Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

Akciju cenas Eiropā un ASV ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem ignorējot vājos ekonomikas datus un fokusējoties uz plāniem mīkstināt daļu no ierobežojumiem, kas noteikti saistībā ar Covid-19.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 1,37 miljoniem, taču šis kritums bija mazāks par prognozēto. Lielbritānijā saruka mazumtirdzniecības apjoms.

Šīs negatīvās ziņas tomēr nebija negaidītas, atzina analītiķi.

"Tirgus skatās uz priekšu un saprot, ka mums ar to jātiek galā, un gaida vismaz mēģinājumu atvērt ekonomiku," sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Tam piekrita "AvaTrade" analītiķis Naīms Aslams, sakot, ka "investori atmet pesimismu un ir gatavi fokusēties uz pozitīvākām lietām".

Bija gaidāms, ka ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas vakarā paziņos par soļiem ekonomikas atkalatvēršanai. Biznesa līderi gan atzīst, ka ir svarīga plaša Covid-19 testu veikšana, pirms ekonomika varētu būtiski virzīties uz normalizēšanos.

Akciju cenas pasaulē trešdien palielinājās, ko veicināja augošs optimisms par ātru globālās ekonomikas atveseļošanos, investoriem fokusējoties uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu un neņemot vērā vardarbīgos protestus ASV pilsētās un saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Optimistiskais noskaņojums un cerības, ka tiks pagarināta vienošanās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, uz neilgu laiku pacēla "Brent" markas jēlnaftas cenu Londonas biržā virs 40 ASV dolāriem par barelu, kas notika pirmoreiz gandrīz trīs mēnešu laikā.

Eiropas un Āzijas valstu valdības ir kļuvušas pietiekami pārliecinātas, lai atceltu Covid-19 ierobežošanas pasākumus, kuri var būt noveduši pasaules ekonomiku līdz recesijai un izraisījuši miljoniem darbavietu zaudēšanu.

"Pašizolācijas ierobežojumu atcelšana apvienojumā ar centrālo banku milzīgo atbalstu nozīmē, ka investori neuzskata par svarīgām tādas mazas lietas kā krītošais IKP un ASV-Ķīnas saspīlējuma saasināšanās," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien kritās, investoriem masveidā pārdodot akcijas bažās par cenu burbuli. Volstrītas indeksi "Standard & Poor"s 500" un "Nasdaq Composite" ievērojami kritās, atkāpjoties no iepriekšējās tirdzniecības sesijās sasniegtajiem rekordiem, un saruka arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Tirgus bija "pārcenots un gatavs kritumam", sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija. Viņa atzīmēja, ka septembris vēsturiski ir bijis slikts mēnesis akciju tirgum.

Galvenie ASV biržu indeksi šogad bija pieredzējuši labāko augusta mēnesi pēdējo gadu desmitu laikā, pateicoties cerībām, ka Covid-19 vakcīnas un terapija ļaus ekonomikai atkopties.

Analītiķi ir brīdinājuši, ka tirgū bija gaidāma pauze, ņemot vērā bezdarba palielināšanos un ekonomisko neskaidrību, kamēr ASV turpinās pasaulē lielākais jaunā koronavīrusa uzliesmojums. Briefing.com analītiķis Patriks O"Hērs norādīja, ka kritums bija neizbēgams, ņemot vērā bažas par pārmērīgu akciju cenu kāpumu pēdējās nedēļās.

Akciju cenas pasaulē otrdien pārsvarā pieauga un naftas cenas kāpa, turpinoties cerībai uz Covid-19 vakcīnu.

ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" paziņojums, ka to kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19, ''šķiet, maina spēles noteikumus, pat ja eksperti brīdina, ka [vakcīnas] ražošana un izplatīšana var prasīt laiku", atzīmēja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

ASV epidēmiju eksperts Entonijs Fauči raksturoja šos izmēģinājumu rezultātus kā "ārkārtējus", un Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss nosauca šo ziņu par "iedrošinošu".

Citi analītiķi gan atzīmēja, ka šo izmēģinājumu dati vēl jāizskata un ka var būt problēmas ar izplatīšanas loģistiku. Vakcīnas ekonomiskais labums var kļūt redzams tikai nākamā gada otrajā pusē.

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga cerībās uz jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi, savukārt sniegavētra ASV izraisīja naftas cenu celšanos līdz pēdējā gada laikā augstākajam līmenim.

Sudraba cenas kritās par 9% līdz 26,78 ASV dolāriem uncē pēc iepriekšējās dienas kāpuma, kura bija sekmējis sociālajos medijos uzkurināts pieprasījums.

Investori atgriezās pie izdevīgu akciju iegādes pēc pagājušonedēļ piedzīvotā akciju cenu krituma, kuru veicināja ASV videospēļu, konsoļu un plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "GameStop" akciju pirkšanas drudzis, kura mērķis bija kaitēt augsta riska ieguldījumu fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem, kas cerējuši gūt peļņu uz kompānijas neveiksmju rēķina.

Ir "atvieglojums, ka vismaz pagaidām ir izjaukts uzbrukums īsās pozīcijas pārdevējiem," sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

ASV akciju cenas ceturtdien kritās pēc ASV obligāciju ienesīguma palielināšanās, savukārt naftas cenas saruka bažās par piedāvājuma pallielināšanos vēl arvien vāja pieprasījuma laikā.

Āzijas un Eiropas akciju cenas tomēr pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien uzlaboja ASV ekonomikas prognozi un solīja tuvākajā laikā nepacelt procentlikmes.

Atjaunojušās bažas par inflāciju, kuras izraisīja ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma palielināšanos virs 1,7%, ceturtdien noveda pie Volstrītas indeksu samazināšanās.

"Vakar tirgus atzinīgi novērtēja to, ka FRS atzina spēcīgāku izaugsmi, bet saglabāja savu nostāju. Šodien, acīmredzot, tirgus pārdomāja," sacīja "Prudential" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Tirgus dalībniekus vairāk pārliecināja FRS prognoze, ka ASV ekonomika šogad paplašināsies par 6,5% - par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā prognozē, pateicoties milzīgajiem valdības izdevumiem, kas radījuši bažas par cenu kāpumu.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga, kāpjot tehnoloģiju firmu akciju cenām, bet Eiropas biržuindeksi kritās, turpinoties bažām par iespējamu tirdzniecības karu.

Eiropas fondu tirgus, kur otrdien notika pirmā tirdzniecības sesija pēc Lieldienu brīvdienām, ietekmēja krasais ASV biržu indeksu kritums pirmdienas tirdzniecības sesijā pēc bažām par tirdzniecības un tehnoloģiju sektora problēmām.

Indeksu kritumu Eiropā tomēr daļēji mazināja to kāpums ASV, atzina tirdzniecības dalībnieki.

«Eiropa pašlaik atrodas ārpus Trampa tarifu ugunslīnijas un tajā ir mazāks svars tehnoloģiju kompānijām salīdzinājumā ar ASV,» sacīja Jasper Lawler at the «London Capital Group» (LCG) pētījumu vadītājs Džaspers Laulers. «Abi faktori padara Eiropu par relatīvu patvērumu no pašeizējās negatīvo ziņu plūsmas.»

Analītiķi cer, ka drīzumā gaidāmais firmu peļņu rādītāju periods izvedīs tirgu no pašreizējās nedrošības par tirdzniecības politikas un tehnoloģiju nozares problēmām, lai gan ASV otrdien publicēja Ķīnas preču sarakstu 50 miljardu dolāru vērtībā, kuras nodomāts aplikt ar ASV muitas tarifiem.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Pasaules biržu indeksi otrdien turpināja kristies pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem paaugstināt muitas tarifus Ķīnas precēm, investoriem baiļojoties par ASV-Ķīnas tirdzniecības kara eskalāciju šonedēļ gaidītās šī kara izbeigšanas vietā.

Akciju cenas ASV, Āzijas un Eiropas biržās bija sarukušas jau pirmdien pēc Trampa svētdien tviterī izteiktā brīdinājuma, ka Savienotās Valstis piektdien no 10% līdz 25% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, jo tirdzniecības sarunas ar Ķīnu virzās pārāk lēni.

«Jaunie tarifi ir pārsteiguši tirgu nesagatavotu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija. «Rodas jautājums – ko darīs ķīnieši?»

«Sakiet, ko gribat, par ASV prezidentu (..) bet prognozējamība un smalkums nekad nebija daļa no viņa vēlēšanu solījumiem,» teica OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Helijs.

Arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Lagarda otrdien brīdināja, ka saspīlējums starp ASV un Ķīnu rada «draudus» pasaules ekonomikai.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, savukārt Āzijas biržās kritumu veicināja arī plašie protesti Honkongā.

Āzijas tirgi ievadīja kritumu sēriju pēc divas dienas ilguša kāpuma, un Honkongas biržas indekss samazinājās par 1,7%, kamēr Honkongas centru paralizēja protesti pret valdību un vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un demonstrantiem.

Āzijas kritumam sekoja Eiropas biržu indeksu samazināšanās, un pēc tam saruka arī Volstrītas indeksi.

«Tirgus ir nobažījies par ASV ekonomikas izaugsmi, globālo izaugsmi, un tarifu jautājumu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Investoriem arī bija mazāk cerību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinātu procentlikmes, pēc tam, kad ASV atlika muitas tarifu noteikšanu Meksikas preču importam.

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

Eiropas akciju tirgos otrdien bija kritums, jo investoru noskaņojumu ietekmēja politiskā krīze Itālijā, savukārt Volstrītā pēc trīs dienu kāpuma akciju cenas saruka, pastāvot neziņai par Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmi.

Eiropas akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas cerībās uz centrālo banku un valdību stimulēšanas pasākumiem, bet tās saruka, kad Itālijā krita valdība.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte otrdien paziņoja, ka viņa vadītais kabinets beidz savu darbu, pateicoties vicepremjera un iekšlietu ministra Mateo Salvīni «bezatbildīgi» izraisītai valdības krīzei.

Itālijas prezidents Serdžo Matarella, domājams, tagad tiksies ar partiju līderiem, lai noskaidrotu, vai iespējama jaunas valdības izveide, vai arī vienīgā izeja ir pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana.

Kontes atkāpšanās «nebija liels pārsteigums, tā apstiprināja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir gaidāms karsts rudens», sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga, noslēdzot nestabilu trešo ceturksni uz pozitīvas nots, savukārt naftas cenas kritās pēc ziņām, ka Saūda Arābija atjaunojusi naftas ieguvi normālā apjomā ātrāk, nekā bija gaidāms pēc uzbrukumiem tās infrastruktūrai.

Analītiķi atsaucās uz negaidīti labiem Ķīnas ražošanas datiem, kā arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonu izteikumiem, kas vērtēja potenciālus jaunus ASV ierobežojumus Ķīnas investīcijām kā maz ticamus. ASV akciju cenas piektdien bija kritušās pēc ziņām, ka Baltais nams izskata priekšlikumus izslēgt Ķīnas kompānijas no ASV akciju tirgiem vai bloķēt ASV investīcijas Ķīnā. Investori tagad gaida tirdzniecības sarunu atsākšanu starp ASV un Ķīnu oktobrī, sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Šīs sarunas ir «skaidrs pozitīvs faktors tirgiem, jo to ietekme uz pasaules ekonomiku pēdējā ceturksnī ir ļoti svarīga,» teica Krosbija. Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos. Naftas cenas krasi saruka pēc ziņām, ka Saūda Arābija ir atjaunojusi savas naftas ieguves apjomu pēc 14.septembrī notikušajiem dronu uzbrukumiem tās naftas infrastruktūrai. Šo uzbrukumu izraisītais naftas ieguves samazinājums sākotnēji bija novedis pie ievērojama cenu kāpuma.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.