Jaunākais izdevums

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Krīze atdod par sviestmaizi

Tiek secināts, ka šāda Ķīnas valsts iesaistīšanās pakāpe liecinot par to, ka Eiropā iztrūkst spēcīgas sistēmas vai institūcijas, kas, pamatojoties uz nacionālās drošības apsvērumiem, spēj un grib bloķēt šādas vietējo uzņēmumu pārņemšanas. ASV šāda institūcija esot, piemēram, Ārvalstu Investīciju komiteja.

Piemēram, “The Wall Street Journal” (WSJ) raksta, ka tas varot nozīmēt, ka Ķīnai tiek nodota informācija pār kādām svarīgām tehnoloģijām un inovācijām. Rietumu līderi ik pa laikam apsūdz Ķīnas uzņēmumus saistībā ar negodīgu konkurenci, kad tiem aizmugurē stāv šīs valsts valdība un, piemēram, konstanti tiem piešķirot finansējumu, no aprites tiek izēsti tie Rietumvalstu korporatīvie spēlētāji, kas mēģina darboties pēc kādiem daudzmaz brīvā tirgus principiem.

Dažkārt vēl tiek norādīts, ka Ķīna sevišķi aktīvi pasaulē, tostarp Eiropā, sāka iepirkties pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Toreiz sabrukums galvenokārt skāra tieši Rietumu pasauli, bet Ķīnas tautsaimniecība turpināja augt. Tas nozīmēja, ka Eiropa bija izslāpusi pēc investīcijām, kur savukārt Ķīna dažādus sev interesējošos vecā kontinenta uzņēmumus varēja iegādāties par “sviestmaizi”. Lielā mērā tad - daļēji arī starptautisko aizdevēju spiediena rezultātā - Ķīnas investoru gūzmai savu vietējo uzņēmumu durvis nācās pavērt, piemēram, Portugālei, Grieķijai un Itālijai. Ķīnieši nav kautrējušies Eiropā uzpirkt ne elektrības ražošanas infrastruktūru, ne pat veselas ostas.

Pēdējā laikā manāmas runas, ka tā tas varētu būt arī šoreiz. Ķīnas Tirdzniecības palātas Eiropas Savienībā (ES) pārstāvji, piemēram, izteikušies, ka Eiropa esot “nobriedis un atvērts tirgus, un Ķīna ir gatava atvērt tā durvis vēl plašāk”. Tie arī skaidro, ka valdības uzņēmumu lēmumi par šādām investīcijām Eiropā esot “neatkarīgi” un “orientēti uz tirgu”.

Palielina ietekmi

ASV prezidentam Donaldam Trampam izvēršot tirdzniecības kariņu ar Ķīnu, visai liela uzmanība tikusi veltīta šīs valsts tehnoloģiju uzņēmumiem, kur būtiska ietekme ir tās valdībai, piemēram, “Huawei Technologies”, “ZTE” un “TikTok” īpašniekam “ByteDance”. Šo kompāniju darbībā zināmas problēmas saskatījušas arī dažas citas valstis, piemēram, Austrālija. Savukārt ļoti dažādā Eiropa šajā ziņā pagaidām izvairījusies no ļoti tiešas konfrontācijas ar Pekinu. “WSJ” gan raksta, ka arī te augot atbalsts līdzīgai rīcībai, kas saistīts ar pieaugošo Ķīnas vēlmi vēl pat palielināt savu ietekmi pār tās atlikušo privātā sektora ekonomiku un sabiedrību kā tādu. Nekāds lielais jaunums nav arī tas, ka, Ķīnas ekonomiskajam spējam augot, tai ir milzīga apetīte palielināt savu ietekmi uz ģeopolitiskās skatuves.ES savā ziņojumā par tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem, kas tika publicēts pagājušajā gadā, konstatēja 57 gadījumus (laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam), kad Eiropas uzņēmumus pārņēmuši ar Ķīnas valdību saistītas kompānijas. Savukārt “Datenna” jau identificējusi, ka tie šajā laika posmā ir 160 gadījumi, kas rezultējušies ar “ļoti nozīmīgu” Ķīnas valdības ietekmi un 100 darījumi – ar vidēju tās ietekmi.

Šajā pašā laikā esot vēl ļoti daudz tādu darījumu Eiropas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas frontē, kad Ķīnas ietekme to rezultātā atzīta par nosacīti mazāk nozīmīgu. Tiesa gan, par šādiem darījumiem pieejamā informācija bieži esot visai ierobežota. “Datenna” vadība izceļ – kamēr vairāk nekā pusē Ķīnas investīciju gadījumu Eiropā šīs Tālo Austrumu lielvalsts valdības ietekme atzīta par mazu, tās klātbūtnes esamība šajos gadījumos pati par sevi nozīmējot, ka tā patiesībā bieži vien var izrādīties ļoti augstā līmenī. “Datenna” izceļ, ka daudzos it kā privātos Ķīnas uzņēmumos ievērojams akciju īpatsvars zem kompleksām īpašuma tiesību shēmām patiesībā pieder subjektiem, kurus kontrolē Ķīnas valdība. Šī iemesla iespaidā Ķīnas valdības Eiropas uzņēmumu pārņemšana bieži netiekot pamanīta. “Datenna” atklāj, ka tā pie šādas savas Ķīnas akcionāru datubāzes izveidošanas strādājusi četrus gadus.

“Mazāk acīmredzama ir bijusi Ķīnas valsts iesaistīšanās simtiem mazākos darījumos un tādos darījumos, kuriem nav bijusi publiski izsludināta cena. Aptuveni 15% no šiem darījumiem veikti ar Ķīnas Eiropas meitasuzņēmumu starpniecību, kas nozīmē, ka tie bieži izvairījušies no kādu ārvalstu investīciju pārbaudes,” raksta arī “WSJ”.

Mums “Stenders”

Interesanti, ka viens šāds gadījums ar ļoti augstu Ķīnas valdības ietekmi identificēts arī Latvijā. Proti, tā ir “Stenders” pārņemšana 2017. gadā, kad par vienīgo šī uzņēmuma īpašnieku kļuva Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums “CICC Ehealthcare Investment Fund”. Uzņēmuma valdē tad tika iecelti trīs Ķīnas pilsoņi. Savukārt Igaunijā “Datenna” izceļ 2018. gada darījumu, kad par 43 miljoniem investīciju fonds “BaltCap” un mazākuma akcionāri nolēma Ķīnas kompānijai “Guangzhou Hangxin Aviation Technology” pārdot 100% Tallinā bāzētā lidaparātu apkopes uzņēmuma “Magnetic MRO” akcijas.

Stenderu pārdod ķīniešiem 

Kosmētikas ražotājs SIA Stenders tiek pārdots Ķīnas investīciju fondam....

No dažiem pašiem lielākiem darījumiem var izcelt, piemēram, to, ka 2015. gadā Ķīnas valdības kontrolētā “China National Chemical Corp.” par gandrīz astoņiem miljardiem eiro iegādājās Itālijas riepu ražotāju “Pirelli”. Tāpat līdzīgi pārņems Vācijas robotu ražotājs “Kuka”.

Dzirdami viedokļi, ka Ķīna mēģina audzēt savu ietekmi ar daudzu šādu lielāku un mazāku ieguldījumu palīdzību Rietumos, lai, piemēram, iegūtu pieeju progresīvām tehnoloģijām, kas savukārt var jau palīdzēt Pekinas cīņā par savu ekonomisko neatkarību laikā, kad, piemēram, ASV tai ir ierobežojusi pieeju savām mikroshēmām un citām līdzīgām tehnoloģijām. “Datenna” kā piemēru izceļ arī, piemēram, Nīderlandes uzņēmumu “Anteryon Optical Solution”, kurš atdalījās no “Philips Electronics” un ražo gan kameras, gan darbojas robotizācijas jomā. Ķīnas uzņēmums “ChinaWafer Level CSP Co” tajā pagājušogad par 32 miljoniem eiro iegādājies 73% daļu, kur Ķīnas valdības ietekme tajā atrodama vien zem vairākām savstarpēji saistītu akcionāru kārtām. Vēl tiek izcelts cits būtisks aspekts - Ķīnas valdība guvusi ietekmi arī tādos Eiropas uzņēmumos, kuriem ir potenciāls ražot ierīces, ko iespējams izmanot arī militārajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atgūšanās pēc COVID-19: Vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Jens Everts, "Deloitte" Ķīnas vecākais partneris, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Peļņu iegulda attīstībā un sabiedrības izglītošanā

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna un ASV vienojas pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē

LETA--AFP, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna un ASV trešdien vienojušās pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē, ar šo pārsteidzošo paziņojumu nākot klajā COP26 klimata samitā Glāzgovā.

Divas pasaules lielākās oglekļa emitētājas kopīgā deklarācijā apņēmušās rīkoties, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas.

2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Ķīna un ASV paziņojušas, ka vienojušās par soļiem vairākos jautājumos, tostarp metāna emisijām, pāreju uz tīru enerģiju un dekarbonizāciju.

Taču Ķīna šonedēļ atteicās parakstīt vienošanos par metāna emisijas ierobežošanu, ko COP26 parakstīja gandrīz 100 valstis. Tā vietā Ķīna solīja izstrādāt savu atsevišķu plānu metāna emisijas problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie akciju tirgi jau ilgāku laiku jebko, ja vērtē ietekmi uz kopējo cenu izmaiņu bildi, uztver ar visai labu garastāvokli.

Tā saucamā cenu korekcija ASV akciju tirgū, par ko tiek saukta tirgus raksturojošā indikatora samazināšanās vismaz par 10%, nav notikusi jau vairāk nekā gadu. Turklāt ļoti ilgi nav piedzīvota pat krietni pliekanāka akciju cenu atkāpšanās par 5%.

Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan piebilst, ka sezonāli septembris un oktobris ir viens no vājākajiem periodiem gadā akciju tirgus snieguma ziņā. Savukārt, ņemot vērā ieilgušo tirgus pieaugumu bez 5% krituma, esot paaugstināta varbūtība, ka nākamajos mēnešos tomēr varam sagaidīt vismaz nelielu cenu korekciju. Viņš izceļ, ka saskaņā Ned Davis Research datiem jau vairāk nekā 210 dienas ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indekss nav piedzīvojis kaut 5% kritumu. Kopš 1928. gada vidējais periods, kurā augšupejoša tendence tirgū turpinājusies bez šādām nelielām korekcijām, esot 84 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen Ķīnas elektrisko automobiļu sektorā investē 15 miljardus eiro

LETA--AFP, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves gigants "Volkswagen" pirmdien paziņoja, ka no 2020.gada līdz 2024.gadam investēs vēl 15 miljardus eiro, lai Ķīnā palielinātu elektrisko automobiļu ražošanu un izvērstu ar tiem saistīto infrastruktūru.

Tādējādi uzņēmuma kopējās investīcijas elektrisko automobiļu sektorā Ķīnā sasniegs gandrīz 40 miljardus eiro.

"Volkswagen" šo plānu Ķīnā realizē kopīgi ar trīs valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

Ķīna nodrošina aptuveni 40% no "Volkswagen" grupas globālā tirdzniecības apjoma, un tas pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko automašīnu tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas dzimstības rādītāji pērn sarukuši līdz rekordzemam līmenim, vairojot satraukumu par demogrāfisko krīzi, kas darbaspēka straujās novecošanās rezultātā draud ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Gandrīz 40 gadus Pekina uzturēja pretrunīgi vērtēto "viena bērna politiku", kuras mērķis bija iegrožot iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Taču 2016.gadā, pieaugot bažām par darbaspēka novecošanos un ekonomikas stagnāciju, Ķīna no tās atkāpās un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

Šogad Ķīna pārgāja jau uz "trīs bērnu politiku".

Tomēr, pieaugot dzīves dārdzībai un sievietēm arvien patstāvīgāk pieņemot lēmumus par ģimenes plānošanu, tas nav devis rezultātus.

Pērn reģistrētas 8,52 dzemdības uz 1000 iedzīvotājiem, liecina pagājušajā nedēļā publicētā 2021.gada Statistikas gadagrāmata, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1978.gada, kad Ķīna sāka Statistikas gadagrāmatas izdošanu, bet saskaņa ar Nacionālā statistikas biroja datiem - zemākais rādītājs kopš 1949.gada, kad tika dibināta komunistiskā Ķīnas Tautas Republika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilpa ap kriptovalūtu savelkas

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas radītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām ir radījusi papildus brīvos naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt?

Iespējas ir dažādas - no skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, kā rezultātā "Bitcoin" vērtība aizpagājušajā nedēļā kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāriem. Ķīna savelk cilpu ap kriptovalūtu, tāpēc drošākais risinājums būtu raudzīties tradicionālāku noguldījumu virzienā, piemēram, termiņnoguldījumu.

Kriptovalūtu drošības riski

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas redzeslokā vairākkārt nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu, piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas, daļa cilvēku joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt investīcijas kriptovalūtās. Tās ienāk arī tradicionālajā finanšu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru