Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Starptautisko tūristu ceļošana uz Austrāliju tiks atļauta ne ātrāk par 2022.gadu, augstāku prioritāti nosakot kvalificētiem viesstrādniekiem un studentiem, otrdien paziņoja premjerministrs Skots Morisons.

Ir gaidāms, ka Austrālija otrdien sasniegs vakcinācijas aptveri, kas ļaus sākt valsts atkalatvēršanu - 80% no iedzīvotājiem vismaz 16 gadu vecumā būs saņēmuši otru Covid-19 vakcīnas devu, sacīja Morisons.

Premjers pagājušajā nedēļā ieskicēja plānu, kas paredz no novembra ļaut vakcinētiem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem lidot uz ārvalstīm. Tas notiks pirmoreiz, kopš Austrālijā pērnā gada martā stājās spēkā sevišķi stingrs ceļošanas aizliegums.

Morisons otrdien sacīja, ka pēc austrāliešiem nākamā prioritārā grupa būs kvalificēti viesstrādnieki un studenti, kas drīkstēs ierasties Austrālijā agrāk nekā tūristi.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ imigrācija Austrālijā ir bijusi zemākajā līmenī kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija arī katastrofāli ietekmējusi Austrālijas universitātes, kas ir lielā mērā atkarīgas no starptautisko studentu mācību maksas. Izglītības nozare bažījas, ka starptautiskie studenti stāsies citu valstu augstskolās, ja viņiem drīz netiks atvērta Austrālijas robeža.

Pasažieru un transporta pakalpojumu uzņēmums DFDS aizvadītajā gadā turpinājis izaugsmi, pateicoties apjomu un peļņas pieaugumam kravu pārvadājumu un loģistikas jomā.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu, uzņēmuma EBITDA rādītājs audzis par 25%, sasniedzot 459 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmuma ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par teju 28%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.

Kravu pārvadājumu apjoma pieaugums visstraujāk tika novērots 2021. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, kurā Covid-19 ierobežojumu dēļ, saglabājās ietekme uz kravu pārvadājumu nozari kopumā. 2021. gadā DFDS izdevās sasniegt mērķus, gan paplašinot pārvadājumu maršrutu tīklu, gan strādājot pie esošās kuģu flotes CO2 emisiju samazināšanas.

DFDS prāmju pārvadājumu nodaļas ieņēmumi pieauga par 25%, kas saistīts, gan ar trīs jaunu prāmju maršrutu atvēršanu, gan arī pārvadāto kravu apjomu palielinājumu.

2022. gads bija izaicinošs ļoti daudzās jomās, tai skaitā arī biroju tirgū. Jau 2021. gada nogalē energoresursu cenu kāpuma dēļ tika novērots vispārējs būvniecības izmaksu pieaugums, kuru vēlāk izteikti pastiprināja Ukrainā uzsāktais karš.

Ir būtiski uzsvērt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika izjauktas esošās piegādes ķēdes, jo ļoti daudz būvniecības izejmateriālu nodrošināja gan Ukraina, kas nespēja turpināt ražošanu, gan ar sankcijām ierobežotās Krievija un Baltkrievija. Attiecīgi nekustamo īpašumu attīstītājiem un būvniekiem 2022. gada pavasarī un vasaras sākumā vajadzēja meklēt jaunus piegādātājus, kas visbiežāk nozīmēja garākus piegādes ceļus un dārgākus materiālus. Ja nebija iespējams laikus atrast jaunus piegādātājus, tas varēja būtiski ietekmēt būvniecības procesa gaitu un projektu pabeigšanu plānotajos termiņos.

Arī cilvēkresursu ziņā būvniecības nozarei un līdz ar to nekustamo īpašumu attīstītājiem aizvadītais gads bija izaicinošs. Līdz 2022. gada vidum lielā pieprasījuma dēļ nozarē bija vērojama ekonomiskā izaugsme. Papildus tam, kad pieredzējušie ukraiņu viesstrādnieki izlēma doties mājup, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu un nozari piemeklēja cilvēkresursu trūkums. Tas atkal ietekmēja būvniecības izmaksu kāpumu.

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā