Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Siltumenerģijas tarifi šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, bija augstāki teju visās Latvijas lielākajās pilsētās; rudenī siltums, visticamāk, maksās vēl dārgāk. Turklāt lielai daļai siltumuzņēmumu, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, vēl aizvien nav skaidrs, kādā veidā šis resurss ziemā tiks nodrošināts.

Salīdzinot ar 2021.gada maiju, 2022. gada apkures sezonas noslēgumā 43% regulēto komersantu siltumenerģijas tarifs pieauga, 54% - nemainījās, bet 3% - samazinājās, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. No tiem komersantiem, kuriem tarifs mainījies, aptuveni trešdaļai tarifu pieaugums nav pārsniedzis 30%, bet desmitajai daļai tarifs vairāk nekā dubultojies.

Lielākie tarifu pieaugumi, noslēdzoties 2022.gada apkures sezonai maija beigās, bija vērojami Olainē, Rēzeknē, Ozolniekos, kā arī Brankas, Ānes un Mārupes ciemā. Siltumenerģijas tarifi pieauguši arī septiņās no deviņām lielajām pilsētām, nemainīgs tarifs pagaidām saglabājies tikai Ventspilī un Liepājā.

Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumu saskaņā ar februārī publicēto AS Latvijas Gāze paziņojumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - 270,35 tūkst.nm3, februārī samazināsies siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Līdz ar to piepildās iepriekš izteiktās prognozes un iedzīvotājiem vairākās Latvijas apdzīvotajās vietās, tostarp Rīgā, Daugavpilī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, par siltumu būs jāmaksā mazāk.

Ja piepildīsies AS Latvijas gāze izteiktās prognozes, tad turpmāks siltumenerģijas tarifu samazinājums gaidāms arī martā. Saskaņā ar šī brīža datiem, tiek prognozēts, ka dabasgāzes cena martā un aprīlī būs 256,12 tūkst.nm3.

Pie šādas dabasgāzes tirdzniecības cenas, piemēram, AS Rīgas Siltums siltumenerģijas tarifs februārī būs 55,55 EUR/MWh, bet martā un aprīlī - 53,68 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka martā siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar novembri, varētu samazināties par 8%.

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumu, saskaņā ar AS Latvijas Gāze paziņojumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis janvārī siltuma tarifi saruks tiem uzņēmumiem, kuriem siltuma cenas ir noteiktas atkarībā no dabasgāzes cenas, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Līdz ar to iedzīvotājiem vairākās Latvijas apdzīvotajās vietās, tostarp Rīgā, Daugavpilī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, par siltumu būs jāmaksā mazāk.

Ja piepildīsies AS Latvijas gāze izteiktās prognozes par dabasgāzes cenas samazināšanos pirmajā ceturksnī, tad turpmāks siltumenerģijas tarifu samazinājums gaidāms februārī un martā. Saskaņā ar šī brīža datiem, tiek prognozēts, ka dabasgāzes cena februārī būs 270,35 tūkst.nm3, bet martā - 256,12 tūkst.nm3.

Pie šādas dabasgāzes tirdzniecības cenas, piemēram, AS Rīgas Siltums siltumenerģijas tarifs janvārī būs 56,47 EUR/MWh, februārī - 55,55 EUR/MWh, savukārt martā prognozējams - 53,68 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka martā siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar novembri, varētu samazināties par 8%.

Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumu martā, saskaņā ar šodien publicēto AS Latvijas Gāze paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - 256,12 tūkst.nm3, šomēnes samazināsies siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

Aprīlī dabasgāzes cena prognozēta tāda pati kā martā, un turpmāks samazinājums gaidāms arī maijā.

Līdz ar to piepildās iepriekš izteiktās prognozes un iedzīvotājiem vairākās Latvijas apdzīvotajās vietās, tostarp Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, par siltumu būs jāmaksā mazāk.

Ja piepildīsies AS Latvijas gāze izteiktās prognozes, tad turpmāks siltumenerģijas tarifu samazinājums gaidāms maijā. Saskaņā ar šī brīža datiem, tiek prognozēts, ka dabasgāzes cena aprīlī būs 256,12 tūkst.nm3, savukārt maijā – 249,00 tūkst.nm3.

Pie šādas dabasgāzes tirdzniecības cenas, piemēram, AS Rīgas Siltums siltumenerģijas tarifs martā un aprīlī būs 53,68 EUR/MWh, bet maijā - 52,76 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka martā siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar novembri, ir samazinājies par 8,0%.

Aprīlī Rēzeknē sāka izmantot koģenerācijas iekārtas, kas, līdz ar visu trīs katlumāju rekonstrukciju, ļāvis efektivizēt siltuma ražošanu un iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā projektu siltuma tarifa samazināšanai gandrīz par 20%.

Kā informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji, siltumenerģijas tarifs aprīlī Rēzeknē bija 44,11 lati par MWh (februārī – 53,19 Ls/MWh) un šobrīd tas ir viens no zemākajiem apkures tarifiem starp Latvijas lielajām pilsētām. Aprīlī siltumenerģijas tarifi augstāki nekā Rēzeknē bija sešās no deviņām republikas pilsētām – Jēkabpilī, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā, liecina domes informācija.

Tuvākajā nākotnē plānots ieviest koģenerāciju arī pilsētas Ziemeļu mikrorajona katlumājā Atbrīvošanas alejā 155a, kas rezultātā ļaus samazināt siltuma tarifus arī nākotnē.

Inflācija būs zema, turklāt algu pieaugums cenu kāpumu kompensēs, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties.

Jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai no ierindas iedzīvotāja skatpunkta, bet arī no valsts un korporatīvo finanšu plānošanas viedokļa, jo būtībā ir indikators tautsaimniecības attīstībai tuvākajā nākotnē, turklāt gan ar labvēlīgiem, gan ar ne tik labvēlīgiem faktoriem. Zema inflācija ir draudzīga patērētāju aktivitātes pieaugumam, taču vienlaikus tā var arī liecināt, ka kaut kur pasaulē vai tepat, Latvijā, ir procesi, kuru ietvaros naudas aprite kļūst lēnāka, kas galu galā var būt aizmetnis jaunām ekonomikas problēmām, rezultātā samazinot arī ierindas iedzīvotāja labklājības līmeni.

Energoefektivitāte Rīgas mikrorajonos nav uzlabojusies kopš laikiem, kad Kalnciemā ražoja durstīgo minerālvati

Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā, deklarācijā apņēmusies jaunā valdība. Akcents būtu liekams uz galvaspilsētas mikrorajoniem, kuru iedzīvotāji līdz šim no siltināšanas projektiem vairījušies kā no krītošām lāstekām.

Tāpēc tieši reģionu ēkas aizvadīto gadu laikā ievērojamā skaitā tērpušās krāšņos mēteļos, lielākoties no putupolistirola un visbiežāk Austrum- eiropai raksturīgos košos toņos. Rīgas un reģionu attiecība iepriekšējā renovēšanas maratonā ir aptuveni 50 pret 700. Tikmēr galvaspilsētas dzīvojamais fonds turpina slīgt pelēcībā tā, it kā siltināšanas vilinājumi un iespēja šī mērķa sasniegšanā balstīties uz Eiropas pleca uz to nemaz neattiektos. Retas ir jomas, kur reģioni apsteidz Rīgu, bet šis ir viens no pierādījumiem reģionu varēšanai vai Rīgas mazspējai. Rīgā, kur ir lielāka maksātspēja, renovēti vien 0,4% ēku. Taisnības labad gan jāpiemin, ka Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs siltināšanas un renovācijas bumu veicinājuši arī augstie siltumenerģijas tarifi.