Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Galvenokārt koka karkasa privātmāju būvniecība ir populāra Rīgā un Pierīgā, tomēr interese palielinās arī citos Latvijas reģionos.

Pēc Latvijas koka būvniecības klastera datiem pašlaik Latvijā darbojas aptuveni 100 uzņēmumi, kas nodarbojas ar koka māju būvniecību. Galvenokārt saražotā produkcija tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm, īpaši uz Norvēgiju un Zviedriju, taču Latvijā ražotās koka ēkas atrodamas arī citviet Eiropā.

Koka karkasa māju būvniecība tiek uzskatīta par vienu no ilgtspējīgāku mājokļu būvniecības veidiem. “Pieprasījuma pieaugumu pēc privātmājām īpaši novērojām pagājušajā gadā, kad pandēmijas laikā cilvēki arvien vairāk sāka izvērtēt privātmāju priekšrocības salīdzinājumā ar dzīvokļiem, taču kopumā stabila izaugsme koka māju ražošanā vērojama jau vismaz četrus gadus. Visbiežāk koka karkasa mājas izvēlas iegādāties jaunās ģimenes, kas dzīvo Pierīgā vai piejūras teritorijā. Jau vairākus gadus klienti visbiežāk izvēlas koka mājas ar platību 107m2, taču šobrīd interese pieaug arī par lielākām dzīvojamām platībām, kas ir aptuveni no 130m2 līdz 160m2. Populārākā izvēle ir vienstāvu mājas, turklāt, ja zeme ir pietiekami liela, tad šāda māja var būt arī ergonomiskāka par klasisku divstāvu māju,” stāsta uzņēmuma Līvas Grupa īpašnieks Agris Smelteris.

K.Sausais piebilst, ka, izvērtējot bankas klientu plānoto mājas būvniecību, koka izmantošana netiek vērtēta konservatīvāk kā citi materiāli, tāpat netiek noteikti papildu finansēšanas ierobežojumi koka māju iegādei vai būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas jaunuzņēmums Manta North novembrī tiešsaistē pārdevis rūpnieciski ražoto māju, kas ceļos pie pircēja Vācijā, netālu no Berlīnes.

Kopumā uzņēmums 2020. gadā saražojis teju 20 mājas eksportam uz Nīderlandi, Dāniju, Portugāli, Islandi un citām valstīm.

Vīrusa Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kas sekmējusi iepirkšanos internetā, un interese par māju iegādi tiešsaistē šogad būtiski augusi, atklāj Manta North vadītājs Raimonds Gusarevs.

Rūpnieciski ražotās un pilnībā nokomplektētās mājas iespējams pārvietot un savstarpēji savienot. Manta North ēku konstrukcijā izmanto industriāli izgatavotus vairāku slāņu masīvkoka paneļus (CLT), ko veido ražošanas procesā plaknē perpendikulāri salīmēti dēļi.

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka 

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas...

“2020. gads radījis būtisku pagrieziena punktu biznesam. Priecājamies klientus satikt klātienē, tomēr novērtējam, ka pandēmijas laikā varam turpināt ražošanas procesus un pārdot mājas tiešsaistē. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, cilvēks var iepazīties ar māju līdz pat sīkākajām detaļām,” stāsta R. Gusarevs. “Tāpat pasaulē pieaugoša tendence ir izvēlēties mājas no ekoloģiskiem un videi draudzīgiem materiāliem. Sekojot līdzi pieprasījumam, Manta North plāno nākamgad būtiski paplašināt moduļu māju eksporta tirgu.”

Pēc igauņu projekta Latvijā top solārās mājas 

Latvijā, Smiltenes pagasta "Lejas Varicēnos" un Papes dabas parka teritorijā tapuši divi...

Manta North ražotne atrodas 2500 m2 plašās, modernās telpās, Jelgavas Biznesa Parkā, kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā un strauji attīstījies pēdējo pāris gadu laikā, radījis ražošanai draudzīgu vidi, pulcējot vienkopus progresīvus un inovatīvus uzņēmumus.

Manta North ražotnē strādā vairāk nekā 20 darbinieki, lielākā daļa ir vietējie iedzīvotāji no Jelgavas rajona. Ražotne darbojas no 2018. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 4,3 miljonus eiro, Jūrmalā, Dzintaros, Mežaparka prospektā ekspluatācijā nodota pirmā kārta jaunajam projektam "Edinburgh Apartments & Lofts", informē projekta attīstītājs.

Projekta īpašnieks, uzņēmums "OM31" SIA, ēku arhitektūras un teritorijas labiekārtošanas projektus uzticēja arhitektei Zanei Teterei - Šulcei un viņas vadītajam birojam "OpenAD", savukārt par ēku būvnieku tika izraudzīta Latvijas būvfirma - "Anzāģe".

Projektu veido divas savstarpēji saistītas ēkas, kurās izvietoti 65 apartamenti ar vienu līdz trim istabām, kā arī 27 lofti. Katram apartamentam un loftam ir plānota sava privātā ārtelpa - terase vai balkons. Ap abām divus līdz piecus stāvus augstajām ēkām plešas privāts, priežu sila ieskauts, 14 000 m² liels piemājas parks, kurā tiek ierīkoti atpūtas un sporta infrastruktūras objekti, kā arī bērnu rotaļu laukums. Projekta teritorijā paredzētas 71 autostāvvieta un velosipēdu novietne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot dzejnieka Raiņa muzeja atjaunošanu Jasmuižā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam muižas pārvaldnieka ēkas fasādes renovācijai.

Kultūrvēsturiskā mantojuma renovācijas darbus VNĪ jau veikusi ilgtermiņā, šogad secīgi tiks sakārtota ēkas fasāde, ieejas mezgli un apgaismojums, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Projekta rezultātā atjaunosim Latvijai nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, uzlabosim ēkas ilgmūžību un atjaunosim muižas pārvaldnieka ēkas fasādes izskatu un jau šogad rudenī muzejs un tā apmeklētāji varēs novērtēt pozitīvās pārmaiņas,” atklāj R. Griškevičs.

Projektēšanas un būvniecības veicējs ēkai Raiņa muzejā ”Jasmuiža” Aizkalnē, Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā, tiks izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā. Pretendenti ir aicināti pieteikties Raiņa muzeja “Jasmuiža” būves fasādes un ieejas mezglu atjaunošanai līdz 8. februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Smiltenes pagasta "Lejas Varicēnos" un Papes dabas parka teritorijā tapuši divi solārie namiņi "Trian-S".

Pirmais "Trian-S" tika uzstādīts šajā vasarā Hiiumaa salā, Igaunijā, kurā dzīvo arī šī namiņa idejas autors un izgatavotājs Tõnis Kasemägi.

Projekta ideja T.Kasemägi radās, jo uz Igaunijas salas Hiiumaa bija nepieciešamība uzbūvēt ēku, kura rada pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu. Lai ieekonomētu resursus, ēkas būvniecībā tika nolemts izmantot saules bateriju paneļus.

"Trian-S" projektam ir plašas pielietošanas iespējas - vasarnīca, info centrs, noliktava, saldētava, pirts, kombinējot vairākus moduļus, pat plašāka mītne. Kā enerģijas ražotne tā var būt gan pieslēgta ārējam elektrības tīklam (On-Grid), gan arī būt neatkarīga enerģijas ražotne (Off-Grid), kas apgādā tikai iekšējo tīklu. Kā arī apvienot šos abus veidus vienā - hibrīdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar ražotnes darbinieka saslimšanu ar Covid-19 telekomunikāciju iekārtu ražotājs "SAF tehnika" organizē kolektīvo testēšanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

AS SAF Tehnika informē, ka uzņēmuma ražotnē laboratoriski apstiprināts viens Covid-19 saslimšanas gadījums. Visas tieši iesaistītās kontaktpersonas tika apzinātas, nekavējoties informētas un, saskaņā ar SPKC noteikumiem, nosūtītas mājas karantīnā, kur atradīsies vismaz līdz 6. decembrim.

Lai izvairītos no tālākas neizsekojamas vīrusa izplatīšanās, AS SAF Tehnika organizē kolektīvo darbinieku testēšanu.

Uzņēmums norāda, ka dara visu iespējamo, lai organizētu operatīvo darbību stabili un uzticami. Uzņēmums turpina darbu, organizējot darbu tā, lai līdz minimumam samazinātu fizisko tuvumu un nodrošina biežu tīrīšanu, dezinfekcijas un aizsarglīdzekļu pieejamību. Visi ražošanā nenodarbinātie darbinieki tiek mudināti strādāt no mājām, kā arī vis darbinieki ir aicināti samazināt savas sociālās aktivitātes līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu tirgus Cits Bazārs šajā decembrī notiks tiešsaistē.

Vietnē JALATVIA.LV skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) no visas Latvijas publicēs pašu radītās preces un pakalpojumus, savukārt lapas apmeklētāji varēs ērti aplūkot piedāvājumu un sazināties ar skolēniem, lai iegādātos oriģinālas Ziemassvētku dāvanas vai noderīgas lietas savai ikdienai. Cits Bazārs darbosies piecas dienas no 10. līdz 14. decembrim.

Līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem šogad Cits Bazārs notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Vietnē www.jalatvia.lv/ būs pieejams e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot skolēnu mācību uzņēmumu virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, dažādas spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, modes lietas, interjera priekšmetus, pārtikas preces u.c. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgam precēm būs iegādājamas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, termo paliktņi sēdēšanai ārā vai koka matu sukas ar attīrīšanas funkciju un citi interesanti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru