Pārtika

FOTO: Bēg no lauksaimniecības ķīmijas

Jānis Strautiņš, 25.07.2019

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Miglošanas dēļ nobeidzies kaimiņa suns

Lai izpildītu nosacījumus, Egons saimes ved ganībās uz Usmas ezera apkaimi, mežiem, viršiem Ādažos un pat uz Rīgu, kur medībās bites dodas Mežaparka liepās. Paradoksāli, bet vide pilsētā ir tīrāka nekā provincē, kur uz laukiem izsmidzina lielu daudzumu dzīvajai radībai kaitīgās ķīmijas. Egons stāsta, ka miglošanas dēļ nobeidzies kaimiņa suns. Kaimiņi zemi izīrē konvencionālajiem lauksaimniekiem, kas smidzinājuši laukus bezvēja apstākļos, un suns, ārā dzīvodams, aizgājis bojā. Nereti konvencionālā labība aug gandrīz līdz māju logiem, potenciāli apdraudot arī cilvēku veselību. Kā liecina skaļi daudzmiljonu tiesas procesi, kas kā sniega bumba sākuši velties otrpus okeānam, pasaulē lauksaimniecības ķīmijas lietošana tiek uztverta neviennozīmīgi. Nesen izskanēja ziņa, ka populārākās nezāļu indes – glifosāta – lietošanu aizliegusi Austrija, kamēr Latvijā ilgstoši valda ķīmijas lietošanu atbalstoša politika – arī jaunais Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards negrasās mainīt šo kursu, ko lobē lielās, konvencionālās saimniecības, paziņojot, ka atteikties no glifosāta lietošanas «būtu pāragri ». Vecmuižnieku stropi atrodas arī Jūrmalā, pie Dubultu baznīcas. Tā kā konvencionālo saimnieku dēļ retais bioloģiskais bitenieks var strādāt savās mājās, jārēķinās ar lielu resursu patēriņu – jātērē divas ļoti dārgas lietas: laiks un degviela.

Līdz ar to bioloģiskā biškopība kļūst sarežģītāka, kamēr konvencionālās saimniecības ik gadu izplešas, apgūstot jaunas aramzemes.

Bioloģiski jau 20 gadus

Vecmuižniekos audzē arī augļu kokus, kartupeļus, iesēti griķi un auzas. Graudaugus realizē Dobeles dzirnavniekā, uzņēmumā Scandagra. Cietes kartupeļus nodod bioloģiskās cietes ražošanai uzņēmumam Aloja Starkelsen, savukārt pārtikas kartupeļi iepriekš tirgoti Sky un Stockmann.

Visu rakstu lasiet 24. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!