Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

2011. gada 20., 21. un 22. maijā Liepājā jau 9. reizi notiks viens no vērienīgākajiem sarīkojumiem Latvijā – Līvas tirgus. Šogad to plānots veidot kā starptautisku tradicionālās kultūras un etnomūzikas festivālu, akcentējot latviešu kultūrai raksturīgo amatu prasmju popularizēšanu un pārmantojamības veicināšanu.

Līvas tirgus ir apmeklētākais sarīkojums Liepājā, liecina pašvaldības organizētās aptaujas rezultāti. Ik gadus to apmeklē vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, tajā piedalās vairāk nekā 50 amatnieki un dažādu arodu pratēji no visas Latvijas.

Starptautiskā etno mūzikas festivālā savu dalību jau apstiprinājusi folkmetāla grupa Skyforger(LV), tradicionālās mūzikas - džezroka grupa Vagilased (EST) un folkroka - metāla grupa Zalvaris (LT).

Līdz šī gada 1. maijam dažādu amatu pratēji un amatniecības darinājumu tirgotāji var pieteikt savu dalību amatniecības un etnomūzikas festivālā Līvas ciems, kas notiks 26. un 27. maijā Liepājas promenādē.

Festivāls savulaik tika iedibināts kā Līvas tirgus ar mērķi popularizēt latviešu nemateriālo kultūras mantojumu un tam raksturīgās amatu prasmes.

Viens no vērienīgākajiem latviešu nemateriālā kultūras mantojuma popularizējošiem pasākumiem Latvijā – festivāls Līvas ciems - apvieno amatnieku tirgu, dažādu arodu un prasmju demonstrēšanu, kā arī etnomūziku. Ik gadu pasākumā piedalās vairāk nekā 200 amatnieku, kas ne tikai piedāvā iegādāties savus darinājumus, bet arī apmeklētājus iesaista dažādu arodu apguvē.

Šā gada īpašais piedāvājums būs podniecība, cepļa kurināšana un desmitgades draudzības rokassprādžu gobelēna darināšana.

Tirdziņu organizatoru mērķis nav gūt milzu peļņu

Mājražotāji un amatnieki, kas gadu gadiem piedalījušies gadatirgos, aizvien biežāk norāda, ka izvēlas citu produkcijas realizēšanas veidu. Izmaksas, lai piedalītos šādos pasākumos, ar katru gadu aug, bet atdeve sarūk. Ienākumus nekad nevar prognozēt, tie ir atkarīgi no daudziem apstākļiem.

Cenas būtiski atšķiras

Divi gada lielākie pasākumi, pēc amatnieku teiktā, ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus Rīgā un Līvas ciema svētki Liepājā. Par divu dienu piedalīšanos muzeja rīkotajā sarīkojumā jāmaksā nepilni simt eiro, plus vēl jāpierēķina ceļa un uzturēšanās izdevumi, stāsta dalībnieki. Savukārt Līvas ciema svētkos par divu dienu pasākumu lielākā daļa maksā gandrīz 40 eiro.

Amatniecības un etnomūzikas festivāla Līvas ciems organizētāji aicina amatniekus no visas Latvijas un arī citām valstīm piedalīties ikgadējā gadatirgū, kas Liepājas promenādē notiks 20., 21. un 22. maijā.

Ik gadu šajā pasākumā piedalās vairāk nekā 100 amatnieku un dažādu arodu pratēju. Īpaši tiek aicināti amatu demonstrētāji, kuriem tiks piedāvātas atlaides maksai par tirdzniecības vietu. Pieteikuma anketa un papildu informācija atrodama mājas lapā www.liepajaskultura.lv.

Līvas tirgus iepriekšējos gados bijis visvairāk apmeklētais sarīkojums Liepājā, liecina Kultūras pārvaldes dati. Tāpēc šogad tradiconālo tirgu nolemts paplašināt par amatniecības un etnomūzikas festivālu.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Skrīveru saldējuma ražotnes Rozīne īpašniece bija sašutusi, ka ikgadējā amatnieku gadatirgū Brīvdabas muzejā viņai liegts tirgot savu produkciju, jo ekskluzīvas saldējuma tirgošanas tiesības muzejs piešķīris pasākuma sponsoram - Rīgas Piena Kombinātam, rakstīja Diena. No biznesa viedokļa šis lēmums ir saprotams, un tāda prakse pastāv it visur pasaulē. Tomēr gadatirgus sakarā man radās pārdomas par citu ar tirgotājiem un tirgošanos tēmu.

Brīvdabas muzeja gadatirgus Latvijas amatniekiem nav tikai pārdošanas pasākums, bet arī lielākie gada svētki. Lai nu tā būtu, bet, manuprāt, gadatirgi, izstādes un citi pasākumi, kurus apmeklē liels cilvēku skaits, ir īstās vietas, kur piesaistīt jaunus klientus.

Tomēr realitātē notiek pretējais – tā vietā, lai piesaistītu jaunus, tiek atbaidīti esošie klienti. Ja daudzmaz orientējas amatnieku ražojumu cenās un pastaigā gar tirgotāju rindām, tad novērojumi liecina, ka cenas ir vidējai par 50 – 70% augstākas, nekā ikdienā.

Vēl vairāk tas attiecas uz gadatirgus servisa jeb pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas nodrošinātājiem, kur atsevišķi, pat labi pazīstami uzņēmumi savu preci pārdod par cenu, par kādu veikalā to neviens nekad nepirktu.

50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē.

Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū.

Noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ Brīvdabas muzeja 50. gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu tradīcijas nepārtrauktību, šogad gadatirgus notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Portāls www.egadatirgus.lv tiek veidots kā e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot Brīvdabas muzeja amatnieku un mājražotāju virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Latvijā licences interneta pakalpojumu sniegšanai ir saņēmuši vairāk nekā 200 uzņēmumi, no kuriem 25% darbojās Rīgā, trešdien Latvijas Telekomunikācijas asociācijas (LTA) pilnsapulcē norādīja tās prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš sagaida, ka arī 2010.gadā interneta tirgus pieaugums mājsaimniecībām palēlināsies, toties pieaugs vidējais datu pārraides ātrums.

Latvijā pēc LTA datiem, lielāko jeb 34% tirgus daļu aizņem Lattelecom, kas turpina nostiprināt pozīcijas arī citā telekomunikāciju jomas lauciņā, uzsākot piedāvāt digitālo virszemes TV. Baltkom grupas tirgus daļa interneta jomā Latvijā ir 9%, IZZI - 3%, ProNets - 2%, Līvas - 2%, bet pārējie mazie operatori aizņem 50%.

Atbilstoši SPRK datiem Latvijā ir aptuveni 260 interneta pakalpojuma sniedzēji.

Kopā ar Latvijas meistariem un amatniekiem no visas Latvijas tiek rīkots pirmaisJāņu digitālais gadatirgus, kas 20. jūnijā norisināsies interneta vidē, informē Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Tautas lietišķās mākslas eksperte un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Rubena atbalsta tradicionālo tirdziņu pastāvēšanu, bet papildus tam saskata arī veidus, kā tos attīstīt: «Mmūsdienās ir jāiet līdzi laikam. Tirgoties, atrast domubiedrus, sasniegt plašāku auditoriju, vienlaikus saglabājot mūsu tradicionālo kultūras mantojumu, veiksmīgi var arī internetā. Aizvien vairāk cilvēku iepērkas tieši internetā, kur atrodams tikai retais amatu meistars. Iedrošinot meistarus savu produkciju pārdot arī internetā un iepazīstinot viņus ar digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām, tie pilnvērtīgi spēs konkurēt ar citu valstu ražojumiem.»

Digitālajā gadatirgū varēs atrast visu nepieciešamo skaistai un lustīgai līgošanai. Gadatirgus, kas norisinās Swedbank projekta Meistars 21. gadsimtā ietvaros, virtuālos apmeklētājus gaidīs sākot no 20. jūnija plkst. 9.00 līdz pat pusnaktij. Tas būs pieejams Facebook lapā.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Tirdzniecības centrā Rīga Plaza 10. decembrī tiks atklāts Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Ziemassvētku gadatirgus.

To rīko biznesa izglītības biedrība Junior Achievement – Young Enterprise Latvija (JAL) sadarbībā ar Swedbank. Gadatirgus būšot pirmais nopietnais pārbaudījums skolēniem, kuri šogad dibinājuši savus uzņēmumus.

Latvijā šogad jau nodibināti vairāk nekā 450 SMU, trešdaļa no tiem jau gatavi savu produktu piedāvāt pircējiem. Preču un pakalpojumu klāstā būs inovatīvas dizaina mēbeles, apģērbs mājdzīvniekiem, veloservisa pakalpojumi, līdzeklis smēķēšanas atmešanai, randiņu serviss un citas skolēnu realizētas idejas, informē organizatori.

Gadatirgus laikā skolēnu ražotos produktus vērtēs ne tikai pircēji, bet arī žūrija – uzņēmēji un programmas atbalstītāji. Skolēni ikvienu iepazīstinās ar savu biznesa ideju, produkta ražošanas procesu un gūto pieredzi. Būtiski žūrijas vērtējuma kritēriji būs komandas stenda noformējumus un koptēls, pārdošanas prasmes un preces kvalitāte.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2. un 3. jūnijā norisinājās latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kas šogad notika Latvijas valsts simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada zīmē, kopējam tirdzniecības metru skaitam sasniedzot teju 3 kilometrus. Pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 36 300 cilvēki.

Gadatirgus piedāvāja dažādus darinājumus, pulcējot 520 Latvijas amatniekus, no kuriem 48 gadatirgū piedalījās pirmo reizi. Pasākumā piedalījās arī vairāk nekā 170 Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji.

Gadatirgus Kultūras programmu veidoja dažādu deju un muzikālo kolektīvu priekšnesumi, un ekspress izstāde, kas tapa sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu.

Pasākuma rīkošanā šogad palīdzīgas rokas sniedza arī praktikanti no Amerikas latviešu apvienības (ALA) prakses programmas «Pavadi vasaru Latvijā!», kuri sagaidīja viesus pie muzeja vārtiem un palīdzēja plašajā tirgū atrast kāroto.

Kopš 1971. gada muzejs katru gadu rīko amatnieku darinājumu gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē.

Āra teritorijā pie Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā šodien sākas gadatirgus "Dārzam un dzīvesstilam", kur vienviet varēs iegādāties stādus, puķes, augļu kokus, košumkrūmus, kā arī preces dārza darbiem un atpūtai, informēja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT1".

"Šogad diemžēl iecienītā dārza un dzīvesstila izstāde izpaliek, taču mēs esam raduši iespēju Ķīpsalā sarīkot drošu gadatirgu, jo cilvēki alkst darboties dārzā un audzēt puķes uz balkoniem pat vēl vairāk nekā citus gadus. Gadatirgū teju visu nepieciešamo atradīs gan "zaļo pirkstiņu" īpašnieki, gan atpūtnieki," stāsta izstādes organizators Artūrs Bidiņš.

Tāpat gadatirgū interesenti varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un saņemt zinošu speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus dārza iekopšanā un piemērotāko stādu izvēlē.

Lai gadatirgus apmeklējums būtu drošs gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, ņemot vērā atbildīgo iestāžu rekomendācijas, tiks paplašinātas apmeklētājiem paredzētās ejas, bet tirdzniecības stendi būs izvietoti divu metru attālumā.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Aizvadītās nedēļas nogalē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā aizritēja gadskārtējie Svētā Kazimira – Lietuvas aizgādņa svētki, kuru tradicionāla sastāvdaļa ir amatnieku gadatirgus. Db.lv piedāvā ielūkoties kaimiņvalsts galvaspilsētas lielākā gadatirgus norisē.

Gadatirgus teltis tika uzceltas Gedimina prospektā, Katedrāles laukumā, Piles ielā un Viļņas «mākslinieku rajona» Užupis ieliņās.

Gadatirgū amatnieki tirgoja gan gardumus – zivs un gaļas kūpinājumus, karstu šokolādi, alu, gan praktiskas un dekoratīvas lietas – koka pinumus, grozus, karotes, šķīvjus, keramikas podus, pašdarinātas rotas, dzintara izstrādājumus, adītas zeķes un rakstainus cimdus, pūpolus un «verbas» no sausiem ziediem un zālēm, novēroja Db.lv. Par apmeklētāju skaitu nevarētu sūdzēties, jo ieliņās nereti veidojās cilvēku «sastrēgumi», krietni apgrūtinot pārvietošanos un iepirkšanos. Kā stāstīja vietējie, ikdienā šādas ļaužu masas nav ierasta parādība Viļņā. Db.lv novēroja, ka gadatirgu apmeklēja arī latvieši.

Jūrmalā norisinājies vakanču gadatirgus, kurā 30 darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1700 darba meklētāji, un lielākajai daļai piedāvāto vakanču atrasti darbinieki, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Apmēram puse no piedāvātajām amata vietām bija pastāvīgam darbam, pārējās – darbam vasaras sezonā. Vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija viesmīlības un tūrisma nozares, kā arī tirdzniecības un būvniecības jomu uzņēmumiem. Tām pieteikušies pat vairāki pretendenti uz vienu vakanci, un uzņēmumi pēc vakanču gadatirgus turpina darbinieku atlasi. Tāpat kā pērn, arī šogad grūtāk ir atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) arvien aktuālas ir ergoterapeita, ergoterapeita asistenta, ārsta psihiatra un sociālā darbinieka vakances.

Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais vakanču gadatirgus Liepājā pulcēja tik daudz interesentu, ka dažbrīd pie Liepājas latviešu biedrības nama veidojās rinda.

Līdz pulksten diviem pēcpusdienā gadatirgu bija apmeklējuši vismaz pustūkstotis interesentu, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Ievērojama daļa portāla aptaujāto darba meklētāju atzinuši, ka šobrīd ne tik ļoti interesētu karjeras izaugsme vai kvalifikācijas celšana, bet gan jebkāds darbs, kas ļautu sevi nodrošināt.

Neviens no iepriekš notikušajiem vakanču gadatirgiem (Cēsīs un Jelgavā) nav bijis tik plaši apmeklētāju skaits, kā patlaban Liepājā. Nākamais Vakanču gadatirgus notiks 17.aprīlī Jūrmalā, bet 1.maijā gadatirgus būs Rēzeknē.

Db.lv rakstīja, ka Liepājā patlaban ir tikai ap 150 vakanču, taču jau tuvākajā laikā ap 200 cilvēku gatavojas no darba atbrīvot a/s Liepājas metalurgs. Reģistrētā bezdarba līmenis Liepājā ir 10,4%.

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Aizvadītajā gadā populārākie sarīkojumi Liepājā jau tradicionāli bijusi Tele2 Baltic Beach Party, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

Pludmales festivālu apmeklēja 55 tūkstoši skatītāju. Populārs bijis arī Līvas tirgus – aptuveni 16 tūkstoši apmeklētāju, un starptautiskais rallijs Kurzeme (ap 25 000 apmeklētāju).

Lai arī skaitļi liecina, ka tūristu plūsma salīdzinājumā ar 2008.gadu kopumā ir samazinājusies, dažos segmentos ir vērojams pieaugums, norāda LRTIB. Intensīvākie darba mēneši birojā ir jūnijs, jūlijs, augusts un septembris, kad vienā mēnesī apkalpoto klientu skaits sasniedzis vairāk nekā 2,5 tūkstošus (jūlijā). Vairāk nekā puse (51,9%) no kopējā apmeklētāju skaita Liepājā bijuši ārvalstu tūristi; visvairāk biroja apmeklētāju 2009.gadā bijuši no Vācijas (24,7%), Lietuvas (18,2%), Polijas (6,1%), Francijas, Somijas un Krievijas (3,5% līdz 3,7%). Pēc provizoriskiem datiem ir redzams klientu skaita samazinājums pilsētas naktsmītnēs, norāda LRTIB.

10.maijā, no pulksten 10.00 līdz 14.00, Rīgā, Kronvalda parkā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus.

Vakanču gadatirgū Rīgā piedalīsies ap 50 darba devēju, darba meklētājiem tiks piedāvātas vairāk nekā 1000 vakances. Darbiniekus sev meklēs Nacionālie Bruņotie spēki, Rīgas pašvaldības policija, Rīgas Sociālais dienests, Rīgas sociālās aprūpes centrs Gaiļezers, AS Veselības centru apvienība, Latvijas Pasts, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, AS Rīgas piena kombināts, AS Latvijas balzams, SIA Spilva, AS Putnu fabrika Ķekava, AS Drogas, SIA Čilija Pizza, SIA Maxima Latvija, SIA Post Service, SIA Pasākumu apkalpošana, SIA LATNET datu centrs, SIA TNS Latvia, SIA CVO Recruitment Latvia, SIA Jysk Linnen`n Furniture, SIA CX2, SIA Binders, SIA Karavela, SIA Eiropica, SIA Norma A (ECOLINES), SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Hotel Operator VVM, SIA GRIFS AG un citi uzņēmumi.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.