Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

Ķīnas kravu piesaistē Latvijas tranzīta koridoram nākamais posms konkrētu sadarbības projektu identificēšanai būs informācijas apmaiņa abu valsts iestāžu, uzņēmumu starpā un detalizētas analīzes veikšana, informēja Satiksmes ministrijā.

Tas nolemts, ņemot vērā abu pušu skaidri pausto vēlmi sadarboties un kopīgo izpratni par sadarbības iespējām, īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības kravu piesaisti, skaidro ministrijā.

Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegācija Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā 9.septembrī noslēdza biznesa misiju ar vizīti Šanhajā.

Delegācija tikās ar Šanhajas vicemēru Jangu Žuačinu apmeklēja Šanhajas ostas Vaigačao konteineru termināli un Hongča lidostu, kā arī piedalījās biznesa apaļā galda sarunās.

Šanhajas vicemērs augstu novērtēja Latvijas delegācijas vizīti Ķīnā, kā arī apliecināja ieinteresētību sadarbības padziļināšanā un izteica cerību, ka šī vizīte, kuras laikā Latvijas pārstāvji tikās ar augstām Ķīnas amatpersonām, dos nepieciešamo stimulu praktiskas sadarbības intensificēšanai.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.

300 cilvēku liela Ķīnas delegācija ar tirdzniecības ministru Čenu Deminu vadībā otrdien devusies uz Eiropas Savienību, lai iztērētu tur 15 mljrd. juaņu (1.2 mljrd. latu) dažādu preču un tehnoloģiju iegādei.

Delegācija apmeklēs Spāniju, Vāciju, Šveici un Lielbritāniju, kur ķīniešus vairāk interesē tehnoloģijas, iekārtas un galveno preču ražotnes. Delegācijā ir dažādu ekonomikas nozaru pārstāvji, tostarp pārtikas, tekstila, metalurģijas un kalnrūpniecības.

Db jau vēstīja 20.02. un 24.02), ka Ķīnai ir gandrīz divus triljonus dolāru lielas zelta un valūtas rezerves, un pēdējās nedēļās tā intensīvi īsteno ārvalstu izejvielu aktīvu pirkšanas stratēģiju, kā arī piedāvā izejvielu kompānijām lētus kredītus apmaiņā pret lētu naftu, metāliem u.tml. nākotnē. Ķīnas valdība cer, ka šie resursi lieti noderēs jaunam uzrāvienam ekonomikā, kad būs beigusies pasaules krīze. Šos pasākumus Pekina īsteno valsts ekonomikas stimulēšanas plāna ietvaros, kuru finansēšanai no budžeta atvēlēti četri triljoni juaņu (318 mljrd. latu).

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

2007.gada 3.ceturksnī Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, 1062 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i., par 4,3% vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis: Lietuvu (42%), Igauniju (12%), Krieviju (11%), kā arī 6% ir apmeklējuši Vāciju. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007. gada 3. ceturksnī, atgriežoties no ārvalstīm, šķērsojuši valsts robežu, 34% bija devušies atpūtas braucienos, 26% apmeklējuši radiniekus un draugus un 13% bija devušies iepirkties un 12% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis, kas ir vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā laika posmā (4,1 diennaktis).

Pavisam 2007.gada 3.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls, kas ir par 4,1 milj. Ls jeb 3% vairāk nekā 2006.gada 3.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē vairāk līdzekļu nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā. Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 29,4 milj. Ls, Vācijā – 15,3 milj. Ls, Krievijā – 12,4 milj. Ls, Itālijā – 11,8 milj. Ls Spānijā – 75,8 milj. Ls, Turcijā – 5,4 milj. Ls, Grieķijā - 5,1 milj. Ls, un Zviedrijā 4,7 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 108,3 milj. Ls, bet NVS – 14,7 milj. Ls.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Šonedēļ Latvijā viesojas augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Turcijas, kuru pārstāv Aidanas (Aydın) Rūpniecības un Tirdzniecības kamera, Turcijas goda konsuls Latvijā Olgu Hikmet Korkmaz, kā arī pārstāvji no septiņiem nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas inženierijas, pārtikas rūpniecības, atjaunīgās enerģijas, ķīmijas, informācijas tehnoloģiju un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

“Latvija ir atvērta starptautiskai sadarbībai un investīcijām, un mēs augstu vērtējam uzņēmēju vēlmi attīstīt savu darbību mūsu valstī. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens investors Latvijā saņemtu visaptverošu atbalstu — gan no valsts pārvaldes institūcijām, gan politiskā līmenī. Redzam, ka aizvadītajā gadā Turcijas tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 26%, sasniedzot 31 miljonu eiro. Mēs esam gatavi ne vien sadarboties, bet arī aktīvi pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmumu intereses, veidojot ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbībai Latvijā,” atklājot vizīti uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicinājusi piedalīties Latvijas uzņēmēju delegācijā uz Azerbaidžānas Republiku.

Latvijas uzņēmēju delegācija dosies uz Azerbeidžānu Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas darba vizītes ietvaros šā gada 6. – 9. jūnijā. Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties L. Straujumas darba programmā, vadoties pēc uzņēmēju definētajām biznesa interesēm, kuras jānorāda, aizpildot dalībnieka pieteikuma anketu, informē LIAA.

Tāpat Latvijas uzņēmējiem sadarbībā ar LR vēstniecību Azerbaidžānas Republikā tiks organizētas individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Dalībnieki var pieteikties dalībai delegācijā līdz 14. maijam.

14. martā vizītē Ventspilī un Liepājā ieradīsies satiksmes ministrs Aivis Ronis un Saeimas frakciju deleģētie pārstāvji, lai turpinātu diskusiju par ostu pārvaldības modeli Latvijā.

Delegācija vizīti Ventspilī sāks ar Ventspils brīvostas teritorijas apskati, bet 11.00 sāksies sanāksme Ventspils brīvostas pārvaldē. Pēcpusdienā delegācija dosies uz Liepāju. UZ tikšanos ar ostu vadību dosies satiksmes ministrs Aivis Ronis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotības pārstāvis), Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP pārstāvis), Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins (neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis), Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS pārstāvis), Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centra pārstāvis), Kultūras ministres biroja vadītājs Valters Bolēvics (Nacionālās apvienības pārstāvis) un Satiksmes ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds. Sanāksmē Ventspils brīvostas pārvaldē piedalīsies arī Ventspils brīvostas valdes locekļi. Delegācija apmeklēs arī brīvostas rūpniecisko zonu un uzņēmumu Bucher Schoerling Baltic.

«Mani pārsteidza Ķīnas biznesa interese par uzņēmējdarbību un dažādu aktīvu iegādi Latvijā, ko mums noteikti vajadzētu izmantot Latvijas tautsaimniecības attīstībā,» — tā pēc vizītes Ķīnā atzīst SIA Metrum padomes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Tiesa, vismaz pagaidām Ķīna ir slēgta ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas mūsu pārstāvētajā nozarē, tomēr mēs apspriedām sadarbību citās valstīs, īpaši dabas resursu kartēšanu, kur Ķīnas ekonomiskās intereses ir būtiskas,» norāda E. Šīns.

«Sadarbības sarunas ar vairākiem vadošajiem Ķīnas telekomunikāciju nozares uzņēmumiem Lattelecom bija uzsācis jau pirms kāda laika, un dalība Latvijas valsts oficiālajā delegācijā bija labs iemesls, lai aizbrauktu un satiktos ar partneriem, apskatītu ražotni un pārrunātu piegāžu iespējas,» atklāj Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

No šodienas līdz 31.augustam Latviju apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu «ABLV Bank» likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.

Delegācija apmeklēs arī Rīgas Brīvostu un rīkos tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai labāk izprastu Latvijas finanšu un muitas politiku.

Paredzēts, ka delegācija tiksies ar parlamenta atbildīgo komiteju pārstāvjiem, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), iestādēm, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu, un Latvijas Komercbanku asociāciju.

Komitejas sastāvā ir arī EP deputāti no Latvijas - Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Krišjānis Kariņš (V).

Izveidojot īpašo komiteju, EP reaģēja uz pērn publiskotajos «paradīzes dokumentos» atklātajiem faktiem. Komitejas sastāvā apstiprināti 45 locekļi un tai ir 12 mēnešu pilnvaru termiņš.

Komitejas uzmanības lokā ir «dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas», krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā un nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

Pērn Latvijā viesojās Michelin pavāri no Beļģijas, bet šogad laikā no 11. līdz 13. septembrim Latviju apmeklēja 20 cilvēku delegācija no Nīderlandes – Michelin restorānu pavāri, mediji un iepircēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Michelin ir vairāk nekā gadsimtu sena, prestiža Francijā radīta starptautiska restorānu vērtēšanas sistēma. Michelin piešķir zvaigznes par atbilstošiem kritērijiem – augstu kvalitāti, izmeklētu virtuvi ar izciliem ēdieniem, kā arī īpaši unikālām un augstvērtīgām restorāna kvalitātēm. Ik gadu tiek publicēts Eiropas restorānu un viesnīcu ceļvedis, un iekļūšana tajā ir īpaši prestižs pagodinājums.

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar augstvērtīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Delegācija apmeklēja vairākus Latvijas uzņēmējus, piedalījās produktu degustācijās un meistarklasēs. «Pēc uzņēmumu apmeklējumiem, Michelin pavāri atzinīgi norādīja uz SIA Rāmklani Nordeco un SIA Very Berry ogu kaltēšanas un apstrādes procesa augsto līmeni, kas pēc kaltēšanas saglabā lielāko daļu vērtīgo vitamīnu, kā arī to izteikto garšu un smaržu. Tikmēr neviltotu interesi izraisīja kaņepju sēta Adzelvieši, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, radot kaņepju sviestu, aizdaru, eļļu un citus produktus - ārzemju viesi līdz šim nebija pazīstami ar kaņepju plašajām pielietošanas iespējām kulinārijas mākslā,» informē LIAA.

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Ceturtdien, 10. martā, Ventspilī ieradīsies Austrijas delegācija, bet 11. martā - Ķīnas politiķi. Ārzemniekus ieinteresējis bizness Ventspilī.

Austriju pārstāvēs Austrijas vēstniecības Latvijā Ekonomikas departamenta projektu vadītāja Ligita Tomika un Austrijas otrā lielākā laikraksta www.kurier.at žurnālists, kurš šobrīd dodas ceļojumā apkārt pasaulei, lai paviesotos vairākās valstīs un ziņotu Austrijas uzņēmumiem par valstu vietējo tirgu un tirgus iespējām. Viesošanās laikā viesi no Austrijas apmeklēs uzņēmumu SIA Dendrolight Latvija, kurā ražo austrieša Johana Bergera izgudroto inovatīvo masīvkoka šūnu materiālu dendrolight, kā arī viesosies Ventspils brīvostas pārvaldē, kur sīkāk iepazīsies ar ostas un tās uzņēmumu darbību

Ķīnas Tautas republiku vizītē Ventspilī pārstāvēs Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) Komunistiskās partijas ministrs, Starptautisko sakaru departamenta vadītājs Vans Dzjažujs, V. E. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Hu Ješuņs un partijas pārstāvju delegācija. Viesus no Ķīnas īpaši interesē uzņēmējdarbība un zinātnes attīstība. Vizītes laikā delegācija tiksies ar Ventspils pilsētas pašvaldības un Ventspils brīvostas vadību, iepazīsies ar Ventspils brīvostas piedāvātajām iespējām, kā arī apmeklēs Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, lai iepazīstos ar tā darbību un vēsturu.

Tehnisku problēmu dēļ Rīgas lidostā atgriezusies airBaltic lidmašīna, kurai bija jālido uz Hamburgu, kur to lidostā gaida arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa delegācija.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne pavēstīja, ka prezidenta delegācija joprojām gaida Hamburgā, bet lidostas pārstāvji informējuši, ka airBaltic lidmašīna, kas izlidojusi no Rīgas, esot atgriezusies atpakaļ tehnisku problēmu dēļ.

airBaltic birojā apstiprināja, ka lidmašīna izlidojusi, taču tehnisku problēmu dēļ tā atgriezusies lidostā. Lidmašīnas izlidošanas laiks sākotnēji bija paredzēts plkst.20.35. Pašlaik lidmašīna plāno pacelties pusstundas laikā un Rīgā ielidot 1.30 naktī.

Jau vēstīts, ka airBaltic otrdien atcēla reisus no un uz Briseli, Berlīni, Stokholmu, Tallinu un Viļņu, bet pirmdien airBaltic atcēla reisus no un uz Briseli, Berlīni, Tallinu un Viļņu.

Ventspilī 15. decembrī viesojusies Gotlandes (Zviedrija) delegācija, lai pārrunātu prāmju līnijas Ventspils - Gotlande izveides iespējas. Prāmju līnijas izveidi pēta Ventspils Augstskola un Gotlandes Augstskola kopīgā projekta A meeting place in the Baltic Sea ietvaros.

Delegāciju vadīja Marianne Samuelsone, Gotlandes administratīvās valdes gubernatore, delegācijas sastāvā bija arī citi pašvaldības, kā arī Gotlandes Tūrisma Asociācijas un Austrumzviedrijas Tirdzniecības kameras pārstāvji.

Gotlandes delegācija apmeklēja Ventspils Augstskolu, kur iepazinās gan ar augstskolas darbu, gan Ventspils Augstskolas studentu līdz šim paveikto projekta "A meeting place in the Baltic Sea" ietvaros. Šī projekta galvenais uzdevums ir izpētīt iespējamo prāmju satiksmi maršrutā Ventspils – Gotlande, kā arī veicināt sadarbību starp divām augstskolām, kuras atrodas tuvu viena otrai pie Baltijas jūras. Projekts izveidots pēc Austrumzviedrijas Tirdzniecības kameras iniciatīvas. Studenti informēja, ka pirmie projekta ietvaros veiktā darba rezultāti būs pieejami jau februāra beigās.

15.jūlijā no Ķīnas pilsētas Harbinas Daugavpilī viesosies sešu cilvēku delegācija.

Delegācijas sastāvā būs gan Harbinas pilsētas izglītības, gan ārlietu, gan plānošanas departamenta pārstāvji, kas viesosies Daugavpils pilsētas domē, apmeklēs Daugavpils Universitāti un tiksies ar pilsētas uzņēmējiem uzņēmumā SIA Daugavpils ūdens. Vēlmi iepazīties ar jaunumiem Daugavpilī ierosinājusi Ķīnas delegācija sava ceļojuma pa Eiropu ietvaros.

Harbina ir Daugavpils sadraudzības pilsēta Ķīnā. Starp abām pilsētām notiek aktīva delegāciju un pieredzes apmaiņa. Arī šoreiz Daugavpilī delegācija no Harbinas ierodas, lai iepazītos ar jaunumiem pilsētā un apspriestu turpmākās sadarbības iespējas.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Rīgas domes un Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces pārstāvji vienojušies par abu pilsētu sadarbību un pieredzes apmaiņu likumdošanas jomā. Tuvākajā laikā tiks sagatavots un parakstīts konkrēts sadarbības līgums.

Tā ziņo Rīgas dome. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes delegācija šodien Sanktpēterburgā tikās ar Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētāju Vadimu Tjuļpanovu, un sarunas laikā arī panākta vienošanās par šādu sadarbību. Līgums par pieredzes apmaiņu likumdošanā būs nozīmīgs solis abu pilsētu sadarbības konkretizēšanai, uzsver domes priekšsēdētājs, norādot, ka ir ieinteresēts arī sadarbībā ekonomikas, kultūras un sociālajā jomā. Kopā ar Rīgas domes pārstāvjiem uz Sanktpēterburgu devusies arī liela uzņēmēju delegācija.

Tās sastāvā ir uzņēmēji, kas pārstāv tūrisma, pārtikas ražošanas un citas nozares, tai skaitā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš, restorānu tīkla Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons, Latvijas - Krievijas uzņēmēju padomes līdzpriekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks un citi. Vizītes laikā domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs LR konsulātā atklās konferenci Rīga un Sanktpēterburga: partnerība un kooperācija. Tās ietvaros notiks zīmola LIVE RIGA prezentācija, Latvijas tūroperatoru un aviokompānijas Air Baltic un Rīgas tirdzniecības markas prezentācija un kontaktu birža.