Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Ceturtdien, 10. martā, Ventspilī ieradīsies Austrijas delegācija, bet 11. martā - Ķīnas politiķi. Ārzemniekus ieinteresējis bizness Ventspilī.

Austriju pārstāvēs Austrijas vēstniecības Latvijā Ekonomikas departamenta projektu vadītāja Ligita Tomika un Austrijas otrā lielākā laikraksta www.kurier.at žurnālists, kurš šobrīd dodas ceļojumā apkārt pasaulei, lai paviesotos vairākās valstīs un ziņotu Austrijas uzņēmumiem par valstu vietējo tirgu un tirgus iespējām. Viesošanās laikā viesi no Austrijas apmeklēs uzņēmumu SIA Dendrolight Latvija, kurā ražo austrieša Johana Bergera izgudroto inovatīvo masīvkoka šūnu materiālu dendrolight, kā arī viesosies Ventspils brīvostas pārvaldē, kur sīkāk iepazīsies ar ostas un tās uzņēmumu darbību

Ķīnas Tautas republiku vizītē Ventspilī pārstāvēs Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) Komunistiskās partijas ministrs, Starptautisko sakaru departamenta vadītājs Vans Dzjažujs, V. E. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Hu Ješuņs un partijas pārstāvju delegācija. Viesus no Ķīnas īpaši interesē uzņēmējdarbība un zinātnes attīstība. Vizītes laikā delegācija tiksies ar Ventspils pilsētas pašvaldības un Ventspils brīvostas vadību, iepazīsies ar Ventspils brīvostas piedāvātajām iespējām, kā arī apmeklēs Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, lai iepazīstos ar tā darbību un vēsturu.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

20. janvārī Liepājā viesosies Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs Noels Kinsela (Noël Kinsella) un viņa vadītā delegācija, kas iepazīstas ar sadarbības iespējām Latvijā.

Vizītes laikā N.Kinsela Liepājā apmeklēs ūdenslīdēju skolu un apskatīs jūras spēku flotili, tiksies arī ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Kopā ar N.Kinselu Liepāju apmeklēs arī viņa kundze Anna Kinsele, kurai paredzēta speciāla programma. Viņa plāno apskatīt Amatnieku namu. Kanādas Senāta priekšsēdētāja viesošanās Liepājā ir oficiālās vizītes Latvijā ietvaros, kas notiek no 17. līdz 22. janvārim. Kanādas Senāta priekšsēdētājs tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt iespējas attīstīt sadarbību starp abu valstu ostām un augstākās izglītības iestādēm, kā arī veicināt sadarbību lauksaimniecībā un enerģētikas jomā. Vizītes ietvaros Kanādas Senāta priekšsēdētājam paredzētas tikšanās arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kā arī vairākiem ministriem. N.Kinsela apmeklēs arī Latvijas Okupācijas muzeju, tiksies ar divu augstskolu rektoriem un apmeklēs Rīgas brīvostu, kā arī, pirms došanās uz Liepāju - Ventspils brīvostu. 21.janvārī Kanādas Senāta priekšsēdētājs Priekuļos apmeklēs laukaugu selekcijas institūtu. Kanādas parlamentu vizītē pārstāvēs arī senatori Deniss Dosons (Dennis Dawson) un Pērsijs Moklers (Percy Mockler).

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Ķīnas kravu piesaistē Latvijas tranzīta koridoram nākamais posms konkrētu sadarbības projektu identificēšanai būs informācijas apmaiņa abu valsts iestāžu, uzņēmumu starpā un detalizētas analīzes veikšana, informēja Satiksmes ministrijā.

Tas nolemts, ņemot vērā abu pušu skaidri pausto vēlmi sadarboties un kopīgo izpratni par sadarbības iespējām, īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības kravu piesaisti, skaidro ministrijā.

Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegācija Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā 9.septembrī noslēdza biznesa misiju ar vizīti Šanhajā.

Delegācija tikās ar Šanhajas vicemēru Jangu Žuačinu apmeklēja Šanhajas ostas Vaigačao konteineru termināli un Hongča lidostu, kā arī piedalījās biznesa apaļā galda sarunās.

Šanhajas vicemērs augstu novērtēja Latvijas delegācijas vizīti Ķīnā, kā arī apliecināja ieinteresētību sadarbības padziļināšanā un izteica cerību, ka šī vizīte, kuras laikā Latvijas pārstāvji tikās ar augstām Ķīnas amatpersonām, dos nepieciešamo stimulu praktiskas sadarbības intensificēšanai.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

No šodienas līdz 31.augustam Latviju apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu «ABLV Bank» likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.

Delegācija apmeklēs arī Rīgas Brīvostu un rīkos tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai labāk izprastu Latvijas finanšu un muitas politiku.

Paredzēts, ka delegācija tiksies ar parlamenta atbildīgo komiteju pārstāvjiem, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), iestādēm, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu, un Latvijas Komercbanku asociāciju.

Komitejas sastāvā ir arī EP deputāti no Latvijas - Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Krišjānis Kariņš (V).

Izveidojot īpašo komiteju, EP reaģēja uz pērn publiskotajos «paradīzes dokumentos» atklātajiem faktiem. Komitejas sastāvā apstiprināti 45 locekļi un tai ir 12 mēnešu pilnvaru termiņš.

Komitejas uzmanības lokā ir «dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas», krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā un nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

«Mani pārsteidza Ķīnas biznesa interese par uzņēmējdarbību un dažādu aktīvu iegādi Latvijā, ko mums noteikti vajadzētu izmantot Latvijas tautsaimniecības attīstībā,» — tā pēc vizītes Ķīnā atzīst SIA Metrum padomes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Tiesa, vismaz pagaidām Ķīna ir slēgta ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas mūsu pārstāvētajā nozarē, tomēr mēs apspriedām sadarbību citās valstīs, īpaši dabas resursu kartēšanu, kur Ķīnas ekonomiskās intereses ir būtiskas,» norāda E. Šīns.

«Sadarbības sarunas ar vairākiem vadošajiem Ķīnas telekomunikāciju nozares uzņēmumiem Lattelecom bija uzsācis jau pirms kāda laika, un dalība Latvijas valsts oficiālajā delegācijā bija labs iemesls, lai aizbrauktu un satiktos ar partneriem, apskatītu ražotni un pārrunātu piegāžu iespējas,» atklāj Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Ķīnas ekonomikai nedraud krasa izaugsmes tempu palēnināšanās, trešdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Ķīnas premjerministrs Ļi Kecjans, mēģinot mazināt bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes perspektīvām.

Lai gan dienu pirms tam bija publicēti dati, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir visvājākā gandrīz 25 gadu laikā, premjers solīja turpināt strukturālas reformas, kuras nodrošinās «kvalitatīvu izaugsmi», nevis tikai augstu izaugsmes rādītāju.

«Es gribu uzsvērt, ka Ķīnā nenotiks reģionālas vai sistēmiskas finanšu krīzes un ka Ķīnas ekonomika nevirzīsies uz cietu piezemēšanos,» sacīja Ļi.

Ja Ķīna nepazaudēs no redzesloka plānotās reformas, tad tās ekonomikas «vilciens» «nezaudēs ātrumu vai impulsu» un «brauks līdzenāk un spēcīgāk», viņš piebilda.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gadā pieauga par 7,4%, kas bija lēnāks temps nekā 7,7% 2013.gadā, un tas rada bažas laikā, kad globālā ekonomika liek lielas cerības uz Ķīnas izaugsmes impulsa saglabāšanu.

300 cilvēku liela Ķīnas delegācija ar tirdzniecības ministru Čenu Deminu vadībā otrdien devusies uz Eiropas Savienību, lai iztērētu tur 15 mljrd. juaņu (1.2 mljrd. latu) dažādu preču un tehnoloģiju iegādei.

Delegācija apmeklēs Spāniju, Vāciju, Šveici un Lielbritāniju, kur ķīniešus vairāk interesē tehnoloģijas, iekārtas un galveno preču ražotnes. Delegācijā ir dažādu ekonomikas nozaru pārstāvji, tostarp pārtikas, tekstila, metalurģijas un kalnrūpniecības.

Db jau vēstīja 20.02. un 24.02), ka Ķīnai ir gandrīz divus triljonus dolāru lielas zelta un valūtas rezerves, un pēdējās nedēļās tā intensīvi īsteno ārvalstu izejvielu aktīvu pirkšanas stratēģiju, kā arī piedāvā izejvielu kompānijām lētus kredītus apmaiņā pret lētu naftu, metāliem u.tml. nākotnē. Ķīnas valdība cer, ka šie resursi lieti noderēs jaunam uzrāvienam ekonomikā, kad būs beigusies pasaules krīze. Šos pasākumus Pekina īsteno valsts ekonomikas stimulēšanas plāna ietvaros, kuru finansēšanai no budžeta atvēlēti četri triljoni juaņu (318 mljrd. latu).

Ārlietu ministriju apciemojusi (ĀM) Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas (National Development and Reform Commission, NDRC) delegācija priekšsēdētāja vietnieka Ninga Dzjidže (NING Jizhe) vadībā, lai pārrunātu gaidāmo Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības (16+1) formāta samitu un dažādas sadarbības iespējas, informē ĀM.

Komisijas pārstāvji ieradušies Latvijā, lai rūpīgāk iepazītos ar potenciālām sadarbības iespējām, īpaši transporta, loģistikas un investīciju jomās. Ķīnas pārstāvis atzīmēja Latvijas nozīmīgo lomu ne tikai divpusējā sadarbībā, bet arī 16+1 formātā. Viņš uzsvēra, ka piektais 16+1 samits, kas šogad notiks Rīgā, ir lieliska iespēja paplašināt sadarbības iespējas, un līdz šim vizītes laikā redzētais ir atstājis labu iespaidu.

ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs akcentēja, ka vienas no galvenajām Latvijas prioritātēm sadarbībā ar Ķīnu ir investīciju piesaiste infrastruktūras projektiem, sadarbība transporta nozarē, tirdzniecības sakaru veicināšana, kā arī studentu un mācībspēku apmaiņa. ĀM valsts sekretārs arī uzsvēra lielo Rīgas brīvostas un Rīgas lidostas izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā, kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma palielināšanos starp Latviju un Ķīnu, kā arī pieaugošo Ķīnas tūristu skaitu Latvijā. Viņš aicināja nodibināt tiešo reisu starp Čendu un Rīgu, kas to vēl vairāk palielinātu.