Finanses

Amatpersonas deklarācijā VID nepamana kļūdu 600 000 eiro apmērā

LETA, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Jūrmalas domes mēra pienākumu izpildītājas Ritas Sproģes (LZP) valsts amatpersonas gada deklarācijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pamanījis kļūdu par parādsaistībām 600 000 eiro apmērā, pastāstīja Sproģe.

Viņa sacīja, ka tikai no žurnālistiem ir uzzinājusi, ka viņas pērnā gada valsts amatpersonas deklarācijā ir minētas parādsaistības 683 013 eiro apmērā.

«Es vispār nezināju, ka šāda summa manā deklarācijā ir minēta. Tur ciparu kombinācija ir jāvada elektroniski, un, ja ievadot ciparus, kāds ir lieks, tad summa aprēķinās automātiski. Tā summa, kas tur ir, - ir tikai tehniska kļūda,» pauda Sproģe.

Viņa arī pastāstīja, ka šodien dodas uz banku un VID, lai šos labojumus veiktu. Jautāta, cik lielas ir viņas reālās parādsaistības, Sproģe pastāstīja, ka bankas izziņā 18.jūlijā parāds ir 67 414 eiro.

Sproģe arī pauda neizpratni, ka VID darbinieki pamana, ka dzīvesvietas deklarācijas ailītē nav uzrādīta dzīvesvietas adrese, bet nepamana, ka, iespējams, ir radusies kļūda ar skaitļiem.

Savukārt aizdevumi teju 90 000 eiro apmērā esot no 2010.-2013.gada perioda, palīdzot dzīvokļa pirkšanā, kuri deklarācijā ierakstīti ar cerību kādreiz tos atgūt.

Jau ziņots, ka VID mājaslapā pieejamajā Sproģes pērnā gada valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītas parādsaistības 683 013 eiro apmērā.

Amatpersonas deklarācija liecina, ka Sproģe pērn nopelnījusi 27 047 eiro un 409 eiro saņēmusi kā pabalstu. Turklāt viņa ir deklarējusi divus aizdevumus teju 90 000 eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka pēc Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) gāšanas no amata domes priekšsēdētāja pienākumus veic Sproģe, kura nākotnē pati labprāt kļūtu par pilsētas domes priekšsēdētāju.

Sproģe aģentūrai LETA pastāstīja, ka vadīs pašvaldību līdz brīdim, kad tiks izraudzīts jauns domes vadītājs. Viņa arī norādīja, ka labprāt kļūtu par domes priekšsēdētāju, ja deputāti tā lems un viņai paudīs savu atbalstu.

Zaļo un zemnieku savienības deputāti vēl neesot runājuši par iespējamo nākamo pilsētas mēru, bet pēc šīs ārkārtas domes sēdes sanāks kopā, lai minēto jautājumu pārrunātu un lemtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

LETA, 03.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID ģenerāldirektore sūdzas par sabiedrības negatīvo attieksmi pret dienestu

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni apbēdina sabiedrības negatīvā attieksme pret VID.

Intervijā Latvijas Radio Pētersone skaidroja, ka spiediens un nomelnošanas kampaņa pret VID esot novērojama galvenokārt sociālajos tīklos. Savukārt politisko spiedienu viņa līdz šim neesot izjutusi.

Pētersone atzina, ka nerunā par tiem gadījumiem, kad par VID darbinieku iespējamo negodprātību tika ziņots medijos, bet gan par kopējo attieksmi pret dienestu.

Viņasprāt, klientu un sabiedrības attieksme pret VID esot nekorekta, pār dienesta darbiniekiem tiekot izgāztas dusmas par visu nepadarīto valsts pārvaldē. Savukārt uz komersantu pārmetumiem par konkrētām lietām VID nevarot atbildēt, jo dienestam tas esot liegts.

Ceturtdien pēc Pētersones iniciatīvas notika viņas tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Neoficiāla informācija liecināja, ka tikšanās laikā VID vadītāja plānoja iesniegt atlūgumu. Pēc tikšanās, kas ilga pusotru stundu, Pētersone žurnālistus informēja, ka atkāpties pagaidām neplānojot. «Neizslēdzu iespēju, ka es varētu iesniegt atlūgumu, bet šobrīd es to neesmu izdarījusi,» uzsvēra VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

VID: Tiesā pieņemtais pieteikums par informācijas pieprasījumu ss.lv neaptur šī pieprasījuma darbību

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvajā rajona tiesā pieņemtais SIA Internet pieteikums un 31.maijā ierosinātā tiesvedība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumu sniegt sludinājuma portāla ss.lv datus neaptur šī pieprasījuma darbību, tāpēc uzņēmuma Internet pienākums vēl joprojām ir sniegt prasīto informāciju, norāda VID pārstāvji.

«Pieteikuma par informācijas pieprasījumu iesniegšana tiesā neaptur tā darbību, proti, SIA Internet vēl joprojām ir pienākums to sniegt. Turklāt, ja SIA Internet sniegs VID pieprasīto informāciju, VID būs tiesisks pamats atjaunot komercsabiedrības saimniecisko darbību, jo būs novērsts pārkāpums, kas bija par pamatu tās apturēšanai,» teikts VID paziņojumā.

Kā atkārtoti skaidroja VID pārstāvji, likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta sestā daļa nosaka pienākumu sludinājumu portāliem. Proti, interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem. Minētais pants arī bija VID pieprasījuma pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nozares eksperti: Notiekošais ap ss.lv radījis sašutuma vētru IT nozarē

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dace Pelēkā nepretendēs uz VID vadītājas amatu fiziski un psiholoģiski smagā darba dēļ

LETA, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā nepretendēs uz VID vadītājas amatu fiziski un psiholoģiski smagā darba dēļ, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes atzina Pelēkā.

«Es neesmu apsvērusi iespēju piedalīties izsludinātajā konkursā uz VID vadītājas amatu. Es labprāt turpinātu darbu esošajā amatā un būt atbildīga par nodokļu jomu,» uzsvēra Pelēkā.

VID vadītājas pienākumu izpildītāja atzina, ka VID ir liela iestāde ar daudz funkciju. «Tas ir fiziski un psiholoģiski apjomīgs un smags darbs, kam neesmu gatava,» uzsvēra Pelēkā.

Viņa atzina, ka līdz jaunā VID vadītāja atrašanai Pelēkā turpinās iepriekšējās VID vadītājas Ināras Pētersones iesāktos darbus.

«VID ir jāturpina uzsāktie darbi - finanšu un muitas policiju apvienošana, darbinieku rotācijas pabeigšana, VID štata samazināšana. VID turpinās pildīt ikdienas pienākumus, kā arī ir virkne pasākumu, kas veicami administratīvā sloga mazināšanā un procedūru vienkāršošanā. Šie visi darbi būs manā atbildības sfērā. Man jānodrošina, lai iestādē neiestājas atslābums un darbs turpinātos,» teica Pelēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. "No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas," piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 3. jūlija, iedzīvotāji visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus varēs saņemt vienotajā valsts klientu apkalpošanas centrā VID administratīvajā ēkā Talejas ielā 1, Rīgā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Šajā klientu apkalpošanas centrā ir pieejami ne tikai visi VID sniegtie pakalpojumi, bet arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts Nodarbinātības aģentūras un Valsts Darba inspekcijas pakalpojumi.

Savukārt VID klientu apkalpošanas vieta E.Smiļģa ielā 46, Rīgā, sākot no šī gada 30. jūnija savu darbību pārtrauks.

Dienestā atgādina, ka lēmums par VID klientu apkalpošanas vietas slēgšanu tika pieņemts VID klientu apkalpošanas centru atrašanās vietu optimizēšanas ietvaros, kas paredzēja pakāpenisku VID apsaimniekojamās un nomājamās platības samazināšanu, saglabājot finansiāli izdevīgākos variantus, savukārt darba vietas tiek pārceltas uz citām VID rīcībā esošām telpām, sekmējot darba telpu ekonomiskāku izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Normatīvie akti neparedz iespēju VID noslēgt vienošanos par mediāciju ar ss.lv

LETA, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN reģistrācija kā Morzes ābece. Mīts vai patiesība?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS Nodokļu eksperte, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī, dibinot jaunu uzņēmumu, dibināšanas dokumentu iesniegšanas brīdī Uzņēmumu reģistrā ir iespējams pieteikties arī pievienotās vērtība nodokļu (PVN) maksātāja statusam, realitātē šāda reģistrācija nemaz nav iespējama.

Minētais ir saistīts ar pēdējā laikā samērā agresīvu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, pastiprināti pārbaudot jebkuru sabiedrību, kura vēlas iegūt PVN maksātāja statusu. Tas, protams, ir apsveicami, tomēr, vai būtu korekti balstīties uz VID iekšējām instrukcijām, kuras nav pieejamas nodokļu maksātājiem. Proti, nav iespējams paredzēt, kādi dokumenti būs nepieciešami VID, lai pierādītu sabiedrības vēlmi veikt deklarēto uzņēmējdarbību. Uz jautājumu par to, vai nodokļu maksātājs var sagatavoties iepriekš un saprast, kāda informācija VID būs nepieciešama, tiek saņemta atbilde, ka ar iekšējām instrukcijām un metodikām VID nedaloties.

Cīņa ar ēnu ekonomiku un PVN izkrāpšanu ir ļoti nopietna un vērā ņemama rīcība. Taču VID nešķiro nevienu uzņēmumu pēc tā konkrētās uzņēmējdarbības specifikas, kas ļoti apgrūtina ārvalstu investoru darbību Latvijā. Jāsecina, ka VID izvēlējies darboties pēc principa, ka visi nodokļu maksātāji ir krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova piekritusi kandidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir gatava virzīt viņu apstiprināšanai valdībā.

Tā pēc abu amatpersonu tikšanās informēja finanšu ministre.

Galīgo lēmumu Reizniece-Ozola pieņemšot pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Tāpat pirms galīgā lēmuma Reizniece-Ozola plāno tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš patlaban devies atvaļinājumā. Premjers uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma nākamnedēļ, 2.augustā.

Reizniece-Ozola cer, ka Koļegova ar partiju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem tiksies jau šonedēļ.

«Man un Koļegovai sakrīt redzējums par VID nākotni. Koļegova ir sevi pierādījusi kā spēcīga vadītāja, par kuru nav šaubu arī sabiedrībā. VID ir jābūt uzņēmējiem draudzīgai iestādei, un Koļegova to izprot. Ceru, ka šonedēļ Koļegovas kandidatūra saņems uzņēmēju organizāciju atbalstu,» sacīja finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ināra Pētersone skaidro, kā organizēti Latvijas VID procesi

Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru