Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.
Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.
Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.
Miķelsons uzsver, ka kopā ar ieinteresētiem nozares uzņēmumiem, citām nevalstiskām organizācijām un valsts institūciju pārstāvjiem katru gadu notiek pavirzīšanās darbu sarakstā par pāris pozīcijām uz priekšu, tomēr, ņemot vērā ģeopolitisko notikumus un ekonomiskās pārmaiņas, kustībai jābūt ātrākai.
"Mēs kā būvniecības nozari apvienojošs partneris turpināsim uzstāt, ka valstī ir nepieciešama ticama publiskā pasūtījuma prognožu sistēma, ka ir iespējama esošo datu efektīvāka izmantošana, lai mazinātu šķēršļus, piemēram, ēku uzmērījumu datu apmaiņā, kā arī jau šodien ir jāfokusējas uz pilotprojektiem Ukrainas atjaunošanā, kur mēs kā organizācija varam koordinēt mūsu nozares uzņēmumu iespējas un Ukrainas vajadzības pēc atjaunotām un jaunām ēkām," pauž Miķelsons.
Viņš norāda, ka ilgtermiņa nozares attīstībai ir nepieciešams straujāk virzīties ar zaļā kursa un klimata neitralitātes jautājumiem. Apstiprinājumu valdībā gaida Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas paredz noteikt obligātos zaļā iepirkuma kritērijus publiskām trešās grupas būvēm. Miķelsons uzsver, ka, sākot to ieviešanu lielajos objektos, Latvijā veidosies sistemātiska "zaļuma" mērīšanas sistēma. Turklāt apvienība un tās biedri ir iesaistījušies vērienīgā Eiropas Savienības LIFE programmas projektā "No atkritumiem uz resursiem" ("LIFE Waste To Resources IP"), kur tiek izstrādātas vadlīnijas un priekšlikumi apritīgas būvniecības sistēmas izveidei Latvijā.
Pērn apvienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāja vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai. Šogad apvienība sadarbībā ar Publisko iepirkumu uzraudzības biroju ir publicējusi vadlīnijas saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai apvienotās projektēšanas un būvdarbu iepirkumos, kas ietver arī aprēķinu formulas un var kalpot pasūtītājam kā noderīgs materiāls piedāvājumu izvērtēšanā.
Miķelsons norāda uz kvalitatīva dialoga nozīmi nozaru nevalstisko organizāciju un valsts institūciju starpā, jo ikdienā vada arī Latvijas Būvniecības padomi, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un ir Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis. Būvniecības nozares jautājumu risināšanai un iespēju izmantošanai ir nepieciešama daudz vienotāka nostāja, tādēļ apvienība ir atvērta un aicina ēku būvniekus pievienoties un kļūt aktīvākiem savu interešu aizstāvībā.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies ap 30 Latvijas būvuzņēmēji. Organizācija 2023.gada janvārī mainīja savu nosaukumu uz apvienību, lai apvienotu ne tikai lielos ēku būvniekus, bet arī mazos un vidējos. Apvienības mērķis - veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozares attīstību, kas balstās tādās vērtībās kā drošība, kvalitāte, starptautiska konkurētspēja un atbildība.
