Lauksaimniecība

Lauku bizness: Salda peļņa ar miljons darbiniecēm

Inita Šteinberga, speciāli DB, 06.08.2014

Jaunākais izdevums

«Atbrauc uz dravu sakreņķējies, ieskaties stropā, un sliktās domas kā nebijušas, saime ar savu rosību pārņem visu prātu,» teic zemnieku saimniecības Dorītes īpašnieks Jānis Sulutaurs.

Daugmales Jāņa bišu medus – ar šādu nosaukumu tiek tirgots Dorītēs ievāktais saldums.

Jānis Sulutaurs ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu un ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kuriem biškopība ir pamatnodarbošanās. Patlaban viņa aprūpē ir ap 350 bišu saimju. Bites izvietotas vairākās novietnēs.

«Esmu profesionāls biškopis, un tā ir mana pamatnodarbošanās, kas ļauj dzīvot un uzturēt ģimeni,» teic Jānis. «Galvenais, lai svarīgākajām lietām pietiek. Un mums pietiek. Ja daudz naudas paliek pāri, cilvēki kļūst dīvaini, arī tā ir atkarība.»

Pēc profesijas koktēlnieks, Jānis ar biškopību sācis nodarboties patikšanas pēc un uzskata, ka galvenais, kas, bites kopjot, vajadzīgs – radošums. Pie katras saimes stāvot, katru reizi jāizdomā kas jauns, nekas neatkārtojas. Nākas samierināties arī ar šī darba specifiku – nekad nevar paredzēt darba dienas garumu, sezonā brīvdienu nav.

Saimniecībā strādā ap 10 darbinieku. Papildspēki un atbalsts ir ģimene – sieva un abu septiņi bērni tiek iesaistīti ja ne tieši darbā pie bitēm, tad ar šo nozari saistītās jomās.

Uz vairākām pusēm

Medus Dorītēs tiek ievākts visu sezonu. Kā maijā sāk griezties medus sviede, tā līdz septembrim. Papildus medus ražošanai (Jānis gan ir pret šādu apzīmējumu, jo viņš tikai sadarbojoties ar īstajām ražotājām) dravnieks rīko ekskursijas dravā ar bišu glaudīšanu un citām izklaidēm, piedāvā paviesoties sievas keramiķes darbnīcā, apskatīt tur radītos Pampāļu podus, izgatavot pašam savu vaska sveci.

Patlaban Jānim ir medus veikaliņš Vecrīgā. Pirms krīzes bijuši seši, taču no tiem nācies atteikties. Viņš atzīst, ka daudz mācās no bitēm. Gan darba organizācijā, gan tradīciju un lietu kārtības ievērošanā. Ja izdotos pēc bišu modeļa izveidot valsti, tā būtu ideāla, tikai tas matriarhāts mazliet mulsinot, spriež dravnieks.

Medus būs, bet mazāk

Ražas apjoma pilnīgu ainu Jānis sola tikai septembrī, kad beigsies vēlie ienesumi, bites atvedīs no ganībām. Šovasar bijis pavisam maz labvēlīgu dienu, lai bites varētu vākt medu. Vasara it kā saulaina un karsta, bet augi nemedoja, apkalta ziedi. Taču pastāvīgajiem klientiem medus būšot, sola bitenieks. Tā kā medus ir iztikas avots, Jānis skaidro, ka viņam jādara viss iespējamais, lai vienmēr būtu raža. Viens no drošības garantiem ir tas, ka spārnoto meiteņu esot tik daudz. Pa visām kopā vienmēr kaut kas iznākot.

Šoruden medus raža esot gaidāma vismaz par trešdaļu mazāka, nekā pērn. Patlaban vēl ir cerība, ka varētu būt kāds izsvīdumu medus. Cerības uz pieprasīto rudens medu – griķu un viršu – diemžēl veltas, liela ienesuma nevar būt, jo arī tiem karstums bijis parlielu. Cerīgākas vēl varētu būt griķu druvas, kur nav izindētas nezāles.

Jānis pukojas, ja jautā, kāda ir vidējā medus raža no saimes: «Šī statistika nav objektīva. Nevar salikt vienā maisā gan strādniekus, gan zīdaiņus, kā diemžēl to biškopības jomā dara. Piemēram, dažas saimes ienes 140 kg medus, citas 40. No jaunajām vispār nav ko ņemt.»

Maina ciklu

Jānis vērtē, ka dabā notiek jūtamas izmaiņas, klimats kļūst siltāks un nevar vairs dravot tā kā agrāk, kā var lasīt vecās biškopības grāmatās. Tradicionāli 25. augusts bijis bišu diena, kad bites dodas ziemas guļā, taču tagad garajos rudeņos šis process krietni atvirzījies.

Jānis, strādājot ar bitēm, vēro arī norises dabā un teic, ka senās iezīmdienas, pēc kurām varēja pareģot laiku, vairs neesot spēkā.

Dravnieks uzskata, ka bišu dzīvē izmaiņas notikušas par 1,5 mēnesi. Tādēļ biteniekam jāspēj savus plānus un iecerēto darba grafiku elastīgi pakļaut bišu dzīves izmaiņām. Bites patlaban jau gatavojas rudenim. Bišu vīrieši trani nobīdīti uz saimes malām, drīz tiks dzīti no stropa ārā pavisam.

Dažkārt dravnieks nevarot saprast, kāpēc saimes nerīkojas tā, kā cerēts, bet kaut kā dīvaini, ne kā parasti šajā periodā. Pēc kāda laika kļūst skaidrs, ka tās jau paredzējušas, ka būs aukstums vai karstums, specifiski gatavojušās tam. Dravnieks arī ieklausās jaunajos bišu kopējos, kuru pēdējos gados nozarē kļūst arvien vairāk, jo viņiem nav tās rutīnas un aizspriedumu, bet ir vēlme eksperimentēt, ieviest pasaules prakses jaunumus. Lai gan visu uzzināt par bitēm nevarot nekad, jo var būt kā ar bitēm – kad pieredzes un gudrības gana, ienesumam vairs nav spēka.

Medus pārstrādes telpa, kur fasē medu un top našķi, Dorītēs ir neliela, jo tas ir galvenokārt ziemas darbs. Savulaik Jānis kopā ar 40 citiem biteniekiem mēģinājis veidot kooperatīvu, taču diemžēl atzīst, ka laikam jau dravnieki un dārznieki esot pārāk lieli individuālisti, lai sekmīgi kopdarbotos.

Gatavojas ieziemošanai

Uz ziemu Jānis parasti atstāj 300 saimes. Rudenī dravā viens no lielākajiem ieguldījumiem – bišu barības invertsīrupa iegāde. Jānis izvēlas to pirkt Vācijā no zināmas un pārbaudītas firmas.

Bišu sagatavošana ziemošanai ir pārāk nopietns darbs, lai atļautos riskēt ar lētāku, bet nezināmas izcelsmes barību. Arī uz to, ja Latvijā kāds sāktu ražot invertsīrupu, biškopis skatās skeptiski. Latvija nav tik liela, lai te nopietni varētu uzsākt biznesu ar invertsīrupu, kas nepieciešams tikai sezonāli, un ar kvalitatīvu biškopības inventāru. Diemžēl ir nācies saskarties ar ātras un vieglas peļņas tīkotājiem saistībā ar bitēm, kad visa saimniekošana balstīta tikai uz Eiropas naudas saņemšanu.

Dorīšu produkcija tiek realizēta galvenokārt Latvijā. Pret eksporta iespējām Jānis ir skeptisks, jo to piedāvājot dažādi starpnieki, kas vēlas saņemt pārāk lielu daļu peļņas. Eksporta piedāvājumu vilnis esot Dziesmusvētku laikā, tad potenciālie partneri pazūd. Neoficāls eksports mazos apjomos jau notiekot, to paši pircēji un tirgotavu saimnieki ved uz dažādām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar biškopību var nodarboties ne vien laukos, bet arī Rīgā, piemēram, Mežaparkā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur to dara Baltu dravas bitenieks Jānis Šnikvalds

Kādu laiku Jānis Šnikvalds dzīvoja savrupā ēkā Mežaparkā. Hobija līmenī viņš vēlējās nodarboties ar biškopību, pagalmā turēt dažus stropus. Sākotnēji mājas saimniece to atļāva, bet tad, kad stropi jau bija klāt, viņa pārdomājusi, un Jānim nācās izlemt, ko ar tiem iesākt. Ar Mežaparka apsaimniekotāja SIA Rīgas meži atļauju Jānis vienojās turēt bites Mežaparkā – netālu no Dziesmu svētku lielās estrādes. «Sapratu, ka Mežaparkā un pilsētā kopumā pie labiem laika apstākļiem varam iegūt lielu daudzumu un augstas kvalitātes medu. Pirmajā gadā, kad sāku darboties, man bija mute vaļā, ka īsā laika periodā pilsētā var ievākt tik gardu liepziedu medu,» saka Jānis. Tas viņu pamudināja meklēt iespējas attīstīties un nodarboties ar biškopību plašākā mērogā. Viņš nolēma piedalīties projektu konkursā Brigāde un bija viens no tiem, kam piešķirts finansējums idejas attīstībai. «Šis ir vairāk kultūrā balstīts projekts – stropi ir izdekorēti ar latvju zīmēm, vienam ir lodziņi, pa kuriem publika var vērot bišu darba procesu. Ar Brigādes finansējumu bija iespēja atsperties, palielināt apgriezienus. Ir pagājuši divi gadi un esmu sasniedzis to, cik sākotnēji biju iecerējis. Negribas apstāties,» stāsta Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bišu stropi uz Rīgas namu jumtiem - potenciāls urbānajai dravniecībai

Kristīne Stepiņa, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Medus trīs litru burkās ir vēsture

Raivis Bahšteins, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā raža bez pārsteigumiem, bet Eiropā bites strādājušas sliktāk – var prognozēt, ka oktobrī un novembrī, pieaugot pieprasījumam, noietu tur atradīs arī medus no mūsu valsts dravām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārsteigumu medus ražā šogad nebūs, saka Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Neskatoties uz ne sevišķi sekmīgo saimju ziemošanu daļā dravu, bitēm nelabvēlīgo pavasari un vasaras sākumu, medus ražu viņš prognozē ap vidējo ikgadējo rādītāju – 25 līdz 30 kg preču medus no bišu saimes.

Bišu saimju kopskaits valstī ir ievērojami mazāks, nekā to pieļauj Latvijas dabas resursi un bišu barības bāze, norādīts Latvijas biškopības programmā 2014.–2016. gadam. Joprojām liela daļa bišu saimju īpašnieku (ap 40 %) apkopj no 1 līdz 14 bišu saimes – dravošana notiek ļoti ekstensīvi, un bišu saimes tiek turētas galvenokārt prieka pēc un lai radītu nelielus papildu ienākumus ģimenes budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ja I love eco medū apstiprināsies kancerogēnās vielas, to izņems no tirdzniecības visā Baltijā

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairākās Eiropas pilsētās biškopība palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību

Dienas Bizness, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūkstošiem bišu uz Saeimas jumta? Viens no priekšlikuma autoriem – Latvijas Biškopības biedrības vadītājs, biškopis un Saeimas deputāts Armands Krauze, norāda, ka ideja nemaz tik neprātīga neesot – tā iepriekš jau īstenota Briselē, Londonā, Kopenhāgenā un Parīzē. Patiesībā pat nemaz tik tālu nav jāmeklē – 2014. gada vasarā divas bišu saimes tika izvietotas arī pie Zemkopības ministrijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

2014. gada vasarā Latvijas Biškopības biedrība izvietoja divas bišu saimes pie Zemkopības ministrijas. Tās bija kā tīras vides apliecinājums un galu galā devušas 60 kilogramu medus, kas, kā skaidro Krauze, ir ļoti labs rezultāts. Turklāt arī šī medus kvalitātes rādītājs vēlreiz apliecināja – pilsētā ievākts medus nekādus smagos metālus nesatur un ir pilnībā lietojams ikdienā. Viena no saimēm tika aprīkota ar elektroniskiem svariem, temperatūras sensoriem un lietus sensoru.

«Jau pirms daudziem gadiem kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju realizējām projektu, kur biedrības mērķis bija noskaidrot, kā bites jūtas pilsētvidē. XX gadsimta 60. gados gaisa piesārņojums pilsētās un piepilsētās bija ļoti nopietns, tādēļ bija svarīgi saprast, vai bites kopumā var saražot medu, kas ir cilvēkiem veselīgs un nekaitīgs. Zinot to, ka bites daudzviet pasaulē izmanto vides piesārņojuma monitorēšanai, radās ideja par projektu, kas būtu reizē vides objekts par godu muzeja simtgadei un tai pašā laikā spētu identificēt bišu medu un tā piesārņojuma līmeni,» par pirmo šāda veida projektu Latvijā, kas tika īstenots 2005. gadā, stāsta A. Krauze. Tolaik lielākais jautājums bija par pilsētvides piesārņojumu. Tā kā bišu produktīvais lidojums vidēji ir divi kilometri, bet tās medus iegūšanai lido arī 5–7 kilometru rādiusā, pētnieku mērķis bija noskaidrot, kāds būs šī medus sastāvs. A. Krauze atzīst, ka rezultāti bijuši pozitīvi pārsteidzoši – Rīga kopš XX gadsimta 60. un 70. gadiem ir krietni mainījusies un medus sastāvs neko neatšķīrās no tā medus, kas ievākts ārpus pilsētas. Ja sākotnēji bija doma, ka rādītājos noteikti tiks atrasts kaut kāds piesārņojuma līmenis, tad rezultāts lika secināt – medus ir pilnībā ēdams un lietojams ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Nav variantu, šis darbs ir jāmīl

Laura Mazbērziņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopumā septiņām uz universālveikala «Stockmann» jumta dzīvojošajām bišu saimēm šī gada sezonā izdevies iegūt 370 kilogramus medus jeb vidēji gandrīz 53 kilogramus no vienas bišu saimes.

«Ievāktais medus ir augstākās kvalitātes – zeltaini dzidrs un tīrs dabas produkts, ar jūtamu liepziedu medus «raksturu». Šogad pilsētā iegūtais medus ir nedaudz tumšāks kā citus gadus, jo bites ir spējušas ievākt ne tikai ziedu nektāru no liepu ziediem, bet arī medus rasu no lapām, kas veidojas, kad vēsas naktis nomaina izteikti karstas dienas. Atskatoties uz urbānās dravošanas kulmināciju – liepu ziedēšanas laiku, varu tik nobrīnīties, ka divu nedēļu laikā, bites ir spējušas izcili apliecināt sevi kā pilnvērtīgas medus vācējas. Pārsteidzošs ir kukaiņu veikums skaitļos un darbos. Dabā vēl reti kura radība spēj līdzināties bitei tās čaklumā,» teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bite Latvija peļņa palielinājusies par 17%

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī Bite Latvija EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, pieaugusi par 17%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, un sasniegusi 4 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāve Kristīne Tjarve.

Bite Latvija attīstības rādītājus ietekmējusi 4G tīkla ieviešana, kas veicinājusi klientu mobilo datu patēriņu ne tikai mobilajos tālruņos, bet arī planšetēs un datoros. 2015.gada trešajā ceturksnī Bites klientu datu bāze pieaugusi par 5,4%.

Noslēdzot 2015.gada trešo finanšu ceturksni, salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2014.gadā, ir pieaudzis Bites klientu skaits, sasniedzot 528 tūkstošus klientu un ļaujot palielināt tirgus daļu no 19,1% līdz 20%. Ieņēmumu apjoms ir kāpis par 18%, sasniedzot 18,1 miljonus eiro. Bites apgrozījums no pakalpojumiem pieaudzis par 12%, sasniedzot 8,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

BITES tīklu izmantos interneta pakalpojumu nodrošināšanai lidojumos virs Baltijas valstīm

Lelde Petrāne, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators BITE ir kļuvis par Eiropas Aviācijas tīkls (EAT) virszemes tīkla partneri Baltijas valstīs – izmantojot BITES un citu partneru tīkla infrastruktūru, EAT nodrošinās Starptautiskās aviācijas grupas – «British Airways», «Iberia», «Aer Lingus» un «Vueling» – aviosabiedrību pasažieriem lidojumos virs Eiropas, tostarp Baltijas valstīm, ātrgaitas bezvadu internetu, pastāstīja BITES vadītājs Kaspars Buls.

Vienošanās paredz, ka šī pakalpojuma nodrošināšanai Latvijā un Lietuvā tiks izmantota BITES tīkla infrastruktūra, bet Igaunijā – tās partnera, telekomunikāciju uzņēmuma «Elisa Eeesti», tīkla infrastruktūra.

EAT projektu īsteno globālo mobilo satelīta komunikāciju pakalpojumu sniedzējs «Inmarsat» un telekomunikāciju sabiedrība «Deutsche Telekom», ar kuru BITE ir parakstījusi ilgtermiņa sadarbības līgumu par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs. Šim mērķim tiks izmantots integrēts satelīta un virszemes tīkls, ko veido aptuveni 300 LTE bāzes stacijas Eiropā, tostarp Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi BITES datu pārraides tīklam kā EAT tīkla sastāvdaļai būs būtiska loma interneta nodrošināšanā pasažieriem, kuri lido pāri Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no 13.jūnija līdz 2.jūlijam savākušas 65,6 kg liepziedu medus, informē RLB.

Nu bites devušās atpakaļ uz savām mājām Jelgavas pusē. DB jau vēstīja, ka RLB jau otro gadu uz nama jumta Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laikā izvieto medus bišu saimes, kuras pieskata bitenieki Andris un Kārlis Bolmaņi no Liepiņmuižas.

Pērn RLB jumta bišu ievāktais medus Latvijas biškopības biedrības konkursā tika atzīts par otro gardāko Latvijā.

Arī šogad projekta mērķis ir ne tikai ievākt gardo medu, bet arī radīt pozitīvu noskaņojumu un gaisotni sabiedrībā, aicinot sabiedrību domāt zaļi un «ārpus rāmjiem» pašā Rīgas sirdī, vienlaikus suminot šī gada jubilārus – RLB kaimiņus un sadarbības partnerus - Latvijas Universitāti un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 100 gadu jubilejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei 12.novembrī Ķīnā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019.gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Memorandu parakstīja Bites tehniskais direktors Gints Butens un «Huawei» pārstāvis Ross Čens (Ross Chen).

Ņemot vērā, ka «Huawei» ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.

Šodien mobilais internets vairs nenozīmē tikai ātru datu apmaiņu – visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek runāts jau par lietu internetu un viedajām pilsētām. Tāpēc, gatavojoties tā dēvētajai «5G ērai», Bite 2016.gada nogalē parakstīja saprašanās memorandu ar «Huawei» par stratēģisko partnerību uzņēmuma mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators BITE uzsācis ieviest tīklā mazjaudas platjoslas tehnoloģiju standarta risinājumu Narrowband Internet of Things (NB-IoT), tā liekot pamatus pirmajam lietu interneta tīklam Latvijā. Uzsākti arī pirmie tehnoloģijas testi sadarbībā ar uzņēmumu «Teliko».

Lai gan lietu interneta attīstība tiek cieši saistīta ar 5G tehnoloģiju, jau šobrīd ir pieejamas ierīces, kas spēj apmainīties ar informāciju savā starpā, sniedzot priekšrocības saviem lietotājiem, piemēram, viedie gāzes un ūdens skaitītāji, atkritumu konteineri u.tml. To skaits nepārtraukti palielinās, uzsver mobilo sakaru operators. Jaunākās ekspertu prognozes liecinot, ka līdz 2025.gadam pasaules tirgū būs pieejami vairāk nekā 75 miljardi savienoto ierīču.

«Ikdienā redzam, ka arī savienoto ierīču lietojums strauji palielinās – BITES tīklā šādās ierīcēs aktīvi tiek izmantota jau katra sestā SIM karte. Lieliski apzināmies, ka pilnvērtīgai šo ierīču darbības nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešama ne vien lielāka datu pārraides jauda, bet arī bezvadu tīkls, kas atbalsta to darbību. Tāpēc sadarbībā ar mūsu stratēģisko partneri tīkla attīstībā – tehnoloģiju gigantu «Huawei» – esam sākuši aprīkot BITES tīklu ar NB-IoT risinājumu, tā sperot soli pretī viedpilsētu idejas īstenošanai,» norāda BITES vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators BITE izveidojis jauna veida klientu apkalpošanas centru ar nosaukumu BITES Jauno tehnoloģiju parks. Tā izveidē investēti 130 000 eiro.

Klientu apkalpošanas centra kopējā platība ir 150 m2. Līdz ar to tas ir četras reizes lielāks nekā vidēji BITES klientu apkalpošanas centriem. Piedāvājumā iekļautas aptuveni 100 dažādas ierīces.

«Esam paplašinājuši ierasto klientu apkalpošanas centru standartu. Tā ir plaša un interaktīva vide, kas ļauj iepazīt jaunākās tehnoloģijas, izmēģināt un gūt personīgo pieredzi pirms lēmuma pieņemšanas par to iegādi. Mūsu mērķis ir iedrošināt iedzīvotājus izmantot jaunās tehnoloģijas, gan izskaidrojot to praktisko pielietojumu, gan arī uzskatāmi nodemonstrējot darbības principus,» skaidro BITES vadītājs Kaspars Buls.

Jauno tehnoloģiju parks atrodas Rīgā, tirdzniecības centra Riga Plaza telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar medu mielojam igauņus un lietuviešus, bet paši patērējam arī ķīniešu medu; šogad Latvijas dravās – medus krīze, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Medus raža šogad ir būtiski mazāka par iepriekšējos gados ievākto. Latvijā normāli ir ievākt vidēji 30 kilogramu saldā zelta no saimes, bet šogad daudzus dravniekus pārsteidza pustukšas un pat tukšas kāres, ievācot tikai piecus sešus kilogramus medus no saimes.

Īpatnējo laika apstākļu dēļ bija arī tādas dravas, kur bites vasarā nomira badā, jo dravniekam prātā neienāca doma, ka bitēm nav, ko ēst. Ar šādu spilgtu piemēru aizvadīto dravošanas sezonu raksturo Juris Šteiselis, viens no vadošajiem biškopības speciālistiem Latvijā un Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz universālveikala Stockmann jumta sev jaunu mājvietu radušas septiņas bišu saimes - biškopjiem Jānim Šnikvaldam un Arturam Balandiņam piederošie bišu stropi.

Tiek plānots, ka sezonas beigās, strādājot Rīgas parkos, bites būs ievākušas ap 350 kilogramiem garda medus.

«Urbānā biškopība nav modes lieta. Tas ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai «ienākt» pilsētā un pilsētai - dabā, un tā to uztver arī universālveikala kolektīvs,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» vadītāja.

Bites aprūpēs to saimnieki. Līdz šim biškopībā nav novērtēts pilsētas potenciāls, kaut zināms, ka pilsētvide ir brīva no intensīvajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu atliekvielām. Pilsētā ir arī mazākas temperatūras svārstības, kas tīk bitēm. Turklāt Rīga ir izteikti zaļa pilsēta ar ziedošiem kokiem parkos un krāšņām puķu dobēm, jūnijā un jūlijā pilsētā zied liepas un daudzi košumkrūmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu dzīvi, izlocīt kājas disku golfa takā.

Lielvārdes novada Stropēnos jau vairāk nekā 45 gadus par savu pusotra miljona bišu ganāmpulku rūpējas biteniece Līga Lūse. Savukārt viņas dēls Jānis ar vedeklu Leldi izdomājuši, kā veselīgajam produktam radīt īpašu pievienoto vērtību. Jānis ir lielvārdietis, bet Lelde ir Lielvārdē ieprecējusies rīdziniece. Abi paši ar savām rokām ir uzbūvējuši māju no salmu ķīpām, nodeldējot ne vienu vien darba cimdu pāri.

Ceļ saulītē

Lelde Lūse sagaida ar siltu pašceptas maizes klaipu, tērpusies skaistā linu kleitā, kas rotāta ar pašas austu Lielvārdes jostu. Viņa aicina plašā un gaišā nojumē, kas uzslieta mājas pagalmā. «Domājot par savu biznesu, apsvērām dažādas iespējas, līdz pēkšņi radās doma attīstīt vīra mātes bioloģisko un veselīgo rūpalu. Medus ir viens no tiem produktiem, kuru gribas popularizēt un celt saulītē,» atzīst L. Lūse, kura kopā ar vīru pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu SIA Lūšu drava. Viņa savulaik ir strādājusi algotu darbu, bet, kad viens pēc otra piedzimuši trīs bērni, pievērsusies viņu auklēšanai un audzināšanai. Savukārt J. Lūsis studējis sociālās zinātnes un strādājis žurnālistikā, bet šobrīd aktīvi darbojas arī interešu izglītības centrā Lielvārdi. «Šobrīd katrs ģimenes loceklis dara to, kas tam vislabāk patīk. Vīra māte rūpējas par 30–40 bišu stropiem, es veidoju dažādus medus maisījumus un organizēju pasākumus, bet Jānis vada disku golfa spēles. Mūsu bišu saime nav pārāk liela, lai pilnībā varētu nodrošināt ģimeni, katram tās loceklim vajadzētu simts stropus,» zina stāstīt L. Lūse. Tā kā medus tirgus ir ļoti piesātināts un tajā ielauzties ir ļoti grūti, no Stropēnos ievāktā medus tapuši dažādi maisījumi – medus ar ogām, ingveru, riekstiem u.c. Uzņēmums piesaista arī ar individuāla dizaina etiķešu izveidi un noformēšanu katra pasūtītāja īpašajai vajadzībai – kāzām, svinībām, korporatīvajam pasākumam. Medus tiek pildīts burciņās, uz kurām ir kāds novēlējums, dzejas rindas vai Ziemassvētku pantiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE paplašina interneta pārklājumu Jēkabpils un Raunas novados

Lelde Petrāne, 03.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators BITE uzlabojis interneta pārklājumu - atklātas jaunas bāzes stacijas Jēkabpils novada Zasā un Raunas novada Drustos.

BITES dati liecinot, ka interneta lietotāju skaits un viņu patērētā interneta apjoms strauji pieaug ne vien Rīgā, bet arī Latvijas mazpilsētās. Piemēram, pērn mobilajā telefonā patērētā interneta apjoms BITES tīklā uz vienu lietotāju Raunas novadā ir palielinājies par 168%, bet Jēkabpils novadā – par 105%. Aprēķināts, ka viens interneta lietotājs ik mēnesi iztērē vidēji 3,8GB datu. Šāds interneta apjoms dod iespēju nosūtīt aptuveni 37 000 e-pastus, vairāk nekā 5 milj. ziņu mobilajā aplikācijā WhatsApp, gandrīz 40 stundas straumēt mūziku vai 19 stundas internetā skatīties ļoti augstas kvalitātes (HD) video.

Jaunās bāzes stacijas ne tikai paplašina BITES 4G interneta pārklājumu Zasā, Drustos un ceļa posmā Rauna-Jaunpiebalga, bet arī nodrošina lielāku interneta ātrumu un jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite tīkla un pakalpojumu modernizēšanā ieguldījusi deviņus miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris vismaz pagaidām ar siltumu nelutina, tas netraucē dravniekus kļūt rosīgiem. Jo vairāk tāpēc, ka šogad bites jau veikušas pirmos izlidojumus pat februārī. Biškopji šobrīd steidz gādāt kāres un apsekot, kā pārziemojušas bišu saimes. Atkarībā no tā tiek plānota arī šīgada medus raža, vēsta regionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pieredzējušais biškopis Armunds Galviņš bišu stropos ielūkojās jau marta pirmajā pusē, lai izvērtētu barības daudzumu bitēm un pārliecinātos, cik veselīgas saimes, lai, laikam kļūstot siltākam, sāktu medus vākšanu.

«Ceru, ka pēc Lieldienām, kā tiek solīts, laiks kļūs siltāks un dravā būs iespējams rosīties garākas stundas. Pārbaudot bišu saimes, varu teikt, ka pagājusī ziema ir bijusi visumā apmierinoša. Īsti jau tā nav, ka pārziemojušas ir absolūti visas saimes. Savu kaitējumu ir nodarījusi bišu ērce, arī pats sevi varu vainot, jo dažai saimei ir pietrūcis barības, bet šie zaudējumi nav tik lieli, lai sacītu, ka saimju skaits sarucis par 50 procentiem. Bojā ir gājuši aptuveni 15 procenti bišu,» vērtē biškopis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veclaicenes pagastā Raipala ezera krastā ir mājas Mišas. Tas ir vienīgais māju nosaukums Latvijā, kas radies saistībā ar lāčiem. Bet kur ir medus, tur ir lāči. Mišās ir ne tikai 50 bišu saimju drava, bet top arī medus muzejs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Tagad veidoju senlaicīga biškopības inventāra ekspozīciju šķūnī, būs arī āra pašapkalpošanās kafejnīca, bet perspektīvā pie ezera taps bišu taka, kurā varēs vērot, kā bites medu vāca senāk dabiskos, pēc tam mākslīgi veidotos koku dobumos, bluķos un stropos, parādot biškopības attīstību līdz mūsdienām. Iecerēts, ka interesenti varēs vērot arī medus sviešanu modernā medus ražotnē, kurā saldo kārumu iegūs mūsdienīgi,» stāsta biškopis un muzeja veidotājs Artis Krasts.

Muzejs tiek veidots uz Jaunlaicenes privātā bišu muzeja bāzes. Tas savulaik bija plaši pazīstams, bet pēc saimnieka nāves muzejs darbību pārtrauca un tagad tā ekspozīcija ir nonākusi Mišās.

Komentāri

Pievienot komentāru