Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Skaistumkopšanas nozarē pieaug nesertificētu pakalpojumu sniegšanas vietu skaits, turklāt pieaug arī nekvalitatīvu pakaļdarinājumu skaits iekārtām, ar kurām tiek veiktas dažādas sarežģītas manipulācijas, ceturtdien kampaņas "Lēta skaistuma upuris" atklāšanas pasākumā sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš gan atzīmēja, ka patlaban nav pieejama statistika par šādu nesertificētu pakalpojumu sniedzēju skaitu vai procentuālo sadalījumu attiecībā pret sertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem, taču kopumā tendence ir augšupejoša.

Rēvalds skaidroja, ka šādiem nesertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem raksturīgs maldīgs mārketings, nosaukumā apzināti izmantojot tādus vārdus vai to atvasinājumus kā "medi" vai "klīnika", ārkārtīgi zemu cenu piedāvājums, kvalifikāciju neieguvuši darbinieki un ēnu ekonomika, par pakalpojumu neizsniedzot maksājuma dokumentu.

Viņš uzsvēra, ka šāda prakse jo īpaši sastopama lāzerklīniku nozarē. Cita starpā tās ir viltus klīnikas, kas nav reģistrējušās ārstniecības iestāžu reģistrā, izmanto apšaubāmu aprīkojumu, tajā skaitā bīstamas iekārtas. Tāpat ir gadījumi, kad esoša un reģistrēta iestāde iegādājas iekārtu kopijas un ar nekvalificēta darbaspēka starpniecību veic attiecīgus pakalpojumus.

Darba devēju, izglītības jomu profesionāļu un personāla atlases speciālistu vidū jau vairākus gadus nerimstas runas, cik būtiski ir skolās apgūt STEM (Dabaszinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) mācību priekšmetus.

Vienlaikus arvien skaļāk gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē tiek runāts par soft skills jeb personīgo prasmju lomas pieaugumu pašreizējā un nākotnes darba tirgū. Kādu tad mēs gribam redzēt nākotnes darbinieku? Kādām zināšanām un īpašībām viņam ir jāpiemīt?

Man personīgi ļoti tuvs ir angliskais teiciens high tech, high touch, kas nozīmē, ka vienlīdz būtiskas ir gan praktiskās jeb profesionālās zināšanas, gan cilvēka personīgas īpašības un iemaņas. Neskatoties uz to, ka mūsdienu darba vidē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas un var rasties priekšstats, ka bez tādām spējām un īpašībām kā spēja strādāt komandā un risināt konfliktus, empātija un līderība var iztikt, tomēr tas tā nav. Vairums (89%) uzņēmumu pārstāvju “Tele2” un “SKDS” veiktajā aptaujā atzīst, ka soft skills ir svarīgas visām amatu pozīcijām.

Pētijumu centra SKDS jūnija beigās un jūlijā veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka pēc iedzīvotāju domām Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), ko pārņēmuši vairāki skandāli un pēc nedēļas gaidāmas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, ir reputācijas problēmas.

Jautājumam vai viņi uzskata, ka LOK ir reputācijas problēmas, aptaujā piekrituši 49,8% aptaujāto.12,6% uzskata, ka tādas nepastāv, savukārt 37,6% respondentu atzinuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kas jādara, lai uzlabotu Latvijas sporta dzīves pārvaldību? 

Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem....

To, ka dzirdējuši par publiskajiem skandāliem, kas saistīti ar iepriekšējiem diviem LOK vadītājiem Žoržu Tikmeru un Aldonu Vrubļevski, atbildējuši 47,2% aptaujāto, bet 44,7% par skandāliem nav dzirdējuši. Savukārt 8,1% atzinuši, ka viņiem grūti pateikt.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, aptaujas dalībnieki atzinuši, ka vismazāk šajā amatā vēloties redzēt politiķi vai līdzšinējo LOK tradīciju turpinātāju (attiecīgi 0,9% un 5,3% respondentu). 45,5% atbildējušo teikuši, ka LOK jāvada bijušajam sportistam, savukārt 24,7% pauduši, ka amatā būtu jāstājas biznesa pārstāvim un pārmaiņu vadītājam. 23,5% pauduši, ka viņiem grūti atbildēt.

Savukārt uz jautājumu par bijušā LOK vadītāja Žorža Tikmera darbības vērtējumu lielākais vairums - 51,5% - aptaujāto atbildējuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet 30% pauduši, ka viņiem ir neitrāla attieksme pret Tikmera darbu. Negatīvi Tikmera darbs vērtēts 9,9% atbilžu, bet pozitīvi 8,6%.

Vēl 68,3% respondentu aptaujā atzinuši, ka viņiem nav skaidri un saprotami Latvijas sporta finanansēšanas principi, savukārt 5,2% pauduši, ka viņiem tie ir skaidri, bet 26,5% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Aptauja veikta jūnija beigās, jūlija sākumā, viedokli prasot 1005 cilvēkiem no visas Latvijas. 11. jūlijā gaidāma LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu organizācijas vadītāju. Uz amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Tieši nedēļu pirms vēlēšanām kandidātu trio tikās savstarpējā diskusijā, ko rīkoja "Sporta Avīze" kopā ar "Dienas Biznesu". Arī diskusijā tik runāts par LOK reputācijas un komunikācijas jautājumiem.

Prezidents tiks ievēlēts tikai uz aptuveni astoņus mēnešus ilgu termiņu, jo jau nākamā gada sākumā gaidāmas kārtējās prezidenta vēlēšanās.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.