Ekonomika

Leiena vaino Dombrovski vakcīnu eksporta kontroles shēmas kļūdā

LETA--BLOOMBERG, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Leiena tikusi daudz kritizēta par steigā pieņemto Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmu, kas noteic par pienākumu farmācijas uzņēmumiem iegūt atļauju vakcīnu eksportam ārpus ES, un amatpersonu vidū jau tika spriests par to, kurš kļūs par grēkāzi šajā situācijā.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK piektdien vēlu vakarā paziņoja, ka nav apturējusi breksita vienošanās nosacījumus par preču plūsmu pāri Īrijas robežai, pieņemot Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmu.

Dombrovskis divas dienas pirms EK paziņojuma par Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmu bija publiski paziņojis, ka netiek plānots ierobežot vakcīnu eksportu.

Piektdien Dombrovskim tika uzticēts prezentēt jaunos noteikumus, pirms vairākos punktos bija gūta pienācīga skaidrība.

Atbildot uz Mamera izteikumiem, Dombrovskis norādīja, ka ES tirdzniecības dienesti rīkojās "pēc attiecīgu komisijas kabinetu un dienestu lūguma".

"Šis caurredzamības un autorizācijas mehānisms vakcīnām tika radīts, atbildot uz ārkārtējo situāciju sabiedrības veselības jomā ES, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību vakcīnu piegādēs," norādīja Dombrovskis.

Eiropas Parlaments (EP) Dombrovski ES tirdzniecības komisāra amatā apstiprināja oktobrī. Dombrovskis šajā postenī nomainīja īru Filu Hoganu, kurš augustā bija spiests atkāpties pēc skandāla, ko izraisīja, pārkāpjot Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteiktos ierobežojumus.

Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka nav izskanējuši plašāki aicinājumi Leienai vai citām ES amatpersonām uzņemties lielāku atbildību par pieļautajām kļūdām saistībā ar vakcīnu eksporta kontroles plānu.

Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs intervijā RTE sacīja, ka joprojām uzticas Leienai.

"Viņas labā jāteic, ka viņa rīkojās, lai izlabotu kļūdu, tik ātri, cik varēja," norādīja ministrs.

Kovenijs sacīja, ka "ļoti paviršo" kļūdu pieļāva neliels cilvēku loks, kas centās rast tehnisku risinājumu vakcīnu eksporta jautājumam, pietiekami neapdomājot politiskās sekas.

Savukārt vācu žurnāls "Der Spiegel" bijis daudz nesaudzīgāks pret Leienu, norādot, ka viņa izvairās uzņemties atbildību par EK pieļautajām kļūdām vakcīnu sagādes procesā un faktu, ka ES dalībvalstis vakcinācijā krietni atpaliek no ASV, Izraēlas un Lielbritānijas.

Turklāt "Der Spiegel" vēsta, ka šī nav pirmā reize Leienas karjerā, kad viņa izvairās no atbildības.

Ikreiz stājoties jaunā vadošā amatā, Leiena rada priekšstatu, ka darīs visu labāk un citādāk nekā viņas priekšteči, bet, kad pienāk laiks risināt problēmas, viņa parasti jau ir citā amatā, raksta "Der Spiegel". Žurnāls minējis vairākus piemērus Leienas karjerā, kad viņas ierosināto reformu praktiskās sekas un problēmas nācies risināt viņas pēctečiem amatos, kamēr Leiena jau pavirzījusies tālāk pa karjeras kāpnēm.

Taču šoreiz situācija ir citāda, norāda "Der Spiegel", jo Leienai nav īsti kurp virzīties tālāk no EK prezidenta amata un politisko lēmumu sekas pandēmijas ietekmē tagad kļūst visiem redzamas pāris nedēļu, nevis gadu laikā.

"Der Spiegel" pauž viedokli, ka Leiena nonākusi sarežģītā situācijā un turpmākās nedēļas var izšķirt viņas nākotni politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar vairākiem "BioNTech-Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Vaicāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, viņš teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Leiena: Vakcīnu ražotājiem ir jāpilda saistības pret ES

LETA--AFP, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vakcīnu ražotājiem ir jāpilda saistības attiecībā uz vakcīnu piegādi Eiropas Savienībai (ES), otrdien sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, saglabājoties spriedzei starp EK un farmācijas uzņēmumiem vakcīnu piegāžu kavēšanās dēļ.

"Eiropa ir investējusi miljardus, lai palīdzētu izstrādāt pasaules pirmās Covid-19 vakcīnas," video uzrunā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā, kas šogad notiek virtuālā formātā, sacīja EK prezidente.

"Un tagad šiem uzņēmumiem jānodrošina rezultāts. Tiem ir jāgodā savas saistības," sacīja Leiena.

EK pieprasījusi atbildes no Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" un ASV uzņēmuma "Pfizer" par kavēšanos, kad šie uzņēmumi pavēstīja, ka piegādes ES tiks aizkavētas.

EK grasās pieprasīt uzņēmumiem, lai tie informē varasiestādes par eksportu ārpus ES, kas ir zīme bažām, ka vakcīnu ražotāji, iespējams, vakcīnas pārdod pircējiem ārpus ES, kas par tām piesola lielāku samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vakcīnas pret Covid-19 tiks reģistrētas un nonāks pie pacientiem, tās ļoti palīdzēs pat nelielos daudzumos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Viņš atzina, ka ļoti optimistiski raugās uz vakcīnu potenciālu apturēt Covid-19 radīto postu.

Vaicāts, vai nebūs tā, ka pēc vakcīnu pret Covid-19 parādīšanās daudziem sabiedriski aktīviem cilvēkiem to vienkārši nepietiks, līdzīgi, kā tas šogad ir ar vakcīnām pret gripu, Dumpis atbildēja, ka tāda iespēja noteikti pastāv, tomēr vakcīnas devu skaits neesot pats izšķirošākais.

"Ja mēs vakcinējam tajos pareizajos punktos, mēs varam gan samazināt hospitalizāciju, gan mirstību, un arī varbūt transmisiju. Piemēram, vakcinējot skolotājus, mēs varētu ievērojami uzlabot epidemioloģisko situāciju skolās," skaidroja infektologs.

Atsaucoties uz ārvalstu mediju vēstīto, Dumpis norādīja, ka ASV vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt jau no 11.decembra, bet Lielbritānijā - iespējams, pat vēl agrāk. "Mēs esam Eiropas Savienības valsts, tad droši vien mums arī varētu būt iespējas samērā drīzā laikā dabūt vismaz nelielu daudzumu vakcīnu, un tas būtu galvenais šīs problēmas atrisinājums," norādīja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi, loģistiku un ievadi, nevis maksu par pašiem medikamentiem, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.decembrī tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret jauno koronavīrusu, un tā kļuva par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli deva apstiprinājumu šīs vakcīnas izmantošanai pēc tam, kad to ceturtdien bija ieteikusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena šīs vakcīnas deva.

Lēmums par J&J vakcīnas reģistrāciju dod iespēju paātrināt ES vakcinācijas programmu, kura pašlaik tiek īstenota lēni.

J&J paziņoja par mērķi sākt vakcīnas piegādes ES aprīļa otrajā pusē, bet visa 2021.gada laikā piegādāt ES, Norvēģijai un Islandei 200 miljonus vakcīnas devu.

"Tirgū ienāk vairāk drošu un efektīvu vakcīnu," tviterī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs nupat esam apstiprinājuši "Johnson & Johnson" vakcīnas izmantošanu ES (..) Ar mūsu pasūtīto devu skaitu mēs varam [šogad] vakcinēt [ar J&J vakcīnu] līdz 200 miljonu cilvēku ES," tvītoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas iestādēm saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veic AS "Recipe Plus". Izmaksas šobrīd lēšamas 40 000 eiro apmērā par pamata līguma izpildi.

Aktīvais līgums par vakcīnu izplatīšanu Latvijas teritorijā ir starp uzņēmumu Recipe Plus, Nacionālo veselības dienestu (NVD), Valsts Asinsdonoru centru (VADC) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), un tas ir spēkā līdz 2022. gada 31. martam.

Covid-19 vakcīnu ražotājs Pfizer piegādā Latvijas pasūtītās vakcīnas saskaņā ar apstiprinātu grafiku tikai uz vienu vietu visā Latvijas teritorijā – uz VADC Sēlpils ielā, Rīgā. Visas vakcīnas Pfizer transportē speciālās kastēs jeb softbox, pildītās ar sauso ledu, uzturot -70°C temperatūru. Katrai kastei pievienots temperatūras rakstītājs jeb logger – elektroniska ierīce, kas pastāvīgi reģistrē kastes temperatūru. Galamērķī lasītājs tiek apturēts un ar reģistrētajiem datiem tiek nosūtīts piegādātājam, lai nodrošinātu pilnu piegādes procesa kontroli un reģistrētu laicīgas piegādes faktu saņēmējvalstī. VADC darbinieki vakcīnas ievieto asinsdonoru centrā esošajā saldētavā -70°C temperatūrā. Turpmākā loģistikas ķēde ir Latvijas institūciju un līgumpartneru pārziņā ar skaidri noteiktām atbildībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vitenbergs: Latvijai ir potenciāls uzsākt vakcīnu ražošanu

Db.lv, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien attālinātās tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu pārrunāja vakcīnu ražošanas iespējas Latvijā. Tikšanās laikā Vitenbergs norādīja, ka atbalsta Eiropas Savienības (ES) mērķi apvienot spēkus Covid -19 vakcīnu ražošanā, un apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties šajā procesā.

"Latvija ir gatava uzsākt Covid-19 vakcīnu ražošanu. Mums ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas, augsta kompetence un atbilstoša infrastruktūra. Iesaistot Latvijas biomedicīnas nozari, Latvijas zinātnieku potenciālu un mūsu farmācijas nozares milžu kompetenci, esam gatavi nākotnē uzsākt ne tikai Covid 19, bet arī citu vakcīnu ražošanu," uzsvēra J. Vitenbergs

Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā jau ir pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji - JSC "Grindeks", JSC "Olainfarm" un "Pharmidea", kas ir gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu, pamatojoties uz biotehnoloģijām un gēnu terapijas tehnoloģijām attiecībā uz visu vakcīnu veidiem. Potenciāli ir paredzama arī citu ieinteresēto pušu iesaistīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai piedāvāts iegādāties CureVac vakcīnas par 11,3 miljoniem eiro

LETA, 21.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac", kā rezultātā tiek Latvijai piedāvāts iegādāties 946 510 "CureVac" vakcīnas devu par 11 358 120 eiro, liecina šodienas valdības sēdē izskatītais Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums.

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas - "Moderna", kā arī "BioNTech" un "Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29.janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā minēto, lai novērstu riskus, ka netiks nodrošināta plānotā vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu, kas vēl nav reģistrēta, tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem šī gada pirmajā pusgadā, skaidro VM.

Līdz ar to EK ir noslēgusi pirmpirkuma līgumu ar ražotāju "CureVac". EK Iepirkuma sekretariāts ir noteicis proporcionālo vakcīnu devu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā rezultātā Latvijai ir iedalītas 946 510 devas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinusi, ka Eiropas Savienības (ES) vakcinācijas stratēģijā pieļautas kļūdas, bet vienlaikus aizstāvēja stratēģijas galvenos principus.

"Mēs pārāk kavējāmies ar [vakcīnu] apstiprināšanu," Eiropas Parlamentā (EP) atzina Leiena. "Un, iespējams, mēs bijām pārāk pārliecināti, ka tas, ko pasūtījām, patiešām pienāks laikā".

"Mēs par zemu novērtējām grūtības, kas saistītas ar masu ražošanu," sacīja Leiena. "Savā ziņā, zinātne pārspēja rūpniecību".

Tomēr Leiena aizstāvēja lēmumu apstiprināt vakcīnu izmantošanu ES ar nosacījumiem, nevis apstiprināt vakcīnas ārkārtējā procedūrā.

"Kad runa ir par bioloģiski aktīvas vielas injicēšanu veselā cilvēkā, kompromisu nevar būt," sacīja Leiena.

Viņa pauda pārliecību, ka papildu trīs līdz četras nedēļas, kas nepieciešamas apstiprināšanas procesā, ir ieguldījums sabiedrības uzticības veicināšanai, pat ja tas aizkavējis vakcinācijas kampaņu ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ, 20.aprīlī, darbu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā sāks Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, paredz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Minēto rīkojuma projektu Pavļuts virzīs izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.

Vakcīnu iepirkumu dēļ amatu zaudē VM valsts sekretāre  

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem,...

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis trešdien. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Līdz tiks apstiprināts jauns Veselības inspekcijas vadītājs, šos pienākumus pildīs Veselības inspekcijas vadītāja vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Mūrmane-Umbraško līdz ar Pavļuta parakstīto rīkojumu no 20.aprīļa tiks pārcelta uz vakanto Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amatu.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā (ES) sāksies 27.decembrī, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES," tviterī raksta Leiena.

Viņas preses sekretārs Ēriks Mamers žurnālistiem norādīja, ka vakcinācijas sākums ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra pirmdien apstiprinās farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānijā un ASV jau ir sākusies cilvēku vakcinēšana ar šo Covid-19 vakcīnu.

Trešdien Leiena pavēstīja, ka visas ES dalībvalstis plāno sākt vakcinēšanu pret jauno koronavīrusu vienā un tajā pašā dienā un ka tā būs vienotības zīme.

EK ir noslēgusi līgumus ar septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt divas vakcīnas pret jauno koronavīrusu, no kurām vienu testē uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech", bet otru testē "Moderna", paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) var sniegt "nosacītu mārketinga apstiprinājumu (..) jau decembra otrajā pusē, ja viss noritēs bez problēmām", sacīja EK prezidente.

ASV farmācijas milzis "Pfizer" un Vācijas uzņēmums "BioNTech" ir kopīgi izstrādājuši vakcīnu, kuras klīniskie izmēģinājumi bijuši veiksmīgi, un ir nosūtījuši attiecīgus datus EMA.

ASV biotehnoloģiju kompānija "Moderna" ir paziņojusi, ka tās eksperimentālā vakcīna ir 95% efektīva.

Amsterdamā bāzētajai EMA būs jāizpēta testu rezultāti, pirms tā ieteiktu ES sniegt apstiprinājumu, bet fon der Leiena bija piesardzīgi optimistiska.

ES ir noslēgusi līgumus, lai rezervētu simtiem miljonu vakcīnu dozu, ar šo vakcīnu izstrādātājiem "BioNTech", "Purevac", "AstraZeneca" un "Sanofi", ja šīs vakcīnas nonāks tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES no aprīļa cer uz 100 miljoniem Covid-19 vakcīnu devu mēnesī

LETA--DPA, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sagaida, ka, sākot ar aprīli, būtiski pieaugs Eiropas Savienībai (ES) pieejamo Covid-19 vakcīnu skaits.

"Sākot ar aprīli, turpmākajā laikā atbilstoši ražotāju plāniem apjomi varētu dubultoties, jo ir gaidāma vēl citu vakcīnu apstiprināšana," Vācijas laikrakstiem "Stuttgarter Zeitung" un "Stuttgarter Nachrichten" sacīja Leiena.

EK prezidentes komentāri parādās laikrakstu pirmdienas numuros, bet ziņu aģentūra DPA ar tiem iepazinusies jau iepriekš.Leiena sagaida "vidēji aptuveni 100 miljonus devu mēnesī otrajā ceturksnī, kopumā 300 miljonus līdz jūnija beigām".

Kā lēš laikraksti, tas nozīmē, ka Vācija saņems 20 miljonus devu mēnesi, kam savukārt būs nepieciešamas ievērojami lielākas vakcinācijas jaudas.

Kopš vakcinācijas sākuma decembra beigās Vācijā injicēti 7,3 miljoni vakcīnu devu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts.No pieciem miljoniem vakcinēto iedzīvotāju nedaudz mazāk par pusi saņēmusi arī otro devu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs centros šodien vakcinēties varēs ikviens; Rīgā rindā jau vismaz 600 cilvēki

LETA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad iepriekšējais noliktavas pakalpojumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA Oribalt Riga neizpildīja līguma nosacījumus par vakcīnu piegādi, Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus pārņems AS Recipe Plus un SIA Magnum Medical.

Veselības ministrija informē, ka dienas laikā pēc loģistikas līguma noteikumu neizpildes tika piesaistīti papildu pārvadātāji un divu dienu laikā tika noslēgti jauni līgumi par noliktavas un trīs reģionu loģistikas pakalpojumiem.

Kā darbojas Covid-19 vakcīnu piegāde Latvijā 

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas...

Divu pakalpojumu sniedzēju princips ir būtisks loģistikas risku vadīšanai.Covid-19 vakcīnu loģistika pēc to piegādes Latvijā tiek organizēta, sadalot Latviju trīs reģionos: Rīgas/Pierīgas teritorija, Latvijas teritorija uz austrumiem no Rīgas un Latvijas teritorija uz rietumiem no Rīgas.

SIA Magnum Medical kā līdzšinējā loģistikas un noliktavas pakalpojumu konkursa otrs labākais piedāvājuma iesniedzējs pārņem noliktavas pakalpojumu veikšanu, kā arī būs loģistikas (komplektēšanas un piegādes) veicējs apgabalam Latvijas teritorijai uz austrumiem no Rīgas. Līgums ir spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim, kā to paredzēja iepirkums, kurā SIA Magnum Medical piedalījās ar piedāvājumu, kas konkursa kārtībā tika atzīts par otro labāko. Šobrīd vakcīnas jau atrodas SIA Magnum Medical noliktavā.

Savukārt AS Recipe Plus līdz jaunas iepirkuma procedūras pabeigšanai nodrošinās loģistikas pakalpojumus Rīgas un Pierīgas teritorijā, kā arī Latvijas teritorijā uz rietumiem. Sadarbība ir spēkā līdz iepirkuma procedūras pabeigšanai un jaunā pakalpojuma sniedzēja noteikšanai, kas plānots tuvākās nedēļas laikā.

“Pēc iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja radītās situācijas ar vakcīnu piegādi, AS Recipe Plus un Veselības ministrija dažu stundu laikā atrada risinājumu, lai veiktu vakcīnu piegādes vakcinētājiem visā valstī. Kopējās rīcības skaidri demonstrēja abu pušu spēju sadarboties un kopīgi sasniegt rezultātu. Esmu pateicīgs mūsu darbiniekiem par gatavību strādāt 24 stundu režīmā un novērtēju Veselības ministrijas kolēģu mērķtiecību,” norāda Dins Šmits, AS Recipe Plus padomes loceklis.

“Covid-19 vakcīnu glabāšanu un piegādi uztveram ar lielāko atbildību un esam operatīvi iesaistījušies procesa nodrošināšanā. Pirmās vakcīnas jau ir saņemtas, pašreiz notiek to komplektācija, sagatavošana pārvadāšanai un maršrutu organizēšana, lai jau pirmdien uzsāktu vakcīnu piegādi. Loģistikas process ir komplicēts, lai nodrošinātu laicīgu vakcīnu izplatīšanu, pats svarīgākais ir vienota procesu plānošana un operatīva sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm,” teic Uldis Ulmanis, SIA Magnum Medical loģistikas vadītājs.

Obligāts likumā noteikts nosacījums zāļu loģistikas veikšanai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts kompetentās institūcijas izdota līdzvērtīga atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar zāļu izplatīšanu. Loģistikas partnerim saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par cilvēkiem paredzētu zāļu labu izplatīšanas praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: No vairāk nekā 800 000 Pfizer vakcīnām kāds lēma par tikai 97 500 iegādi

LETA, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties no lielākas "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams. "Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 "Pfizer" vakcīnu, bet kāds vai kādi mūsu sistēmā strādājošie pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500 vakcīnas. Ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu," atzina premjers.

Kariņš atzina, ka par šo faktu notiek dienesta izmeklēšana, ko ierosinājis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un, ja kāds būs jāsauc pie atbildības, tad tas tiks darīts.

"Protams, sākumā jānoskaidro visi lietas apstākļi, lai gan šajā stāstā mani mulsina tikai tas, ka šāds lēmums pieņemts slepenībā. Jaunais veselības ministrs strādā savādāk, tāpēc tagad visi jautājumi par vakcīnu piegādēm tiek lemti valdībā," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) neļaus Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumam "AstraZeneca" eksportēt savas Covid-19 vakcīnas devas no ES uz citām valstīm, kamēr nav nodrošinātas tās solītās piegādes ES, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es domāju, ka ir skaidrs tas, ka kompānijai vispirms vajag (..) izpildīt savu kontraktu ar Eiropas [Savienības] dalībvalstīm, pirms tā atkal varētu iesaistīties vakcīnu eksportēšanā," Leiena sacīja preses konferencē pēc ES samita, kurā dominēja ES vakcinācijas problēmas.

EK prezidentes teiktais par "AstraZeneca" draud padziļināt strīdu ar Lielbritāniju, kas mēģina nodrošināt "AstraZeneca" vakcīnas piegādes no ES, lai aizpildītu robu, kas apdraud iepriekš raiti veikto vakcinācijas programmu Lielbritānijā.

Gan ES, gan Lielbritānija pretendē uz vakcīnu krājumiem "AstraZeneca" fabrikā Nīderlandē.

EK otrdien paziņoja, ka nolēmusi stingrāk kontrolēt Covid-19 vakcīnu eksportu no ES. Amatpersonas skaidroja, ka izmaiņas "eksporta caurspīdīguma un atļauju izsniegšanas mehānismā" nenozīmē pilnīgu Covid-19 vakcīnu eksporta aizliegumu, bet ļaus EK vieglāk novērst eksportu uz valstīm, kur vakcinācija norit raitāk un kuras ražo vakcīnas, bet neeksportē uz ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi aicina nevajadzīgi neceļot, apsver stingrākus ierobežojumus

LETA--AFP, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien "stingri atrunāja" eiropiešus no nevajadzīgas ceļošanas un brīdināja, ka dažu dienu laikā var tikt noteikti stingrāki ierobežojumi ceļojumiem, ja centieni iegrožot jaunā koronavīrusa izplatīšanos izrādīsies neveiksmīgi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica šo brīdinājumu pēc četras stundas ilga video samita ar ES valstu valdību vadītājiem, kurā galvenokārt tika apspriesta reakcija uz pandēmijas otro vilni.

Problēmas nopietnību palielināja bailes par lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos, kas var strauji kāpināt inficēšanās tempus un izraisīt slimnīcu pārslodzi, kas jau notiek bijušajā ES dalībvalstī Lielbritānijā.

"Vajadzētu stingri atrunāt no visiem nebūtiskiem ceļojumiem gan valsts robežās, gan, protams, pāri robežām," mediju konferencē sacīja fon der Leiena.

"Iespējams, būs nepieciešams pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu nebūtiskus ceļojumus, un mēs uz to orientējamies," sacīja Mišels.

Komentāri

Pievienot komentāru