Ekonomika

Līdz šim likvidēts vairāk uzņēmumu nekā pērn visa gada laikā

Māris Ķirsons, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412 vairāk nekā pērn visā gadā kopumā.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Šā gada desmit mēnešos tika reģistrēti 8538 jauni uzņēmumi, bet likvidēti teju trīs reizes vairāk – 21 157. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski pārsniedza jaundzimušo uzņēmumu skaitu – par 12 619 – un par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. Šā gada desmit mēnešos ir likvidēts vairāk uzņēmumu nekā visā 2018. gadā kopumā.

Cita situācija

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2018., 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 19–20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasības neizpildes dēļ, savukārt pēdējos gados – biznesa lēmuma un tukšo, nestrādājošo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Minēto iemeslu dēļ Latvijā arī nesot pamata cerēt uz likvidācijas cunami aprimšanu, jo jauni instrumenti, kas tiek nodoti kompetentu iestāžu rīcībā, drīzāk vairos likvidēto uzņēmumu skaitu, nevis otrādi. Izskan arī viedoklis, ka likvidēti tiek mazie un vidējie uzņēmumi, kuru īpašniekiem sākotnējā biznesa ideja nav realizējusies un mēģināt biznesā darboties ar citu ideju nav dūšas. DB jau par šo pēdējo gadu tendenci ir izskanējuši visdažādākie viedokļi. Proti, ka pērnā un arī aizpērnā gada dati par uzņēmumu likvidācijas skaitu vairāk atgādinot ekonomiskās krīzes laiku, nevis ekonomiskās izaugsmes un uzplaukuma brīdi, kādu rāda IKP pieaugums.

Visu rakstu lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2019. gada Latvijas krīžu Top10

Anda Asere, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošība komercīpašumā: kam pievērst uzmanību, to apsaimniekojot?

BALTA īpašuma apdrošināšana, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

"Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana ir teju ikviena ražošanas uzņēmuma dienaskārtībā. Arī mēs, LDDK, valdības un ministriju gaiteņos pieprasām risinājumus darba devējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu energodrošību un virzītos uz energoneatkarību. Ja iepriekšējās nedēļās galvenais risināmais jautājums bija gāzes pieejamība, tad pēdējo dienu elektrības cenu straujais lēciens ir radījis jaunus jautājumus, kuriem atbildes un risinājumi jāmeklē strauji un nekavējoties. Elektrības cena šajās dienās rada sajūtu, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles. Tas ir šokējis daļu ražošanas uzņēmumu, kam vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam iepriekš. Tas ir satraucoši un rada riskus, ka būs ražotāji, kuri ilgstoši nevarēs amortizēt šo izdevumu sadaļu un nāksies ražošanu apturēt vai, iespējams, pat slēgt," norāda L.Meņģelsone.

Viņa piebilst, ka uz valdošo partiju akceptētajiem atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai (OIK likvidēšana, sadales tarifa kompensēšana, granti) diemžēl vēl jāgaida līdz augusta beigām, kad tos paredzēts izskatīt valdībā. Taču energoresursu krīze pieņemas apmēros un katra diena Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

DB jau rakstīja ka 17.augustā elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji bija ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Polijas speciālisti piektdien kopīgās mācībās apguvuši iemaņas likvidēt iespējamu avāriju dzelzceļa līnijā «Rail Baltica», paziņojis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai».

Mācībās, kas notikušas Mockavas dzelzceļa stacijā Lietuvas dienvidrietumos, inscenēta dzelzceļa cisternas noskriešana no sliedēm un trenētas prasmes to apdzēst, hermetizēt un uzcelt atpakaļ uz sliedēm.

Pēc mācībām «Lietuvos geležinkeliai» un Polijas dzelzceļa uzņēmums «Polskie Linie Kolejowe» (PLK) parakstījuši vienošanos par sadarbību iespējamo «Rail Baltica» avāriju seku likvidēšanā.

Kā norādījis PLK valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Olkevičs, šīs kopīgās mācības ir tikai daļa no ciešas abu uzņēmumu sadarbības, gatavojoties intensīvai satiksmei pa dzelzceļu «Rail Baltica». Pēc viņa teiktā, drošība šai ziņā uzskatāma par svarīgāko prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 16.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.maija numurā lasi:

Nebanku kredītportfelis patērētājiem tuvojas miljardam

Tēma

Lauku skolu likvidēšana iezīmē iznīcinošu ainu

Dabas resursi

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Aktuāli

Tērējam daudz, bet kārtības maz!

Ēdiena piegāde

Biznesa potenciālu saredz arī reģionos. Līsa Ristala, Wolt vadītāja Baltijā

Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Komentāri

Pievienot komentāru