Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Banka «Citadele» šogad deviņos mēnešos nodokļu likumu izmaiņu dēļ strādājusi ar zaudējumiem 5,567 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt bankas «Citadele» grupas peļņa samazinājusies vairākkārt un šogad deviņos mēnešos bija 2,635 miljoni eiro.

«2017.gada rezultātu negatīvi ietekmēja 23,2 miljonu eiro izdevumi, kas saistīti ar atliktā nodokļa aktīva norakstīšanu Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā,» teikts finanšu pārskata vadības ziņojumā, piebilstot, ka bankas peļņa pirms nodokļa aktīva norakstīšanas bija 17,6 miljoni eiro, bet koncerna peļņa - 25,9 miljoni eiro.

Bankas «Citadele» resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons aģentūrai LETA atzīmēja, ka atliktā nodokļa aktīva norakstīšana neietekmē bankas nākotnes plānus un nav saistīta ar bankas pamatdarbības rezultātiem. «Bankas »Citadele« pamatdarbības ienākumi ir pieauguši, un kredītportfeļa kvalitāte turpina uzlaboties. Šis ir grāmatvedisks efekts, ko izraisīja šovasar parlamentā apstiprinātās nodokļu reformas. Toties nākotnē šīm reformām būs pozitīva ietekme,» viņš uzsvēra.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas 78,5 miljonus latu, tomēr daļa banku joprojām strādā ar zaudējumiem vai to peļņa gada laikā samazinājusies. Daļai banku peļņu turpina samazināt pieaugošie uzkrājumi nedrošiem kredītiem, kas pirmā pusgada beigās veidoja 1,075 miljardus latu jeb 9% no kopējā banku kredītportfeļa.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, auguši gan banku tīrie komisijas naudas ienākumi par 30,6%, gan tīrie procentu ienākumi - par 9,3%, veicinot peļņas pieaugumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ar peļņu šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles - to kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 90,8%. Savukārt banku sektora gūtā peļņa līdz jūnija beigām pirms uzkrājumiem un nodokļiem gandrīz sasniegusi 140 miljonus latu, augot par 24%.

Ar lielāko peļņu pirmajā pusgadā strādājusi Swedbank, nopelnot 43,7 miljonus latu - peļņa gada laikā nedaudz sarukusi, jo, lai arī peļņa pirms uzkrājumiem ir augusi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, peļņas apjomu ietekmējis šogad sarukušais uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts. «Pirmajā pusgadā Latvijā turpinājās ekonomikas izaugsme, saglabājās noturīgs iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums, auga bankas klientu skaits un aktivitāte. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpina samazināties gan uzņēmumu, gan privātpersonu portfelī, savukārt jaunā kreditēšana pakāpeniski pieaug un uzlabo kopējo portfeļa kvalitāti. Turpinās arī iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis. «Pirmajā pusgadā banka atbrīvoja 17 miljonus latu no veiktajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem (pērn attiecīgi 24 milj. latu), pārsvarā korporatīvo kredītu portfelī,» skaidro bankas pārstāvis.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Pērn pelnošākās bankas bijušas Swedbank, Rietumu banka un ABLV Bank, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pagājušajā gadā Swedbank nopelnījusi 112,8 miljonus eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Rietumu bankas peļņa sasniegusi 55,1 miljonu eiro, pieaugot par 95,8%. Savukārt ABLV Bank peļņa augusi par 61,7% līdz 44,4 miljoniem eiro.

No pelnošāko banku trijnieka pērn izkritusi SEB banka, kuras peļņa sarukusi par 26,5% līdz 23,7 miljoniem eiro. Piektajā vietā ierindojas AS Citadele banka ar 15,3 miljonu eiro peļņu, kura gada laikā gandrīz dubultojusies.

Pagājušajā gadā sestā pelnošākā banka bijusi AS Baltikums Bank – tās peļņa sasniedza 12,4 miljonus eiro. DNB bankas peļņa sarukusi par 21% līdz 8,5 miljoniem eiro, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāles peļņa samazinājusies pae 71,4% līdz 8,1 miljonam eiro.

Latvijas Bankas peļņa 2015.gadā bija 30,04 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja centrālajā bankā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku no pērnās peļņas 65% jeb 19,52 miljoni eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas valde šodien apstiprināja bankas 2015.gada finanšu pārskatus.

Pagājušajā gada finanšu pārskatā teikts, ka Latvijas Bankas procentu ienākumi pērn bija 64,7 miljoni eiro, bet procentu izdevumi - 19,7 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2015.gadā bija par 6,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2014.gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 14,6 miljoniem eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 7,4 miljonu eiro apjomā, augot ieguldījumu apjomam un augstāka ienesīguma finanšu instrumentu īpatsvaram kopējā ieguldījumu apjomā. Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par astoņiem miljoniem eiro galvenokārt saistībā ar pērn valsts sektora aktīvu iegādes programmā īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020.gada peļņa ir 26,6 miljoni eiro. Aptuveni 2019.gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2020.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljoni eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Ukrainas PrivatBank plāno rūpīgi iepazīties ar materiāliem, kas tiks iesniegti Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma ietvaros par soda sankciju 10% apmērā no iepriekšējā finanšu gada kopējo neto ienākumu summas piemērošanu Latvijas PrivatBank, un lūgs Komisiju nepiemērot naudas sodu, bet aprobežoties ar bankas valdes personālsastāva nostiprināšanu, liecina bankas paziņojums.

Šāda informācija ir saņemta no Ukrainas PrivatBank, kurai pieder Latvijas finanšu iestādes akciju kontrolpakete. Izpildot komisijas prasības, Latvijas PrivatBank padome ir atstādinājusi no amata pienākumu pildīšanas vairākus bankas augstākos vadītājus un jau iesniegusi FKTK saskaņošanai bankas valdes priekšsēdētāja amata kandidatūru.

PrivatBank atzīmē, ka pārbaudes gaitā par bankas līdzdalību aizdomīgos darījumos, kuru rezultātā it kā veikta finanšu līdzekļu izvešana no Moldovas bankām, banka iesniedza uzraudzības iestādei pilnīgu informāciju par 2014. gada 13 dienās veiktajiem bankas darījumiem, kas minēti Moldovas Nacionālās bankas publicētajā pētījumā jeb tā saucamajā Kroll ziņojumā. Latvijas PrivatBank veica divu Moldovas banku klientu darījumu savstarpēju ieskaitu.

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.