Finanses

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un kredīta maksājumi

Zane Atlāce - Bistere, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2017. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Atbildība par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantā. Savukārt par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, ir paredzēta kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz 1.februārim jādeklarē veiktie līzinga un kredīta maksājumi

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2018. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Amatpersonas deklarācijā VID nepamana kļūdu 600 000 eiro apmērā

LETA, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes mēra pienākumu izpildītājas Ritas Sproģes (LZP) valsts amatpersonas gada deklarācijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pamanījis kļūdu par parādsaistībām 600 000 eiro apmērā, pastāstīja Sproģe.

Viņa sacīja, ka tikai no žurnālistiem ir uzzinājusi, ka viņas pērnā gada valsts amatpersonas deklarācijā ir minētas parādsaistības 683 013 eiro apmērā.

«Es vispār nezināju, ka šāda summa manā deklarācijā ir minēta. Tur ciparu kombinācija ir jāvada elektroniski, un, ja ievadot ciparus, kāds ir lieks, tad summa aprēķinās automātiski. Tā summa, kas tur ir, - ir tikai tehniska kļūda,» pauda Sproģe.

Viņa arī pastāstīja, ka šodien dodas uz banku un VID, lai šos labojumus veiktu. Jautāta, cik lielas ir viņas reālās parādsaistības, Sproģe pastāstīja, ka bankas izziņā 18.jūlijā parāds ir 67 414 eiro.

Sproģe arī pauda neizpratni, ka VID darbinieki pamana, ka dzīvesvietas deklarācijas ailītē nav uzrādīta dzīvesvietas adrese, bet nepamana, ka, iespējams, ir radusies kļūda ar skaitļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai procedūrā notiks automātiski. Tas uzņēmējiem nodrošinās ātrāku eksporta deklarāciju apstrādi, paātrinot izvedamo kravu noformēšanas procesu, informē Valsts ieņēmumu dienests.

No 2018.gada 4.jūnija automātiski eksporta procedūrā tiks izlaistas deklarācijas, kas atbilst šādiem kritērijiem: deklarācijā nav norādītas atzīmes par «vietējo muitošanu», «par plombēšanu», noformējot deklarāciju, netiek saņemti Integrētās tarifa vadības sistēmas (ITVS) brīdinājumi un/vai paziņojumi un riska novērtēšanas rezultātā deklarācija nav novirzīta kontroles pasākumiem.

Ja eksporta deklarācija atbilst minētajiem kritērijiem, pēc veiksmīgas deklarācijas datu pārbaudes statuss «Pieņemts» 5 minūšu laikā no iesniegšanas brīža nomainīsies uz statusu «Preces izlaistas eksportam». Datu labojumus, ja tādi būs nepieciešami, varēs veikt, izmantojot «Pēcmuitošanas» funkcionalitāti. Gadījumā, ja eksporta deklarācija neatbilst kādam no minētajiem kritērijiem, tās automātiskā apstrāde atceļas un tālāku apstrādi veic muitas amatpersona līdzšinējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajā pusgadā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Administrators Bunkus pērn vairāk nekā septiņkāršojis savus ienākumus

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslepkavotā advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ienākumi 2017. gadā pieauguši vairāk nekā septiņas reizes, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā publiskā amatpersonas ienākumu deklarācija.

2017. gadā Bunkus par savu profesionālo advokāta darbību saņēmis 1 476 877 eiro, tāpat viņš saņēmis 3000 eiro no īpašuma pārdošanas un 4889 eiro kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības. Kopumā Bunkus pērn nopelnījis 1 484 766 eiro. Salīdzinājumam 2016. gadā viņš kopumā deklarēja ienākumus 193 666 eiro apmērā.

Atbilstoši ieņēmumiem būtiski pieauguši arī Bunkus uzkrājumi «Luminor» bankā. Ja 2016. gadā tur glabājās 88 269 eiro, tad pērn jau 1 505 011 eiro. Tāpat pērn nedaudz pieaudzis Bunkus izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī samazinājies kopējais parādu apjoms.

Deklarācijā arī norādīts, ka Bunkum piederējuši pieci zemes īpašumi, kā arī divi zemes īpašumi kopīpašumā. Tāpat viņš deklarējis savā īpašumā 2013. gada «Range Rover» automašīnu. 2016. gadā Bunkus deklarācijā arī norādīja, ka viņam ir privātais pensiju fonds, taču pērnajā deklarācijā šāds pensiju fonds netika norādīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 24.maijā bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Tiesa atzina Koļegovu par vainīgu divās viņai inkriminētajās epizodēs, bet vēl vienā bija iestājies noilgums, tādēļ šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Pēc tiesas sēdes gan Koļegovas aizstāvis Aigars Purmalis, gan lietas prokurors Kristaps Bresis aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasīs pilno spriedumu. Bresis piebilda, ka nav apmierināts ar Koļegovai piemērotā soda apmēru, taču atzina, ka ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas lietā iesaistītajām pusēm ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu, kuru pēc tam var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Koļegova pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu. Koļegovas pēdējā deklarācija par 2018.gadu pagaidām nav pieejama, bet 2017.gadā viņa bija norādījusi ap 48 000 eiro algu, uzkrājumu viņai nav bijis, bet bija ap 150 000 eiro parādsaistības, lai arī līdzīga summu viņa bija aizdevusi arī pati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ilvesa pērn no Igaunijas pensijā saņēmusi nepilnus 13 000 eiro

LETA, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzīvesbiedre, Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja Ieva Ilvesa, kura uz nepilnu slodzi pilda Latvijas jaunā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieces pienākumus informatīvās telpas politikas jautājumos, pērn saņēmusi 12 854 eiro pensiju no Igaunijas prezidenta biroja.

Kā liecina Ilvesas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu, viņai pagājušā gada izskaņā bijušas parādsaistības 71 000 eiro apmērā. Ilvesa bija deklarējusi arī 10 000 eiro uzkrājumus.

Ilvesa, kura pagājušajā gadā bija bērna kopšanas atvaļinājumā, algā no AM saņēmusi 211 eiro. Tāpat viņa saņēmusi 1600 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Honorārā no SIA «Žurnāls Santa» Ilvesa saņēmusi 292 eiro, bet no AS «Delfi» - 4549 eiro.

Ilvesai pieder dzīvoklis Kazbegi, Gruzijā, un Limbažos. Tāpat viņai pieder divi zemes gabali un viena ēka Salacgrīvā. Savukārt kopīpašumā Ilvesai pieder zeme un ēka Rīgā. Ilvesai pieder arī divas automašīnas - 1990.gada «VW Golf» un 2006.gada «BMW X5».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank grupas līzinga kompānija Swedbank līzings pievienos kompāniju HL līzings (iepriekš Hipolīzings), liecina otrdien publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru prasības piesakāmas viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2017.gada 11.septembrī.

2016.gadā HL līzings strādāja ar peļņu 52 700 eiro apmērā, savukārt kompānijas ieņēmumi bija 168 700 eiro, liecina Firmas.lv dati.

HL līzings pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka kompānijas peļņas apmēru 2016.gadā pamatā ietekmēja līzinga portfeļa samazināšana saistībā ar plānoto pievienošanu Swedbank līzingam. Reorganizācijas procesu plānots pabeigt 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Swedbank līzings iegādājās HL līzings 2012.gadā no valstij piederošās Latvijas hipotēku un zemes bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lauksaimniekiem sezonas laikā nebūs jāmaksā autoceļa lietošanas nodeva

Laura Mazbērziņa, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Koļegova amatu atstās no šodienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs.

Pēc stāšanās ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka «viņam ir jautājumi Koļegovai» par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Kopumā Koļegova deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kas ir sākusi, bet vēl nav pabeigusi lietas izskatīšanu. Koļegova viņai izvirzītās apsūdzības noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gada ienākumu deklarācijas par 2016. gadu VID pieņems no 1. marta

Lelde Petrāne, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem šogad ne tikai elektroniski, bet arī papīra formātā būs iespējams iesniegt no 2017. gada 1. marta. Tikai tad VID rīcībā būs visa darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju iesniegta informācija, kas nepieciešama, lai varētu pilnvērtīgi apstrādāt iesniegtās deklarācijas un precīzi noteikt personai atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas summu.

Šogad tas ir īpaši būtiski, jo šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, no 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidosies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu.

VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti laikā no 2017. gada 1. marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

- veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss pērn atalgojumā no uzņēmuma saņēmis 1,042 miljonus eiro, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Citus ieņēmumus Gauss pērn nav guvis. Tāpat deklarācija atklāj, ka airBaltic vadītājs pērn par 45 000 eiro iegādājies Mercedes Benz automašīnu, mākslas darbus par 21 000 eiro, BMW Carbrio spēkratu par 20 000 eiro, kuru pēcāk dāvinājis, kā arī samaksājis 15 000 eiro par sniegtajiem pakalpojumiem un veicis deklarācijā sīkāk nepaskaidrotus pirkumus par 20 000 eiro un 22 000 eiro.

Gausa valdījumā pagājušā gada beigās bija 2014.gada izlaides BMW automašīna un 2015.gada izlaides auto Tesla. Viņa lietošanā pagājušā gada beigās bija nodots 2015.gada izlaides Volkswagen spēkrats, savukārt īpašumā - 2009.gada kvadricikls Canam Quard un 2016.gada Mercedes Benz automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gausa ienākumi no airBaltic pērn pieauguši par 12,2% līdz 1,3 miljoniem eiro

LETA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic Cooperation» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis 1,302 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu.

Tostarp 578 490 eiro bijis atalgojums uzņēmumā «airBaltic», kas ir par 0,1% mazāk nekā 2017.gadā. Savukārt prēmijās Gauss saņēmis 669 436 eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. 53 935 eiro saņemti kompensācijā no «airBaltic» par veselības apdrošināšanu.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā ir trīs būves - pa vienai Vācijā, Austrijā un Itālijā, bet kopīpašumā viņam pieder viens nekustamais īpašums Rīgā. Viņam pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums «Moosinning», kura akciju kopējā vērtība ir 25 000 eiro.

Tāpat «airBaltic» valdes priekšsēdētāja īpašumā ir divas automašīnas - 2017.gada «Canam Quard» un 2016.gada «Mercedes», bet viņa lietošanā ir trīs automašīnas - divas 2017.gada «Tesla» un 2015.gada «Volkswagen».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Svarīgi, lai Baltijas un Polijas vienotība nepaliek uz papīra

Sandra Dieziņa, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panāktā vienošanās starp Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriem par kopīgu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) ir nozīmīga un svarīgi, lai tā nepaliek uz papīra, to db.lv atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: «Šobrīd ir ļoti svarīgs brīdis saistībā ar nākamo KLP. Pēc dažiem mēnešiem tiks pieņemti lēmumi saistībā ar nākotnes budžetu, kā arī EK nāks klajā ar nākamās KLP likumdošanas priekšlikumiem. Visas dalībvalstis šobrīd pauž savu nostāju un cer, ka lēmumu pieņēmēji likumdošanas izstrādes procesā viņos ieklausīsies. Latvijai kā mazai dalībvalstij ir ļoti svarīgi atrast lielākus «draugus». Trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks. Tādēļ vakar parakstītā deklarācija, kurā svarīgākais mums ir punkts par maksājumu izlīdzināšanas pabeigšanu, ir īstajā laikā un ar īsto svaru! Svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa samaksājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto 100 eiro naudas sodu par pārkāpumiem valsts amatpersonas deklarācijā, informē FID.

I.Znotiņa uzsver, ka pārkāpums izdarīts bez nodoma un atzīst KNAB 2020.gada 16.septembrī pieņemto lēmumu par taisnīgu un 2020.gada 28.septembrī ir pilnībā samaksājusi piemēroto sodu.

Laikraksts "Diena" šogad jūnijā vēstīja, ka Znotiņa amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi valdes locekļa amatu savā privātā uzņēmumā SIA "Katre".

FID informēja, ka I.Znotiņa atvainojas sabiedrībai par savu rīcību, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto valsts amatpersonu amatu savienošanas kārtību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu.

"Es dziļi atvainojos visai sabiedrībai kopumā un katram tās pārstāvim atsevišķi par savu rīcību, valsts amatpersonas deklarācijā nenorādot savā SIA ieņemamo valdes locekles amatu. Apzinoties, ka vienmēr esmu iestājusies par caurskatāmu un likumīgu rīcību ikvienas amatpersonas darbā, es pilnībā atzīstu savu pārkāpumu un vainu sabiedrības priekšā," saka Ilze Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveidos amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas un kontroles nosacījumus

Žanete Hāka, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski – grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija uz šo brīdi ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Latvijas Līzinga devēju asociācijai pievienojas Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāle

LETA, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Komentāri

Pievienot komentāru