Jaundibinātā Rigensis Bank koncentrēsies uz korporatīvo klientu apkalpošanu, un tās mērķis nav kļūt par konkurentu citām bankām Latvijā, sacīja bankas valdes locekle Valda Knauere.

Viņa norādīja, ka Rigensis Bank plāno sākt kredītiestādes darbību un finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem 2012.gada pirmajā ceturksnī, jo vēl ir jāizveido attiecīga infrastruktūra.

«Rigensis Bank būs atvērta sadarbībai ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Bankas stratēģija paredz koncentrēties uz korporatīvo klientu apkalpošanu, un tās mērķis nav kļūt par konkurentu citām bankām Latvijā,» sacīja Knauere.

Rigensis Bank Komercreģistrā tika iegrāmatota 2011.gada 17.jūnijā. Bankas apmaksātais pamatkapitāls ir 10,542 miljoni latu, un tās vienīgais īpašnieks ir Krievijas uzņēmējs Igors Ciplakovs.

A/s Rigensis Bank valdē iecelts jauns valdes loceklis Antons Savins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā ir veikts šā gada 19. janvārī.

A/s Rigensis Bank valdē darbojas tās priekšsēdētājs Rolands Pētersons, kā arī valdes locekle Valda Knauere un Vladislavs Petrovs.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Viktors Piternovs, viņa vietnieks Armands Šteinbergs un padomes loceklis Sergejs Povolokins.

100% Rigensis Bank akciju pieder Igoram Ciplakovam, liecina informācija bankas oficiālajā mājas lapā. A/s Rigensis Bank dibināta 2011. gadā.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

No šā gada aprīļa AS Rigensis Bank risku direktora amata pienākumus sākusi pildīt Natalija Mikhejeva, informē bankas pārstāvji.

Natalija Mikhejeva no 2007. gada līdz 2013.gadam vadīja un koordinēja banku darbību Baltijas valstīs, Ukrainā un Serbijā finanšu, risku vadības un informāciju tehnoloģiju jomā.

Kopš 2013.gada viņa strādājusi AS Rigensis Bank par finansēm un riskiem atbildīgās valdes locekles amatā.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Rigensis Bank piesaistīto noguldījumu apjoms pagājušā gada beigās sasniedza 225,2 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tas bija 274,4 miljoni eiro, liecina bankas pārskats.

Latvijas rezidentu noguldījumu apjoms gada nogalē sasniedza 1,29 miljonus eiro, salīdzinot ar 3,6 miljoniem 2016.gada beigās. Nerezidentu noguldījumi sasniedza 223,9 miljonus eiro, no kuriem OECD valstu rezidenti noguldījuši 9,56 miljonus eiro, bet ne-OECD valstu iedzīvotāji un uzņēmumi – 214,3 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Rigensis Bank īpašnieku Krievijas uzņēmēju Igoru Ciplakovu interesē arī cita veida investīcijas Latvijā, pamatā tās, kas saistītas ar infrastruktūru.

Tā Db.lv atklāja Rigenesis Bank vadītājs Rolands Pētersons. I. Ciplakovs, kura vadībā realizēts Tihvinas vagonbūves uzņēmums, jau esot viesojies Latvijā, izrādot interesi par ostu.

«Viņš jau šobrīd ir investējis 16 miljonus latu bankas kapitālā un, ja būtu kāds labs priekšlikums, domāju, ka viņš labprāt investētu citos objektos, tostarp kas saistīti arī ar rūpniecību,» tā R. Pētersons. I.Ciplakovs Rigensis Bank Latvijā izveidoja 2011.gadā, banka 2012.gadā sākot klientu apkalpošanu.

I. Ciplakovs piedalījies kompāniju grupas ICT (Krievija) izveidē, kā arī līdz 2007.gada aprīlim ir bijis viens no Nomos Bank (Krievija) akcionāriem, kura šobrīd ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā.

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu.

Rietumu bankas aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā - par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt SEB bankas aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir Swedbank. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa aikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

No Latvijā strādājošajām bankām pirmajā ceturksnī pelnošākās bankas bija Swedbank, ABLV Bank un Rietumu banka.

Swedbank strādāja ar 23,65 miljonu eiro peļņu, ABLV Bank ar 20,08 miljonu eiro peļņu, Rietumu banka ar 19,49 miljonu eiro peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā statistika.

SEB bankas peļņa pirmā ceturkšņa beigās - 9,39 miljoni eiro, bankas Citadele - 5,37 miljoni eiro, DNB bankas - 4,14 miljoni eiro, Norvik bankas - 2,9 miljoni eiro, PrivatBank - 2,55 miljoni eiro, Baltikums Bank - 2,47 miljoni eiro, Expobank - 2,42 miljoni eiro.

Latvijas Pasta bankas peļņa pirmajā ceturksnī - 1,14 miljoni eiro.

Reģionālā investīciju banka šogad trīs mēnešos nopelnījusi 978 700 eiro, Bank M2M Europe - 898 100 eiro, Rigensis Bank - 896 700 eiro, Danske Bank Latvijas filiāle - 785 300 eiro, Bigbank Latvijas filiāle - 488 300 eiro, Baltic International Bank - 305 900 eiro, Eesti Krediidipank Latvijas filiāle - 6700 eiro.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Bijušais Swedbank vadītājs Māris Avotiņš kļuvis par LTB Bank valdes locekli, bet pēc aptuveni mēneša kļūs par šīs bankas valdes priekšsēdētāju.

Līdzšinējais LTB Bank valdes priekšsēdētājs Armands Šteinbergs pāries uz jaundibināto Rigensis Bank, kļūstot par tās padomes priekšsēdētāja vietnieku, Db.lv apliecināja M.Avotiņš, kurš Swedbank (iepriekš Hansabanka) strādāja no 2000.gada, tajā skaitā no 2007.gada janvāra līdz 2009.gada februārim bija bankas vadītājs, bet 2009.gada nogalē viņš beidza darbu Swedbank grupā.

M.Avotiņš atklāja, ka LTB Bank īpašnieki ir apstiprinājuši jaunu ilgtermiņa stratēģiju, kas paredz LTB Bank vairāk attīstīties Latvijā un arī Baltijas reģionā, apkalpojot gan vietējos uzņēmumus, gan arī privātpersonas. Līdz šim LTB Bank bizness pamatā bija vērsts uz pārskaitījumu veikšanu un to klientu apkalpošanu, kuri saistīti ar bankas akcionāru.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Pērnā gada jūnijā dibinātās Rigensis bank padomē notikušas izmaiņas – amatiem mainījušies līdzšinējais padomes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētāja vietnieks, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Turpmāk Krieviajs pilsonis Viktors Piternovs pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus, bet Armands Šteinbergs – padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Db.lv jau rakstīja, ka pilnībā Krievijas uzņēmējam Igoram Ciplakovam piederošās bankas valdē darbojas tās priekšsēdētājs Rolands Pētersons un valdes locekļi Vladislavs Petrovs un Valda Knauere.

Pirmo darbības gadu – no 2011. gada jūnija līdz tā paša gada decembrim – banka noslēdza ar 690 tūkst. Ls zaudējumiem iepriekš plānoto 450 – 500 tūkst. Ls zaudējumu vietā.

Bankas aktīvi 2011. gada 31. decembrī bija 13,4 miljoni latu, no klientiem piesaistīto noguldījumu apmērs - 3,1 miljons latu, bet uzticības pārvaldīšanā pieņemto līdzekļu apmērs bija 189 tūkst. latu.

AS Rigensis Bank peļņa šā gada deviņos mēnešos sasniegusi 4,168 miljonus eiro, liecina bankas pārskats. Pērnā gada attiecīgajā periodā banka nopelnīja 2,054 miljonus eiro.

Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, sarukuši bankas procentu ienākumi (no 5,3 miljoniem eiro pērn līdz 3,9 miljoniem eiro šogad), bet palielinājušies dividenžu ienākumi - līdz 627 tūkstošiem eiro (pērn ienākumu šajā pozīcijā bankai nebija). Komisijas naudas ienākumi samazinājušies no 1,56 miljoniem pērn deviņos mēnešos līdz 1,48 miljoniem eiro šogad. Sarukuši bankas procentu izdevumi - no 1,1 miljona eiro līdz 647 tūkstošiem eiro.

Bankas kopējais aktīvu apjoms kopš pērnā gada beigām sarucis vairāk nekā divas reizes - no 455 miljoniem eiro līdz 199,6 miljoniem eiro. Kritumu galvenokārt ietekmēja prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm apjoma samazinājums no 129 miljoniem eiro pērnā gada nogalē līdz 17,45 miljoniem eiro šā gada 30.septembrī. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā sarukušas no 388,3 miljoniem eiro gada nogalē līdz 120,4 miljoniem eiro šā gada septembra beigās.

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Krievijas uzņēmējs Igors Kims varētu pārdot Latvijas Expobank, vēsta Krievijas lietišķais laikraksts Vedomosti, norādot, ka Latvijas tirgu varētu atstāt arī citas Krievijas bankas.

«Banka Latvijā vienmēr ir strādājusi ar peļņu, tās pozīcijas ir diezgan ilgtspējīgas, tā joprojām darbojas stabili,» par Latvijas Expobank sacījis Kims. Vienlaikus viņš pieļāvis, ka banku Latvijā varētu pārdot, ja tiks saņemts komerciāli izdevīgs piedāvājums, bet kā alternatīva ir iespējama Latvijas bankas pievienošana Kimam piederošajai Čehijas Expobank. Baņķieris uzsvēris, ka lēmums pagaidām nav pieņemts.

«Vienota ekonomikas telpa un regulējums Eiropas Savienībā rada optimālus nosacījumus, lai apvienotu biznesu Eiropā,» komentējis Kims, paskaidrojot, ka tas ļautu pastiprināt operacionālo un kredīta risku pārvaldību. Kims uz Čehijas Expobank bāzes plāno apvienot banku biznesu Eiropā. Šīs bankas valdes priekšsēdētājs pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas būs Igors Štrels, kurš agrāk vadīja VTB Austrijā un bija Sberbank Europe valdes loceklis.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Somijas bankas Pohjola Bank Latvijas filiāles (Pohjola) mērķis ir kļūt par nozīmīgu Latvijas finanšu tirgus spēlētāju, norādīja bankas mārketinga un korporatīvās komunikācijas vadītāja Dace Gertnere.

Bankas darbību Latvijā ar plašāku pakalpojumu spektru plānots sākt 2012.gadā, taču pagaidām Pohjola piedāvā vietējiem vidējiem un lieliem korporatīviem klientiem kreditēšanas risinājumus investīciju vajadzībām un apgrozāmā kapitāla finansēšanai.

Pohjola strādāšot ar korporatīviem klientiem, koncentrējoties gan uz Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, ar kuriem jau šodien strādā grupas līzinga kompānija Pohjola Finance.

Pagaidām Pohjola komplektē darbinieku komandu, lai sāktu aktīvu darbību tirgū. Pagaidām Pohjola un Pohjola Finance kopā strādā 17 darbinieki, bet, kā apgalvoja Gertnere, līdz ar bankas darbības sākšanu tuvāko gadu laikā darbinieku skaits varētu nozīmīgi pieaugt.

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi.

Šogad Latvijā notikuši vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū. Tajā skaitā no ASV korporācijas General Electric Capital banku GE Money Bank iegādājās viena no Krievijas lielākajām finanšu grupām Otkritie, jaunu banku - Rigensis Bank - izveidoja Krievijas baņķieris Igors Ciplakovs, par biznesa paplašināšanu Latvijā paziņojusi nelielā banka LTB Bank, bet par banku Citadele aktīvi interesējas Krievijas banka M2M. Aptaujātie eksperti prognozē, ka Krievijas kapitāla ienākšana Latvijas banku tirgū turpināsies, kas vērtējams pozitīvi, ja vien jaunienācēji ievēros Latvijas finanšu tirgus noteikumus.

Šogad septembra beigās banku sektorā mainījušās lielāko banku pozīcijas pēc piesaistīto noguldījumu apjoma: SEB bankas noguldījumu apjoms pirmo reizi kopš 2006. gada nogales šogad samazinājies zem miljarda latu robežas, bet Rietumu bankai izdevies iegūt trešo pozīciju.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka apdraudētas arī Swedbank kā lielākās pēc noguldījumu apjoma bankas pozīcijas, jo tai strauji tuvojas ABLV Bank (bijusī Aizkraukles banka). Dati liecina, ka septembra beigās Swedbank piesaistīto noguldījumu apjoms bija 1,58 miljardi latu, kas ir par 23,2 miljoniem latu (1,5%) vairāk nekā pirms gada, tikmēr ABLV Bank noguldījumu apjoms sasniedzis 1,48 miljardus latu, gada laikā uzrādot pieaugumu par 400,2 miljoniem latu jeb 37,1%.

Rietumu bankas noguldījumu apjoms septembra beigās sasniedza 1,15 miljardus latu, kas ir par 329,5 miljoniem latu jeb 39,9% vairāk nekā pirms gada, kam ar 1,04 miljardiem latu seko banka Citadele, kuras piesaistīto noguldījumu apjoms gada laikā samazinājies par 137 milj. Ls jeb 11,7%.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Banku biznesa modeļa maiņas process Latvijā vēl nav beidzies, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, ka Latvijā virknei banku ir jātransformējas, jāmaina biznesa modelis un stratēģija, kā arī bija skaidrs, ka pilnīgi sekmīgi visām bankām šis process, visdrīzāk, nenoritēs.

Tostarp Purgaile norādīja, ka, piemēram, "Rigensis Bank", kuras akcionāri nolēma veikt reorganizāciju, pārreģistrējot banku par komercsabiedrību, kas neveic kredītiestādes darbību, izvērtēja situāciju un saprata, ka esošais biznesa modelis nav dzīvotspējīgs un akcionāri pieņēma viņiem vislabāko lēmumu.

"Es negribētu teikt, ka tas kaut kādā mērā signalizē par nevēlēšanos strādāt Latvijā. Tā ir specifiska banka ar specifiskiem aktīviem. Bankai pašai ļoti veiksmīgi izdevās savus aktīvus realizēt un pilnībā nokārtot visas saistības ar kreditoriem. Ja tas notiek šādā veidā, tad tas ir diezgan veiksmīgs stāsts, kā pareizi un cieņpilni izbeigt savu darbību un turpināt darbu citā jomā, kas nav saistīta ar licencētu kredītiestādi," teica Purgaile.