«Tas, ka Lietuva un Igaunija rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugumu ziņā atrodas vadošajās vietās 25 ES valstu saimē, būtiski apsteidzot Latviju, ir Latvijas rūpnieciskās politikas trūkuma rezultāts,» secina Latvijas Rūpnieku konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis. Viņš norāda, ka Lietuvā valsts, savu iespēju robežās, centās saglabāt savu rūpniecības potenciālu, kā arī tam pievērsa lielāku vērību un rezultāti neizpaliek. Arī Igaunijā, kur ieguldījimi tika atbrīvoti no aplikšanas ar peļņas nodokli, būtiski stimulēja rūpnieciskās ražošanas izaugsmi. Savukārt Latvijā tikai lielajiem investoriem, kuri tris gados iegulda ne mazāk kā 10 milj. Ls un saņēmuši valdības atbalstu savam investīciju projektam, likumā ir paredzēta norma par 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Pagaidām no ražošanas uznēmumiem tikai bērza saplākšņa ražotāja a/s Latvijas Finieris investīciju programmu 16.09 milj. Ls apmērā A. Bērziņa vadītā valdība 2001. gada nogalē atzina par atbalstāmu, un pēc šīs programmas realizācijas uzņēmums pēc pārbaudēm varēs saņemt 6,4 miljonus Ls lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Vairāki nelielie uzņēmēji Db gan atgādināja, ka peļņas nodokļa samazināšana no 25 % līdz 15 % ir izdevīga miljonus pelnošajiem uzņēmumiem, bet nevis nelielajiem, kuriem tomēr izdevīgāka būtu vai nu atbrīvošana no peļņas nodokļa par visām investīcijām attīstībā, vai vismaz 40 % apmērā. A. Zicmanis norāda, ka tikai tagad beidzot veidojas rūpniecības pamatnostādņu projekts par ražošanas attīstību uz kura pamata tad arī tiks izstrādāts konkrēts rīcības plāns. Tiesa, vairāki ražotāji atzīst, ka viena lieta ir radīt labas programmas un koncepcijas uz papīra, bet otra, daudz sarežģītāka ir to ieviešana, jo bieži vien naudas trūkuma dēļ labas idejas paliek tikai un vienīgi ideju līmenī. Turklāt vairāki nelielie ražotāji norāda uz to, ka valsts izdodot dažādus normatīvos aktus,nosaka normas, kuras daudz vieglāk ir izpildīt lielajiem uzņēmumiem, bet ļoti grūti nelielajiem, tādējādi faktiski bremzējot šo nelielo attīstību.