Nekustamais īpašums

Attīstītāji: Latvijā ir apturēta jaunas būvniecības plānošana

Db.lv, 11.02.2021

Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas, saka nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara, norāda NĪAA.

“Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Valsts Vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā atrodamā informācija liecina, ka šobrīd šī tiesiskā regulējuma dēļ ir iesaldēti 46 teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana nenotiek, jo tā atļauta tikai klātienē un turpināma ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Savukārt, ja lokālplānojumu un detālplānojumu publiskā apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, un sanāksme jau ir tikusi organizēta, tad publisko apspriešanu tomēr ir iespējams turpināt neklātienes formā jeb attālināti. Šeit ir būtiski piebilst, ka sanāksmes laikā sabiedrība tiek informēta par konkrēto plānošanas dokumentu un tā risinājumiem, bet tajā netiek pieņemti lēmumi. Publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu veic pašvaldības amatpersona vai darbinieks jau pēc publiskās apspriešanas beigām.

Jau šobrīd vides normatīvajos aktos noteiktā publiskā apspriešana, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenta vides pārskata apspriešanu, tiek organizēta neklātienes formā jeb attālināti. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta, organizējot videoprezentācijas, paredzot iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes e-pastā, kā arī izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīkus vai citus tiešsaistes sarunu rīkus. Līdz ar to nav saprotams pamatojums, kādēļ neklātienes formā nevarētu organizēt arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas pilnu procesu, tai skaitā publiskās apspriešanas sanāksmes.

“Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas. Mēs vairākus mēnešus esam vērsušies pie atbildīgajām institūcijām un VARAM, lai aicinātu situāciju risināt, bet neesam raduši dzirdīgas ausis. Nu mūsu priekšlīgums ar šo uzņēmumu ir beidzies, un tas visticamāk vairs Latvijā neienāks. Domāju, ka projekts tiks realizēts Lietuvā, kur pat Covid-19 pandēmijas apstākļos attīstībai šķēršļi netiek likti. Zīmīgi, ka problēmu nav nevienā citā mūsu kaimiņvalstī - ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Polijā. Tur visi ir pielāgojušies apstākļiem, un darbs turpinās,” norāda nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu iespējami ātri risināt radušos situāciju, kas ir adresēta Ministru prezidentam, VARAM ministram, Ekonomikas ministram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram, ir parakstījuši SIA "P59", SIA "Bonava Latvija", SIA "VPH Latvia", SIA "Apella", SIA "Lidl Latvija", SIA "Domuss", SIA "P32" SIA “Zaļā Saule”, Ādažu novada dome, SIA "Grupa 93", SIA "P50", Teritorijas plānotāju asociācija, SIA "Vastint Latvia", Liepājas pilsētas būvvalde, SIA “Arhitektūra un vide”, SIA "NP Properties", SIA "Merks", SIA “Galio Development”, SIA “Vestabalt”, SIA “Pro Kapital Latvia”, SIA “Reģionālie projekti”, Stopiņu novada dome, Amatas novada dome, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir uzņēmums Bonava, kas 2020.gadā uzrādījis teju identiskus pārdošanas apjomus kā gadu iepriekš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktajā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā par 2020.gadu apkopots, ka Bonava 2020. gadā aktīvi pārdevusi dzīvokļus 6 projektos.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Bonavai strauji pietuvojies YIT, pateicoties labajiem pārdošanas rādītājiem Green City un Annas Parks projektos.

Topa trešajā vietā ierindojas Merks, kas šajā vietā pakāpies no septītās pozīcijas gadu iepriekš. Merks turpina pārdošanu projektā Gaiļezera nami, kura pirmā kārta jau izpārdota, kā arī 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā projektā Merks Viesturdārzs.

Tāpat TOP 10 iekļuvuši attīstītāji Vastint un R.Evolution, kas līdz šim specializējušies uz premium projektu attīstīšanu. Šie abi attīstītāji kopā veido vairāk kā pusi no premium tirgus pārdošanas apjomiem.

No jauniem attīstītājiem topā iekļuvuši divi: Home 4 Living, kas 2020. gadā nodeva ekspluatācijā Mārupes namu pirmo kārto un pašlaik būvē otro kārtu; kā arī igauņu attīstītājs Hepsor, kas 2020. gadā pabeidzis trīs projektus: Legato un Sentimento Āgenskalnā un Strēlnieku 4B klusajā centrā.

TOP 10 attīstītāji un to tirgus daļa 2020. gadā pēc pārdošanas ieņēmumiem:

Avots: Colliers

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad ir bijis diezgan aktīvs un izteikta īpašumu cenu lejupslīde nav notikusi. Pārmaiņas gan piedzīvo īres segments, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Pandēmijas ietekmē, izvēloties starp dzīvokli un māju, cilvēki biežāk nosveras par labu mājas iegādei. To parāda pieprasījuma pēc zemes un privātmājām. Tajā pašā laikā daļa cilvēku, kas bija nolēmuši 2020.gadā iegādāties īpašumu, ir atlikuši darījumu uz nenoteiktu laiku, jo saistībā ar Covid-19 ir neziņā par rītdienu," stāsta SIA Codo Real partneris Tomass Riksis.

Eksperti: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos 

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu...

Īres tirgū ir palielinājies piedāvājums, kas ir saistīts gan ar īstermiņa dzīvokļu pieplūdumu ilgtermiņa īrēs sektorā, gan ar to, ka daži attīstītāji, it īpaši luksusa segmentā, daļu no saviem dzīvokļiem piedāvājuši īrei. Lielāks piedāvājums ir viesis arī cenu korekciju - salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vidējā īres cena ir samazinājusies par aptuveni 10-15%, teic T.Riksis.

Viņam prieks, ka turpinās Rail Baltica projekts, jau nākamā gada sākumā sāksies vērienīgi būvdarbi, modernizējot centrālo mezglu. Rīgas iedzīvotājiem nāksies kādu laiku saskarties ar neērtībām, taču nākotnē Centrāltirgus rajons kļūs skaistāks, ērtāks, Maskavas priekšpilsēta - iedzīvotājiem draudzīgāka, kā rezultātā tur tiks attīstīti gan jauni projekti, gan renovētas ēkas, domā T.Riksis.

2021.gadā joprojām būs aktīvs vidējās klases jauno projektu tirgus; attīstītāji turpina būvēt, kā arī iegādāties jaunus zemes gabalus.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Luksusa klases projektu attīstītāji šobrīd ir vairāk nogaidoši, jo piedāvājums ir mazliet lielāks nekā pieprasījums.

"Un visbeidzot jāpiemin jaunais īres likums, ko visi nozares profesionāļi gaida ar lielu nepacietību un kuram vajadzētu stāties spēkā 2021.gada sākumā. Tas palīdzēs sakārtot īres tirgu, veicinās jaunu īres namu attīstību un uzturēšanu, kā arī mazinās ēnu ekonomiku. Saistībā ar to ir arī jūtama investoru un attīstītāju pastiprināta aktivitāte īres namu segmentā," atklāj T.Riksis.

Arī Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis cerībās uz jauno īres tirgus regulējumu - tad valstī varētu kvalitatīvāk attīstīties īres tirgus, kā arī prognozējam veiksmīgāku sadarbību ar īres namu attīstītājiem.

"2020.gadā aktivitāte investīciju objektu tirgū nav norimusi. Daži no īpašumu pircējiem cerēja uz tirgus cenu būtisku korekciju, kura gan tā arī nenotika. Neapšaubāmi Covid-19 negatīvi ietekmēja viesmīlības, tirdzniecības un biroju platību segmentu. Tomēr vēlos izcelt Lidl aktivitāti tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Tāpat ekspluatācija tika nodoti 44 tūkst. kvadrātmetru jaunu biroju platību, kas ir būtisks pieaugums šajā segmentā," komentē SIA Newsec LV valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

"Mūsu uzņēmums sekmīgi realizēja dažus lielākus pārdošanas darījumus (Berģu loģistikas centrs un tirdzniecības centrs Liepājā) investoriem, kas tikai apliecināja faktu, ka investoru apetīte objektu iegādei nav mazinājusies. Ja izdosies ierobežot Covid-19 izplatīšanos, prognozēju lielu tirgus aktivitāti visos nekustamā īpašuma segmentos," viņš prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica projektā paraksta līgumu par papildu finansējumu 214,3 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" AS Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas, Latvijas Satiksmes ministrijas un Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrijas vārdā parakstījis divus pārrobežu līgumus ar Inovāciju un tīklu izpildaģentūru (INEA) par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu "Rail Baltica" projektam.

Šo divu līgumu kopējais budžets ir 214,3 miljoni eiro, no kuriem CEF finansējums nepārsniedz 182,2 miljonus eiro, veidojot 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušos 15% finansēs Baltijas valstu valdības.

Lēmumu par finansējuma piešķiršanu CEF komiteja pieņēma 2020. gada 16. jūlijā, un tas attiecās uz 2019. gada CEF transporta konkursu, kuru īsteno INEA.

"Šis papildu ES finansējums ļaus projektam turpināt būvniecības darbus galvenajos pasažieru termināļos Igaunijā un Latvijā un nodrošināt pamattrases posma izbūvi no Kauņas līdz Lietuvas - Latvijas valstu robežai. Turklāt, šis finansējums ļaus turpināt darbu galveno dzelzceļa apakšsistēmu izstrādē, reģionālo staciju un infrastruktūras uzturēšanas objektu plānošanā un projektēšanā visās trīs Baltijas valstīs," skaidro Agnis Driksna, "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" AS valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Pārbūve

Zane Atlāce-Bistere, 24.02.2021

Daudzstāvu dzīvojamā un biroja ēka Bruņinieku iela 76 Rīga. Pasūtītājs KAVITA, projekts AR.4, būvnieks EKO TEH.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Fasāžu atjaunošana

Zane Atlāce-Bistere, 23.02.2021

Baznīcas iela 14, Rīga. Pasūtītājs Simanbaltic Property Management, projekts MERU arhitekti, būvnieks P un P Būve.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Fasāžu atjaunošana" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2024.gadam nav gaidāma būvniecības nozares pārkaršana, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību.

EM norāda, ka pēc kombinētā statistiskā un ekspertu novērtējuma prognozējams, ka kopējais būvniecības produkcijas apjoms 2020.gadā varētu pieaugt par 3,07%, 2021.gadā par 3,25%.

Būvnieks: Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu 

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020...

"Tomēr, vadoties pēc pašreizējās lejupslīdes Latvijas tautsaimniecībā, un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izplatību pasaulē un it īpaši Eiropas valstīs, ticamākais, ka kopējais būvniecības produkcijas apjoms 2020.gadā palielināsies par 0,41%, 2021.gadā varētu palielināties par 1,04%," secina EM.

Ziņojumā teikts, ka, pēc ekspertu domām, Covid-19 pandēmijai nebūs būtiska ietekme uz būvniecības izmaksām. Prognozējams, ka kopējās būvniecības izmaksas laika periodā no 2020.gada līdz 2024.gadam vidēji palielināsies par 4,6% gadā, attiecīgi 2020.gadā palielinoties par 2,69%, bet 2021.gadā palielinoties par 3,41%.

Tāpat EM norāda, ka laika periodā no 2020.gada līdz 2024.gadam nav viennozīmīgas informācijas, kas ļautu apgalvot, ka pastāv augsts būvniecības nozares pārkaršanas risks. Tomēr kā gads, kas ir vistuvāk riska zonai, tiek norādīts 2021.gads, kad būtu sagaidāms straujš būvniecības produkcijas apjoma lēciens pēc pandēmijas ietekmes mazināšanas un stimulējošo pasākumu uzsākšanās pie darba tirgus, kas nav vēl tik elastīgs un spējīgs nodrošināt jaunu personāla piedāvājumu.

EM prognozē, ka no 2020.gada līdz 2024.gadam lielākais izmaksu pieaugums būs arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sāks pāļu dzīšanu biroju centram Novira Plaza iepretī Stacijas laukumam

LETA, 23.12.2020

Ēkas projekta autori ir arhitekti Dace Putniņa un Andris Kalinka no arhitektu biroja "BB studija"

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāju SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunās septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēkas "Novira Plaza" būvlaukumā Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretī Centrālajai dzelzceļa stacijai nākamā gada sākumā plānots sākt pāļu dzīšanu, sacīja "Regals nami" komercdirektors Jānis Brants.

Būvdarbu veikšanai attīstītāji izvēlējušies būvfirmu "Rere būve", sacīja Brants.

Viņš pastāstīja, ka šī gada laikā būvlaukumā ir pabeigti visi pazemes komunikāciju pārneses darbi - pārvietotas kanalizācijas tīkli, kā arī veikta elektrotīklu pārvietošana, lai tie netraucētu būvdarbiem. Tādējādi būvlaukums sagatavots pazemes stāva rakšanai un pāļu dzīšanai.

Biroju ēkā iepretī stacijai investēs ap 40 miljoniem eiro 

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāji SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunā...

"Šogad būvdarbos bija arī ar Covid-19 saistīta pauze - nevēlējāmies, lai būvlaukumā vienlaikus atrastos daudz cilvēku. Tagad izlemts, ka nākamā gada sākumā notiks gan pāļu dzīšana, gan sāksies pazemes stāva izbūve," stāstīja Brants.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šonedēļ nodibināta SIA "Marijas 2", kuras pamatkapitāls ir 14 502 800 eiro. "Marijas 2" īpašnieks ir "Regals nami", bet patiesā labuma guvēja ir Ilona Savčenkova.

Brants sacīja, ka komentārus par "Marijas 2" izveidošanu varēs sniegt nākamā gada sākumā, vien piebilda, ka jaunais uzņēmums saistīts ar zemesgabala īpašuma tiesību sakārtošanu.

Jau ziņots, ka attīstītāji biroju centrā "Novira Plaza" plāno investēt ap 40 miljoniem eiro. Līdz 2024.gadam plānots uzbūvēt septiņstāvu ēku ar aptuveni 30 000 kvadrātmetru platību, no tiem biroju telpu nomniekiem tiks piedāvāti aptuveni 20 000 kvadrātmetri, bet pirmajā stāvā nomai būs paredzēti aptuveni 3500 kvadrātmetri tirdzniecības platību.

Paredzēts, ka sākotnēji tiks izbūvēti divi pazemes stāvi, kuros tiks izvietotas autostāvvietas. Pēc šo darbu pabeigšanas varēs sākties virszemes stāvu būvniecība.

Jaunās biroju ēkas pamatā ir vēl 2006.gadā izstrādāts projekts, kurš ir pārstrādāts atbilstoši mūsdienu prasībām un kļuvis videi draudzīgāks. Ēkas projekta autori ir arhitekti Dace Putniņa un Andris Kalinka no arhitektu biroja "BB studija", bet inženiertīklus projektēja SIA "Būve un forma". Ēkas interjeru projektējis Igaunijas arhitekts Mēlis Press.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Regals namu" 50% kapitāldaļu īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "L1LV", bet pa 25% kapitāldaļu pieder Ilonai Savčenkovai un Arturam Rakovskim. "Regals nami" viens no valdes locekļiem ir "Novira Capital" vadošais partneris Arle Molders.

"Regals nami" 2019.gadā strādāja ar 243 816 eiro apgrozījumu un guva 123 845 eiro peļņu.

Jau ziņots, ka "Novira Capital" ir arī 2018.gadā nodegušo Kalnciema ielas graustu īpašnieks un attīstītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Jauna sabiedriskā ēka

Zane Atlāce-Bistere, 22.02.2021

Kultūras centrs Ulbrokas Pērle Institūta iela 3, Ulbroka. Pasūtītājs Stopiņu novada dome, projekts Renāte Truševska, būvnieks Arčers, būvuzraudzība PA Campaign un AS R.A.J.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" novembrī pabeidzis vēsturiskas koka ēkas atjaunošanas darbus Rīgā. Atjaunotā ēka ir arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēts divstāvu dzīvojamais īres nams, kas atrodas Grīziņkalna apkaimē – Valmieras ielā, informē projekta attīstītājs.

"Tika ieguldīts patiesi liels darbs, lai šai ēkai - Ģrīziņkalna apkaimei raksturīgajai koka arhitektūras mantojuma pārstāvei - tiktu atgriezts tās sākotnējais koka apdares veidols. Pirms ēkas atjaunošanas reti kurš varēja to atpazīt kā koka ēku. To slēpa pagājušā gadsimta 30.-tajos gados izveidotais fasādes apmetums un citi dažādu laiku materiālie uzslāņojumi. Pēc atjaunošanas ēkai izveidots fasādes koka apšuvums ar klasicisma koka arhitektūrai atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriež ēkai tās autora iecerēto sākotnējo vizuālo tēlu. Atdzimst Grīziņkalna apkaimes šarms," skaidro projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Ražotne

Zane Atlāce-Bistere, 19.02.2021

Dienvidu vārti A klases biroju, noliktavu, un tirdzniecības un biroju telpu komplekss, Rēzeknes ielā 5A, Rīgā Pasūtītājs Baltijas Industriālais Parks, projekts VIZUĀLĀS MODELĒŠANAS STUDIJA, būvnieks LNK INDUSTRIES GROUP, būvuzraudzība AVANT Group.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Ražotne" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru