Ražošana

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

LETA, 03.12.2017

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Graudu pārstrādātājs uzrēķinu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, kas atzina, ka «Dobeles dzirnavniekam» nav jāmaksā uzrēķinātie miljoni eiro. «Nekā personīga» norāda, ka spriedumā ir neglaimojoši secinājumi par VID auditoru darbu. Tiesās par nodokļu uzrēķiniem 83% gadījumu VID lēmumi netiek atcelti, bet šoreiz tiesa saskatījusi VID manipulēšanu ar datiem. Piemēram, VID auditā daudzkārt atsaucas uz normālo graudu tirgus komercpraksi, taču nekur neapraksta, kāda tieši tā ir. Dienests neesot ņēmis vērā, ka graudi un citas izejvielas ir biržas prece, un to cena nemitīgi mainās, tāpēc firmas neslēdz ilgtermiņa līgumus un izvēlas vairākus piegādātājus.

«VID konkrētajā gadījumā nav noskaidrojis attiecīgās nozares darījumu raksturojošos apstākļus un ekonomisko saturu, kā arī nav definējis konkrētajā tirgū pastāvošo komercpraksi un vienlaikus nav sniedzis nekādus pārbaudāmus un novērtējamus faktus, kas ļautu novērtēt pieteicējas darbības atbilstību vai neatbilstību tiem,» raidījums citē spriedumu.

Nepatikšanas ar VID «Dobeles dzirnavniekam» un vēl citiem graudu nozares uzņēmumiem sagādājis uzņēmējs Armands Grīnbergs no Tukuma. Tieši viņa uzņēmumi neesot samaksājuši valstij pienākošos pievienotās vērtības nodokli (PVN), skaidro «Nekā personīga». Tomēr Grīnbergs noliedzis, ka būtu plānojis krāpšanu, tā vienkārši bijusi biznesa neveiksme.

«Nekā personīga» rīcībā ir ziņas, ka pirms VID auditiem pie vairākiem graudu pārstrādātājiem un lopbarības tirgotājiem ieradušies ļaudis, kas brīdinājuši, ka būs iespaidīgi uzrēķini, un piedāvājuši tos novērst. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine raidījumam teikusi, ka ir dzirdējusi par līdzīgām situācijām, un aicina uzņēmējus par to informēt VID. Pirmkārt, nav nekādas garantijas, ka šādu piedāvājumu izteicējs ir spējīgs kaut ko ietekmēt. Savukārt, ja šādu piedāvājumu izteikšanā tiešām iesaistīts kāds VID darbinieks, tas ir nepieļaujami un jāveic rūpīga pārbaude.

2016.gada jūlijā spēkā stājās likuma izmaiņas par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības piemērošanu arī graudaugu nozarē. Ar mērķi mazināt PVN krāpniecības risku graudaugu nozarē ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tādu graudaugu un tehnisko kultūru kā kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapsis vai rapša sēklas, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm.

«Dobeles dzirnavnieks» 2016.gadā strādāja ar 89,771 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,4 reizes - līdz 2,713 miljoniem eiro. «Dobeles dzirnavnieka» galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

«Dobeles dzirnavnieks» ir reģistrēts 1991.gadā, un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 3,78 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

VID pieņēmis lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu Dobeles dzirnavniekam

Dobeles dzirnavnieks: Nepieņemami, ka uzņēmumiem jāmaksā ar nesamērīgu biznesa risku, jo valsts nespēj sakārtot nodokļu iekasēšanu

VID vēršas pret Dobeles dzirnavnieku; uzņēmums VID lēmumu pārsūdzēs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam Dobeles dzirnavnieks administratīvajā lietā par uzņēmumam piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID auditā manipulējis ar datiem un tendenciozi atlasījis informāciju.

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10%

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks būvēs jaunu kalti un 15 graudu uzglabāšanas torņus

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

RB Rail par audita rezultātiem: Mēs esam gatavi rīkoties

Agnis Driksna, "RB Rail" AS pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs; Ignas Degutis, "RB Rail" AS finanšu direktors, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dobeles dzirnavnieks attīstībā ieguldīs 32 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks šajā un nākamajā gadā jaunu ražotņu būvniecībā plāno investēt 32 miljonus eiro, un 24 miljonus eiro no šī finansējuma, nodrošinās Swedbank, informēja bankas pārstāvji.

Šis finansējums tiks ieguldīts, izveidojot bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūru un investējot jaunas pastas ražotnes atklāšanā. Abu projektu realizēšana būtiski kāpinās «Dobeles dzirnavnieka» ražošanas jaudu un sniegs iespēju paplašināt uzņēmuma produktu sortimentu, palielinot konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Analizējot datus par bioloģisko lauksaimniecību, redzams, ka no kopējās Latvijā izaudzētā bioloģisko graudu apjoma tikai 10-15% tiek pārstrādāti un nonāk pie patērētājiem kā sertificēta bioloģiskā produkcija. Īstenojot jaunās investīcijas, «Dobeles dzirnavniekā» tiks realizēts projekts, kas ļaus palielināt pārstrādi līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dobeles novadā atklās 4,6 miljonus eiro vērtu Dabaszinātņu mācību centru

Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobelē atklās jauno Dobeles novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centru, kas tapis ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Jaunajā Dabaszinātņu mācību centrā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs ar kopējo platību vairāk nekā 1700 kvadrātmetru. Klašu telpās pieejami informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

“Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomu attīstība ir viena no jaunā mācību satura prioritātēm. Lai vairotu skolēnu interesi un zināšanas par eksaktajām zinātnēm, tiek palielināts šo priekšmetu īpatsvars skolas un ārpusskolas nodarbībās, kā arī piesaistīts finansējums to attīstībai. Jaunais projekts sekmīgi papildina jau līdzīgus mācību centrus Siguldā un citviet Latvijā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

VIDEO: Āfrikā reklamē Dobeles dzirnavnieka mannu

Monta Glumane, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek demonstrēts atraktīvs reklāmas klips, kurā popularizē AS «Dobeles dzirnavnieks» mannu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja AS «Dobeles dzirnavnieks» mārketinga vadītāja Zanda Lūse, uzņēmums ar šo klientu - mazumtirgotāju - sadarbojas salīdzinoši nesen. Interesanti, ka Āfrikā atšķiras mannas pielietojums, piemēram, Gambijā no tās vāra ne tikai putras, bet pagatavo arī nacionālos ēdienus, kas redzami reklāmas klipā.

Video attēlo, kā divi Gambijas iedzīvotāji priecājas, lielveikala plauktā ieraugot «Dobeles dzirnavnieka» mannu. Tomēr mums paliek noslēpums, ko viņi savā starpā runā, jo, tā kā šī ir vietējā klienta iniciatīva, reklāmas tulkojums nav pieejams pat pašam «Dobeles dzirnavniekam».

«Ar Gambiju un citām Āfrikas valstīm strādājam jau vairāku gadu garumā, eksportējot ne tikai mannu, bet arī citus mūsu produktus – makaronus, miltus un graudaugu pārslas,» biznesa portālam db.lv sacīja AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,6 miljonus eiro, Dobelē izveidots novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centrs, kurā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs.

Klašu telpās pieejami moderni informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un modernas laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

No kopējām izmaksām 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Mēbeļu un aprīkojuma kopējās izmaksas ir ap 0,6 miljoniem eiro, aptuveni puse no tā ir ERAF finansējums. Projekta “Dobeles novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana” ietvaros ir ne vien uzbūvēts Dabaszinātņu mācību centrs, bet arī dienesta viesnīca, kas pašreiz tiek aprīkota ar mēbelēm. Tāpat ir atjaunotas arī Dobeles Valsts ģimnāzijas telpas, tiek pārbūvēta Dobeles sākumskola un būvēta jauna sporta zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot līdz pat 150 tonnām makaronu dienā

Elīna Pankovska, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

TOP 10: Lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā

Elīna Pankovska, 05.09.2018

10.vieta - AS Balticovo, nozare - putnkopība, apgrozījums - 52,34 milj.eiro, peļņa - 10,86 milj. eiro, darbinieku skaits - 283.

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apskatot Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu TOP, redzams, ka ar nelielām «pārbīdēm» līderos joprojām ir uzņēmumi, kas arī 2016. gadā bijuši pirmajās vietās, vērtējot pēc to apgrozījuma.

Raksta galerijā - Lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma 2017. gadā (TOP 10)!

TOP augšgalā ir miltu izstrādājumu ražotājs AS Dobeles dzirnavnieks, kas gada laikā savu apgrozījumu kāpinājis par 26,7%, sasniedzot 113,7 milj. eiro. Tas ir rekordapgrozījums. Uzņēmuma peļņa bija 4,17 milj. eiro, kas sasniegta, pateicoties efektīvai ražošanas jaudu noslodzei. Gadu iepriekš peļņa bijusi 2,7 milj. eiro. «Pagājušo gadu vērtējam kā veiksmīgu. Uzņēmuma dinamiskās izaugsmes pamatā ir pēdējo gadu mērķtiecīgs darbs pie jaunu ražotņu izveides, esošo modernizācijas un aktīvas noieta tirgu apgūšanas, kas ļauj ik gadu audzēt graudu pārstrādes apjomus. Pērn esam kāpinājuši ražošanas un pārdošanas apjomus visos galvenajos produktu segmentos un kopumā pārstrādājām 226 tūkst. tonnas graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Ražošanas jaudas kāpinām arī šajā gadā, plānojot pārstrādāt jau vairāk nekā 250 tūkst. tonnu graudu,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes ministra kadru politika raisa jautājumus

Jānis Goldbergs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija sākumā tika papildināta VAS Latvijas dzelzceļš padome, ieceļot divus jaunus padomes locekļus, tostarp Andri Liepiņu, kurš jau ir Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms diviem gadiem 2016. gadā pēc iekšējā audita pazaudēja Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu.

Starptautiskās lidostas Rīga iekšējā audita rezultāti tā arī netika publiskoti un A. Liepiņa CV neparādījās karjeru kompromitējoši ieraksti. Kas īsti bija auditā un kādēļ divi padomes locekļi balsoja par A. Liepiņa atstādināšanu no Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amata, bet viens – pašreizējais Satiksmes ministrs Tālis Linkaits – pret, netika smalki pamatots. Vien sociālajā tīklā Twitter parādījās T. Linkaita atklāsme, ka viņš balsojis atbilstoši sirdsapziņai. Šobrīd ar ministra T. Linkaita gādību A. Liepiņš kļūst par VAS Latvijas dzelzceļš padomes locekli, bet jautājumi, kas tika izteikti 2016. gada Lidostas auditā tā arī nav atbildēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks pārslu ražotnes jaudas palielināšanā investē 1,5 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» investējis 1,5 miljonus eiro aizvadītajā gadā atklātās pārslu ražotnes jaudas palielināšanā. Turpmāk tajā varēs pārstrādāt 50 000 tonnas graudu gadā - gandrīz divas reizes vairāk kā sākotnēji, informē AS «Dobeles dzirnavnieks» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

Patlaban šajā ražošanas līnijā top 14 dažādi graudaugu pārslu produkti.

«Redzot pārslu panākumus gan vietējā, gan arī eksporta tirgos, šī gada sākumā pieņēmām lēmumu par ražotnes jaudas palielināšanu. Nepieciešamās papildu iekārtas ir uzstādītas un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomus šajā līnijā dubultosim,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudaugu pārslas ir nākotnes produkts – veselīgas, ātri un ērti pagatavojamas, ideāli piemērotas mūsdienu steidzīgajam laika ritumam un cilvēku vajadzībām.»

Patlaban no realizētā pārslu apjoma aptuveni 80% veido eksports. Pārslas tiek eksportētas uz 25 valstīm. Galvenie pārslu eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis, Vācija, Polija, Ēģipte, Nīderlande u.c. Līdz ar pārslu ražotnes jaudas palielināšanu, sagaidāms, ka nākamajā gadā eksporta valstu skaits palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Dobeles dzirnavnieka EKO pilngraudu auzu pārslas

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.

Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta pārtikas ražošanas uzņēmumam AS “Dobeles dzirnavnieks”, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 11,55 milj.EUR un par labu AS “Swedbank” uzņēmums ieķīlājis akcijas un obligācijas, uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, kā arī prasījuma tiesības.

Šogad šī ir otrā AS “Dobeles dzirnavnieks” reģistrētā komercķīla.

AS “Dobeles dzirnavnieks” konsolidētais apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 121,40 miljonus eiro, kas bija par 4,3% jeb 4,96 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis, savukārt koncerna peļņa samazinājusies par 6,2%, sarūkot līdz 4,2 milj.EUR.

“AS “Dobeles dzirnavnieks” mātes uzņēmums pērn apgrozījis 117,35 miljonus eiro un nopelnījis 3,77 milj.EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kritēriji nodokļu auditam joprojām ārpus likuma

Māris Ķirsons, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Komentāri

Pievienot komentāru