Jaunākais izdevums

Šodien gaidāmajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsvērs uz nepieciešamību celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, lai Latvija būtu līdzīgā situācijā ar Igauniju un Lietuvu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja organizācijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvā un Igaunijā neapliekamais minimums ir celts divus gadus pēc kārtas, bet Latvijā tas šogad nav darīts. Arodbiedrība par šo jautājumu trīs reizes esot centusies sasaukt NTSP sēdi pagājušā gada vasarā, bet tas neesot izdevies.

Otrs LBAS vērtējumā svarīgākais jautājums esot minimālās mēneša darba algas turpmāka paaugstināšana. Baldzēns uzsvēra, ka pie tik augstas inflācijas, kāda tā ir bijusi pēdējos mēnešos, šāda prasība nav nekāds populisms, bet "ir pilnīgi skaidrs, ka tur kaut kas ir jārisina".

Atsaucoties uz Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas teikto, Baldzēns uzsvēra, ka minimālās mēnešalgas un neapliekamā minimuma celšana augstas inflācijas apstākļos ir arī nacionālās drošības jautājums, proti, valstij nevajadzētu nokaitēt situāciju vēl vairāk, atsakoties pašai trūcīgākajai sabiedrības daļai kaut daļēji kompensēt izdevumu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk

Māris Ķirsons, 07.10.2022

Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu saņēmēju makos nozīmēs vairāk naudas, taču palielinās daudzu darba devēju izmaksas, spiežot tos paaugstināt savu preču un pakalpojumu cenas.

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini. Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz no 2023. gada minimālo algu palielināt no pašreizējiem 500 eiro līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien, 7.oktobrī plkst.10 pirms otrā lasījuma skatīs šos grozījumus Darba likumā.

Tā kā nauda, ko izmaksāt darba algās, ir jānopelna, tad, pēc dažu uzņēmēju sacītā, preču un pakalpojumu cenas nāksies paaugstināt, kas savukārt draud samazināt to pircēju – patērētāju – skaitu, un rezultātā arī kāds darbinieks tiks atlaists. Vienlaikus skaidrs, ka jautājumu par minimālās algas pieauguma apmēru skatīs jaunievēlētā Saeima, kurai to sagatavos un iesniegs jaunā valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lietuvas valdība atbalsta minimālās algas celšanu līdz 840 eiro mēnesī

LETA--BNS, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība piektdien atbalstīja minimālās algas paaugstināšanu no 1.janvāra par 15% līdz 840 eiro mēnesī un ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu par 16% līdz 625 eiro mēnesī.

Finanšu ministre Gintare Skaiste sacīja, ka abu summu paaugstināšana nozīmē, ka minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas pieaugs par 83,5 eiro mēnesī.

Saeimas komisija vienbalsīgi atbalsta minimālās algas palielināšanu  

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienbalsīgi virzīšanai otrajā lasījumā atbalstīja...

Minimālā stundas darba samaksa likme Lietuvā nākamgad pieaugs līdz 5,14 eiro no pašreizējiem 4,47 eiro.

Minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanai nākamā gada valsts budžeta izdevumi pieaugs par 37,6 miljoniem eiro.

Valdības lēmums par minimālās algas apmēru ir galīgs.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

Savukārt gala lēmumus par ierēdņu bāzes atalgojuma aprēķinu un ar nodokļiem neapliekamo minimumu pieņems parlaments.

Šogad minimālā alga Lietuvā ir 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet neapliekamais minimums - 540 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālajai algai ir jābūt vienā līmenī ar neapliekamo minimumu

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru