Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Koks kosmosā?

“Tas nav joks, un tā nav zinātniskā fantastika, bet gan šodienas realitāte,” tā uz jautājumu par koka produktiem kosmosā atbild K. Ceplis. Viņš norāda uz diviem piemēriem. Proti, Somijas uzņēmums Arctic Astronautics ir radījis zemes mākslīgo pavadoni, kura korpuss izgatavots no bērza saplākšņa. Arctic Astronautics menedžeris Jari Makinens skaidro, ka pašlaik ir izgatavoti divi satelīti no bērza saplākšņa. Viens no tiem ir redzams izstādē Rīgā, Nacionālajā vēstures muzejā. Latvijā esošais koka satelīts ir veicis izmēģinājumu lidojumu stratosfērā.

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā 

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā...

Pēc J. Makinena sacītā, satelīts ir no saplākšņa, kas mehāniski apstrādāts aptuveni 6 mm biezumā un ir pārklāts ar aizsargslāni – ar ļoti plānu, neredzamu alumīnija slāni. Satelīts sver tikai nepilnu kilogramu, tas aprīkots ar kameru un mini laboratoriju. Somijas zinātnieki cer koka satelītu (kas nav atvests uz Latviju) palaist kosmosā šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

J. Makinens uzsver, ka satelītam ir zinātnisks mērķis – izpētīt saplākšņa uzvedību kosmosā un apgūt metodes, kā biomateriālus var izmantot kosmosā, tāpēc tam ir divas kameras, viena mini laboratorija. Satelīta fotogrāfijas un dati tiks publiski izplatīti.

Sevi pierādījis materiāls

“Latvijā ražotais bērza saplāksnis tiek izmantots sašķidrinātās gāzes pārvadātājkuģos, jo tas ir ļoti izturīgs, vienlaikus – arī apkārtējai videi draudzīgs materiāls,” uz bērza saplākšņa unikālajām īpašībām un pārsteidzošo izmantošanu norāda K. Ceplis. Viņš arī atgādina, ka Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā jau daudzus gadu desmitus sekmīgi darbojas polimēru laboratorija, kurā notiek pētījumi ar koka produktiem – lignīnu, tallu eļļu un citiem, kuri var aizvietot fosilos derīgos izrakteņus.

“Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā ir izstrādāti siltumizolācijas materiāli, kurus izmantoja daudzkārt izmantojamajos kosmosa kuģos un nesējraķetēs. Savulaik PSRS daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa Buran izmantotais siltumizolācijas materiāls bija radīts Rīgā, un arī pašlaik poliuretāna formula, kura apstiprināta izolācijas materiāla ražošanai Eiropas kosmosa kuģa nesējraķetes Ariane 6 degvielas tvertnēm, ir izstrādāta Latvijas galvaspilsētā,” uzsver K. Ceplis.

Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieku radītie materiāli spēj nodrošināt izolāciju ļoti zemās temperatūrās, kādas ir ne tika kosmosā, bet arī tādu vielu kā sašķidrinātās gāzes, sašķidrinātā slāpekļa un pat ūdeņraža transportēšanai un uzglabāšanai. K. Ceplis atzīmēja, ka “zemās temperatūrās daudzi materiāli kļūst trausli un sadrūp, turpretim bērza saplāksnis šādā agresīvā vidē nemainās”.

Recepte nesējraķetēm

“Strādājam nepārtikas bioekonomikas jomā, kas atbilst Eiropas Zaļajam kursam – no atjaunojamajiem resursiem radīt produktus un izstrādāt tehnoloģijas to ieguvei, kas varētu aizvietot pašlaik izmantotos produktus, kuri tiek iegūti no naftas ķīmijas,” stāsta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis. Viņš norāda, ka šie materiāli būtu izmantojami ne tikai būvniecībā, bet arī medicīnā, farmācijā, kosmētikā. Pamatā tā ir polimēru ķīmija, un tie tiek iegūti no atjaunojamām izejvielām.

“Vēsturiski Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā strādā polimēru laboratorija, kura specializējusies poliuretāna ķīmijā un tehnoloģijā. Poliuretāns ir siltumizolācijas materiāls, kas tiek izmantots būvniecībā, aukstuma, saldētavu kameru, ledusskapju ražošanā,” stāsta U. Cābulis. Viņš norāda, ka vēsturiski institūta zinātnieki ir strādājuši pie PSRS kosmosa programmas, savukārt kopš gadsimtu mijas sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

“Spējam izstrādāt poliuretānu, kas saglabā elastību ļoti zemajās (pie -253 grādiem) temperatūrās, kādas ir kosmosā, un tādējādi tiek pasargātas sašķidrinātās degvielas tvertnes no atmosfēras temperatūras,” tā U. Cābulis. Sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru aizsākusies pēc Brēmenē (Vācijā) bāzētās kompānijas Ariane uzaicinājuma Latvijas institūta zinātniekiem, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, izstrādāt kriogēno izolāciju no poliuretāna jaunākajai nesējraķetei Ariane 6.

“Receptūra ir izstrādāta un nodota Ariane grupai, izolācija tiek uzklāta uz jaunākās paaudzes Ariane 6 nesējraķetes augšējās pakāpes,” norāda U. Cābulis. Lai arī pirmais šīs raķetes starts bija paredzēts jau 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika atlikts līdz 2022. gadam.

Citi produkti

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā jau ir radīti koksnes aizsardzības līdzekļi, kas tādējādi pagarina attiecīgo koksnes izstrādājumu dzīves ilgumu. Šajā virzienā pētījumi turpinās. Tāpat tiek turpināts darbs, lai samazinātu koka ievainojamību pret uguni, tādējādi koka daudzstāvu ēkas padarot vēl drošākas. “Laba sadarbība ir ar AS Latvijas Finieris, kura ķērusies pie bērza mizas (kas iepriekš tika sadedzināta un iegūts siltums) pārstrādes, lai ražotu betulīnu un suberīnu, kas ir izmantojams līmes izgatavošanai, ko var lietot koka līmēšanai,” stāsta U. Cābulis.

Viņš atgādina, ka institūtā abu vielu ieguvei ir izstrādātas tehnoloģijas no kolbas līdz nelielai eksperimentālai ražotnei. “Ir sadarbība arī ar citiem uzņēmumiem un citām nozarēm, piemēram, siltumizolācijas materiālu ražotājiem,” tā U. Cābulis. Viņš norāda, ka izmanto atbalsta instrumentu, kas vērsts uz zinātnisko izstrāžu komercializāciju.

Pašlaik tādi ir seši, sākot ar jau minēto poliuretānu, kokšķiedru plātnēm, finieru modifikāciju, furfurola ražošanu utt. “To, ko esam radījuši kolbā, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējumu varam jau darīt pilotiekārtā 10–100 kg apmērā, kas ļauj pierādīt ne tikai tehnoloģiju, bet arī materiālu kā tādu un komercializēt to ar maksimāli iespējamo augstāko vērtību,” tā U. Cābulis.

Šodien fantastika, rīt realitāte

K. Ceplis norāda, ka zinātnieku pētījumi un to komercializācija ļauj iegūt ne tikai pavisam citus produktus, bet arī būtiski mainīt to fizikāli ķīmiskās īpašības. “Koks ir unikāls materiāls, kas ir izmantojams jaunāko kompozītmateriālu izgatavošanā, un arī vienlaikus tāds materiāls, kas var aizstāt naftas ķīmijas produktus, kuri pašlaik tiek ļoti plaši izmantoti,” tā K. Ceplis.

Viņš atgādina, ka koks ir atjaunojams resurss un pēc meža nociršanas attiecīgajā platībā sāk augt jaunaudze, kuru kopjot, nākamo koksnes ražu iespējams iegūt jau pēc 30–40 gadiem.

“Nākotnes produkti ir meklējami koksnes ķīmijā, jo īpaši, ja koksnes pārstrādes procesā radušos blakusproduktus var izmantot kā izejvielas citu jaunu produktu ražošanai, piemēram, skaidas, mizas, kuras, kā rāda koksnes ķīmijas zinātnieku darbi, jau pašlaik var pārvērst gan par degvielu, izolācijas materiāliem, arī līmēm, kaut arī to izejmateriālus līdz šim lielākoties izmantoja enerģētikā kā kurināmo vai labākajā gadījumā celulozes un papīra ražošanā,” uzsver K. Ceplis. Viņaprāt, lai Latvija spētu maksimāli izmantot mūsu meža resursus, ir nepieciešama atbilstoša apziņa un mērķtiecīga valsts politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par holdingkompānijas "MN Holding", kurā ietilpst būvniecības nozares uzņēmumi "Velve" un "Moduls Engineering", patieso labuma guvēju, iegādājoties 30% uzņēmuma akciju, kļuvis bijušais būvkompānijas "Rere būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, informē uzņēmuma "Velve" pārstāvji.

Pievienojoties holdingkompānijas īpašniekiem, viņa kompetencē būs būvniecības ieceru portfeļa pārvaldība un vadība.

Koks jau sācis darbu holdinga vadības komandā, iesaistoties uzņēmumu vērienīgāko projektu realizācijas procesu pārraudzībā un pilnveidē.

Koks norāda, ka apstākļos, kad būvniecības nozare piedzīvo sarežģītus laikus, ir jāspēj rasts risinājumus ikvienā situācijā. Tādēļ viņa šī brīža prioritāte ir fokusēšanās uz uzņēmumu saistību izpildi, pabeidzot lielāko projektu realizāciju labākajā kvalitātē. "Vienlaikus aktuāls izaicinājums ir arī uzņēmumu izaugsmes veicināšanas potenciālu apzināšana un konkrētu mērķu izvirzīšana, pie kā kopā ar uzņēmumu valdēm uzsāksim darbu jau tuvākajā laikā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas koks ziedojis miljonu eiro Ukrainai; dāsni ziedo arī citi uzņēmumi

LETA, Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn par 11,9 % samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Latvijas tehnoloģijas audzē pašmāju ražotāju konkurētspēju

Māris Ķirsons, 01.12.2022

SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmuma Printful centrālā biroja priekšā, līdzšinējo stāvvietu vietā, uzsākta funkcionāla skvēra izveide, kura centrālais elements būs 12 metrus augsts robīnijas jeb baltās akācijas dižstāds.

Visi Draugiem Group biroji atrodas zaļā vidē, tāpēc arī pie Printful ēkas tiek iekārtota apzaļumota un labiekārtota ārtelpa. Lēmums izveidot skvēru tika pieņemts pirms trim gadiem, kad Printful komanda iekārtojās tikko renovētajā birojā.

“Gandrīz vienlaicīgi ar Printful iekārtošanos jaunajā birojā mēs izglābām šo robīniju no nociršanas lielveikala būvlaukumā Mārupē. Koks audzis apmēram 80 gadus smilšainā augsnē, tāpēc mēs to pārvedām uz Annas koku skolas ciemu, rūpīgi atveseļojām, un tagad tas ir gatavs jaunai dzīvei,” saka skvēra iekārtošanas komandas vadītājs, uzņēmuma “Labie koki” saimnieks Edgars Neilands.

Koks tiks iestādīts īpaši izveidotā ozolkoka konstrukcijā, kas aprīkota ar vides apstākļu mērīšanas, kā arī automātiskās laistīšanas sistēmām un neskar Rīgas apakšzemes infrastruktūru. Apkārt kokam tiks izveidoti vides objekti ar iespēju ikvienam strādāt un atpūsties starp ābeles, ķirškoka, egļu, kā arī dažādu ziedu un graudzāļu dobēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

  • Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis,
  • Jari Makinens, Somijas kompānijas “Arctic Astronautics” menedžeris,
  • Uģis Cābulis, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Velve" ir pabeigusi VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) A korpusa otrās kārtas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes, informē "Velves" mātesuzņēmuma "MN Holding" pārstāvji.

"MN Holding" līdzīpašnieks Valdis Koks informē, ka slimnīcas fasādes darbi ir pabeigti tādā apmērā, lai nodrošinātu ēkas aizsardzību pret laika apstākļu ietekmi ziemā.

Patlaban Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. Tāpat ēkā 90% apmērā ir veikta rīģipša karkasa konstrukciju izbūve, izbūvēti maģistrālie elektrības un vājstāvu tīkli (kabelizācijas darbi) un sākti sagatavošanas darbi grīdas betonēšanai.

Turpmāk tiks sākta apkures un kanalizācijas sistēmu izbūve, kā arī iekšdarbi - rīģipša un grīdu ieklāšana, inženiertīklu komunikāciju izbūve un specializēto medicīnas sistēmu izbūve, tostarp operāciju bloka izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nezinu nevienu citu valsti, kura publiskai "knābāšanai" būtu izlikusi eksportētājus

Māris Ķirsons, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna laikrakstā Diena ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Tas ir koks ar diviem galiem. Vispirms – paradoksāli, ka sākotnēji sarakstā tika iekļauti visi eksportētāji, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī invāzija Ukrainā sākās 24. februārī, pēc kura arī ļoti daudzi Latvijas eksportētāji pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Tikai pēc tam sekoja daudzās sankciju paketes, kuras ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, un neviens eksportētājs ne no Latvijas, ne no kādas citas Eiropas valsts nepārkāpa sankciju nosacījumus. Tāpat jārēķinās, ka sankciju sarakstos bija noteikti pārejas periodi un dažādi izņēmumi. Minēto iemeslu dēļ arī, maigi izsakoties, nebija korekti publicēt 2022. gada Latvijas eksportētāju sarakstu, un galu galā eksporta noieta tirgus nomaiņa nav [iespējama pat] dažu mēnešu, nemaz nerunājot par [iespēju to reāli izdarīt dažu] dienu, laikā. Loģiska un saprotama būtu bijusi 2023. gada eksportētāju [uz Krieviju] publiskošana visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Tas būtu korekti gan attiecībā uz sabiedrības reakciju, gan konkurences nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka ēku konstrukciju ražotāji Latvijā izjūt pasaules globālo un arī lokālo noieta tirgu procesu ietekmi, nemitīgi tiem pielāgojoties, saglabājot konkurētspēju.

Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteiktie valstu ierobežojumi, Krievijas invāzija Ukrainā, tai sekojošā Krievijas un Baltkrievijas koksnes izstrādājumu diskvalifikācija no Eiropas tirgus, pēdējos gadu desmitos nepieredzētās inflācijas lēciens, kā ierobežošanai eirozonas un citu valstu centrālo banku pieņemtie lēmumi par procentlikmju paaugstināšanu ir mainījuši situāciju ārvalstu tirgos un likuši mainīties arī koka ēku ražotājiem Latvijā. Vienlaikus koka izmantošanā būvniecībā Latvija būtiski atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs.

Kronas vājums

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CLT Profi investē 450 000 eiro un palielina ražošanas jaudu par 30%

Db.lv, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais masīvkoka ēku ražošanas uzņēmums “CLT Profi” šī gada otrajā ceturksnī veicis 450 000 eiro investīcijas papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei, tādējādi palielinot krustām līmētu jeb CLT paneļu ražošanas jaudu par 30%.

Ņemot vērā koka ēku būvniecības industrijas attīstību Eiropā un Skandināvijā un arvien pieaugošo tirgus pieprasījumu, “CLT Profi” ieguldījis 450 tūkstošus eiro papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei ar mērķi gan būtiski kāpināt ražošanas jaudu, reaģējot uz nozares attīstību Eiropā, gan turpināt piesaistīt jaunus klientus jaunos eksporta tirgos.

“Neskatoties uz neskaidrību eksporta tirgos un būvniecības nozarē, pieprasījums pēc koka ēkām gan Eiropā, gan ASV turpina stabili pieaugt. Tādēļ, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju globālajos tirgos ilgtermiņā, investējam ražotnes paplašināšanā arī nenoteiktības laikos. Tas mums ļaus nekavējoties reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu un palielināt pasūtījumu izpildes apjomus. Turpinām darbu arī pie jauniem investīciju projektiem šā gada otrajā pusgadā, lai uzlabotu ražotās produkcijas kvalitāti, kā arī ieviestu ražošanā jaunus produktus,” stāsta “CLT Profi” īpašnieks un valdes loceklis Andris Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārza krēsliem ir ļoti svarīga nozīme āra telpas izmantošanā, tāpēc jums ir jāpārliecinās, vai tie atbilst jūsu vajadzībām. Taču, tā kā izvēlēties no daudziem modeļiem, var būt sarežģīti atrast sev piemērotāko stilu. Piedāvājumā ir daudz vairāk nekā pieticīgs āra sols. Mūsdienās jūs varat atrast plīša stūra dīvānus un pat šūpojošus krēslus. Neatkarīgi no jūsu dārza vajadzībām ir pieejams dizains un funkcionalitāte, kas lieliski piestāvēs telpai, stilam un budžetam. Labākās dārza mēbeles pilnībā pārveidos jūsu telpas funkcionalitāti un izskatu. Mūsdienās ir vieglāk nekā jebkad agrāk izveidot tādu pašu komfortu un stilu iekštelpu dzīvojamā telpā ārā, bet izvēloties ir jāņem vērā dažas lietas. Neviens nevēlas ieguldīt pilnīgi jaunos krēslos, lai pēc nedēļas saprastu, ka tie nav īsti piemēroti.

Izvēlieties stilu un materiālu atbilstoši konkrētai tēmai

Viens no acīmredzamākajiem padomiem āra krēslu izvēlē ir ņemt vērā to estētiku. Pareizs izskats var radīt vai sabojāt vietu. Viens no šī brīža modernākajiem stiliem ir rotangpalma. Tā ir ideāli piemērota, lai atveidotu tradicionāla lauku dārza relaksējošu izskatu, taču, ja to apvieno ar neitrāliem spilveniem, tas lieliski der arī moderniem zemesgabaliem.

Runājot par mūsdienu stiliem, jūs varētu apsvērt arī plastmasu. Tas ļauj izvēlēties krēslus daudz jaunu stilu skulpturālās formās un drosmīgās krāsās, kas telpai var pievienot jautrības elementu. Dārza krēsli ir izgatavoti arī no pārstrādātiem materiāliem, padarot tos par videi draudzīgāku risinājumu. Interesanta izvēle var būt arī atpūtas krēsls, kas padarīs apūtu vēl ērtāku.

Komentāri

Pievienot komentāru