Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Kompānijas vadības iesniegums nosūtīts Ministru prezidentam, LDz padomes locekļiem, ģenerālprokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī OECD vadībai, informēja Bērziņš. Tāpat LDz valde nosūtījusi atsevišķu iesniegumu Linkaitam ar lūgumu atsaukt nepamatotos izteikumus.

Bērziņš piebilda, ka līdz nākamajai LDz padomes sēdei LDz valde turpinās darbu. «Cik zināms, nākamā padomes sēde paredzēta aiznākamajā nedēļā,» piebilda Bērziņš.

Tāpat Bērziņš izteica pārliecību, ka Linkaits darbojas privātā pārvadātāja - AS «Baltijas ekspresis» - interesēs. Šis uzņēmums kopš 2018.gada izrāda pastiprinātu interesi dzelzceļa kravu pārvadājumos, vagonu un lokomotīvju izmantošanā un remonta sektorā.

«Līdz šim LDz nedeva nekādas nepamatotas priekšrocības »Baltijas ekspresim«, tieši tādēļ »Baltijas ekspresis« sāka ofensīvas darbības. Vispirms bijušais »LDz Cargo« vadītājs Māris Bremze tika pieņemts par »Baltijas ekspreša« vadītāju, vienlaicīgi Valsts dzelzceļa administrācija sāka vairākas administratīvās tiesvedības pret LDz. Visu šo lietu mērķis bija panākt īpašas labvēlības režīma sasniegšanu »Baltijas ekspreša« labā,» skaidroja Bērziņš.

LDz valdes sagatavotajā iesniegumā norādīts, ka jau iepriekš bija radušās pamatotas aizdomas, ka Bremze nebija strādājis tikai LDz koncerna interesēs un viņš bija zaudējis uzticību. Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ viņam pat izmaksāja vērienīgu kompensāciju, lai Bremze nestrādātu pie konkurenta. Tiklīdz Bremze sāka strādāt par «Baltijas ekspreša» vadītāju, «LDz Cargo» bija spiests viņu un «Baltijas ekspresi» sūdzēt tiesā, lai piedzītu būtisku naudas summu. Tiesas sēde notika 7.maijā, kad Linkaits paziņoja par neuzticību LDz valdes locekļiem.

Tāpat patlaban Valsts dzelzceļa administrācija ir ierosinājusi trīs lietas pret LDz, kuras visas ir «Baltijas ekspreša» interesēs, norādīts LDz valdes iesniegumā. Bērziņš uzsvēra, ka tas rada jautājumus, kāpēc vienam privātam pārvadātājam tiek mēģināts radīt šāda veida prioritātes.

«Acīmredzams, ka »Baltijas ekspresis« vēlas peļņas centru veidot tieši pie sevis - lai valsts maksā par dzelzceļa infrastruktūru, dod tehniski labā stāvoklī esošus vagonus un lokomotīves par zemu cenu, uztur stacijas, apkopes vietas, un nodod tās vienpersoniskai komercsabiedrības monopoliskai lietošanai,» teikts LDz valdes iesniegumā.

LDz valdes ieskatā, satiksmes ministram šādos apstākļos būtu vai nu jāstiprina LDz pozīcijas, vai arī jārosina mainīt tiesisko regulējumu, kas pieļautu LDz privatizāciju, par to valsts budžetam samaksājot adekvātu cenu, norādīja Bērziņš.

Viņš piebilda - tā vietā, lai stiprinātu LDz pozīcijas, Linkaits patlaban īsteno darbības, lai kaitētu tautsaimniecības interesēm un grautu LDz, lai vienlaicīgi palīdzētu «Baltijas ekspreša» komerciālajai darbībai.

LDz valdes iesniegumā norādīts, ka Linkaits neformāli aicinājis LDz valdi «vienoties» ar Valsts dzelzceļa administrāciju par LDz vainas un pārkāpuma atzīšanu. «Tā kā tas nozīmēja piekāpšanos nepamatotajām »Baltijas ekspreša« vēlmēm, tādējādi faktiski izsaimniekojot LDz pārziņā nodoto valsts un LDz pašam piederošo mantu, jo »Baltijas ekspresim« būtu jāmaksā simboliska cena par LDz aktīvu lietošanu, LDz valde tam nepiekrita,» teikts iesniegumā.

«Pēc tam ministrs organizēja dažādu informāciju pieprasījumu klāstu no Satiksmes ministrijas puses, meklējot ieganstus un iemeslus. LDz uz visiem pieprasījumiem sniedza atbildes, turklāt LDz padome nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Tomēr Linkaits, ignorējot faktus par pārkāpumu neesamību, 7.maijā apzināti un mērķtiecīgi publiski grāva LDz darbību un reputāciju,» norādīja Bērziņš.

«Uzņēmuma reputācija patlaban ir ļoti smagi cietusi. Pat tad ja publiskie izteikumi ir nepatiesi, tas negatīvi ietekmē uzņēmuma kredītspēju. Vēl vairāk - patlaban riski ir visai tautsaimniecībai,» sacīja Bērziņš.

Savukārt LDz valdes loceklis Aivars Strakšas norādīja, ka LDz meitasuzņēmuma «LDz Cargo» pašu kapitāla vērtība patlaban ir ap 140 miljoniem eiro. «Pieļauju, ka tā ir stipri par augstu, lai privatizētu. Kravu apmēru kāpums vērtību vēl audzēs, tāpēc satiksmes ministrs runā par to, ka kravu nav un nebūs. Tāpat notiek mēģinājums tikt klāt pie LDz koncerna vadības,» viņš sacīja.

Strakšas uzsvēra, ka reputācijas graušanas rezultātā potenciāli ir iesaldēta iespēja saņemt 70 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas dzelzceļa elektrifikācijas projektam - ja līdz jūlija vidum reputācijas riski neatrisināsies, projekts nevarēs īstenoties. Ņemot vērā to, ka šis projekts ir iekļauts valdības apstiprinātajā Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras plānā 2018.-2022.gadam, tas būs jāfinansē no valsts budžeta.

Tāpat Strakšas norādīja, ka patlaban ir apdraudēta iespēja saņemt no komercbankām 30 miljonus eiro infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī jau ir apdraudēta līgumu slēgšana vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Tāpat ir apdraudēti 0,7 miljardi eiro, kas Latvijai tiek piesaistīti LDz pakalpojumu eksporta veidā.

«Mums bija plāns šogad startēt biržā obligāciju tirgū, caur obligāciju emisiju bija plāns piesaistīt ap 50 miljoniem eiro. Tagad šis plāns ir apdraudēts uz vairākiem gadiem. Obligācijas ir spēja pārliecināt investorus par uzņēmuma spēju tās atmaksāt, tagad šīs spējas ir apdraudētas,» norādīja Strakšas.

Viņš piebilda, ka šā gada rudenī LDz bija paredzēts saņemt finansējumu Latvijas komercbankās ilgtermiņa projektiem, taču šā brīža apstākļos procentu likmēm ir iespēja pieaugt un aizdevumi var kļūt dārgāki.

«Ministra paziņojumi, ka kravu pārvadājumi nav svarīgi, jau radījuši sadarbības partneru jautājumus par to, vai Latvija iet prom no pārvadājumu tirgus. Radusies situācija rada vairākus riskus valsts budžetam - var nākties izsniegt aizdevumu no Valsts kases infrastruktūras uzturēšanai, nesaņemot nepieciešamos aizdevumus valdības apstiprinātajā attīstības plānā noteiktajiem investīciju projektiem, tos var nākties finansēt no valsts budžeta, kā arī kravu pārvadājumu samazinājums neizbēgami izraisīs pasažieru pārvadājumu dotācijas pieaugumu,» sacīja Strakšas.

LDz valdes locekļi norādīja, ka, apkopojot visu informāciju, secinājuši, ka Linkaits, iespējams, veic darbības slēptai LDz privatizācijai «Baltijas ekspreša» labā. Vienlaikus tiek būtiski kaitēts LDz interešu aizsardzībai tiesā pret šo privātkompāniju.

Valsts institūcijām nosūtītajā iesniegumā LDz valde lūdz izvērtēt un apturēt Linkaita darbību, kā arī samazināt jau radītās negatīvās sekas, kas apdraud ne vien LDz intereses, bet arī Latvijas dalību OECD tās noteikumu ignorēšanas dēļ.

Tāpat iesniegumā lūgts izvērtēt Linkaita iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās attiecībā uz «Baltijas ekspreša» interešu lobēšanu un iespējamo ministra iesaisti koruptīvās darbībās attiecībā uz LDz rīkotajiem iepirkumiem par Daugavpils šķirošanas parka rekonstrukciju, Daugavpils uzkalna rekonstrukciju, Mangaļsalas stacijas modernizēšanu un elektrifikācijas projektu.

LDz valde iesniegumā arī lūdz sasaukt Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdi par neprivatizējamā kritiskās infrastruktūras objekta LDz slēptu privatizāciju.

Jau ziņots, ka otrdien, 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un valdes loceklim Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Linkaits pauda, ka pašreiz negrib izpaust konkrētāku informāciju par iespējamo korupciju, bet apstiprināja, ka tas ir saistīts ar pašreiz un nesenā pagātnē notikušiem darījumiem. Savukārt par mārketinga un reklāmas līgumiem esot aizdomas, ka ne visi ir noslēgti attiecīgajam mērķim, jo liels reklāmu īpatsvars esot koncentrēts uz divām pilsētām - Ventspili un Dobeli. Linkaits arī uzsvēra, ka nav iemesla domāt, ka šajās pilsētās būtu lielāka LDz reklāmu mērķauditorija.

Savukārt Bērziņš paziņoja, ka LDz valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.

Jautāts par iespējamām koruptīvām darbībām uzņēmumā, Bērziņš norādīja, ka par to viņam nekas nav zināms. «To izmeklē KNAB un LDz pieprasījumu par krimināllietām nav,» viņš sacīja, uzsverot, ka jebkuram ir tiesības ziņot par aizdomām par korupciju, turklāt uzņēmumā pirms gada ir izveidota pretkrāpnieciskā nodaļa tieši šādu jautājumu risināšanai.

Bērziņš uzsvēra, ka pats uzņēmums ir iniciējis arī divus auditus - vienu uzņēmuma iekšienē, kas jau ir noslēdzies un parādīja, ka visa darbība atbilst normatīviem, un otrs - ārējais audits, kas pašreiz notiek.

«Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, «LDZ Cargo», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums «LDZ loģistika».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties attīstībai Andrejsalā, "Riga Port City" teritorijā, VAS "Latvijas dzelzceļš" posmā Zemitāni-Rīga-Krasta uzsācis dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi. Rezultātā no kopējā dzelzceļa tīkla ir atslēgta vēsturiskā ostas ogļu dzelzceļa stacija – "Rīgas Krasta".

Tas nozīmē, ka Andrejsalas un Andrejostas teritorija tiek pilnībā atbrīvota no ostas operācijām, atverot šīs teritorijas turpmākai attīstībai, pārtraucot ogļu piesārņojumu un vagonu troksni, ko līdz šim radīja ostas pakalpojumi Rīgas pilsētas centrā.

Paredzēta jauna SIA "Rīgas Centrālais Termināls" dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, kas iekļauj pieslēgumu publiskai dzelzceļa infrastruktūrai, rezultātā atslēdzot Andrejsalā esošo "Rīgas Krasta" staciju un izbūvējot jaunu savienojumu uz "Rīgas Centrālā Termināla" un SIA "Signāls P" pievadceļiem.

Sliežu ceļa demontāžu un jaunā sliežu ceļa savienojuma izveidi plānots noslēgt 30. jūlijā.

Valters Māziņš,"Jaunrīgas Attīstības Uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs, informē: "No Andrejsalas teritorijas atkāpjas osta, atbrīvojot Rīgas centru un Daugavas krastu turpmākajai nākotnes attīstībai. Tas nozīmē, ka Andrejsala "Riga Port City" attīstības projekta ietvaros tiek pilnībā atslēgta no "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un turpmāk dzelzceļa sastāvi šeit vairs nekursēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FM pauž bažas par valsts sniegtā atbalsta Latvijas dzelzceļam negatīvo ietekmi uz budžetu

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).

Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.

FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju "Latvijas dzelzceļam" dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem Bērziņu un Strakšas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PA: LDz vadītāja paustais par mēģinājumiem slēpti privatizēt LDz ir maldinošs

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūras (PA) ieskatā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa publiski paustais viedoklis par mēģinājumiem slēpti privatizēt LDz ir sabiedrību maldinošs, sacīja PA.

PA kategoriski nepiekrīt Bērziņa paustajam viedoklim. PA vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuru izglītībai, darba pieredzei un kvalifikācijai ir jānodrošina valdes locekļa amata pienākumu profesionāla izpilde un jābūt pamatzināšanām par valsts īpašuma konversijas principiem un ar to saistītiem normatīviem aktiem, tāpat nav pieļaujama šādu normatīvu aktu neievērošana un sabiedrības maldināšana savu personīgo mērķu sasniegšanai.

PA atgādināja, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pants nosaka, ka tādus uzņēmumus kā VAS «Latvenergo», VAS «Latvijas pasts», VAS «Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas gaisa satiksme un VAS Latvijas Valsts meži un šo uzņēmumu akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica stacijas izbūvi lidostā cīņu turpina visi 11 kandidāti

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu "Rail Baltica" stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies visi 11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.

Konkursa 1. posmā tika izvērtēta kandidātu kvalifikācija, bet konkursa 2. posmā kandidātiem līdz šā gada 3.augustam jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, informē Rita Voronkova, Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja.

2020.gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021.gadā uzsākt būvdarbus.

Šajā konkursā pieredzam ļoti spraigu starptautisku konkurenci, secina Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs. "Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas. Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu. Gribu arī izteikt pateicību kolēģiem par apjomīgo un augsti profesionālo darbu šajā saspringtajā laikā, un atrastajiem radošajiem risinājumiem, kā turpināt konkursu bez kavēšanās. Tā, piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevar iepazīties klātienē. Tomēr tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēs iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu," norāda K.Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rail Baltica stacijas būvniecību lidostā Rīga

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība iepirkumā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "B.S.L. Infra".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova sacīja, ka uzņēmumam nav informācijas par sūdzības iemesliem, taču pieļāva iespēju, ka ar sūdzību personu apvienība "B.S.L. Infra" mēģina iegūt papildu laiku tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai.

"Iepirkuma otrās kārtas dalībnieki ir starptautiski uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi interesējas par specifikācijām un citiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sazināšanās ar starptautiskiem uzņēmumiem ir ilgāka, mēs jau iepriekš pagarinājām piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iespējams, ka tagad tiek mēģināts iegūt vēl papildu laiku," skaidroja Voronkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz valdes priekšsēdētājs noraida pārmetumus par iespējamu korupciju uzņēmumā

LETA, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tramvajs pa dzelzceļa sliedēm - RS pēta pārvadājumu alternatīvas uz Daugavgrīvu

Elīna Pankovska, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs pie ieceres par pasažieru pārvadājumiem uz Daugavgrīvu pa dzelzceļu nav apstājies un tiek pētītas arī citas projekta īstenošanas alternatīvas. Piemēram, tramvajs pa dzelzceļa sliedēm, elektrovilciens, tramvaja kontakttīkls u.c., norāda pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd šāda projekta iecere joprojām ir priekšizpētes stadijā un norit darbs pie tā, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotāko risinājumu pasažieru pārvadājumu organizēšanai maršrutā Rīgas centrs – Daugavgrīva, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

DB jau 2017. gadā rakstīja, ka ir atdzimusi ideja ideja atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Toreiz optimistiskas aplēses liecināja, ka tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Dzelzceļa sliedes Bolderājas virzienā izbūvētas jau sen, tomēr pasažieru pārvadāšanai tās netiek izmantotas jau ļoti ilgi, arī sākotnēji dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz galvaspilsētu preces no ostas. Ideja šos pārvadājumus atsākt cilāta vairākkārt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā aizvadītajā naktī ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas. Tas vienlaikus ir simtais konteinervilciens, kas nosūtīts no Siaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka, un pirmais šī vilciena sastāvs, kas vests kravas ekspresvilciena maršrutā Minska-Rīga, informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Vilciens uz Rīgu nosūtīts vien divus mēnešus pēc tam, kad Ķīnā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Siaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku. Tālāko ceļu konteineri turpinās pa jūru uz Vācijas un Somijas ostām.

«Caur Latvijas teritoriju vilciens tiek izvests tikai 12 stundu laikā. Tādējādi mūsu kopprojekts ar Baltkrievijas dzelzceļu – kravas ekspresvilciens Minska-Rīga ir sekmīgi pārbaudīts arī tālo distanču konteinerkravu transportēšanā un ir gatavs apstrādāt pieaugošu konteinervilcienu plūsmu,» komentē LDz prezidents E.Bērziņš.

Kā norāda uzņēmums, tad Siaņas vilciena ierašanās Rīgā sakrīt ar brīdi, kad Rīgas ostā nosūtīšanai uz Ķīnu saņemti vairāk nekā 260 konteineri no Roterdamas ostas. Tādējādi šodien ostas teritorijā pirmo reizi notiek abpusēja kravas vilcienu apmaiņa, izkraujot no Siaņas saņemtos un vienlaikus uzkraujot uz Ķīnu transportējamos konteinerus. Arī šie konteineri uz Ķīnu tiek vesti, izmantojot Minska-Rīga ekspresvilciena maršrutu, kura operators ir LDz meitas uzņēmums «LDz Loģistika».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes ministra kadru politika raisa jautājumus

Jānis Goldbergs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija sākumā tika papildināta VAS Latvijas dzelzceļš padome, ieceļot divus jaunus padomes locekļus, tostarp Andri Liepiņu, kurš jau ir Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms diviem gadiem 2016. gadā pēc iekšējā audita pazaudēja Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu.

Starptautiskās lidostas Rīga iekšējā audita rezultāti tā arī netika publiskoti un A. Liepiņa CV neparādījās karjeru kompromitējoši ieraksti. Kas īsti bija auditā un kādēļ divi padomes locekļi balsoja par A. Liepiņa atstādināšanu no Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amata, bet viens – pašreizējais Satiksmes ministrs Tālis Linkaits – pret, netika smalki pamatots. Vien sociālajā tīklā Twitter parādījās T. Linkaita atklāsme, ka viņš balsojis atbilstoši sirdsapziņai. Šobrīd ar ministra T. Linkaita gādību A. Liepiņš kļūst par VAS Latvijas dzelzceļš padomes locekli, bet jautājumi, kas tika izteikti 2016. gada Lidostas auditā tā arī nav atbildēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Jānis Ceicāns vadījis SIA LDZ infrastruktūra kopš 2012.gada. Viņa vietā jauns valdes priekšsēdētājs šobrīd nav iecelts, tādējādi uzņēmuma valdē vienīgais valdes loceklis ir Artis Bērziņš.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.janvārī.

SIA LDZ infrastruktūra dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS Latvijas dzelzceļš.

2017.gadā SIA LDZ infrastruktūra apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA LDZ infrastruktūra pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu rīdzinieku pārvietošanās iespējas pašreizējās intensīvās satiksmes apstākļos, «Latvijas dzelzceļš» veicis izmaiņas kravu pārvadājumu plūsmas organizācijā.

Reaģējot uz satiksmes intensitātes pieaugumu un noslodzi Rīgā, «Latvijas dzelzceļš» ir veicis pagaidu izmaiņas dzelzceļa pārvadājumu plūsmas organizācijā, nodrošinot nepārtrauktu Ezera ielas pārbrauktuves pieejamību autotransportam visintensīvākās satiksmes periodos - darba dienās no plkst. 7:30 līdz 9:30 un no plkst. 17:30-19:30.

Turklāt, pārvirzot kravu plūsmu uz jauno Krievu salas termināli, būtiski – par 50% - palielināta Vietalvas ielas pārbrauktuves pieejamība autotransportam, norāda uzņēmumā.

Kā vēstīts, ceturtdienas rītā plkst.5 satiksmei tika slēgts Deglava ielas tilts, kas apgrūtinājis satiksmi galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmuma SIA «LDZ infrastruktūra» valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Artis Bērziņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns vadītājs uzņēmumam bija jāieceļ, jo janvāra sākumā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Jānis Ceicāns.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas šonedēļ veiktas SIA «LDZ infrastruktūra» valdē. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Egils Feldmanis. Minētās izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

SIA «LDZ infrastruktūra» dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS «Latvijas dzelzceļš».

2017.gadā SIA «LDZ infrastruktūra» apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA «LDZ infrastruktūra» pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru