Jaunākais izdevums

Paredzot, ka decembrī saistībā ar Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumu "Belarusjkaļij" apstāsies tā ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu, valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" uz laiku apturējusi svarīgas dzelzceļa līnijas posma attīstības projektu gandrīz 60 miljonu eiro vērtībā.

"Ģeopolitiskā situācija saistībā ar ES un ASV sankcijām pret Baltkrieviju liek mums pārskatīt dažu projektu investīciju atdevi," skaidrojis "Lietuvos geležinkeliai" uzņēmuma "LTG Infra" ģenerāldirektors Karolis Sankovskis, norādot, ka runa ir par otra sliežu ceļa būvdarbiem posmā Pluņģe-Šateiķi dzelzceļa līnijā, kas Viļņu caur Šauļiem savieno ar Klaipēdu.

Pēc viņa teiktā, prognozēts, ka sankcijas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma ieņēmumus, jo saruks kravu un pasažieru plūsma.

"Izvērtējot iespējamos riskus, uz laiku apturam 60 miljonus eiro vērta projekta īstenošanu," norādījis Sankovskis, piebilzdams, ka iespējas atsākt projekta īstenošanu tiks vērtētas, izstrādājot dzelzceļa jaudu palielināšanas plānu nākamajam gadam.

Uzņēmums tuvākajā laikā sāks procedūras, kas nepieciešamas, lai lauztu 2019.gada nogalē noslēgto līgumu ar uzņēmumu "Kauno tiltai". Līdz šim brīdim bija saskaņots tehniskais projekts, pabeigta tā ekspertīze, uzsāktas būvatļaujas saņemšanas procedūras un veikta daļa sagatavošanās darbu - izcirsti koki un krūmi, ierīkoti tehnoloģiskie ceļi un būvlaukumi un iegādāta daļa materiālu.

Bija paredzēts, ka uzņēmums rekonstruēs esošo dzelzceļa līniju 13,9 kilometru garumā un izbūvēs tikpat garu jaunu sliežu ceļu, rekonstruēs tiltus, pārbrauktuves un pārmijas, ierīkos trokšņu barjeras, elektroenerģijas padeves, signalizācijas un sakaru sistēmas un sakārtos Pluņģes un Šateiķu dzelzceļa stacijas.

Īstenojot šo projektu, pasažieru vilcieniem pieļaujamais ātrums šajā posmā būtu pieaudzis no 120 līdz 160 kilometriem stundā, bet kravas vilcieniem - no 90 līdz 120 kilometriem stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos procesus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pieņēmis lēmumu līdz gada beigām samazināt LDz darbinieku skaitu par aptuveni 700 darbiniekiem.

Pēdējā pusotra gada laikā, gan reaģējot uz situāciju kravu pārvadājumu jomā, gan veidojot pamatu LDz un visa “Latvijas dzelzceļš” koncerna efektīvai un konkurētspējīgai darbībai Baltijā un plašākā reģionā, LDz aktīvi pārskata visas uzņēmuma veicamās funkcijas un procesus, un citus uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmējošos aspektus.

Darbinieku skaita samazināšanu plānots īstenot divos posmos. VAS “Latvijas dzelzceļš” ir iesniegusi attiecīgo informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), kā arī veikusi konsultācijas ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību (LDzSA). Pirmajā posmā, (2021.gada septembrī – oktobrī), izvērtējot darbinieku darba sniegumu un konsultējoties ar arodbiedrību, plānots pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 200 darbiniekiem no, galvenokārt, administrācijas un atbalsta personāla, savukārt informāciju par otrajā posmā atbrīvojamiem orientējoši 500 ražošanas darbiniekiem LDz iesniegs NVA šā gada septembrī pēc turpmākām konsultācijām ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un LDzSA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas dzelzceļš meklē jaunas biroja telpas

Db.lv, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

“VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m2, un biroja platība – 25 m2 , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) atlaidīs 298 dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanā nodarbinātos darbiniekus, informē LDz.

Uzņēmums skaidro, ka pēdējo gadu laikā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būtisku uzmanību pievērš LDz pamatdarbības efektivitātes veicināšanai, pastāvīgi pārskatot un pilnveidojot VAS "Latvijas dzelzceļš" un visa "Latvijas dzelzceļš" koncerna tehnoloģiskos un administratīvos procesus, rodot risinājumus, kā uzņēmumam strādāt maksimāli efektīvi.

LDz pārvaldībā ir plašs nekustamā īpašuma - ēku un būvju - portfelis, kā arī stacijas un pieturas punkti visā Latvijā, kurās visa gada garumā ir kvalitatīvi jāuzkopj pasažieru platformas un tām pieguļošās teritorijas.

Lai efektivizētu LDz darbību, ir veikts dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanas procesa izvērtējums, analizējot izmaksu efektivitāti gan līdzšinējā modelī, kad dzelzceļa infrastruktūras telpu un dzelzceļa pasažieru platformu uzkopšanu veic LDz darbinieki, gan izvērtējot iespēju šos darbus nodot ārpakalpojumā, kā arī 2024.gada sākumā tika izsludināts attiecīgs publiskais iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot VAS Latvijas dzelzceļš tehnoloģisko procesu attīstību, darbu uzsācis dzelzceļa pārbrauktuvju centrs, no kura attālināti tiks uzraudzītas apsargājamās dzelzceļa pārbrauktuves ar intensīvu satiksmi visā Latvijas teritorijā.

Šis ir pirmais šāda veida pārbrauktuvju centrs Baltijā un tajā būs iespējams vienlaikus apkalpot līdz 24 pārbrauktuvēm.

Līdz ar šī centra darbības uzsākšanu, VAS Latvijas dzelzceļš pakāpeniski atteiksies no pārbrauktuvju fiziskās kontroles, kad pie pārbrauktuvēm pastāvīgi uzturas dežurējošais personāls. Pārbrauktuvju centrā viens dežurants varēs apkalpot līdz sešām pārbrauktuvēm vienlaikus, tādējādi ar tehnoloģiju palīdzību tiks optimizēti resursi un uzlabosies darba apstākļi.

“Līdz ar pastāvīgu dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un tās drošības veicināšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” uzmanības centrā jau divus gadus ir arī visu tehnoloģisko procesu pārskatīšana un pakāpeniska modernizācija. Vienotā dzelzceļa pārbrauktuvju centra izveide ir būtisks solis LDz transformācijā no uzņēmuma, kurā daudz darba tika veikts manuāli, uz mūsdienīgu, Eiropas līmeņa dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumu,” saka VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz Cargo jauns valdes priekšsēdētājs un valdes locekle

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, š.g. 7.februārī, SIA "LDZ CARGO" padome amatā ir iecēlusi nominācijas komisijas izvirzītos valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu kandidātus, informē VAS "Latvijas dzelzceļš".

Valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem ir iecelts Aļģirds Miķelsons, savukārt par SIA "LDZ CARGO" valdes locekli ir iecelta Olga Bondare. Abi jaunie SIA "LDZ CARGO" valdes locekļi amata pienākumus sāks pildīt š.g. 18.martā.

Valdes priekšsēdētāja amatā ieceltajam Aļģirdam Miķelsonam ir ilggadēja un starptautiska pieredze pārvadājumu uzņēmumu vadībā - no 2019.gada viņš pildījis izpilddirektora (CEO) pienākumus "MAU Technic LLC" Ukrainā, pirms tam bijis Ukrainas nacionālās aviokompānijas "Ukraine International Airlines" viceprezidents tehniskajos jautājumos (CTO). Augstu atbildību, efektivitāti un profesionalitāti prasošajā aviācijas nozarē A. Miķelsons ir ieņēmis amatus, kuri rada izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma darbību, guvis ļoti vērtīgu pieredzi uzņēmumu stratēģiskajā attīstībā, procesu optimizācijā un efektivitātes veicināšanā, kā arī biznesa iespēju paplašināšanā un ieņēmumu palielināšanā. Aļģirds Miķelsons ir ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē, maģistra grādu Biznesa administrācijā Oksfordas Universitātē Anglijā, kā arī inženierzinātņu bakalaura grādu mašīnzinātnē RTU Aviācijas Institūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 1.jūlijā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē darbu uzsāks Mārtiņš Ķeņģis, kurš uzņemsies atbildību par LDz tehniskās ekspluatācijas jautājumiem, informē LDz.

Atklāts konkurss uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļa amatu tika izsludināts 2023.gada novembrī, un uz šo vakanci pieteikumus iesniedza 32 kandidāti. Visi kandidāti tika vērtēti trijās konkursa kārtās saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas tika noteikti, balstoties uz nepieciešamajām kompetencēm un profesionālo pieredzi. Konkursa nominācijas komisijā darbojās LDz padomes, Satiksmes ministrijas, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, kā arī Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvji.

Pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas no atbildīgajām institūcijām, 2024.gada 20.jūnijā LDz padome apstiprināja vislielāko punktu skaitu ieguvušo kandidātu - Mārtiņu Ķeņģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodus VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes locekļiem par piešķirtajām kompensācijām bijušajai valdei, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījumā norāda, ka padomes locekļiem sodi piešķirti par lēmumu uzreiz izmaksāt kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas kopumā aptuveni 450 000 eiro apmērā.

LTV vēsta, ka savu pārkāpumu LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange atzinis. Viņš neesot zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

Jau ziņots, ka LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas 2019.gadā.

Pēc tam Bērziņš 2020.gada oktobrī kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media", par spīti kompensācijas izmaksāšanas nosacījumam, nestrādāt pie LDz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķobījies VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga krēsls, 7.februārī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, raidījums vēsta, ka ar Kleinberga darbu neesot apmierināti uzņēmuma padomes locekļi.

Kleinbergs ir valdes priekšsēdētājs kopš 2020.gada 7.aprīļa, liecina "Firmas.lv" dati.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums.

Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas kravu pārvadājumiem pie noteiktiem faktoriem ir potenciāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka Ukrainai ir nepieciešami gan importa, gan eksporta transporta koridori.

"Kas attiecas uz ziemeļu virzienu, kas ir Polija, Lietuva, Latvija un nedaudz arī Igaunija, tad šis koridors ir ar zemu caurlaides spēju, jo pārvadājumi ir jāveic pa trīs dažādām dzelzceļa infrastruktūrām, kurās atšķiras sliežu ceļu platumi, - Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu," norādīja Pļavnieks.

Tāpat viņš skaidro, ka pašlaik šī transporta koridora caur Poliju veiktspēja ir aptuveni divi vilcienu pāri diennaktī, kas var šķērsot Lietuvas-Polijas robežu, papildinot, ka racionāli šo nelielo kapacitāti ir izmantot augstas vērtības preču importam, kas ir nepieciešams Ukrainas apgādei, bet tie ir maza apjoma pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 9,86 miljardus eiro

Db.lv, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vizītē Kazahstānā VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs tikās ar Kazahstānas dzelzceļa (AS “NK “KTŽ”) vadītāju Nurlanu Saranbajevu (Сауранбаев Нурлан Ермекович), atzīmējot šī dzelzceļa savienojuma lielo potenciālu un vienojoties par vēl ciešāku sadarbību kravu pārvadājumu jomā.

“Teju pusgada laikā Kazahstāna ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem LDz ārvalstu partneriem – šobrīd kravu pārvadājumi ar Kazahstānu sastāda aptuveni ceturto daļu no mūsu kravu apjoma un abu valstu dzelzceļu ciešai sadarbībai šajā jomā šobrīd ir stratēģiska nozīme. Arī Kazahstānas dzelzceļa vadītājs tikšanās laikā apliecināja Eirāzijas transporta koridora lielo potenciālu savienojumā Latvija - Kazahstāna,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi ar Kazahstānu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir ievērojami pieauguši – līdz jūlija beigām starp Latviju un Kazahstānu ir pārvadāti jau 2,71 miljoni tonnu kravu, kas ir 23,2 reižu pieaugums, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pagājušajā gadā. Lielākā daļa – 2,34 miljoni tonnu šo kravu bija Kazahstānas akmeņogļu imports, taču palielinājies arī naftas produktu imports, šajā kravu segmentā šogad pārvadājot 44,3 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt bijušos LDz valdes locekļus par 1,5 miljonu eiro zaudējumu radīšanu

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas - 1,5 miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam, informēja KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.

Jau ziņots, ka šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.

Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, "Latvijas dzelzceļa" bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019.gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš tika saņēmis kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas - 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru