oktobrī teica ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka "Latvenergo" nepārtraukti uztur kontaktus ar LNG termināļa attīstītājiem un jau ir pieteicies un saņems gāzi no pirmā kuģa, kas tiks pietauvots decembrī, veicot termināļa ieregulēšanu.

Ministre teica, ka "Latvenergo" Paldisku vai Inko terminālis vairs nav akūti nepieciešams, jo ir panākta ilgtermiņa vienošanās par Klaipēdas LNG termināļa izmantošanu, tomēr tiks izmantota iespēja gāzi piegādāt arī caur Igauniju. I.Indriksone uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visu to Inko vai Paldiskos saņemto gāzi, kas nav nepieciešama Somijas energodrošības nodrošināšanai, brīvi varētu iegādāties jebkurš cits tirgotājs, kas darbojas vienotajā gāzes tirgū. Vienošanās par to ar partneriem Somijā un Igaunijā esot panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Valdība lēmumu par LNG termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien

LETA, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmumu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien, 30.augustā, informē Valsts kancelejā.

Pirmdien no rīta bija sasaukta ārkārtas valdības sēde, kurā vienīgais darba kārtībā iekļautais jautājums bija LNG termināļa izveide, tomēr pēc drošības dienestu uzklausīšanas valdības sēdē tika pieņemts lēmums Ekonomikas ministrijai (EM) uzdot nepieciešamo precizējumu sagatavošanu dokumentus, lai Ministru kabinets to varētu izskatīt otrdien.

Tādējādi arī iepriekš ieplānotā preses konference pēc pirmdienas ārkārtas valdības sēdes nenotiks.

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Māris Ķirsons, 08.09.2022

AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada rudenī, kad būs izveidota attiecīgā infrastruktūra, kuras izmaksas tiek lēstas 120 miljonu eiro apmērā, taču nekas no tā nekļūs par realitāti, ja Latvenergo īstenos paziņojumus par plāniem noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Viņš atzīst, ka, lai varētu īstenot iecerēto termināļa projektu, ir nepieciešamas vienošanās ar būtiskākajiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir gandarījums, ka pēc daudziem gadiem valdība ir sadzirdējusi sašķidrinātās gāzes termināļa iniciatīvas grupas piedāvājumu un to lēmusi atbalstīt, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, kas savā ziņā ir priekšnoteikums, lai šo projektu varētu sekmīgi īstenot. Praksē tas nozīmē atvieglotu kārtību administratīva rakstura šķēršļu pārvarēšanai, jo īpaši, lai varētu uzbūvēt gāzes cauruļvada savienojumu ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Infrastruktūras objektiem, tostarp elektrolīnijām, dzelzceļiem, lai tos spētu izbūvēt, valsts arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu, pretējā gadījumā nav iespējams vienoties ar pilnīgi visiem skarto zemju īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" noslēgtais 10 gadu līgums ar Klaipēdas termināli par 6 TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm TEC ražošanas un klientu drošai apgādei Skultes sašķidrinātās gāzes termināla projektu var atstāt uz papīra.

«Tā ir mums nesaprotama rīcība un neko labu tā neliecina,» situāciju vērtē AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Latvenergo vienojas ilgtermiņā izmantot Klaipēdas LNG termināli 

AS "Latvenergo" ieguvusi tiesības nākamos 10 gadus lietot sešu teravatstundu (TWh) ikgadējo...

Viņš aicina izvērtēt tirgu. «Gāzi jau vajadzēja un vajadzēs, taču patēriņa segmentā ir Latvenergo un pārējie spēlētāji — lielākoties siltumapgādes kompānijas un industriālie gāzes patērētāji no apstrādes rūpniecības, taču sašķidrinātās gāzes termināla projekta īstenošanai ir vajadzīga sadarbība ar nopietniem gāzes patērētājiem, kas Latvijas gadījumā ir Latvenergo,» uzsver U. Salmiņš.

Viņš atgādina, ka ir Latvijas Gāze, kura kā tirgotājs ar dabasgāzi apgādā mājsaimniecības un citus patērētājus, taču kāda būs šī uzņēmuma darbība nākotnē, neesot skaidrs. «Šis uzņēmums Latvijā pārdeva Krievijas Gazprom gāzi, kas nākotnē vairs nebūs iespējams,» uz jautājumu par to, vai sadarbību nevarētu veidot ar Latvijas gāzi, atbild U. Salmiņš.

Visu rakstu lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas dienvidu piekrastē darbu sācis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Inko ostā, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Somijas valsts gāzes sistēmu operatora "Gasgrid Finland" vecākais viceprezidents pārvades jautājumos Esa Hallivuori apstiprināja, ka "tagad viss ir pabeigts un pārbaudīts".

"Tas nozīmē, ka mūsu termināļa klienti var sākt gāzes sadali, lai apmierinātu rūpniecības, enerģijas ražošanas un mājsaimniecību vajadzības ne tikai Somijā, bet arī Baltijas valstīs," viņš teica "Yle".

Hallivuori apliecināja, ka Inko LNG terminālis ir pilnībā funkcionējošs.

Sašķidrinātā gāze ar kuģiem tiek piegādāta Inko ostā esošajam Somijas nomātajam pārkraušanas un regazifikācijas kuģim (FSRU) "Exemplar", no kura tā pa cauruļvadiem tiek nogādāta krastā.

Tad LNG tiek regazificēta pārvadei pa nacionālo gāzes tīklu, kā arī importēšanai uz Igauniju pa jūrā esošo gāzesvadu "Balticconnector", kas tika atklāts pirms vairāk nekā trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldisku LNG termināļa savienojuma izbūve notiek atbilstoši plānam

LETA--BNS, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļvada savienojuma ar plānoto sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli izbūve netālu no Paldiskiem notiek atbilstoši plānam, liecina Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" sniegtā informācija.

"Uz sauszemes apkaimē ir sākta cauruļvada posmu liešana, veiksmīgi paveikta virziena urbšana, "Elering" kompresoru stacijas teritorijā tiek būvēts krānu mezgls. Ir sākta cauruļvada savienojuma tranšejas izbūve posmiem jūrā un sākas arī cauruļvada posmu liešana, gatavojoties cauruļvada izvietošanai jūrā," ziņu aģentūrai BNS stāstīja "Elering" pārstāvis Ains Kesters.

Kā viņš teica, būvniecībai nepieciešamie materiāli ir pieejami un joprojām paredzamais darbu pabeigšanas termiņš ir novembra beigas.

Jūnija sākumā "Elering" paziņoja, ka ir sākta gāzesvada izbūve, kas nepieciešama plānotajam Paldisku LNG terminālim. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir "Elering" gāzes infrastruktūras apkopes un būvniecības partneris "Connecto".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju tuvojošos ziemu gaida ar bažām, jo gan valstsvīri, gan enerģētikas nozares pārstāvji jau vairākus mēnešus publiski izvairās runāt par to, cik daudz dabasgāzes nākamajai apkures sezonai kopīgiem spēkiem esam sarūpējuši.

Pārvades sistēmas operators sabiedrību informē tikai par kopējiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē noglabātajiem apjomiem, bet gāzes tirgotāji konkrētus ciparus nenosauc, slēpjoties aiz komercnoslēpuma plīvura. Lai gan lielākā daļa tirgoņu atzīmē, ka gāzi saviem klientiem jau ir iegādājušies, DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka par saistību izpildi pārliecināti ir ne visi, tajā skaitā arī lieli un labi zināmi tirgus pārstāvji.

Publiski šāda retorika gan, protams, netiek pielietota, jo tas klientu vidū varētu raisīt sašutumu un šaubas, tā vietā patērētāji tiek baroti ar solījumiem, ka gāze būs! Uz to mēs arī ceram, taču pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka cerība ir ne tikai sabiedrības, bet arī tirgotāju un pat valsts vienīgais ierocis cīņā ar enerģētisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eiropas gāzes tirgus pārkārtošanās

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami, atzīmē Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Ja dabasgāzes piegāde ir traucēta, krīzes vadība notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ar gāzi primāri tiek apgādāti nodrošināmie lietotāji, tajā skaitā mājsaimniecības, publiskais sektors un siltumuzņēmumi, skaidro U.Bariss. Viņš nenoliedz, ka krīzes situācijā ar dabasgāzes patēriņa samazinājumu nāktos samierināties atsevišķiem rūpniekiem un ražotājiem, taču tas ir tikai plāns B.

Raugoties no šodienas viedokļa, gaidāmajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties tik sliktai situācijai, ka gāzes apgādi kādai no patērētāju grupām vajadzētu būtiski ierobežot, teic Conexus valdes priekšsēdētājs, norādot, ka šobrīd primāri tiek strādāts pie plāna A, kas paredz ar nepieciešamo gāzi nodrošināt visus lietotājus. Ja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) aizpildīšana turpināsies tādā pašā tempā, un, ja Somija daļēji savu patēriņu ziemas otrajā pusē varēs nodrošināt, izmantojot jauno sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, ļoti kritiskai situācijai šajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties, spriež U.Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšana neietekmēs gāzes apgādi Latvijā

Db.lv, 30.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada 1.janvāra ar likumu apturētās dabasgāzes piegādes no Krievijas neietekmēs dabasgāzes apgādi Latvijā, jo tirgus ir jau pārorientējies, norāda vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

"Conexus" pārstāvji skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG), savukārt no nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas Inkoo LNG terminālim.

Uzņēmumā arī uzsver, ka gan Latvijas dabasgāzes infrastruktūra, gan sistēmas lietotāji ir gatavi Enerģētikas likuma prasībai par dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka jau šogad tirgus dalībnieki ir apzinājušies riskus un atbildīgi veikuši piegādes avotu diversifikāciju, nepaļaujoties uz dabasgāzes plūsmām no Krievijas. "Tikmēr no 2023.gada infrastruktūras uzlabojumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuve un divi LNG termināļi mūsu reģionā dabasgāzes apgādi padarīs drošāku, nekā līdz šim," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā dabasgāzes pieejamības problēmas Eiropā, šo resursu vajag tērēt piesardzīgāk, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Butāns uzsvēra, ka vislabākā enerģija ir tā, kas netiek izmantota, un Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes patēriņš ir mazinājies.

Viņš atzīmēja, ka mājsaimniecības ir piesardzīgākas, tāpat arī uzņēmumi pāriet uz alternatīviem enerģijas resursiem, tostarp iesaistoties programmā siltuma katlu nomaiņai uz granulām vai šķeldu.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidroja, ka, lai gan "Latvenergo" ir iegādājies dabasgāzi pēc valdības uzdevuma, ir svarīgi iemācīties gāzi taupīt jau patlaban, jo resurss būs gan dārgs, gan arī ir zināmas problēmas ar tā pieejamību.

"Tā ir cena par karu un neatkarību, un, teiksim tā, tas ir daudz mazāks ļaunums par to, kas notiek Ukrainā. Tas laikam ir tāds neliels katra ieguldījums šajā vienotībā un cīņā pret agresoru. Ir jābūt gudriem - tērēsim piesardzīgi, domāsim par energoefektivāti jau šobrīd, vasarā, un par iespējām, kā mēs varam šo patēriņu samazināt, pat nemazinot komfortu, bet vienkārši vairāk piedomājot, ka nevajag tik daudz lieki tērēt enerģiju," skaidroja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru