Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Koks kosmosā?

“Tas nav joks, un tā nav zinātniskā fantastika, bet gan šodienas realitāte,” tā uz jautājumu par koka produktiem kosmosā atbild K. Ceplis. Viņš norāda uz diviem piemēriem. Proti, Somijas uzņēmums Arctic Astronautics ir radījis zemes mākslīgo pavadoni, kura korpuss izgatavots no bērza saplākšņa. Arctic Astronautics menedžeris Jari Makinens skaidro, ka pašlaik ir izgatavoti divi satelīti no bērza saplākšņa. Viens no tiem ir redzams izstādē Rīgā, Nacionālajā vēstures muzejā. Latvijā esošais koka satelīts ir veicis izmēģinājumu lidojumu stratosfērā.

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā 

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā...

Pēc J. Makinena sacītā, satelīts ir no saplākšņa, kas mehāniski apstrādāts aptuveni 6 mm biezumā un ir pārklāts ar aizsargslāni – ar ļoti plānu, neredzamu alumīnija slāni. Satelīts sver tikai nepilnu kilogramu, tas aprīkots ar kameru un mini laboratoriju. Somijas zinātnieki cer koka satelītu (kas nav atvests uz Latviju) palaist kosmosā šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

J. Makinens uzsver, ka satelītam ir zinātnisks mērķis – izpētīt saplākšņa uzvedību kosmosā un apgūt metodes, kā biomateriālus var izmantot kosmosā, tāpēc tam ir divas kameras, viena mini laboratorija. Satelīta fotogrāfijas un dati tiks publiski izplatīti.

Sevi pierādījis materiāls

“Latvijā ražotais bērza saplāksnis tiek izmantots sašķidrinātās gāzes pārvadātājkuģos, jo tas ir ļoti izturīgs, vienlaikus – arī apkārtējai videi draudzīgs materiāls,” uz bērza saplākšņa unikālajām īpašībām un pārsteidzošo izmantošanu norāda K. Ceplis. Viņš arī atgādina, ka Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā jau daudzus gadu desmitus sekmīgi darbojas polimēru laboratorija, kurā notiek pētījumi ar koka produktiem – lignīnu, tallu eļļu un citiem, kuri var aizvietot fosilos derīgos izrakteņus.

“Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā ir izstrādāti siltumizolācijas materiāli, kurus izmantoja daudzkārt izmantojamajos kosmosa kuģos un nesējraķetēs. Savulaik PSRS daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa Buran izmantotais siltumizolācijas materiāls bija radīts Rīgā, un arī pašlaik poliuretāna formula, kura apstiprināta izolācijas materiāla ražošanai Eiropas kosmosa kuģa nesējraķetes Ariane 6 degvielas tvertnēm, ir izstrādāta Latvijas galvaspilsētā,” uzsver K. Ceplis.

Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieku radītie materiāli spēj nodrošināt izolāciju ļoti zemās temperatūrās, kādas ir ne tika kosmosā, bet arī tādu vielu kā sašķidrinātās gāzes, sašķidrinātā slāpekļa un pat ūdeņraža transportēšanai un uzglabāšanai. K. Ceplis atzīmēja, ka “zemās temperatūrās daudzi materiāli kļūst trausli un sadrūp, turpretim bērza saplāksnis šādā agresīvā vidē nemainās”.

Recepte nesējraķetēm

“Strādājam nepārtikas bioekonomikas jomā, kas atbilst Eiropas Zaļajam kursam – no atjaunojamajiem resursiem radīt produktus un izstrādāt tehnoloģijas to ieguvei, kas varētu aizvietot pašlaik izmantotos produktus, kuri tiek iegūti no naftas ķīmijas,” stāsta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis. Viņš norāda, ka šie materiāli būtu izmantojami ne tikai būvniecībā, bet arī medicīnā, farmācijā, kosmētikā. Pamatā tā ir polimēru ķīmija, un tie tiek iegūti no atjaunojamām izejvielām.

“Vēsturiski Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā strādā polimēru laboratorija, kura specializējusies poliuretāna ķīmijā un tehnoloģijā. Poliuretāns ir siltumizolācijas materiāls, kas tiek izmantots būvniecībā, aukstuma, saldētavu kameru, ledusskapju ražošanā,” stāsta U. Cābulis. Viņš norāda, ka vēsturiski institūta zinātnieki ir strādājuši pie PSRS kosmosa programmas, savukārt kopš gadsimtu mijas sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

“Spējam izstrādāt poliuretānu, kas saglabā elastību ļoti zemajās (pie -253 grādiem) temperatūrās, kādas ir kosmosā, un tādējādi tiek pasargātas sašķidrinātās degvielas tvertnes no atmosfēras temperatūras,” tā U. Cābulis. Sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru aizsākusies pēc Brēmenē (Vācijā) bāzētās kompānijas Ariane uzaicinājuma Latvijas institūta zinātniekiem, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, izstrādāt kriogēno izolāciju no poliuretāna jaunākajai nesējraķetei Ariane 6.

“Receptūra ir izstrādāta un nodota Ariane grupai, izolācija tiek uzklāta uz jaunākās paaudzes Ariane 6 nesējraķetes augšējās pakāpes,” norāda U. Cābulis. Lai arī pirmais šīs raķetes starts bija paredzēts jau 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika atlikts līdz 2022. gadam.

Citi produkti

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā jau ir radīti koksnes aizsardzības līdzekļi, kas tādējādi pagarina attiecīgo koksnes izstrādājumu dzīves ilgumu. Šajā virzienā pētījumi turpinās. Tāpat tiek turpināts darbs, lai samazinātu koka ievainojamību pret uguni, tādējādi koka daudzstāvu ēkas padarot vēl drošākas. “Laba sadarbība ir ar AS Latvijas Finieris, kura ķērusies pie bērza mizas (kas iepriekš tika sadedzināta un iegūts siltums) pārstrādes, lai ražotu betulīnu un suberīnu, kas ir izmantojams līmes izgatavošanai, ko var lietot koka līmēšanai,” stāsta U. Cābulis.

Viņš atgādina, ka institūtā abu vielu ieguvei ir izstrādātas tehnoloģijas no kolbas līdz nelielai eksperimentālai ražotnei. “Ir sadarbība arī ar citiem uzņēmumiem un citām nozarēm, piemēram, siltumizolācijas materiālu ražotājiem,” tā U. Cābulis. Viņš norāda, ka izmanto atbalsta instrumentu, kas vērsts uz zinātnisko izstrāžu komercializāciju.

Pašlaik tādi ir seši, sākot ar jau minēto poliuretānu, kokšķiedru plātnēm, finieru modifikāciju, furfurola ražošanu utt. “To, ko esam radījuši kolbā, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējumu varam jau darīt pilotiekārtā 10–100 kg apmērā, kas ļauj pierādīt ne tikai tehnoloģiju, bet arī materiālu kā tādu un komercializēt to ar maksimāli iespējamo augstāko vērtību,” tā U. Cābulis.

Šodien fantastika, rīt realitāte

K. Ceplis norāda, ka zinātnieku pētījumi un to komercializācija ļauj iegūt ne tikai pavisam citus produktus, bet arī būtiski mainīt to fizikāli ķīmiskās īpašības. “Koks ir unikāls materiāls, kas ir izmantojams jaunāko kompozītmateriālu izgatavošanā, un arī vienlaikus tāds materiāls, kas var aizstāt naftas ķīmijas produktus, kuri pašlaik tiek ļoti plaši izmantoti,” tā K. Ceplis.

Viņš atgādina, ka koks ir atjaunojams resurss un pēc meža nociršanas attiecīgajā platībā sāk augt jaunaudze, kuru kopjot, nākamo koksnes ražu iespējams iegūt jau pēc 30–40 gadiem.

“Nākotnes produkti ir meklējami koksnes ķīmijā, jo īpaši, ja koksnes pārstrādes procesā radušos blakusproduktus var izmantot kā izejvielas citu jaunu produktu ražošanai, piemēram, skaidas, mizas, kuras, kā rāda koksnes ķīmijas zinātnieku darbi, jau pašlaik var pārvērst gan par degvielu, izolācijas materiāliem, arī līmēm, kaut arī to izejmateriālus līdz šim lielākoties izmantoja enerģētikā kā kurināmo vai labākajā gadījumā celulozes un papīra ražošanā,” uzsver K. Ceplis. Viņaprāt, lai Latvija spētu maksimāli izmantot mūsu meža resursus, ir nepieciešama atbilstoša apziņa un mērķtiecīga valsts politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

  • Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis,
  • Jari Makinens, Somijas kompānijas “Arctic Astronautics” menedžeris,
  • Uģis Cābulis, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka atklātajā konkursā "Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4, Rīgā, pārbūve" par uzvarētāju atzīta personu apvienība "Aidaco Group”.

Konkurss tika izsludināts 2020. gada 25. novembrī, un tajā bija pieteikušies trīs pretendenti. Līgumcena: EUR 3 201 364,43 + PVN. Rīgas cirks ar konkursa uzvarētāju šī gada 13. maijā noslēdzis līgumu. Projektu – Rīgas cirka rekonstrukcijas siltumizolācijas un energoefektivitātes etapu – paredzēts īstenot 15 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

2021. gada 3. februārī tika noslēgts arī līgums ar būvuzraudzības iepirkuma konkursa uzvarētāju – SIA "CMB" par būvuzraudzības veikšanu šajā projektā. Līgumcena: EUR 65 760,00 + PVN.

"Esam pagodināti uzsākt pārbūves darbus tik nozīmīgā ēkā – vienā no vecākajām cirka ēkām Eiropā. Tehnoloģiski sarežģītākais šajā projektā ir jaunā kupola izbūve no krusteniski līmētām koka paneļu konstrukcijām un vēsturisko saglabājamo ēkas daļu atjaunošana. Rīgai šī ir vitāli nozīmīga ēka, kas jau sen ir pelnījusi atbilstošu renovāciju, lai rekonstruētā cirka ēka iespējami drīz priecētu rīdziniekus un Rīgas viesus," komentē "Aidaco Group" vadītājs Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka.

Ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, kas to ierindo kā vienu no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Ēku nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz pat 80 procentiem dabiskā apgaismojuma. Izmantojot pieejamos resursus un apliecinot energoefektivitāti, tiks darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, kurpretim ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālisti

Zane Atlāce-Bistere, 12.08.2021

Nominācija: Dzīvojamā jaunbūve. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūve Strēlnieku ielā 4B, Rīgā

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālam deviņās kategorijās izvirzīti kopumā 48 objekti, informē skates rīkotāji.

Objektu prezentācijas notiks 18.augustā.

Visus finālistus skatiet galerijā!

Nominācijā Inženierbūves eksperti apsvēra iespēju nākamgad izdalīt atsevišķu ielu un ceļu kategoriju, kā arī pacelt vērtēšanas latiņu, proti - tā kā vairākums pērn pabeigto objektu izpildīti ļoti labā kvalitātē, skatei pieteiktajiem vajadzētu izcelties ar inovācijām, oriģināliem risinājumiem vai detaļām.

Savukārt nominācijā Koka būve diskusijas raisīja koka būvju nominācijas definīcija, pieļaujot, ka nākotnē koks kļūs par bieži izmantotu materiālu un atsevišķa nominācija zaudēs nozīmi.

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti un nozares žurnālu "Būvinženieris".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus

LETA, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus, intervijā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Ir viena lieta jāsaprot, ka lielās izmaiņas, kas ir notikušas, un straujais cenu kāpums, par ko visi runā, neaptver pilnīgi visus koksnes produktus," sacīja Klauss, piebilstot, ka pašreizējais cenu kāpums galvenokārt aptver skujkoka zāģmateriālu un plātnes - OSB, kokskaidas plātnes, celtniecības saplāksni un iepakojumu.

Viņš skaidroja, ka straujo cenu kāpumu izraisīja neprognozēti liels privātais patēriņš salikumā ar būvniecības strauju atdzīvošanos. Tostarp daudzās valstīs, arī Latvijā, bet mazākā apjomā kā, piemēram, Lielbritānijā vai ASV, pērn notika divas lietas vienlaicīgi - cilvēki tika nosūtīti sēdēt mājās un tika ieslēgti bezprecedenta atbalsti lielos apjomos, lai cilvēkiem būtu ienākumi. Tādējādi nereti dīkstāves laikā cilvēkiem nevis samazinājās ienākumi, bet pat pieauga gan pabalstu, gan tēriņu samazinājuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru