Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

«Gan profesionāli tehniskajā, gan augstākajā izglītībā ir problēmas,» atzīst Latvijas Rūpnieku konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis. Viņaprāt ļoti daudzu mācību iestāžu rīcībā esošā materiāli tehniskā bāze neatbilst šodienas izvirzītajām prasībām un esošās mācību iekārtas ir ļoti līdzīgai tām, kuras bija 80. gadu nogalē, taču tās joprojām izmanto speciālistu apmācībai. Kā vēl vienu problēmu A. Zicmanis min to, ka daudzi mācībspēki pārtraukuši mazapmaksāto pedagoga darbu un pašlaik strādā citur, tikpat kā nav jaunu pasniedzēju, jo izglītības sfērā strādājošajiem atalgojums joprojām ir samērā niecīgs. Vēl skarbāks secinājums ir rodams Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas pirmās fāzes secinājumos: izglītības programmas visos līmeņos atpaliek no industrijas attīstības. «Valstij šobrīd izglītībā būtu jāinvestē ne tikai materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, bet arī augsti kvalificētu pasniedzēju piesaistē (noturēšanā) izglītības iestādēs, citādi cietīs Latvijas tautsaimniecība,» secina Latvijas Rūpnieku konfederācijas valdes priekšsēdētājs. Jāatgādina, ka par vienu no veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstības stūrakmeņiem tiek uzskatīta darbinieku profesionālā izglītība, tomēr daudzi uzņēmēji pauž nepamierinātību par to, ka arodskolu beidzēju iemaņu un zināšanu līmenis ir nepietiekošs. Tādējādi jauno speciālistu meklēšana un apmācība, kas ir valsts uzdevums, ir uzlikta uz uzņēmēju pleciem, kas palielina uzņēmēju izmaksas.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

AS Sakret Holdings koncerna uzņēmums UAB Sakret LT saņēmis trīs Lietuvas rūpnieku konfederācijas konkursa Gada produkts 2015 godalgas – divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu, informē uzņēmumā.

Ar zelta medaļām apbalvots Sakret BE grīdas betona būvmaisījums un Sakret FKE flīžu līme darbam jebkuros apstākļos. Savukārt sudraba godalga piešķirta Sakret PM Super apmetuma būvmaisījumam. Kopumā no vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas Lietuvā ražo un piedāvā industriālos produktus, godalgas Gada produkts 2015 tika piešķirtas 98 produktiem.

«Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas Lietuvā - tas ir apliecinājums mērķtiecīgam uzņēmuma darbam šajā tirgū un nozīmīga atzinība Sakret produktu augstajai kvalitātei,» AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

«Sakret bija viens no pirmajiem ražotājiem Baltijas valstīs, kas piedāvāja pilnīgi jaunu skatījumu uz tādiem būvniecībā ierastiem materiāliem kā mūrjava un betons. Ja kādreiz šādus materiālus gatavoja uz vietas objektā, tad šodien galvenokārt tiek izmantoti rūpnieciski gatavoti maisījumi. Tas būtiski samazina darbaspēka patēriņu objektā un palīdz nodrošināt augstāku kvalitāti. Ja vēl pirms 10 gadiem sausais betons vai mūrjava veikalos nebija nopērkami, tad šodien Sakret vien Baltijas valstu tirgos mēnesī realizē vairākus tūkstošus tonnu šādu materiālu,» komentē A. Vanags.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ukrainas Rūpnieku un Uzņēmēju savienība, lai aktivizētu ekonomisko sadarbību ar Latviju, ir aicinājusi par organizācijas pilnvaroto pārstāvi mūsu valstī kļūt Latvijas Tirdzniecības bankas Valdes priekšsēdētāju Armandu Šteinbergu, Db.lv informēja kompānijas Finanšu komunikāciju grupa pārstāvis Ainārs Zellis. Rīgā tiek plānots atklāt organizācijas pārstāvniecību.

Komentējot pārstāvniecības atvēršanu A. Šteinbergs norādīja: “Latvijas un Ukrainas sadarbība ekonomikā attīstās strauji. Daudz uzņēmēju kontaktu veidošanā jau ir darījusi gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, gan Latvijas – Ukrainas ekonomiskās sadarbības padome. Darbības uzsākšana citas valsts tirgū jebkuram uzņēmējam ir nopietns lēmums. Pateicoties ukraiņu kolēģu pieņemtajam lēmumam un man parādītajai uzticībai, varēsim bez starpniekiem Latvijas uzņēmējiem piedāvāt vērtīgāko jebkura biznesa uzsākšanai – informāciju un kontaktus. Pašlaik risinu organizatoriskus jautājumus, lai Rīgā atvērtu savienības pārstāvniecību.

Latvijas uzņēmējiem, kuri jau strādā Ukrainā vai ir nopietni apsvēruši šādu iespēju, Rūpnieku un Uzņēmēju savienības vārds, reputācija un ietekme lēmumu pieņemšanā un likumdošanas veidošanā, neapšaubāmi, ir zināmi. Sadarbība ar šo organizāciju var kļūt par stabilu pamatu veiksmīgai biznesa attīstīšanai Ukrainā.”

Latvijā darbaspēka trūkums būs aktuāls arī nākotnē, tāpēc darbinieku ievešana joprojām ir aktuāls jautājums, intervijā Latvijas Radio atzina Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Pēc viņas teiktā, pašlaik, kad tiek domāts par administratīvo izmaksu samazinājumu, ir iespēju laiks uzņēmējiem tikt pie maksimāli labiem darbiniekiem. Tādējādi uzņēmējiem ir iespēja paaugstināt produktivitāti.

"Pēdējos gados privātajā sektorā bijis darbinieku trūkums un tāds būs vērojams arī pēc četriem gadiem. Tāpēc paredzamā vismaz 10% pašreizējo valsts iestāžu darbinieku, kuru vidū ir arī daudzi kvalificēti profesionāļi, nonākšana darba tirgū uzlabos darba rezultātus privātajā sektorā. Domāju, ka privātajā sektorā varētu mazināties situācijas, kad cilvēki darbā tiek pieņemti tikai tādēļ, ka uzņēmumam ir nepieciešams jauns darbinieks - pat par spīti, tam, ka viņam pietrūkst kvalifikācijas," uzsver E. Egle.

Jaunākie statistikas dati par rūpniecības produkcijas izlaidi ir iepriecinoši, jo ražošanas apjomu pieaugums par 5,1% šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodrošināja rūpniecības izlaides rekordapjomu. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja apstrādes rūpniecības izaugsme 5,3% apmērā, ko savukārt veicināja apjomu pieaugums lielākajā daļā tās apakšnozaru, informē Finanšu ministrija.

Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm šā gada maijā bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada laikā pieauga par 19,6%, sasniedzot augstāko izlaides līmeni, kāds jebkad apakšnozarē ticis fiksēts. Šajā apakšnozarē veiktās nefinanšu investīcijas ir pieaugušas kopš 2014. gada, tai skaitā šā gada pirmajā ceturksnī investīciju vērtība pieauga par 13,6%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tādējādi var secināt, ka metālapstrādes uzņēmumu darbībā šogad atspoguļojas iepriekš veikto investīciju rezultāti, jo 2016. gada piecos mēnešos kopumā gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide ir pieaugusi par 7,6%. Pie tam šogad ir paplašinājies arī viens no Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, izveidojot jaunu un modernu ražotni, tādējādi turpmāk pozitīvi ietekmējot metālapstrādes nozares izaugsmi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte ieteikusi valdībai iesniegt Seimā likumdošanas grozījumus, pēc Latvijas parauga paredzot darba devējam tiesības atlaist darbinieku, kurš nevakcinējas pret Covid-19 ar medicīnu nesaistītu apsvērumu dēļ, ja šis darbinieks nevar strādāt attālināti.

Pēc viņas teiktā, vakcinācija būtu obligāta tādu pakalpojumu sniedzējiem, kuros nepieciešams tiešs kontakts starp cilvēkiem.

"Ir tādi darbi, kurus var darīt attālināti un tas nerada nekādas īpašas problēmas, bet ir darbi, kas prasa saskarsmi ar citiem cilvēkiem, un mēs pirmām kārtām runājam par šādiem darbiem, kuros risks ir lielāks," izteikusies valdības vadītāja.

"Viss jāvērtē pēc riska, kas tiek radīts citiem cilvēkiem. Ja nevakcinēts cilvēks apdraudētu tikai sevi, tā būtu viņa izvēle um protams, arī nasta veselības aprūpes sistēmai, ja viņš saslimtu un nonāktu slimnīcā, bet galvenais ir risks inficēt citus. (..) Darba devējiem būtu jāļauj lemt par šādu [nevakcinētu] darbinieku atlaišanu," izteikusies Šimonīte.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Vispārējā taupības režīma ietekmē Valsts policija spiesta samazināt arī izmantojamo automašīnu skaitu. Visa autoparka nodarbināšanai nepieciešamajam benzīnam nepietiks naudas.

Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Aldis Lieljuksis informēja, ka par miljonu latu samazinoties degvielas iegādei atvēlētajiem līdzekļiem, Valsts policijai būs jāatsakās no aptuveni 500 auto izmantošanas. Pavisam VP autoparkā atrodas 1721 braucamais.

«Aptuveni 500 automašīnas būs jānoliek pie sētas – jāiesaldē,» drūmu seju paziņoja ģenerālis.

Tomēr arī šīs prognozes var būt pārāk optimistiskas, ja degvielas cenas atsāks augt ar jau pieredzēto sparu. «Pie sētas liekamo» automašīnu skaits izrēķināts, ņemot vērā, ka ikvienā lietošanā atstātajā automašīnā mēnesī tiks ielieti ne vairāk par 181 litru degvielas, par tās iegādi iztērējot ne vairāk par 100 latiem. «Policijai nav funkciju, kuras tā varētu nepildīt, tādēļ meklēsim visus iespējamos veidus, kā ieekonomēt,» stāstīja A. Lieljuksis, piebilstot, ka no automašīnām atteiksies arī VP centrālais aparāts un reģionālā vadība.

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, pagaidām valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognozes pildās labi – no plānotajiem atpaliek tikai pievienotās vērtības nodokļa (PVN)ieņēmumi, savukārt gandrīz visi pārējie nodokļi iekasēti pat lielākā apmērā nekā tika plānots.

To liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija par 2009. gada valsts budžeta izpildi līdz 24. februārim.

Saskaņā ar šo informāciju, valsts pamatbudžeta ieņēmumi pašlaik par 16.1 % pārsniedz plānotos, bet nodokļu ieņēmumu prognoze uz 24. februāri izpildīta par 91.3 %..Galvenais iemesls, kādēļ nodokļu ieņēmumi nedaudz atpaliek no plānotajiem, ir PVN prognozes neizpildīšana – līdz 24. februārim PVN ieņēmumu plāns bija izpildīts tikai par 68.2 %. Tomēr PVN ieņēmumu kritumu daļēji kompensē ievērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa prognožu pārpilde. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklī līdz 24. februārim iekasēts par 13. 8 % vairāk nekā plānots.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Zemniecei Larisai Vjatkinai, kurai banka pieprasīja atmaksāt visu kredītu par iegādāto tehniku, konfiscēts traktors un barības trūkuma dēļ jau divas govis gājušas bojā.

I/k Jurēni pārstāve Anita Siliņa satraukta pavēstīja, ka tiesu izpildītāji saimniecībai konfiscējuši traktoru, kas bija vienīgais barības piegādātājs un šobrīd nav iespējams 280 govju lielo ganāmpulku nodrošināt ar barību. Barības ruļļi sver ap 900 kg katrs un tos neesot iespējams pārvietot ar rokām. No barības trūkuma jau divas govis nobeigušās un saimniece ar bažām gaida, kas notiks ar pārējām. Saimniecības ganāmpulkā ir gan grūsnas teles, gan slaucamas govis un jaunlopi. Barība lopiem sagādāta līdz nākamā gada augustam. Viņa apelējusi pie visām atbildīgajām institūcijām – gan Zemkopības ministrijas, gan GE Money Bank un citām ar lūgumu risināt problēmu, taču neviens neizrādot atsaucību. Esam gatavi atdot govis par vienu latu tāpat kā Parex banku, lai tikai tās neciestu, bet nevienam neko nevajag, tā A. Siliņa.