Rīgā reiz bijis daudz cepurnieku un arī dāmas devušas priekšroku cepurēm pēc individuāla pasūtījuma; Tundra šo tradīciju cenšas atdzīvināt.

«Man jau sen bija doma mācīties taisīt cepures, bet pievērsos citiem projektiem un šī ideja izpalika. Ar laiku pamanīju, ka katrā ceļojumā nopērku pa kādai cepurei, bet Rīgā īsti nevaru atrast savu cepuri,» stāsta Beatrise Gore, cepuru darbnīcas Tundra (SIA Dushka) līdzīpašniece. Viņa mēģinājusi uzmeklēt cepurniekus, bet izrādījās, ka viņu ir palicis pavisam maz. Agrāk gan Rīgā to bijis daudz, bija arī rūpnīca Rīgas filcs, kas ražoja sagataves, bet to likvidēja. Tagad Tundra sagataves pasūta no ārzemēm. «Cepures tieši tagad nāk modē. Agrāk dizaineri un modes mākslinieki skatēs tās neizmantoja, bet pašlaik gandrīz katrā modes skatē ir cepures un tās kļūst arvien interesantākas,» piebilst Madara Gore-Bērziņa, Beatrises māsa un biznesa partnere. Beatrise stāsta, ka māsām kopā strādāt esot labi, jo viņa ir «gaisīga» persona, kas vairāk dzīvo savās ilūzijās, savukārt Madara viņu atgriež atpakaļ realitātē un ievieš disciplīnu. «Mums ir labs tandēms,» spriež Beatrise.

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Atzīmējot 25 gadus kopš cepuru biznesa sākšanas, zīmolam Happy Hats Rīgas centrā atvērta studija; plānos ir paplašināties ekskluzīvajā segmentā

«Vēlos, lai ir kāda vieta, kur es mājīgā atmosfērā varētu pieņemt klientus, nodemonstrēt viņiem produkcijas piedāvājumu, arī vienkārši parunāties. Saviem pastāvīgajiem klientiem uzdevu jautājumu sociālajā vietnē Facebook – vai viņiem tāda studija ir nepieciešama, un saņēmu pozitīvu atbildi. Turklāt tas ir brīdī, kad zīmolam Happy Hats paliek 25 gadi,» stāsta zīmola īpašniece Larisa Lapšina. Viņa smejas, ka aizvadītajā vasarā no kādas jaunās māmiņas uzzinājusi, ka arī viņai reiz māte bērnībā nopirkusi Happy Hats zīmola cepuri, bet tagad rindā ir nākamā paaudze. Visas cepures viņa ada pati, pielietojot gan mašīnadīšanu, gan roku darbu, dažkārt abas metodes tiek kombinētas. Tikai tad, ja ir lielāks pasūtījums, viņa meklē palīgus. Tā bija arī tad, kad Happy Hats devās uz izstādi Maskavā, un pie Larisas vērsās kāda uzņēmuma direktors, kurš jautāja, vai var atbraukt uz Rīgu un paciemoties viņas ražotnē. «Kad sadarbojos ar Maskavas uzņēmējiem, sapratu, ka šāds modelis nav man īsti piemērots. Saruna sākās ar apjomiem, sākot no 300 līdz 1000 cepurēm, turklāt tām bija jābūt dažādu izmēru, lai spētu apgādāt visus tirdzniecības centrus. Man šķiet, ka Rīgā nav tik daudz darbinieku, lai spētu visai Maskavai piegādāt preci. Es negribētu adīt 500-600 cepures, nerūpēties par to kvalitāti un nerotāt tās ar dekoriem, kas veidoti ar rokām, bet piekārt lētos Ķīnas rotājumus un atdot cepures par vienu eiro gabalā,» viņa skaidro.

Novembra Biznesa eskalatora dalībnieki – Uniq cepures un Penelopes tauriņi – trāpījuši īstajā laikā; to darbības rezultāti ir labi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Produkti nav tik atšķirīgi no Alfas piedāvājuma, jo cepures, svārki un tauriņi ir daudz kur. Uzņēmumi tirdzniecībai Alfā nokļuva ļoti labā laikā, prece bija piemērota šai sezonai, kad gribas uzvilkt cepuri un gatavoties korporatīvajām ballēm,» spriež Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Arī zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs uzskata, ka novembra dalībnieki bija atbilstoši konkrētajam mēnesim, jo viena uzņēmuma produkti ir domāti siltumam un skaistumam, bet otra – skaistumam un svētkiem.

«Mani ātri pamanīja, iznāca no stenda, sāka demonstrēt, prata pastāstīt, taču klientam bija jāsper pirmais solis,» par savu slepenā pircēja pieredzi saka Dzintars Koknēvičs, SIA Mercuri International valdes loceklis. M. Barānovam simpatizē cepuru krāsu daudzveidīgums un tas, kā cepures ir izliktas ekspozīcijā. Viņš iesaka pārdevējām pašām tirgojoties vilkt galvā cepures.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Svētdien izsolē Fontenblo, netālu no Parīzes, viena no slavenajām Napoleona divstūru cepurēm pārdota par 1,8 miljoniem eiro, pavēstīja izsoļu nams Osenat.

Svētdien izsolīto cepuri pārdevusi Monako Grimaldi ģimene.

Laikā, kad Napoleons bija Francijas imperators - no 1804. līdz 1814.gadam un 1815.gadā -, viņam bijušas 120 šādas cepures.

Franču ražotāja Poupard gatavotās cepures Napoleons nav valkājis paredzētajā veidā, ar smailajiem stūriem pavērstiem uz priekšu un aizmuguri, bet gan šķērseniski, lai viņš kaujas laukā būtu labāk pamanāms.

Līdz mūsdienām saglabājušās aptuveni 20 cepures. Tikai divas trīs ir privātās rokās, pārējās - muzejos visā pasaulē.

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Ja ir laba ideja, tad to var attīstīt gan lielpilsētā, gan lauku viensētā. Tā Mārkalnes pagasta mājās Kalvītes tēvs un dēls - Arnis un Roberts Koruļi - veido cepures jeb naģenes ar koka nagiem, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

Arnis un Roberts Koruļi rāda pašu radītu iekārtu, uz kuras top ieliektie koka nadziņi. «Vispirms nažfiniera sagatavi iespiež formā zem sloga. Pēc tam izgriež precīzu formu, izurbj caurumus šūšanas vietai, noslīpē, iemērc speciālā eļļā un ļauj nožūt.

Tālāk nadziņi ceļo pie mammas uz Jūrmalu, kur viņa sašuj visu kopā un nes apdrukāt,» atklāj Roberts.

«Ikviens ar pašu rokām saražotais eksemplārs ir kā mazs gabaliņš no mūsu ikdienas dzīves un aizraušanās, ar kuru gribam dalīties. Katra mūsu cepure ir unikāla, jo nav iespējams uztaisīt divus vienādus koka nadziņus, tieši tāpat kā mēs - no viena materiāla veidoti, bet esam dažādi gan pēc izskata, gan rakstura,» stāsta R.Korulis.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Savu firmas zīmi – šamaņu cepures – Irita Tīlane-Pakalniņa papildinās ar kostīmiem un maskām, bet vairs nepiedāvās mazos aksesuārus.

Papildu šamaņu cepurēm Irita sākotnēji izgatavoja arī citus galvas aksesuārus un matu rotas. Aksesuāru ideja bija solis pretim klientam, piedāvājot kaut ko lētāku par šamaņa cepuri. Diemžēl atdeve neesot bijusi pietiekama. «Vislabāk var nopelnīt ar lielajām, nevis mazajām mantām. Mazie aksesuāri aizņem daudz laika un peļņa ir mazāka nekā no lielajiem darbiem. Mazās lietas, piemēram, matu sprādzes, var nopirkt daudzviet, bet šamaņa cepure ir unikāla un citur to nevar nopirkt – tāpēc pērk šeit,» spriež Irita. Viņa nolēmusi atgriezties pie savas sākotnējās profesijas – apģērbu modelēšanas – un strādā pie savas pirmās kolekcijas. «Tā būs pavisam maza, maksimums kādi desmit komplekti, kas saskanēs ar jebkuru šamaņa cepuri,» saka Irita.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas Smukcepures zīmola cepuru darbnīcā.

Smukcepures zīmols radīts pirms nepilniem trim gadiem un ideja par cepurēm radās zīmola autorei Elīnai Muižniecei.

«Bija skaidrs, ka uz cepurēm ir kas jāizšuj. Kādai labai paziņai bija izšūšanas mašīna. Sākumā tika izmēģināti dažādi varianti, līdz, pavisam nejauši nonācām līdz latvju zīmēm. Tas bija tas atspēriena punkts, kad manījām, ka šis ir tas īstais gala produkts,» stāsta E. Muižniece.

«Tālāk jau viss ātri vien aizgāja ķēdes reakcijā – tika dibināti kontakti ar dažādiem latviešu amatnieku veikaliem, paši cepuru izgatavotāji šad un tad mēdz aizbraukt uz kādiem īpaši mīļiem tirdziņiem, tāpat uz svētkiem nāk arī lielāki pasūtījumi no dažādiem uzņēmumiem, kuriem tiek veidotas cepures ar uzņēmuma logo,» norāda E. Muižniece.

UNIQ (radies no angļu val. vārda «unique») ir pašmāju uzņēmums, kas tapis, iedvesmojoties no Latvijas raibajiem rudeņiem un baltajām ziemām, no košajām vasarām un zaļajiem pavasariem – tātad no skaistajiem un īpašajiem Latvijas gadalaikiem, kuru krāsainība ir devusi iedvesmu UNIQ cepurēm augt un attīstīties.

UNIQ cepures ['junikcepures] ir unikāla adītu aksesuāru darbnīca, kurā esošais dizaina konstruktors (mājaslapā www.uniqcepures.lv, sadaļā «DARBNĪCA») ļauj brīvi izpausties un radīt savu lielisko cepuri, šalli vai cimdus pašam, izvēloties piemērotāko modeli un krāsas. Piedāvājumā ir arī jau gatavi adījumi.

Nereti cilvēkiem ir grūti atrast tādu cepuri, kas piestāvētu – UNIQ piedāvā vairāk nekā 13 cepuru veidus, tiem pieskaņotas šalles un cimdus, tādēļ noteikti būs vieglāk atrast savu īsto un vienīgo! Tomēr, ja kādreiz nāktos sastapt cilvēku ar tādu pašu UNIQ cepuri, tad zini – esi atradis dvēseles radinieku vai arī vienkārši cilvēku ar līdzīgu krāsu izjūtu. UNIQ produkciju var pasniegt kā dāvanu svētkos saviem darbiniekiem vai klientiem.

Paplašinot sortimentu, apģērbu zīmola ZIB* radītājām Ingai Priedītei un Irēnai Andrejevai darba pilnas rokas ir visu gadu, ne tikai vienā sezonā.

Kad DB pirmoreiz tikās ar Ingu, viņa galvenokārt stāstīja par atstarojošiem adījumiem – cepurēm un šallēm. Tā bija viņas sākotnējā biznesa ideja, ar kuru viņa piedalījās konkursā Ideju kauss.

«Man likās, ka produktam obligāti jābūt ļoti inovatīvam, jo apģērbu tirgus ir milzīgs. Šķita – ja būs kaut kas kvalitatīvs un inovatīvs, tas «aizies» pats no sevis. Taču tā nenotiek – daudz kas ir atkarīgs no mārketinga. Vari uztaisīt visskaistāko lietu, bet neviens to nepirks, ja nemācēsi to pasniegt. Liela nozīme ir tam, kā nofotografējam, parādām, aprakstām, pareklamējam. Aktīvi izmantojam visus sociālos tīklus, kas ir bez maksas,» stāsta Inga.

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Vācijas policija piektdien apslāpējusi puskailo sieviešu no grupas Femen protestu ārpus valsts kancleres Angelas Merkeles biroja. Tas bijis saistīts ar Tunisijas premjera ierašanos, vēsta thelocal.de.

Trīs protestētājas, kuras bija atkailinājušas krūtis, skandējušas: «Merkele atbrīvo Femen.» No Tunisijas otrdien tika izraidīta Femen aktīviste Aleksandra Ševčenko, kura tur bija ieradusies atbalstīt savas kolēģes.

Divām no protestētājām ārpus Merkeles biroja Berlīnes centrā galvās bijušas melnas cepures.

Merkelei piektdien jātiekas ar Tunisijas līderi Ali Larajedu, lai runātu par demokrātiju, cilvēktiesībām un potenciālām Vācijas investīcijām.

Viss sākas ar stāstu. Mattildei stāsti ir vairāki. Par pirmo impulsu, par vārdu, par transformāciju un pamatīgumu.

Adījumu darbnīcas un zīmola Mattilde māksliniecei Diānai Zvīnei aktīva tamborēšana sākās pēc mazliet neveiksmīgas laivošanas, kad nozaudēta vīra iemīļotā un vecmāmiņas tamborētā mice. «Sieva, tev tagad būs jātamborē vietā,» viņš esot norādījis, un tā sākusies pirmā Mattildes produkta radīšana – koši strīpainas kokvilnas mices aizsardzībai pret sauli, lietu un vēju, kā arī sportiskām aktivitātēm. Pirmās tapa izmēģinājumam, tad vīram, bērniem, radiem un draugiem, un pēc draugu pamudinājuma – arī tirdzniecībai. Uzrodoties pasūtījumiem, Diāna apguva mašīnadīšanu, iegādājās adāmmašīnu un iesaistīja visu ģimeni. «Mazie biznesi visi ir ģimenes biznesi,» viņa saka, uzsverot tieši ģimenes kopīgas iesaistīšanās faktoru. Grūti šādā biznesā nošķirt robežu starp darbu un ģimeni, dažkārt nolaupot tai kādu stundu vakaros, taču citkārt atkal var paņemt brīvdienu un pabūt mājās ar savējiem.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

No 1.septembra lielākajā tirdzniecības parkā Alfa īpašā stendā tirdzniecību uzsāks divi entuziasma pilni jauni zīmoli – Sēklu Muss un Smuklietas. Šāda iespēja radusies, pateicoties dalībai projektā Biznesa Eskalators, ko t/p Alfa jau trešo gadu rīko sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Jaunajiem uzņēmējiem bez pieredzes tirdzniecības centros šī būs iespēja izmēģināt savas pārdošanas prasmes, kā arī pārbaudīt produkta konkurētspēju intensīvas tirdzniecības apstākļos.

Zīmols Sēklu Muss šobrīd piedāvā 2 veidu produktus – sēkliņu un žāvētu augļu trifeles un batoniņus. Produkts ir īpašs un konkursa Biznesa Eskalators žūriju pārliecināja ar to, ka tā sastāvā netiek pievienots cukurs, milti un olas, kā arī tas nesatur glutēnu. Tā pagatavošanā tiek ievēroti svaigēšanas principi.

«Savus veselīgos produktus īpaši iesakām sportistiem, vegāniem, veģetāriešiem, grūtniecēm, barojošām māmiņām, bērniem, svara vērotājiem, celiakijas slimniekiem. Tas ir lielisks našķis katram, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu, uzturā vēlas lietot vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtiku,» stāsta veselīgo trifeļu Sēklu Muss radītāja Agnese Nazareca, kuru biznesam iedvesmojusi vēlme radīt veselīgus našķus sev un bērniem.

Sabiedrība tiek barota ar domu – zaudējumi noteikti būs, bet valdībā atbildīgo laikam gan nebūs, jo iegrieza krīze un ukraiņi bija nezinīši

Dažu preses izdevumu šonedēļ rotāja līksmi foto mirkļi no arhīva. KVV Group līdzīpašniekam Kazminam, premjerministrei Straujumai, finanšu ministram Reiram spožas šķēres zibinot un pirkstu galos tverot spožsarkanas goda lentes druskas, pirms gada un trim mēnešiem svinīgi atklāja KVV Liepājas metalurgs ražotni. Bildes otrajā plānā smaidīja arī toreizējā ekonomikas ministre Reizniece-Ozola un Liepājas mērs Sesks, kura ķermeņa valoda liecināja par to, ka nupat Kurzemes hercogi celsies kājās no sarkofāgiem un liks kopā kraukšķīgos locekļus, lai atkal būvētu kuģus un celtu pilis. Taču īsais gaviļu mirklis iekritis vēstures atkritumu tvertnē, Ministru kabineta locekļu iniciāļus ieskaitot, jo valdības zupā jau divkārt uzpeldējušas citas klimpas. Lēmumu pārdot uzņēmumu ukraiņu lūžņu biznesmeņiem pieņēma vēl Dombrovska vienotā valdība. Agra pavasara dzestrumā tvertajās foto ainās, kur pat politikas granddāmas nežēloja krāšņo matu rotu, tām virsū, gadsimta darījuma notikuma mēroga apstulbinātas, no brīva prāta uzmaucot muļķīgas naga cepures ar metalurģijas dinozaura jauno saimnieku abreviatūru, sejas visiem kā pirms hokejmača. Nu tik būs! Pietrūka tikai svilpīšu, milzu karogu un piespraužamu mirguļojošu mikipeles ausu.