Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

"Tas, ko mēs tagad redzam, iet krietni tālāk nekā kaut kas līdzīgs, ko esam pieredzējuši pagātnē. Domāju, ka mēs kaut ko no šādas sērijas redzēsim arvien vairāk, jo Ķīna izmantos komerciālo spiedienu, lai ārvalstu valdības pieklusinātu savu toni," WSJ skaidro konsultāciju uzņēmuma APCO Greater China pārstāvji.

Ķīna pēdējo gadu laikā piedzīvojusi milzīgas izmaiņas. Tā attīstījusi vietējas preču zīmes, un tai ir gigantisks iekšējais tirgus, kas ļoti nozīmīgs ir ļoti daudziem Rietumvalstu korporatīvajiem grandiem. Valdot šādam fonam, piemēram, ASV piektdien Ķīnu apsūdzēja par valsts vadītu "korporatīvo un patērētāju boikotu" pret uzņēmumiem, kuri atsakās izmantot tās kokvilnu.

Pat izmet no telpām

Pieejamā informācija liecina, ka no sadarbības ar vairākiem citiem Rietumu brendiem (kas arī atļāvušies kritizēt Ķīnu), piemēram, Adidas un Nike uz notiekošā fona atteikušās arī Ķīnas slavenības un influenceri. "Dzimtenes intereses ir pāri visam. Stingri iebilstu pret visu ļauno rīcību, kas diskreditē un izplata baumas par Ķīnu," teikusi, piemēram, šīs valsts aktrise Tana Songjuna, kas atcēlusi šādu savu sadarbību ar Nike. Pamatā tiek izcelts tas, ka daudzi Ķīnas patērētāji netic Rietumvalstu un to kompāniju apsūdzībām. Tam seko arī attiecīgā pretreakcija. Pagaidām reakcija izteiktāka bijusi pret H&M, ko noteikusi Ķīnas Jaunatnes komunistiskā līgas un Tautas atbrīvošanas armijas aktīvāka iesaistīšanās tieši H&M gadījuma izcelšanā.

Tikmēr Bloomberg ziņo, ka H&M Ķīnā netiek dzēsta vien no virtuālās pasaules. Proti, esot vairāki gadījumi, kad pēc notiekošā savus līgumus H&M uzteic to īpašumu izīrētāji, kuros atrodas uzņēmuma veikali. Pieejamā informācija liecina, ka Ķīna ir H&M ceturtais lielākais tirgus (aiz Vācijas, ASV un Lielbritānijas). Tā 2020. gadā bija atbildīga par 5,2% no uzņēmuma padošanas apmēriem. "Ķīnas reakcija uz H&M ir izteikti spēcīgāka, ja salīdzina ar kādiem iepriekšējiem gadījumiem, kad ārvalstu zīmoli šķērsoja kādas politiskās līnijas. Šis Zviedrijas mazumtirgotājs riskē kļūt par korporatīvo upuri Pekinas paaugstinātajā jūtīgumā pret Rietumu valdību un struktūru kritiku," raksta Bloomberg.

Kur demonstrēt savu supermoralitāti, kur nē

Faktiski notiekošais liek globālajiem uzņēmumiem nostāties kāda pusē vai mēģināt izstūrēt gan pa sarežģītajiem sociālās atbildības, gan ģeopolitiski nemierīgajiem ūdeņiem. Rezultātā var veidoties visai nožēlojama situācija, kad šādi zīmoli cītīgi mēģina demonstrēt savu bieži vien plāno vai pašpasludināto moralitāti, ieņemot kādas "super it kā sociāli un jebkādā citā ziņā atbildīgas" nostājas pašās Rietumvalstīs, lai gan attiecībā uz to pašu Ķīnu, kas tiem ir tirgus, kuru tie nevar atļauties zaudēt, to nostāja ir krietni atšķirīga.

Piemēram, apģērbu mazumtirgotāju gadījumā tie var izšķirties nepieņemt kokvilnu no Ķīnas. Tomēr šādā gadījumā tie riskē tikt boikotēti pasaules otrajā lielākajā ekonomikā.

Ķīna – tikai ietekmīgāka

Kopumā daudzi politikas vērotāji paredz, ka ASV un, iespējams, visu Rietumvalstu attiecības ar Ķīnu turpinās pasliktināties.

Pēdējā laikā Rietumvalstis Ķīnu kritizējušas par tās cilvēktiesību pārkāpumiem (sevišķi pret uiguriem valsts Siņdzjanas apgabalā). Rezultātā Arī Eiropas Savienība (ES) pret Ķīnu vērsusi pagaidām simboliskas sankcijas pret četrām tās amatpersonām. Jāteic gan, ka tas tāpat visai strauji uz grāvi pagriezis ES un Ķīnas attiecības. Piemēram, Ķīna nekavējoties atbildēja arī ar savām sankcijām pret vecā kontinenta amatpersonām. Visa rezultātā uz jautājuma zīmes nonākusi visa Eiropas Savienības un Ķīnas investīciju līguma ratifikācija. Pirms šī visa, šķiet, bija iecerēts, ka šis līgums varētu būt kā stūrakmens nākotnes abu reģionu sadarbībai, atvieglojot savstarpējo pieeju tirgiem.

Katrā ziņā Ķīna visai atklāti rāda, ka tā savu tirdzniecību (un arī pieeju iekšējam tirgum) padara par ārpolitikas instrumentu. Piemēram, pagājušogad Ķīna, sodot Austrāliju par "nepareiziem" tās uzskatiem attiecībā uz šo valsti, noteica tās ogļu, vara, kokmateriālu, vīna, omāru un vairāku pārtikas preču importa aizliegumu. Pārsvarā jau tad valdīja viedoklis, ka šāda Ķīnas Austrālijas sodīšana ir kā demonstrācija citām valstīm, lai tās attiecībās ar to uzvestos "kā nākas". Ķīna ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris lielai daļai pasaules valstu, kuras ar eksportu tuvākajos gados droši vien centīsies reanimēt savas tautsaimniecības. Ķīna turklāt ir tā vieta, no kuras tiek sagaidīta straujāka izaugsme.

"Zem Sji [Dzjiņpina] Ķīna, šķiet, ir pieņēmusi mantru, ka labāk ir likt baidīties nekā izpatikt. Ķīna ir apņēmusies pasaulei sūtīt ziņojumu, ka tā, saņemot jebkādu sitienu, veiks arī pretsitienu. Šāda agresīvākā retorika ir daļa no stratēģijas, lai veidotu plašāku bāzi uzskatam, ka demokrātija nav universāla ideoloģija un tai nav atbildes uz 21. gadsimta izaicinājumiem," Bloomberg teic Brookings Institution pārstāvji.

Jāpiebilst, ka viena no pandēmijas sekām ir tā, ka savu lomu uz globālās skatuves ievērojami audzējusi ir tieši Ķīna (kamēr Rietumu - buksējuši). Tā bija vienīgā lielā pasaules ekonomika, kas 2020. gadā izbēga no krituma – visa 2020. gada skatījumā tā palielinājās par 2,3%. Šādi dati pastiprina spekulācijas, ka drīzāks būs tas brīdis, kas Ķīna, pārspējot ASV, kļūs par pasaulē lielāko ekonomiku. Pievilkšanās spēks ir nopietns fizisks lielums – Ķīna savā orbītā rauj gan veselas ekonomikas, gan starptautisko ziņu telpu. Nu ekonomisti min, ka šī valsts ASV pēc ekonomikas apmēra varētu pārspēt jau 2026. gadā.

Augot Ķīnas lomai, aug arī tās apetīte. Nupat Ķīna pārrakstījusi, piemēram, Honkongas likumus.

Jānorāda, ka Ķīna vēsturiski bijusi viena no pasaules gan ekonomiskajiem un zinātniskajiem, gan kultūras un militārās varenības centriem. Savukārt tas, kas notiek šobrīd, iespējams, ir vien atgriešanās pie nosacīti normālā jeb tāda kā tuvināšanas ierastajiem gravitācijas centriem, kas pēdējos gadsimtos bija nosvērušies par labu Rietumu pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ķīna otrdien vienojušās būvēt kopīgu Mēness kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

Kosmosa stacija tiks veidota kā "eksperimentālo pētniecības objektu komplekss uz Mēness virsmas un/vai Mēness orbītā", atklāja "Roskosmos".

Aģentūra paziņoja, ka vienošanos parakstījis "Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins un Ķīnas Nacionālās kosmosa administrācijas direktors Džans Kedzjaņs.

Plānots, ka kosmosa stacija būs pieejama arī citām ieinteresētajām valstīm un starptautiskajiem partneriem.

Kad šo staciju plānots pabeigt, nav zināms.

Mēness un Marsa izpētē Krievija atpaliek no Vašingtonas un Pekinas, un pēdējos gados Krievijas kosmosa programma daudz cietusi no finansējuma trūkuma un korupcijas.

Krievija pagājušajā gadā zaudēja monopolu cilvēku nogādāšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pandēmija būs atnesusi vēl lielāku Ķīnas ietekmi

Jānis Šķupelis, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Dažādo pasaules ekonomiku atveseļošanās procesā uz pārējo fona arvien izteiktāk iezīmējas, ka līderis ir neviens cits kā Ķīna, kurā bija meklējami Covid-19 pirmsākumi.

Pasaule strauji mainās, un pagaidām izskatās, ka Ķīna šajā izmaiņu procesā savu vietu uz globālās skatuves būs padarījusi vien pārliecinošāku.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā samazinājās par 6,8%, tomēr jau trešajā ceturksnī gada skatījumā pieauga par 4,9%. Salīdzinājumam – eirozonas IKP šā gada pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī noplanēja zemāk par attiecīgi 3,3%, 14,8% un 4,3%. Eiropai nespējot ierobežot pandēmiju, arī tuvākajā nākotnē ekonomikas aktivitāte neizskatās diez ko pārliecinoša, un lielā mērā tā ir atkarīga no valdību stimuliem. Savukārt ASV tautsaimniecība šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā pieauga par 0,3%. Pēc tam otrajā ceturksnī tā samazinājās par 9% un trešajā ceturksnī – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna uzsāk "veselības pasu" programmu ceļotājiem

LETA--AFP/INTERFAX, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna uzsākusi veselības sertifikātu programmu, kas paredzēta pašmāju ceļotājiem, šādi kļūstot par pasaules līderi tā dēvēto vīrusa pasu jomā.

Digitālais sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas statusu un vīrusa testa rezultātus, Ķīnas pilsoņiem pieejams ar programmas starpniecību Ķīnas sociālajā medijā "WeChat".

"Tuvākajā nākotnē tūrisma starptautiskā veselības sertifikāta Ķīnas versija sekmēs dažādu valstu cilvēku veselīgu, drošu un sakārtotu saziņu un kļūs par drošu garantiju Ķīnas pilsoņiem, kas ceļo pa pasauli," teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā "WeChat".

Sertifikāti tiek izplatīti, lai "palīdzētu atbalstīt pasaules ekonomisko atlabšanu un sekmētu pārrobežu ceļošanu", pavēstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs.

Starptautiskais veselības sertifikāts šobrīd ir pieejams tikai Ķīnas pilsoņiem, un tas nav obligāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna šīgada trešajā ceturksnī apsteigusi ASV un kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) lielāko partnervalsti, jo koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi Savienotās Valstis, bet Ķīnas ekonomiskā aktivitāte atveseļojusies.

ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati liecina, ka janvārī-septembrī ārējās tirdzniecības apjoms starp ES un Ķīnu veidoja 425,5 miljardus eiro, bet tirdzniecība starp ES un ASV - 412,5 miljardus eiro.

Attiecīgajā laika periodā pērn ES tirdzniecības apjoms ar Ķīnu veidoja 413,4 miljardus eiro, bet ar ASV tas bija 461 miljards eiro.

"Eurostat" skaidro, ka kāpumu veicinājis importa apjoma pieaugums no Ķīnas par 4,5%, kamēr eksporta apmērs saglabājies nemainīgs.

"Tikmēr tirdzniecībā ar ASV ievērojams kritums reģistrēts gan importam (-11,4%), gan (eksportam (-10%), norāda "Eurostat".

ES Ķīnas lielākā tirdzniecības partnere bijusi jau kopš 2004.gada, kad tā apsteidza Japānu, taču šī ir pirmā reize, kad Ķīna ir Eiropas vienotās valūtas savienības lielākā tirdzniecības partnere, vēsta Francijas statistikas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā konstatēts pēdējo mēnešu laikā plašākais Covid-19 uzliesmojums, Hebei provincē ap galvaspilsētu Pekinu piecu dienu laikā inficēšanās gadījumu skaitam sasniedzot 230.

Veselības komisija ceturtdien pavēstīja, ka slimnīcās medicīnisko aprūpi saņem 90 Covid-19 slimnieki, bet 144 inficēšanās gadījumi ir asimptomātiski.

Varasiestādes atrodas trauksmes gatavībā un cīņā ar vīrusu izsludinājušas "kara stāvokli".

Transporta sakari ar provinces galvaspilsētu Šidzjadžuanu, kas atrodas 300 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pekinas, būtiski samazināti.

Centrālā stacija slēgta, 80% lidmašīnu un autobusu reisu atcelti.

Šidzjadžuanā testi tiek veikti 11 miljoniem cilvēku.

Uz ceļiem izveidoti kontrolpunkti, un autovadītāji pilsētā var iekļūt un to pamest tikai ar īpašām atļaujām.

Daži rajoni nošķirti no pārējās pilsētas.

Slēgti bērnudārzi, atceltas mācības pirmo un vidējo klašu skolēniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Pasaules ekonomika līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies 2021.gadā

LETA--AFP, 01.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

"Pirmo reizi kopš pandēmijas sākšanās parādījusies cerība par gaišāku nākotni," norāda OECD galvenā ekonomiste Lorānsa Būna. "Progress ar vakcīnām un ārstēšanu uzlabojis prognozes un samazinājis neskaidrību."

Organizācija savā jaunākajā ziņojumā lēš, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par 4,2%, bet nākamgad tā palielināsies par 4,1%.

Būna atzinīgi novērtējusi valdību un centrālo banku īstenotos pasākumus, jo "bez masveidīga politiskā atbalsta ekonomiskā un sociālā situācija būtu postoša".

Viņa uzsver, ka šis atbalsta tuvākajos mēnešos ievērojami atmaksāsies.

Vienlaikus gan OECD brīdina, ka ekonomikas atlabšana būs nevienlīdzīga un radīs ilgstošas izmaiņas pasaules ekonomikā. Ķīna, visticamāk, būs vienīgā no lielajām ekonomikām, kas šogad izvairīsies no lejupslīdes, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 1,8%, bet nākamgad par - 8%, lēš OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2021.gads aviācijā – vai varēsim atjaunoties?

Artūrs Kokars, biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada nogale un jauna gada sākums ir labākais laiks, lai apkopotu gada laikā paveikto un sastādītu plānus nākošajam 2021. gadam. Diemžēl 2020. gada sākumā sastādītie rīcības plāni, budžeta projekti, darba un atvaļinājumu ieceres izkusa kopā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu.

Vēl gada sākumā, kad pirmās ziņas par vīrusu sāka parādīties Ķīnā, neviens nevarēja iedomāties, ka tas tik plaši un strauji izplatīsies pa visu pasauli. Nevar noliegt, ka aviosatiksme veicināja vīrusa sākotnējo izplatību. Šobrīd Covid-19 ir izplatījies visos kontinentos, pat Antarktīda nav izņēmums. Līdz ar to, uzsākot cīņu ar šī vīrusa izplatības ierobežošanu globālā mērogā, sākās aviācijas nozares sabrukums, kura sekas mēs izjutīsim vēl vairākus gadus.

Salīdzinot ar 2020. gada sākumu, situācija ir mainījusies. Ir veikti neskaitāmi pētījumi, ieviesti individuāli un lokāli piesardzības pasākumi, notiek regulāra iedzīvotāju testēšana. Šai kontekstā jautājums, ko aviācijas nozare visā pasaulē un arī Latvijā vēlas uzdot politikas veidotājiem un infektoloģijas zinātniekiem – vai esošajos apstākļos, kad vīrusa izplatība jau ir notikusi, aviācijas nozarei uzliktie aizliegumi joprojām ir efektīvi un sniedz sākotnēji definēto mērķi – vīrusa izplatības ierobežošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna apsteigusi ASV un kļuvusi par ES lielāko tirdzniecības partnervalsti

LETA--AFP, 15.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna pērn apsteigusi ASV un kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) lielāko tirdzniecības partnervalsti, jo koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi Savienotās Valstis, bet Ķīnas ekonomiskā aktivitāte atveseļojusies, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Pērn ārējās tirdzniecības apjoms starp ES un Ķīnu veidoja 586 miljardus eiro, bet tirdzniecība starp ES un ASV - 555 miljardus eiro.

"Eurostat" norāda, ka imports no Ķīnas 2020.gadā pieaudzis par 5,6% un veidojis 383,5 miljardus eiro, bet eksports pieaudzis par 2,2% - līdz 202,5 miljardiem eiro.

Tikmēr eksports uz ASV sarucis par 13,2%, bet imports samazinājies par 8,2%.

Vienlaikus par ES trešo lielāko tirdzniecības partnervalsti pagājušajā gadā kļuvusi Lielbritānija, kas vairs nav bloka sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdras nozarē šis bijis ļoti labs gads

LETA, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad kopējais kūdras ieguves apmērs Latvijā bija apmēram 1,1 miljons tonnu un 62% no šī apmēra tika pārstrādāti, tādējādi nozarē šis gads bija ļoti labs, pauda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa norādīja, lai arī oficiālie dati vēl nav apkopoti, šogad kūdras ieguves apmēr bija virs vidējā rādītāja, salīdzinot ar citiem gadiem. Pēdējos 10 gados vidējais kūdras ieguves apmērs bija 0,95 miljoni tonnu gadā, tostarp pērn tie bija 1,07 miljoni tonnu. Kūdras ieguvi galvenokārt ietekmē laika apstākļi - cik liels ir nokrišņu daudzums ieguves sezonā, un šī vasara šajā ziņā bija ļoti izdevusies.

Runājot par Covid-19 ietekmi, Krīgere pauda, ka pandēmija skārusi tos kūdras ražošanas uzņēmumus, kuriem galvenie noieta tirgi ir valstīs, kas rūpnieciski nodarbojas ar puķu audzēšanu.

"Ziedu tirgus tiešām piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Puķu audzēšana bija apstājusies, jo cilvēki tās vienkārši nepirka - nebija iespējas doties ciemos, nenotika svinības. Ziedu audzēšanas apmēri krietni samazinājās. Tie Latvijas kūdras uzņēmumi, kas bija specializējušies šajā jomā, cieta. Tāpat cieta uzņēmumi, kas produkciju eksportē hobiju tirgum un uz tām valstīm, kurās tika slēgti lielveikali un veikali, kuri tirgo preces hobiju tirgum. Pārējie uzņēmumi necieta, es pat teiktu, ka eksporta apmēri ir pieauguši," sacīja Krīgere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmumā “KS Terminal” februāra sākumā tika uzkrauts iespaidīga izmēra kuģis ar Latvijas kokapstrādes eksporta produkciju uz ASV, pavēstīja Rīgas Brīvostas pārvaldē.

200 metru garais balkeris “Kambos” no Rīgas devās ceļā uz Hjūstonas ostu ASV ar 20 000 m3 OSB kokskaidu plātnēm, kas tapušas uzņēmuma “Kronospan” Latvijas ražotnē.

Latvijas kokapstrādes rūpniecības produktu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā ik gadu pieaug. Pērn Rīgas ostas terminālos tika pārkrauti seši miljoni tonnu dažādu kokmateriālu, ierindojot tos lielāko Rīgas ostas kravu grupu augšgalā ar ceturto daļu no kopējā ostas portfeļa.

Lielākais kokmateriālu tirgus Latvijas eksportētājiem ir Eiropas valstis, uz kurieni nonāk lielajos kuģos - balkeros. Arī “KS Terminal” piestātnēs šāda izmēra kuģi mežsaimniecības kravu uzkraušanai piestāj regulāri. Tāpat arī kokmateriālu kravas uz ASV tirgiem Latvijas eksportētāji nosūta regulāri, taču parasti tas notiek mazākos apjomos un konteineros ar pārkraušanu Roterdamā, vai kādā citā no lielajām Rietumeiropas konteineru ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru