Eksperti

Kāpēc Rīgai kritiski svarīga jaunu biroju centru attīstība?

Olga Rudzika, Nekustamo īpašumu attīstītāja, Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Ja pirms gadiem desmit normāla prakse, meklējot biroju, bija izvēlēties kādu no centra dzīvojamiem namiem, kurā biroji tika ierīkoti dzīvokļos, istabas pārveidojot par atsevišķiem kabinetiem, tad šobrīd vērojama izteikta segmentācija dzīvojamo un biroju ēku attīstībā. Princips Viss vienā vairs neder. Centra biroji nespēj piedāvāt atbilstošas telpas un apkārtējo infrastruktūru lielu uzņēmumu vajadzībām, kam nereti nepieciešams pielāgots plānojums, nerunājot par vajadzību diendienā noparkot vismaz 50 – 70 auto viena biroja darbinieku vajadzībām.

VEF teritorija ir izcili piemērota industriāla rajona izaugsmei, gan raugoties no esošās apkārtnes vēsturiskās un šī brīža attīstības, gan infrastruktūras viedokļa un savienojamības ar pilsētas centru. Otrs, daudz jaunāks industriāla rajona attīstības piemērs ir Skanstes apkaime, kuras attīstības ātrumu gan krietni ietekmējuši pēdējo gadu notikumi Latvijas finanšu sektorā.

Uzņēmumiem, kas ir biroju telpu meklējumos, šodien ir svarīgi, lai ēka būtu pilnīgi jauna vai pilnībā rekonstruēta. Turklāt nepietiek tikai ar vizuālu efektu – pilnīgi ikdienišķa prasība ir atbilstība BREEAM un LEAD sertifikācijai, kas apliecina projekta atbilstību augstākajiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un cilvēkiem draudzīgus risinājumus. Ne mazāk svarīgas ir iespējas telpu un platību pielāgot katra individuālā nomnieka vajadzībām, nodrošinot arī atbilstošu apgaismojumu, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu. Tāpēc visbiežāk vēlamais starta piedāvājums no attīstītāju puses ir tā dēvētais open space jeb atvērta, brīvi transformējama platība, ko katrs var pielāgot savām vajadzībām. Šo tendenci īpaši veicinājusi lielu, starptautisku uzņēmumu filiāļu izplešanās Baltijā, kas bieži nosaka arī to, kādam jābūt birojam, sākot no plānojuma līdz pat tonālajiem risinājumiem un mēbeļu izvēlei.

Tāpat līdz ar tūkstošgades jeb millenials paaudzes dominanci darba tirgū īpaši svarīgi kļūst arī risinājumi, kas vides ilgtspējas elementus apvieno ar tehnoloģiju inovācijām. Lādēšanas bloki elektroauto, ēkas nomniekiem, brīvi pieejams elektroskūteru parks vai moderni bišu stropi uz biroju ēku jumtiem, pēc tam piedāvājot medu darbiniekiem, ir tikai daži no piemēriem.

Līdz ar jaunu biroju platību attīstības vilni esam ceļā uz konkurētspējas priekšrocību atgūšanu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Svarīgi šo iespēju izmantot atbildīgi, un redzu, ka to veiksmīgi var īstenot uz ilgtermiņa darbību orientēti attīstītāji, kā arī paši uzņēmēji, saglabājot augstas prasības un kvalitātes standartus attiecībā uz biroju vidi un tās apkārtējās apkaimes nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pro Kapital Grupp zaudējumi pērn - 29 miljoni eiro

LETA--BNS, 02.03.2020

Db.lv pērn pavasarī vēstīja, ka Pro Kapital Grupp, ieguldot 30 miljonus eiro, plāno attīstīt Brīvības ielas 197 kvartālu, kur tiks atjaunots vēsturiskais nams un būvēts jauns biroju kvartāls.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" pagājušajā gadā strādājis ar 29,1 miljona eiro zaudējumiem pretēji 18,1 miljona eiro peļņai 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

Kompānijas ieņēmumi pērn bijuši 55,3 miljoni eiro jeb par 97% lielāki nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums attīsta nekustamo īpašumu projektus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"Pro Kapital" akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Akciju kontrolpakete pieder Ernesto Preatoni un ar viņu saistītajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vides objektu idejas Klīversalas kvartāla labiekārtošanai

Zane Atlāce - Bistere, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozaru studentu izstrādāto Klīversalas kvartāla labiekārtošanas darbu skatē paziņoti pieci projekti, kas izvēlēti nākamajai kārtai un kuru īstenošanu izvērtēs Klīversalas kvartāla attīstītāji.

LMA un Klīversalas kvartāla sadarbības projekta ietvaros studenti izstrādāja pārdesmit idejas – vides objektus un skulptūras, kas varētu papildināt un pilnveidot topošā Klīversalas kvartāla telpisko vidi. «Klīversala ir iedvesmojoša un romantiska vieta, kur studenti var iejusties grāfa Monte-Kristo lomā un pierādīt sevi kreatīvi, izaicinot sabiedrību radīt vietu, no kuras negribas aiziet», LMA rektors prof. Kristaps Zariņš.

«Klīversalas kvartāls ir nozīmīga Rīgas teritorija, kas daudzas desmitgades bija rīdziniekiem nepieejama. Mūsu mērķis ir atjaunot šo teritoriju kā komfortablu, estētisku un ērtu vidi dzīvošanai un brīvā laika pavadīšanai. Sadarbība ar LMA ļauj studentiem piedalīties savas pilsētas pilnveidošanā, kā arī palīdz mums radīt šeit vitālu, draudzīgu un dinamisku pilsētvidi,» teic Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), Klīversalas kvartāla attīstītāja «Pro Kapital» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: Brīvības ielas grausts gaida 30 miljonu investīcijas

Monta Glumane, Laura Mazbērziņa, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Pro Kapital Grupp, ieguldot 30 miljonus eiro, plāno attīstīt Brīvības ielas 197 kvartālu, kur tiks atjaunots vēsturiskais nams un būvēts jauns biroju kvartāls.

«Jauns biroju un komercplatību kvartāls tieši pie Rīgas centrālās transporta ass, Brīvības ielas būs labs papildinājums šai apkaimei un risinās Rīgā samilzušo kvalitatīvu biroju pieejamības problēmu. Vispirms atjaunosim vēsturisko namu ielas malā vairāk nekā 5000 kvadrātmetru platībā, un tad soli pa solim virzīsimies tālāk ar jaunu, kvartālu papildinošu ēku būvniecību vairāk nekā 15 000 kvadrātmetru platībā,» sacīja Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), AS Pro Kapital Grupp dibinātājs un vadītājs.

Viņš pastāstīja, ka būvdarbi tiks uzsākti šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Rekonstrukcijas darbi Brīvības ielā prasīs apmēram gadu jau esošajai ēkai un pēc tam tiks veiktas pārējās būvniecības kārtas. Kopumā projektā plānots ieguldīt 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Investējot 40 miljonus eiro, Tallinas ielā taps dzīvojamais kvartāls

Monta Glumane, Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Pro Kapital Grupp, ieguldot 40 miljonus eiro, Tallinas ielā 5/7 plāno attīstīt jaunu dzīvojamo kvartālu.

«Tallinas iela 5/7 ir ideāla vieta, lai radītu jaunu dzīvojamo kvartālu – tā ir pavisam tuvu centram, apkārtnē ir labs transporta tīkls un ir arī iespējas ierīkot zaļu vidi atpūtai,» stāsta Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), AS Pro Kapital Grupp dibinātājs un vadītājs.

Jaunajā projektā tiek plānoti vairāk nekā 300 dzīvokļi ar kopējo platību vairāk nekā 21 000 kvadrātmetru. Dzīvokļu platības būs no 35 līdz pat 150 kvadrātmetriem. Cenas ietekmēs būvniecības izmaksas un apdares materiālu kvalitāte, kā arī būs atkarīgas no tā, kāds būs skats pa logu. «Mūsu ambīcija nav būvēt tikai jaunas ēkas, bet gan, savienojot pagātni ar nākotni, piešķirt kvartāliem jaunu dzīvi. Atbilstoši pircēju prasībām, dzīvokļi būs pieejami ar pilnu apdari,» komentē P. Mikeloci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 14.07.2020

Dalies ar šo rakstu

100 miljoni eiro Latvijas lielajiem uzņēmumiem – šādai summai devusi akceptu Eiropas Komisija, apstiprinot Latvijas plānu izveidot fondu, kas veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartajos lielajos Latvijas uzņēmumos.

Tiek lēsts, ka investīcijas nonāks aptuveni 30 uzņēmumos un maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro. Fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuriem Covid-19 dēļ ir radušās īstermiņa finanšu grūtības.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 14. jūlija numurā:

  • viedokļi - Ekonomikas ministrijas krīzes radīto seku mazināšanas plāns
  • aktuāli - sašķidrinātās dabasgāzes tirgus regulējums
  • numura tēma - Latvijas plāns veidot 100 miljonu eiro fondu
  • tēma - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts skaitļos
  • finanses - konkurence par atbalsta instrumentiem pieaug
  • investīcijas - neesoši procenti vai lielāks risks
  • nekustamais īpašums - pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus, intervija ar Paolo Mikeloci, AS "Pro Kapital Group" vadītāju
  • IT nozare - padara uzņēmumus digitāli gudrākus
  • dzīvesstils - Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents
  • auto - Latvijas elektroauto parks palielinās
  • pie stūres - elektroauto pret iekšdedzes dzinēju auto
  • brīvdienu ceļvedis - Viesturs Tīle, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus

Anda Asere, 14.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Paolo Mikeloci

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Pēdējo desmit gadu laikā pircēji vēlējās par vidēji 20% mazākus dzīvokļus nekā agrāk, bet saistībā ar pandēmiju tas tuvākajā laikā varētu mainīties pretējā virzienā.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja AS "Pro Kapital Grupp" vadītājs Paolo Mikeloci uzskata, ka mājokļu segments ir viena no nekustamā īpašuma jomām, ko pandēmija ir ietekmējusi mazāk.

Lai gan pandēmijas karstākajā punktā pastāvēja versija, ka varētu būt vērojams mājokļu cenu samazinājums, viņš norāda, ka ir samazinājies darījumu skaits, bet īpašumu cenām vidējā un augstā cenu kategorijā nav tendences samazināties. Vairāk par nozares aktualitātēm un izaicinājumiem P. Mikeloci stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

"Patiesībā man pašam lielākā daļa personīgo investīciju nekustamajā īpašumā ir tieši Rīgā, jo uzskatu, ka ilgtermiņā – 10 gados – pilsētā cenas ievērojami augs," viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEF rajonā plāno investēt 200 miljonus eiro

Ilze Žaime, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Komentāri

Pievienot komentāru