Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu, informēja pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes telpiskās attīstības plānotāja-stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska.

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, kuru pieļāva "Latvijas energoceltnieks", piemērots līgumsods 780 654 eiro apmērā un saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem tas tiek ieturēts no būvniekam paredzētajiem maksājumiem. Savukārt maksājumu pārējās daļas 150 955 eiro apmērā samaksas termiņš vēl nav iestājies.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem 455 102 eiro apmērā, piešķirot termiņu pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās.

"Kad tika veikta objekta apsekošana, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā," pauda Orlovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes domes piemērotais līgumsods 780 654 eiro apmērā par termiņu kavēšanu Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvniecībā ir nepamatots, jo projekta realizēšanas laikā bija nepieciešams veikt tieši domes pasūtītus papildu darbus, savukārt objekta kopējā būvniecība ieilga tādēļ, ka tās laikā dome lauza līgumu ar pašas pielīgto projektētāju, situāciju komentē SIA SIA "Latvijas Energoceltnieks".

Jau ziņots, ka par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu.

Latvijas energoceltnieks piemērots 780 654 eiro līgumsods  

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas...

"Objekta būvniecība kopumā ieilga tādēļ, ka pasūtītājs projekta realizācijas vidū lauza līgumu ar paša izvēlēto un pielīgto projektētāju, un mēs šajā situācijā bijām tikai ķīlnieki, kas bija spiesti gaidīt, kad Rēzeknes dome situāciju atrisinās, un mēs varēsim atsākt būvniecību pilnā apmērā, jo būvniekam nodotajā būvprojektā bija nepieciešams veikt būtiskus grozījumus. Ir vispārzināms fakts, ka jebkādus būvdarbus Latvijā drīkst veikt tikai tad, kad būvdarbu veicējam ir nodota būvprojekta dokumentācija. Šis arī kalpoja par pamatojumu tam, kāpēc puses veica grozījumus līgumā, nosakot jaunu būvdarbu izpildes termiņu. Tāpēc domes pārmetumi par būvprocesa ilgumu, tajā vainojot būvnieku, ir absurdi un neatbilst faktiem," ieilgušā būvprocesa iemeslus min SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmums norāda, ka objekta pilnīgu pabeigšanu jaunajā termiņā, ko abas puses saskaņoja, aizkavēja tas, ka pasūtītājs līguma termiņa beigās pieprasīja veikt papildu darbus, kuri sākotnējā projektā vispār nebija, un daļu no kuriem būvniekam bija jāveic jau pēc līgumā pielīgtā termiņa, jo tikai tad tika saņemta šo papildu darbu izpildei nepieciešamā būvprojekta dokumentācija no jaunā projektētāja.

"Tieši par šo laiku, kad veicām šos domes pasūtītos papildu darbus ārpus nodošanas termiņa, pašvaldība cenšas piemērot mums līgumsodu. Jo īpaši būtiski uzsvērt, ka ne jau būvnieks iniciēja šo papildu darbu izpildi, tomēr, neskatoties uz visām izmaiņām, apzinājāmies, cik svarīgi ir atvērt skolu mācībām jau 1. septembrī, tāpēc maksimāli operatīvi visu arī veicām, un ēka tika nodota ekspluatācijā līdz mācību gada sākumam," tā A. Vilcmeiers.

Viņš uzsver, ka būvnieks savu taisnību ir gatavs pamatot ar dokumentiem. Līdz ar to Rēzeknes pilsētas domes vadības pozīcija un izvairīšanās no uzņemto saistību godprātīgas izpildes nepatīkami pārsteidz, jo šī uzņēmumam nav ierasta prakse valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē.

"Pašlaik Rēzeknes pilsētas dome nav norēķinājusies par izpildītajiem darbiem par kopējo summu 0,9 miljonu eiro apmērā, un mēs diemžēl to nevaram nekā citādi kvalificēt, kā Rēzeknes domes vadības centienus netaisni iedzīvoties uz cita rēķina. Tāpat rodas iespaids, ka Rēzeknes pilsētas domei gluži vienkārši nav naudas, lai norēķinātos par veiktajiem darbiem," komentē A.Vilcmeiers.

Ņemot vērā, ka pašvaldības vadība savas tiesības izmanto negodprātīgi, proti, šķietami atbilstoši līguma noteikumiem, bet neattaisnojamā veidā un neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, uzņēmums apsver iespēju vērsties tiesā, jo īpaši tādēļ, ka Rēzeknes dome ilgstoši nav reaģējusi uz uzņēmuma aicinājumu atrisināt esošo situāciju ārpustiesas kārtībā, tā vietā publiski paužot viedokli par izveidojušos situāciju, kas neatbilst objektīvajiem un dokumentāli pierādāmajiem faktiem, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vilcmeiers atstās darbu Skonto Group uzņēmumos

Db.lv, 23.08.2021

Līdzšinējais “Latvijas Energoceltnieks” vadītājs Andris Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP lēmums būvniecības karteļa lietā var pārdalīt tirgu par labu Lietuvas kompānijām

LETA, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būve gandarīta par AT Senāta lēmumu lietā par neatbilstoši noritējušu iepirkumu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 10. maijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemts spriedums lietā, kurā SIA “Skonto Būve” Latvijas Universitātei (LU) lūgusi atlīdzināt LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecības iepirkuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Augstākā tiesa par nepamatotiem ir atzinusi visus Latvijas Universitātes argumentus, kuros Universitāte iebilda par sev uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumus pretendentam SIA “Skonto Būve” kļūdaina iepirkuma rezultātā. Augstākā tiesa atzina, ka likumīgi noritējušas iepirkuma procedūras ietvaros SIA “Skonto Būve” būtu uzvarējusi būvniecības iepirkumu un to, ka pie šādiem apstākļiem ir nosakāms zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Tomēr pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, jo Augstākās tiesas ieskatā pirmās instances tiesa nebija pilnvērtīgi izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz zaudējumu apmēra noteikšanu.

“Lai gan tiesvedība sākās teju pirms 10 gadiem, ieguldot ne mazums resursu no mūsu un arī tiesas puses, esam gandarīti, ka Senāts ir atzinis, ka nodarītos zaudējumus ir jākompensē. Esam pārliecināti, ka nākamā atkārtotā lietas izskatīšana tiesā būs tā, kurā beidzot noskaidrosim kopējo nodarīto zaudējumu apmēru. Šis ir viens no Latvijas tiesu sistēmas gadījumiem, kad uzņēmējs var saņemt tam radītos zaudējumus no valsts. Tāpat šis gadījums skaudri parāda, ka bezatbildīga rīcība no valsts pārstāvju puses apvienojumā ar neprofesionalitāti būvniecības konkursa godīgā norisē nozīmē valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu,” stāsta Juris Pētersons, SIA “Skonto Būve” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RD meklēs juristus pārmaksāto līdzekļu atgūšanai no karteļa lietā iesaistītajiem būvniekiem

LETA, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā Konkureces padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā, teikts "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn".

"Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"KP uzliktais naudas sods un visas citas iespējamās sekas, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, nestāsies spēkā, kamēr nebūs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums," teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Paziņojumā teikts, ka "Merko Ehitus" grupa ir apņēmusies veicināt un īstenot ētiskus biznesa standartus un uzvedību, kā arī ievērot visus likumus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmējdarbības praksi. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir grupas darbības principu un vērtību pārkāpums, uzsvērts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu.

LNK INDUSTRIES pārsūdzējusi KP lēmumu būvnieku karteļa lietā 

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu...

Atgādinām, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvnieku karteļa lietā 10 uzņēmumiem piemērojusi kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu, sacīja KP pārstāve Zane Gorškova.

Vienlaikus konkrētu uzņēmumu nosaukumus un katram no tiem piemēroto soda naudas apmēru KP pagaidām vēl neatklāja.

Gorškova skaidroja, ka KP juristi vēl gatavo lēmumu, lai to nosūtītu katram no uzņēmumiem, kuri par to vēl nav informēti. "Pēc tam, kad par KP lēmumu būs informēti 10 uzņēmumi, KP nākamnedēļ šo lēmumu publiskos sabiedrībai," viņa teica.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku karteļa lietas noilguma dēļ, iespējams, nevarēs piedzīt daļu zaudējumu

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences padomes (KP) lēmuma spēkā stāšanās, uz daļu no līgumiem zaudējumus no būvniekiem vairs piedzīt nevarēs tieši noilguma iestāšanās dēļ, sacīja advokāts Jānis Loze.

Loze apstiprināja, ka ir iespējamas situācijas, kad var būt dažādi traktējumi par noilguma piemērošanu līgumos, kur ir konstatēts konkurences tiesību pārkāpums.

Komerclikumā ir paredzēts vispārīgais noilguma termiņš trīs gadi, bet nav skaidrs, vai tas attieksies uz minēto būvnieku karteļa lietu, kas ir kā konkurences tiesību pārkāpums. Eiropas Savienības zaudējumu atlīdzināšanas prasību direktīva nosaka, ka noilguma termiņš konkurences pārkāpumu gadījumos iestājas ne agrāk kā pēc pieciem gadiem, bet šāds noilgums nav ieviests Latvijā.

"Ja ņemam vērā to, ka karteļa apsūdzība balstās uz sarunām, kas ierakstītas senākā laika posmā, un daļa no šiem būvdarbiem jau ir izpildīti agrāk, tad jautājums ir par to, vai uz šo izpildīto līgumu zaudējumiem var būt attiecināms garāks noilgums, kas izrādīsies viens no svarīgākajiem jautājumiem," uzsvēra Loze, sakot, ka pašlaik jebkuri noilgumi jebkurā gadījumā ir jau apturēti. Līdz ar to nav arī nepieciešamības uzreiz iesākt kādas tiesvedības, jo nav arī stājies spēkā KP lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valsts mežiem jauna valde

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness, no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Pēters Putniņš.

LVM valdē darbu turpinās Jānis Lapiņš, kura pilnvarojuma līgums ir spēkā līdz 2024. gada 1. septembrim.

Uzņēmuma jaunā valde darbu sāk 2022. gada 29. jūlijā. Konkurss uz LVM četru valdes locekļu amatiem tika izsludināts 2022. gada 24. martā. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis izsaka pateicību līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Arnim Melnim un valdes loceklim Edvīnam Zakovicam par ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, vairāk nekā 20 gadu laikā LVM izveidojot par vienu no Latvijas ekonomikas līderiem.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu būvfirmu "Rere grupa" un "Rere būve" valdēs atstājis Valdis Koks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Rere būve" Koks ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, bet "Rere grupa" - valdes locekļa amatu.

Uzņēmuma "Rere būve" vienīgā valdes locekļa amatu turpmāk ieņems Edgars Vēveris, bet "Rere grupa" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un valdes locekļi Ervīns Koncevičs, Aleksandrs Kalniņš un Vjačeslavs Voropajevs.

Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka "Rere" grupas uzņēmumos Koks ir strādājis jau 19 gadus un tagad nolēmis pievērsties citiem izaicinājumiem.

""Rere grupa" izsaka lielu pateicību Kokam, vienam no pieredzējušākajiem "Rere" projektu vadītājiem un līdzšinējam "Rere būves" valdes priekšsēdētājam. Koks pieņēmis lēmumu sekot jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un šo lēmumu "Rere grupa pilnībā respektē. Koks daudz devis "Rere" izaugsmei, par ko esam viņam pateicīgi. Nākotnē potenciāli redzam labas sadarbības iespējas dažādos būvniecības projektos jau jaunā kapacitātē," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbaudīs kapitālsabiedrību vadību izraudzīšanos

LETA, 10.08.2022

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš (attēlā) un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram (PKC) "veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem", informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Latvijas valsts mežiem jauna valde  

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi...

"Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par konkursu norisi un rezultātiem uz atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadības amatiem rada pamatotus jautājumus sabiedrībā par labas pārvaldības principu ievērošanu, tādēļ esmu uzdevis PKC veikt neatkarīgu novērtējumu," teikts Kariņa paziņojumā, kā piemēru minot konkursa rezultātus uz LVM valdes locekļu amatiem.

PKC arī uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par nesen amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt nesen valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru