Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Pasaules lielākajos finanšu tirgos, neskatoties uz pandēmiju un joprojām milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, kļūst arvien karstāk.

Protams, pateikt to, kurā brīdī ūdens sāks smelties pāri katla malām, tradicionāli pateikt nevar. Aktuālās pārmērības vienmēr, šķiet, var kļūt par vēl kaut ko trakāku, lai gan piezemēšanās pēc tām mēdz būt visai sāpīga – finanšu tirgus krahs var ietekmēt arī pārējās sistēmas stabilitāti.

Vadošie ASV akciju indeksi gandrīz vai katru jaunu dienu sasniedz rekordus, kas pēdējos mēnešos gan nekāds lielais jaunums nav. Krietni interesantāka bilde paveras tajā, kas notiek ar vairāku ne pārāk lielu kompāniju akcijām, kuru cenu mazo investoru bari dažu dienu laikā ir spējīgi uzdzīt augstāk par vairākiem simtiem procentiem.

Šonedēļ ļoti spilgts piemērs tam ir šāds videospēļu pārdevēja "GameStop" akcijas cenas pieaugums par vairākiem simtiem procentiem. Savukārt kopš šā mēneša pirmās daļas "GameStop" akcijas cenas pieaugums tuvojas 2 tūkst. procentiem, kas šo uzņēmumu gluži kā ar burvju nūjiņas vēzienu padarījis vērtīgāku par trešo daļu no ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautām kompānijām (būtībā – 500 lielākajiem ASV uzņēmumiem). Strauji palielinājusies arī vairāku citu ne pārāk lielu (ja vērtē situāciju pirms dažām dienām) uzņēmumu akciju cena. Turklāt šis fenomens ir globāls.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi Luksemburgas fondam "Duke" izteikt stikla šķiedras ražotāja "Valmieras stikla šķiedra" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, informē FKTK.

FKTK informēja, ka komisija ir atļāvusi "Duke" izteikt "Valmieras stikla šķiedras" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, apvienojot tajā divus akciju atpirkšanas piedāvājumus, jo fonds ir ieguvis 83,14% no "Valmieras stikla šķiedras" balsstiesīgo akciju skaita un akcionāru ārkārtas sapulcē kā vienīgais akcionārs balsoja par kompānijas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 0,54 eiro.

FKTK atzīmēja, ka vienas akcijas atpirkšanas cenas noteikšanā ņemts vērā, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir piemērots tiesiskās aizsardzības process un atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas atpirkšanas cena ir likvidācijas vērtība. Ņemot vērā, ka likvidācijas vērtība ir 0 eiro, "Duke" piedāvā atpirkt akcijas par tuvāko monetāro vērtību, kas atbilst vairākuma akciju paketes iegādes vidējai cenai par vienu akciju.

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Finanšu tirgos parasti kompāniju peļņa tiek skaitīta ļoti laicīgi. Piemēram, FactSeta apkopotie dati liecina, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņai Volstrītas analītiķi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sagaida palielināšanos teju par ceturto daļu.

Peļņas pieauguma prognoze ir visai strauji uzlabota, kur decembra beigās vidēji tika lēsts, ka tā šā gada skatījumā pirmajā ceturksnī palielināsies par 15,8%. Volstrīta paredz, ka visā 2021. gadā kopā ASV kompāniju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugs par 26%.

Katrā ziņā tuvākajā laikā finanšu tirgus dalībnieki pievērsīs lielu uzmanību tam, kādi būs izrādījušies globāli ietekmīgāko uzņēmumu pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti. Noskaņojums ir optimistisks, lai gan tas var nozīmēt, ka ir radīta zināma telpa sarūgtinājumam, ja kompāniju finanšu atskaites tomēr nebūs tik labas, kā cerēts pirms tam. Tāpat tiks tverti uzņēmumu vadītāju mājieni par nākotni. Daudzu uzņēmumu sniegumu joprojām būtiski var ietekmēt pandēmija un piegāžu ķēžu sarežģījumi (piemēram, pusvadītāju deficīts). Tāpat sagaidāms, ka uzņēmumu peļņu ietekmēs pasaules valdību lēmumi par nodokļu palielināšanu nedaudz tālākā nākotnē, kur šādu scenāriju jau ieskicējusi ASV prezidenta Džo Baidena administrācija. No otras puses – ASV valdība un centrālā banka īsteno bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas un tirgus atbalsta programmas (līdzīgi tas tā ir arī citos pasaules ekonomikai nozīmīgākajos reģionos), kas akciju cenas var balstīt vēl tālāk.

Naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad tās trešdien bija kāpušas pēc Suecas kanāla satiksmes bloķēšanas uz sēkļa uzskrējuša konteinerkuģa dēļ, bet akciju cenas mainījās dažādos virzienos bažās par jaunā koronavīrusa pandēmiju un inflāciju.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi maz mainījās, investoriem bažījoties par Covid-19 infekcijas gadījumiem, atjaunotiem ierobežojumiem un problēmām ar Covid-19 vakcīnām Eiropā.

Volstrītā bija kāpums, investoriem pievēršoties galvenokārt akcijām, kuru cenas tiek izmantotas indeksu "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" aprēķināšanā.

"[Indeksa] "Nasdaq Composite" [aprēķināšanā izmantotās] akcijas bija ļoti augstās cenās, kad procentlikmes bija nulle, bet, jo vairāk procetlikmes sāk pieaugt, jo vairāk samazinās šo akciju novērtējums," sacīja "BK Asset Management" analītiķis Boriss Šlosbergs.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

ASV akciju cenas pieauga dienu pirms ievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas, investoriem apsverot viņa plānus ASV ekonomikas atveseļošanai, bet Eiropas akciju cenas kritās, turpinoties Covid-19 pandēmijai.

Ziņu ciklā Ņujorkas akciju tirgus dalībniekiem dominēja ASV Senāta sēde Baidena nominētās finanšu ministres Dženetas Jelenas apstiprināšanai, kurā viņa atbildēja uz senatoru jautājumiem par jaunās administrācijas ierosinātu ekonomikas stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

Kāpums Volstrītā atspoguļo "tirgus agrīnu piekrišanu Baidena politikas darba kārtībai" dienu pirms viņa administrācijas darba sākuma, sacīja "Axi" galvenais globālā tirgus stratēģis Stīvens Iniss.

Naftas cenas pieauga optimismā par globālās ekonomikas atveseļošanos un vakcināciju pret Covid-19, bet ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām mainījās dažādos virzienos.

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien kritās, Volstrītas indeksiem turpinot atkāpties no pagājušonedēļ sasniegtiem rekordiem. Tabakas kompāniju akciju cenas saruka pēc ziņām, ka ASV tieksies pazemināt nikotīna līmeni cigaretēs.

"Šķiet, ka investoriem var būt tālāki apsvērumi, kamēr ASV [uzņēmumu] peļņas [rādītāju publicēšanas] sezona sāk iekarst un sāk iestāties pīķa optimisms," sacīja "Axi" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas ir pakļautas spiedienam, jo ir jautājumi par to, vai pēcpandēmijas ekonomikas straujas izaugsmes gaidāmās priekšrocības jau nav augsti novērtētas.

"Turpina pastāvēt bažas par jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu pasaulē, mājsēdes ierobežojumu turpināšanos pasaulē un vakcinācijas centienu nepietiekamu ātrumu dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot piegādes problēmas," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Tabakas kompāniju akciju cenas kritās pēc laikraksta "The Wall Street Journal" ziņas, ka ASV apsver pieprasīt tām pazemināt nikotīna līmeni visās ASV pārdotajās cigaretēs līdz tādam līmenim, ka smēķēšana vairs neradītu atkarību. Baltais nams atteicās komentēt šo ziņu.

Pandēmijas uzplūdi beidzot sākuši nogurdināt arī pasaules lielākos akciju tirgus.

ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš savām 12. oktobra virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 4%.

Vājāk akciju cenu dinamika izskatās Eiropā, kura diemžēl ir kļuvusi par Covid-19 saslimšanas gadījumu un dažādu ierobežojumu epicentru. Rezultātā reģiona 600 lielo kompāniju akciju cenu raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība šajā pašā periodā ir sarukusi divreiz straujāk – par 8,1%.

Eiropas akciju tirgus Stoxx 600 indeksa vērtība, punkti

Avots: Investing.com

Vecā kontinenta publisko kotēto uzņēmumu akciju vērtības nu sarukušas līdz zemākajam līmenim piecos mēnešos. Kopš gada sākuma to cena, ja vērtē minētā Stoxx 600 indeksa izmaiņu, ir saplakusi gandrīz par 20%. Tā ir visai būtiska atšķirība no ASV, kur kopējā S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra, neskatoties uz pandēmiju, ir iespējusi palielināties gandrīz par 5%.

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pieauga, ko sekmēja ASV politiskās neskaidrības samazināšanās, Džo Baidenam uzsākot ASV prezidentūras pārejas procesu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz pakāpās virs 30 000 punktu atzīmes un noslēdza tirdzniecības sesiju 30 046,24 punktu līmenī. Arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

"Kustības pazīmes ASV politiskajā strupceļā ir apvienojušās ar stabilo ziņu pieplūdumu par Covid-19 vakcīnām, atbalstot" akciju cenas, komentēja tirdzniecības grupas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Investori tagad jūtas vairāk pārliecināti, ka ASV var izvairīties no konstitucionālas krīzes saistībā ar varas pāreju pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kurās Džo Baidens sakāva prezidentu Donaldu Trampu.

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga cerībās uz jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi, savukārt sniegavētra ASV izraisīja naftas cenu celšanos līdz pēdējā gada laikā augstākajam līmenim.

Sudraba cenas kritās par 9% līdz 26,78 ASV dolāriem uncē pēc iepriekšējās dienas kāpuma, kura bija sekmējis sociālajos medijos uzkurināts pieprasījums.

Investori atgriezās pie izdevīgu akciju iegādes pēc pagājušonedēļ piedzīvotā akciju cenu krituma, kuru veicināja ASV videospēļu, konsoļu un plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "GameStop" akciju pirkšanas drudzis, kura mērķis bija kaitēt augsta riska ieguldījumu fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem, kas cerējuši gūt peļņu uz kompānijas neveiksmju rēķina.

Ir "atvieglojums, ka vismaz pagaidām ir izjaukts uzbrukums īsās pozīcijas pārdevējiem," sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Finanšu tirgus dalībnieki arvien vairāk spriež par to, ka uzstājīgāk savu galvu gada beigās varētu pacelt tāda lieta kā inflācija. Finanšu eksperti norāda - inflācijas kāpums ir risks vieniem aktīviem, bet iespēja citiem.

“Bažas par inflācijas kāpumu izriet no novērojumiem par to, ka dažu preču, piemēram, pusvadītāju mikroshēmu vai dažādu izejvielu, piedāvājums jau ir nepietiekams. Šo deficītu var izskaidrot ar to, ka valdību finanšu atbalsts novērsa personisko ienākumu un pirktspējas samazināšanos pandēmijas laikā. Tāpēc, par spīti recesijai, pieprasījums pēc noteiktu veidu precēm joprojām ir liels. Savukārt pārvietošanās ierobežojumi daļēji ietekmē pieejamo piedāvājumu un ražošanas jaudas. Turklāt esošo inflācijas spiedienu var pastiprināt vēl lielākas bažas par to, ka pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kuri ierobežojumu dēļ nebija pieejami, kāps tiks strauji, ka to cenas nekavējoties dramatiski pieaugs. Piemēram, kad valstis atkal atvērs savas robežas un pilnībā atjaunosies gaisa satiksme, cilvēki būs tik ļoti noilgojušies pēc brīvdienām ārzemēs, ka visiem gribētājiem aviobiļešu nepietiks un viņi būs gatavi maksāt par tām vairāk. Un šis ir tikai viens no daudziem piemēriem par to, kā var izpausties straujš inflācijas pieaugums,” teic Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Akciju cenas otrdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai jaunā koronavīrusa pandēmijas jomā un ziņām par jaunāko ASV ekonomikas stimulu plānu.

Investori atzinīgi novērtēja to, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien paaugstināja pasaules ekonomikas prognozi šim gadam līdz 5,5%, šādu lēmumu skaidrojot ar Covid-19 vakcīnas aizvien plašāku pieejamību.

Akciju cenas Parīzes un Frankfurtes biržās uzrādīja solīdu pieaugumu, un nedaudz kāpa arī akciju cenas Londonas biržā.

"Akciju tirgos jau šorīt bija kāpums, (..) pateicoties SVF, kas paaugstināja savas prognozes pasaules [ekonomikas] izaugsmei," sacīja "CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

SVF norādīja, ka Covid-19 vakcīna varētu palīdzēt kontrolēt koronavīrusa izplatību, ļaujot valstīm mīkstināt pandēmijas ierobežošanai paredzētos pasākumus un veicinot atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Taču fonds arī uzsvēra, ka tautsaimniecībām visā pasaulē nepieciešamas valdību atbalsts, lai palīdzētu atgūties no pandēmijas izraisītās krīzes.

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pārsvarā pieauga, jo investoru pārliecību vairoja ziņas par Covid-19 vakcīnas veiksmīgiem izmēģinājumiem un Džo Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Kāpums tirgos paātrinājās pēc ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" paziņojuma, ka to kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19.

"Ziņa par "Pfizer" Covid-19 vakcīnu ir darbojusies kā adrenalīna pieplūdums tirgos, izraisot vienu no lielākajām vienas dienas pārmaiņām pasaules akciju cenās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

"Veiksmīgai vakcīnai ir lielāka nozīme nekā Džo Baidena uzvarai ASV vēlēšanās, jo tā efektīvi bruģētu ceļu uz ekonomikas izaugsmes atsākšanos globālā mērogā," teica Moulds.

"Pfizer" akcijas cena pieauga par 7,7%. Kāpa arī pandēmijas smagi skarto uzņēmumu akciju cenas, tai skaitā ceļošanas nozarē.