Mazais bizness

Nav variantu, šis darbs ir jāmīl

Laura Mazbērziņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

Šī vasara bitēm ir labvēlīga, maz lietainu dienu un ir pieejams ļoti plašs ziedošo augu klāsts. Tiesa, viss zied vienlaicīgi un, tā kā saimniecība ir specializējusies monoflorā medus ievākšanā, kad medus tiek dalīts pa šķirnēm, darba ir daudz. «Baļļās» tiek ievākts plašs produktu klāsts - ziedputekšņi, bišu maize, propoliss, kā arī caurmērā astoņu veidu medus šķirnes (viršu ziedu, griķu ziedu, rapšu ziedu, liepu ziedu, pavasara ziedu un citas). Sortimenta paplašināšanai no biškopības produktiem tiek gatavoti dažādi maisījumi. Pasaulē medus patēriņš ir augošs, Latvijas tirgū arī vēl noteikti ir, kur izpausties. «Baļļu» saimnieki uzskata, ka saldumu lietošanas paradumi mainīsies.

Apgrozījums katru gadu bišu dravai «Baļļas» aug atbilstoši uzspraustajiem mērķiem. Pērn apgrozījums ir audzis par 40%.

Laukos, tieši tāpat kā pilsētās, izjūtams darbaspēka trūkums. «Baļļu» saimnieki tomēr tajā atrod arī kādu labumu - tas piespiež domāt par to, kā pāriet uz procesu mehanizāciju un vienkāršošanu. Saimniecībā ir realizēti vairāki valsts un ES atbalstītie projekti, iegādātas iekārtas un aprīkojums darba efektīvākai veikšanai. «Pagaidām dravā tiekam galā pašu spēkiem, bet paplašinoties būs nepieciešams vēl kāds darbinieks. Kaut vai tikai uz vasaras sezonu,» saka H. Bergholds.

Bišu dravas «Baļļas» saimnieki atzīst, ka mārketinga aktivitātes veic piesardzīgi, jo uzskata, ka «šāviens» interneta vidē ir «šāviens» nezināmajā. «Ar mārketinga aktivitātēm esam uzmanīgi. Mums ir veikals Kuldīgā, un ir izveidojusies laba sadarbība ar riteņbraucēju Viesturu Lukševicu, kurš ir kā vēstnesis mūsu produktiem. Šogad arī koncentrējamies uz eksporta tirgiem, kur, protams, pamazām jau notiek pārrunas dažādos virzienos, bet šobrīd nekā konkrēta vēl nav. Esam priecīgi, ka mūsu medus ir ceļojis arī ārpus Latvijas, tas nozīmē, ka potenciāls mums jau ir, vajag tikai attīstīties,» informē I. Bergholde.

«Baļļās» arī tiek piedāvāts biškopības inventārs un biškopības produkti, kā arī iespēja ielūkoties bišu dzīvē. Ekskursijas rīko paši saimnieki. «Interesanti ir tas, ka bērni par bitēm zina vairāk nekā pieaugušie. No pieaugušo puses interese par bitēm ir ļoti neliela,» novērojusi I. Bergholde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bišu stropi uz Rīgas namu jumtiem - potenciāls urbānajai dravniecībai

Kristīne Stepiņa, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, uz viesnīcas Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel terases jumta sadarbībā ar biškopi Jāni Šnikvaldu uzstādīti 10 bišu stropi, plānojot ievākt 500 kilogramus medus.

Ideja īstenota, lai veicinātu dabas daudzveidību pilsētā, pievērstu sabiedrības uzmanību bišu būtiskajai lomai dabā un to iznīkšanas riskam.

«Sekojot Radisson Blu viesnīcu piemēriem citās pasaules pilsētās, sadarbībā ar dravniecību Baltu dravas, šodien - pasaules Bišu dienā, uz viesnīcas terases jumta uzstādījām 10 bišu stropus. Sagaidām, ka katrs no tiem liepu ziedēšanas laikā divu nedēļu garumā varētu ienest 30 līdz 60 kilogramus medus, ko pēc tam ne tikai pasniegsim viesiem pie ēdienreizēm, bet brūvēsim savu medalu un medus liķieri,» stāsta viesnīcas direktors Gerhards Erasmus.

«Bišu saimes, kuras izvietotas pilsētās, spēj ievākt ne tikai vairāk, bet arī augstvērtīgāku medu. Tas saistīts ar faktu, ka pilsētās ir daudz apstādījumu, dārzu un parku, mazākas temperatūras svārstības un galvenokārt pilsētvide ir brīva no konvencionālajā lauksaimniecībā izmantojamām, bitēm un cilvēkam kaitīgajām pesticīdu atliekvielām. No bitēm iegūst arī pati pilsēta, jo tiek apputeksnēti tuvumā esošie koki un ziedi,» stāsta biškopis J. Šnikvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopumā septiņām uz universālveikala «Stockmann» jumta dzīvojošajām bišu saimēm šī gada sezonā izdevies iegūt 370 kilogramus medus jeb vidēji gandrīz 53 kilogramus no vienas bišu saimes.

«Ievāktais medus ir augstākās kvalitātes – zeltaini dzidrs un tīrs dabas produkts, ar jūtamu liepziedu medus «raksturu». Šogad pilsētā iegūtais medus ir nedaudz tumšāks kā citus gadus, jo bites ir spējušas ievākt ne tikai ziedu nektāru no liepu ziediem, bet arī medus rasu no lapām, kas veidojas, kad vēsas naktis nomaina izteikti karstas dienas. Atskatoties uz urbānās dravošanas kulmināciju – liepu ziedēšanas laiku, varu tik nobrīnīties, ka divu nedēļu laikā, bites ir spējušas izcili apliecināt sevi kā pilnvērtīgas medus vācējas. Pārsteidzošs ir kukaiņu veikums skaitļos un darbos. Dabā vēl reti kura radība spēj līdzināties bitei tās čaklumā,» teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz universālveikala Stockmann jumta sev jaunu mājvietu radušas septiņas bišu saimes - biškopjiem Jānim Šnikvaldam un Arturam Balandiņam piederošie bišu stropi.

Tiek plānots, ka sezonas beigās, strādājot Rīgas parkos, bites būs ievākušas ap 350 kilogramiem garda medus.

«Urbānā biškopība nav modes lieta. Tas ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai «ienākt» pilsētā un pilsētai - dabā, un tā to uztver arī universālveikala kolektīvs,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» vadītāja.

Bites aprūpēs to saimnieki. Līdz šim biškopībā nav novērtēts pilsētas potenciāls, kaut zināms, ka pilsētvide ir brīva no intensīvajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu atliekvielām. Pilsētā ir arī mazākas temperatūras svārstības, kas tīk bitēm. Turklāt Rīga ir izteikti zaļa pilsēta ar ziedošiem kokiem parkos un krāšņām puķu dobēm, jūnijā un jūlijā pilsētā zied liepas un daudzi košumkrūmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Rīgai kritiski svarīga jaunu biroju centru attīstība?

Olga Rudzika, Nekustamo īpašumu attīstītāja, Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru