Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Ar AS “CleanR Grupa” padomes lēmumu no 3. jūlija par grupas valdes locekli iecelta Agita Baltbārde, kam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ilgtspējas jomā, strādājot vadošajos Latvijas uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldē. Baltbārdes pārziņā būs ilgtspējas, korporatīvās pārvaldības un vides izglītības jomas.

Jau 2021. gadā CleanR Grupā tika uzsāktas strukturālas pārmaiņas, kas noslēgušās pērn, īpašu vērību pievēršot korporatīvās pārvaldības modeļa stiprināšanai un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai Grupas ikdienas pārvaldībā. Sākot ar 2023. gadu, CleanR Grupas pamatdarbība tiek īstenota divos biznesa virzienos – atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomās.

“Līdz ar Agitas Baltbārdes pievienošanos Grupas valdei, mēs Grupas līmenī piešķiram augstākā līmeņa prioritāti ilgtspējīgai korporatīvai pārvaldībai. Grupa jau šobrīd ir vides pakalpojumu nozares līderis, uzsākot stratēģisku nefinanšu ziņošanu un sasniedzot platīna statusu Latvijā vienīgajā ilgbūtības reitingā – Ilgtspējas indekss, taču atbildīga biznesa gadījumā darbs pie ilgtspējīgas pārvaldības uzlabošanas nekad neapstājas”, pauž CleanR Grupas dibinātājs un Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Jau sesto gadu Latvijā reģistrēti uzņēmumi tiek aicināti piedalīties Ilgtspējas indeksā, izmantojot iespēju bez maksas izvērtēt savas darbības ilgtspēju un atbildības līmeni.

Lai pieteiktos novērtējumam, līdz 13.martam vietnē pieteikties.ilgtspeja.lv jāaizpilda anketa, sniedzot pamatinformāciju par uzņēmumu.

Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā, korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savas organizācijas, bet arī sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ne tikai uzņēmuma vadītāji, bet ikviens tā darbinieks.

«Plaisa starp uzņēmumiem, kas rūpējas par darbiniekiem un tiem, kuri darbiniekus uztver, kā instrumentu īstermiņa mērķu sasniegšanā un labākajā gadījumā ievēro tiesību aktu minimālās prasības, Latvijā ar katru gadu palielinās. Pozitīvi, ka Ilgtspējas indeksa dalībnieki ar katru gadu kļūst arvien atvērtāki un atbildīgāki, ne tikai pret darbiniekiem, bet arī vietējo kopienu un apkārtējo vidi. Šī iemesla dēļ būtu svarīgi atbildīga biznesa kustībā iesaistīt arvien vairāk Latvijas lielo uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību,» norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Arī šogad SEB banka ir kļuvusi par vienīgo Ziemeļvalstu banku, kura iekļauta starptautisko investoru atzītākajā ilgtspējas indeksā - Dow Jones Sustainability Index, informē SEB banka Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Viņš skaidro, ka indekss tiek aprēķināts, analizējot detalizētu informāciju par uzņēmumu vairāk nekā 20 dažādās jomās, kas saistītas ar ekonomisko, vides un sociālo atbildību.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda, ka iekļūšana Dow Jones Ilgtspējas indeksā bija SEB mērķis, ko izdevās īstenot pagājušajā gadā, un arī šogad izdevies noturēt nemainīgi augstu rezultātu.

Šāgada indeksā iekļuvušas 18 kompānijas no Ziemeļvalstīm, un jau otro gadu pēc kārtas SEB ir vienīgā Ziemeļvalstu banka šajā sarakstā. SEB bankas rezultāts ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 88 no iespējamajiem 100 punktiem.

Dow Jones Ilgtspējas indeksu veido S&P Dow Jones Indices sadarbībā ar aktīvu pārvaldes kompāniju RobecoSAM, kas specializējas ilgtspējīgu ieguldījumu jomā. Veidojot indeksu, tiek analizēti aptuveni 2500 uzņēmumi ekonomikas, vides aizsardzības un sociālie rādītāji, atlasot labākos uzņēmumus katrā nozarē. Tiek ņemti vērā vispārīgi ilgtspējas kritēriji, kā arī konkrēti nozaru izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņas. 1999. gadā izveidotais Dow Jones Ilgtspējas indekss bija pirmais starptautiska mēroga ilgtspējas indekss.

Pārtikas koncerns "Orkla", kam pieder ražotnes arī Latvijā, jau vienpadsmito gadu iekļauts "Dow Jones" ilgtspējas indeksā, kur kompānija iekļuvusi starp 10% vadošo pārtikas uzņēmumu ilgtspējas jomā Eiropā.

“Tas ir svarīgs apliecinājums mūsu ilgtspējas darbam. Esmu lepns par “Orklas” darbiniekiem un par iesaistīšanos un pūlēm, kas tiek ieguldītas, lai nodrošinātu, ka mēs esam līderi ilgtspējības jomā,” saka “Orkla” prezidents un izpilddirektors Jāns Ivars Semličs.

Dow Jones ilgtspējas indekss tiek uzskatīts par pasaulē nozīmīgāko reitingu uzņēmumu vides un sociālās atbildības rādītāju novērtēšanā, un tas ir nozīmīgs etalons investoriem un citām ieinteresētajām personām, novērtējot uzņēmumu nefinansiālo darbību.

Dow Jones ilgtspējības indekss novērtē uzņēmumu sniegumu trīs galvenajās kategorijās: atbildīgums pret vidi, laba pārvaldība un iesaiste sabiedrībā (ESG).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiskojusi otro mērījumu Finanšu pratības indekss, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada skatījumā ir paaugstinājusies.

Tā vērtība šogad sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6). Latvijas mājsaimniecības ir kļuvušas stabilākas un sasniegušas finanšu ilgtspējas līmeni, jo pirmo reizi kopš 2005. gada atgriezušās vēlamās attīstības zonā. Par to liecina statistisko indikatoru kopsavilkuma vērtība, kas 2014. gadā bijusi +2.3, salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes gadiem, kad tā bija -59.7.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis komentē: «Varam vērot pirmās izmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret finanšu lietām - šogad ir labāka izpratne par e-pakalpojumu drošību, lielāka precizitāte ģimenes budžeta uzraudzībā un rēķinu nomaksa laikā, arī «drošības spilvenu» veidošana vismaz ārkārtas situācijai, tas viss atbilst partneru veiktajām finanšu izglītības aktivitātēm. Taču ir dažas jomas, kurās tendences nav tik iepriecinošas - ir jāveicina ilgtermiņa finanšu plānošana, īpaši periodos, kad ir ekonomiskā stabilitāte un kopumā aug mūsu turības līmenis. Pie tā arī strādāsim turpmāk kopā ar partneriem.»

Valstī pakāpeniski palielinās pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija (LM).

2015. gada 9 mēnešos jaunpiešķirtā vecuma pensija, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pieaugusi vidēji par 23,74 eiro.

Tāpat pensiju indeksācijas rezultātā 2015. gada oktobrī vidējais pensiju apmērs palielinājās par 3,64 eiro. LM uzsver, ka būtisks pensiju ilgtspējas rādītājs ir tiešie ieņēmumi, kas kopš 2014. gada pārsniedz izdevumus.

Latvijas pensiju sistēma starptautiski ir novērtēta ar zemu risku fiskālās ilgtspējas jomā. Būtiski, ka krīzes periodā nepietiekamos līdzekļus bija iespējams segt no iepriekšējos gados izveidotā uzkrājuma.

Sākot ar 2016. gadu, pakāpeniski notiks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējums, izdienas pensiju, kas aprēķinātas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķins cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, proti, ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu:

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Globālais konkurētspējas indekss kā uz delnas atsedz Latvijas tautsaimniecības vājās vietas un audzē jau esošās bažas

Pasaules ekonomikas foruma veidotajā Globālās konkurētspējas indeksā 2015.–2016. gadam Latvija, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nokritusies par divām vietām un atrodas 44. pozīcijā. Protams, ne jau šo divu vietu kritums pats par sevi ir pamats satraukumam, jo īpaši ņemot vērā, ka vēl aptuveni 100 valstis šajā indeksā atrodas aiz Latvijas. Taču bažas raisa tās pozīcijas, kurās Latvija saņēmusi ļoti vāju vērtējumu un atrodas nevis 40., bet gan 100. vietā vai pat vēl tālāk. Kāda neraža, ka tās ir tieši tās pozīcijas, kas ir svarīgas, lai spriestu par mūsu valsts konkurētspēju ilgtermiņā!

Joprojām ļoti bēdīga situācija, īpaši salīdzinot ar kaimiņos esošo Igauniju, Latvijā ir ar inovācijām. Valsts spējā pievilināt talantus esam 110. vietā, noturēt talantus – 104. vietā. Tas liecina, ka Latvija principā neatbilst attīstītas ekonomikas priekšnosacījumiem, un tas ir ļoti bēdīgi, it īpaši mazai valstij, kurai nav iespējas «paņemt ar masu» vai vērtīgiem derīgajiem izrakteņiem. No investoru piesaistes viedokļa nelāga ir arī 112. vieta tiesiskā regulējuma efektivitātē un pilnīgi noteikti arī 107. vieta pēc nodokļu sistēmas spējas motivēt strādājošos. Izrādās, ka gan Globālās konkurētspējas indeksa veidotāji, gan Eiropas Komisija nepiekrīt tiem mūsu ekonomikas guru, kas pirms kārtējās plānotās nodokļu celšanas centās iestāstīt, ka nodokļu slogs Latvijā pēc ES standartiem ir pārāk zems. Arī EK norādījusi, ka īpaši darbaspēka nodokļi Latvijā būtu no ilgtspējas veicināšanas viedokļa steidzami jāmazina, bet vai tad tas interesē mūsu varas politiķus, kas 2016. gada budžetā kārtējo reizi ir paredzējuši tieši pretējo?

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Gadījumā, ja nāktos zaudēt regulāros ienākumus, mājsaimniecības Latvijā vidēji varētu iztikt aptuveni četrus mēnešus, liecina SKDS un ERGO Drošības indeksa aptauja.

Salīdzinājumam – mājsaimniecību ilgtspēja Igaunijā saskaņā ar iedzīvotāju pašnovērtējumu ir 5 mēneši, bet Lietuvā – 7.

Tajā pašā laikā to iedzīvotāju skaits kas kopumā uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem visās trijās valstīs ir līdzīgs – Lietuvā 43%, Igaunijā 45%, bet Latvijā pat nedaudz augstāks – 48%. Arī apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga, lai arī lietuvieši ir nedaudz priekšā pārējām Baltijas valstīm – drošumspējas indekss šajā aspektā Lietuvai ir 6.74, Igaunijai 6.26, bet Latvijai 6.12 (10 punktu skalā).

ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji 10 punktu skalā savu spēju kontrolēt dzīvi novērtējuši ar 6,52, Igaunijas iedzīvotāji – ar 7,03, bet iedzīvotāji Lietuvā – ar 7,48. Trešdaļai Latvijas un tikpat Igaunijas iedzīvotāju ir skaidri plāni un ieceres attiecībā uz ienākumiem, un viņi ir pārliecināti par to, ka zina, kas viņu dzīvē notiks. Lietuvas iedzīvotājiem šī pārliecība ir nedaudz lielāka – 42%.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi.

Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017. gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Reģistrēt uzņēmumu Latvijā var gandrīz ikviens, formalitātes ir salīdzinoši nelielas, pamatkapitāls var būt arī pavisam niecīgs. Tomēr uzņēmuma dibināšana ir tikai pirmais solis, veiksmīgai un ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai nepieciešams daudz vairāk.

Latvijā reģistrētie uzņēmumi tiek likvidēti vidēji pēc 7,5 gadiem, liecina Ilgtspējas indekss. Nenoliedzami, Latvijā darbojas arī virkne uzņēmumu, kuri pārvar ne tikai vidējā vecuma slieksni, bet pierāda, ka spēj darboties sekmīgi arī ilgtermiņā. Paraudzīsimies uz dažiem no šiem uzņēmumiem, piemēram, Cēsu alus, Lāči, Valmiermuižas alus, Mikrotīkls, UPB. Kas vieno šos uzņēmumus? Lokomotīves! Visi šie uzņēmumi veido spēcīgu asociāciju ar īpašnieku vai augsta līmeņa vadības pārstāvi. Kā redzams, nozarei nav nozīmes, visiem tiek dotas vienādas iespējas, taču izšķiroša loma nereti ir tieši uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam un viņa kompetencēm, kas nodrošina uzņēmuma ilgtspējīgumu. Kādas īpašnieka kompetences palīdz veicināt uzņēmuma ilgtspēju? Pirmkārt, vēlos minēt izglītības nozīmi biznesā vai uzņēmējdarbībā. Izglītība palīdz izvairīties no apdedzināšanās un dzīves skolas mācībām. Biznesā neviens nav pasargāts no kritieniem, taču atbilstoša izglītība ir drošības spilvens, kas mīkstina kritienu vai ļauj tam sagatavoties jau savlaicīgi. Noteikti jāmin, ka uzņēmējdarbībā liela loma ir tieši talantam, līdzīgi kā tas ir mūzikā un mākslā. Jā, biznesa veidošana ilgtermiņā ir arī smags darbs, bet bez iedzimta talanta neiztikt. Viensētas vairs nav modē, arī biznesā ne. Uzņēmējam ir jādomā globāli, to pierāda arī virkne Latvijas uzņēmumu, kuri veiksmīgi eksportē. Vienlīdz būtiskas ir arī vēstures zināšanas un pirmavoti, proti, uzņēmējam jāpēta nozares pirmavoti, tie, kas līdzīgā jomā darbojušies pirms viņa, nepārtraukti jāuzdod jautājumi un jāmeklē atbildes. Vienmēr jābūt gatavam, bet nekad – pabeigtam! Lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspēju, nedrīkst gulēt uz lauriem. Par pirmajām dividendēm nevajag pirkt BMW X6, bet jādomā, kā investēt sevī, zināšanās, izglītībā un personībā. Vēl viena no panākumu atslēgām ir komunikācija, precīzāk, spēja komunicēt neformāli. Domāju, ka neviens vien uzņēmējs ir pārliecinājies – jo būsi vienkāršāks, jo neformālāk komunicēsi, jo labāku sadarbību veidosi. Noderēs arī bezkaunība saprātīgās devās, kas korelējas ar mērķtiecību.

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.