Jaunākais izdevums

Lietuvā plāno ienākt Krievijas zemo cenu veikalu tīkls «Svetofor», kas apvieno 885 noliktavas tipa veikalus pašā Krievijā, kā arī Baltkrievijā, Vācijā un Rumānijā, vēsta laikraksts «Kommersant».

Krasnojarskā dibinātais veikalu tīkls, kas piedāvā preces par 20-30% lētāk nekā konkurenti, Eiropā darbojas ar zīmolu «Mere» un domājams, tā varētu saukties arī šā tīkla veikali Lietuvā, bet avīzes uzrunātie eksperti «Svetofor» izredzes Baltijā vērtē diezgan skeptiski.

Baltkrievijā bāzētā personāla atlases kompānija «HR Business Alliance» publicējusi sludinājumu, ka aicina darbā speciālistus, kam jāatrod veikaliem piemērotas telpas dažādās Lietuvas pilsētās, bet šobrīd nav konkrēti zināms, par kurām pilsētām ir runa.

Kā norāda kompānijas «Jos De Vries The Retail Company» konsultante Irina Bolotova, šā tīkla veikali atgādina «parastas noliktavu telpas ar minimālu remontu un ne īpaši labu aprīkojumu» un tajos tiek tirgota lēta mazpazīstamu zīmolu produkcija.

Veikalu tīklu «Svetofor» pārvalda 2009.gadā dibināta kompānija «Torgservis», kuras lielākā īpašniece ir Šnaideru ģimene, kas kontrolē 92,5% akciju, bet vēl 4,5% pieder Valērijam Jakovļevam un 3% - Andrejam Veikulainenam.

Saskaņā ar informāciju par pagājušā gada nogali «Svetofor» tīklā darbojas 885 veikali. Šobrīd viens «Mere» veikals atvērts Vācijā un divi - Rumānijā, bet kompānijas interneta vietnē ziņots par plāniem atvērt vēl vismaz 105 tirdzniecības vietas Polijā un ienākt Azerbaidžānas tirgū.

Kā uzskata aģentūras «Infoline-Analitika» ģenerāldirektors Mihails Burmistrovs, Baltijas valstīs attieksme pret Krievijas vairumtirgotājiem ir visai negatīva, tādēļ jāšaubās, vai «Svetofor» plāni vainagosies panākumiem, neraugoties uz atšķirīga zīmola izmantošanu. Tiesa gan, veikala atvēršana Berlīnē šā gada sākumā esot izraisījusi manāmu pircēju interesi, taču projekts, pēc viņa teiktā, «acīmredzami nav gatavs tiražēšanai».

2017.gada nogalē «Svetofor» paziņoja par plāniem atvērt līdz pat simts veikaliem Maskavā un tās apkaimē, tomēr līdz šim Krievijas galvaspilsētā atvērts tikai viens šāds veikals un tās tuvumā - vēl vienpadsmit. Tomēr, kā laikrakstam apliecinājuši vairāki nekustamā īpašuma tirgus konsultanti, veikalu tīkla īpašnieki no saviem vērienīgajiem attīstības plāniem Maskavā nebūt nav atteikušies.

Ar paša tirdzniecības tīkla pārstāvjiem laikrakstam nav izdevies sazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ar dzelžainu apņemšanos kļūt par tirgus līderi

Linda Zalāne, speciāli DB, 16.09.2019

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā ir pabeigta vairākus mēnešus ilgusī IKEA interneta veikala testēšana, līdz ar to tagad IKEA preces tiešsaistē var iegādāties pircēji visās trīs Baltijas valstīs.

"Latvijā un Lietuvā ir pabeigtas interneta veikala sistēmas un procesa pārbaudes vairāku mēnešu garumā, kurās piedalījās gan IKEA darbinieki, gan IKEA mājaslapas reģistrētie lietotāji.

Interneta veikals tiek atklāts vienlaikus Lietuvā un Latvijā, un tagad tas ir pieejams ikvienam, kas vēlas iepirkties tiešsaistē," skaidro IKEA vadītājs Baltijas valstīs Johanness R. Johannesons (Johannes R. Jóhannesson).

Interneta veikals ir salāgojams ar mobilajām tiešsaistes ierīcēm, tāpēc tajā ir ērti iepirkties, izmantojot gan datoru, gan viedtālruni vai planšetdatoru. J. Johannesons piebilst, ka šis ir tikai viens no tirdzniecības kanāliem - papildinājums fiziskajiem veikaliem, lai IKEA būtu pieejams vēl plašākam pircēju lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss šonedēļ Rīgā plāno atvērt pop-up veikalu - noliktavu bāriem un restorāniem, informē uzņēmumā.

Tā kā pop up vietām raksturīgi atvērties uz noteiktu laiku, Gemoss veikals Brīvības ielā. Veikals 250 kvadrātmetru platībā apmeklētājiem būs pieejams vismaz gadu.

«Gemoss pop up veikals ir mūsu radošuma izpausme. Māja, kurai tuvākajos gados paredzēta nojaukšana, tiek iedzīvināta ar vai nu vecām, aizmirstībā nonākušām, vai tieši otrādi - speciāli šai vietai radītām mēbelēm. Ar jauno veikalu mēs nedaudz izaicinām, bet vienlaikus arī meklējam interesantākus veidus, kā uzrunāt klientus, pietuvoties jaunai, modernai paaudzei. Klienti, kuriem ir tuvas zero waste vērtības, ir laipni aicināti, jo riekstu, žāvētu augļu, sēkliņu, graudaugu, kā arī BIO produkcijas klāsts šeit būs gana plašs. Tomēr jāatzīmē, ka šis nav zero waste koncepta veikals, jo šeit būs pieejama arī fasēta produkcija,» pastāstīja Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima šomēnes atklās trīs veikalus

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima Latvija oktobrī atklās trīs veikalus – pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vērs Maxima XX veikals Mūkusalas ielā un Maxima X Viestura prospektā, kā arī jauns Maxima X veikals Gaigalas ielā, informē uzņēmumā.

Paplašinātais un modernizētais «Maxima X» veikals Viestura prospektā 26 durvis pircējiem vērs jau 3. oktobrī, veikalu Mūkusalas ielā pēc atjaunošanas darbiem plāno atklāt 10.oktobrī, bet jaunais veikals Bolderājā pircējus plāno sagaidīt 17.oktobrī.

«Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu iepirkšanās pieredzi gan nelielos piemājas veikalos, gan plašākos «XX» formātu veikalos, mēs esam ieguldījuši ne tikai veikalu interjera uzlabošanā un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, bet arī atvēlējuši ievērojamu daļu investīcijas visu trīs veikalu aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām. Pašapkalpošanās kases, multimediju svari, moderni skeneri un citas inovācija padarīs iepirkšanos ātrāku un ērtāku, kā arī atvieglos ikdienu veikala darbiniekiem. Ļoti ceram, ka jaunie veikali kalpos kā ikdienas palīgs steidzīgajā ikdienā, ko novērtēs ik katrs pircējs», komentē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

FOTO, VIDEO: Apple produktu cienītājiem Rīgā jauns veikals

Ilze Žaime, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Spice Rīgā atvērts jaunākais Apple Premium Reseller veikals, ko pārstāv iDeal. Jautāts par Apple produktu dārdzību, iDeal Latvijas filiāles vadītājs Mārtiņš Amtmanis biznesa portālam db.lv atbild, ka tas ir izplatīts stereotips.

Jaunatvērtā veikala kopējā platība ir 152 m2, un tajā strādā seši darbinieki.

iDeal ir autorizētais Apple izplatītājs Latvijā. Pirmais iDeal Apple Premium Reseller veikals Latvijā tika atvērts pirms desmit gadiem – 2008. gadā.

M. Amtmanis kā iemeslu veikala atvēršanai tieši tirdzniecības centrā Spice min to, ka tas esot «viens no jaudīgākajiem iepirkšanās centriem Rīgā gan piedāvājuma, gan izvietojuma ziņā» un apkārt esošie zīmoli jau piesaista īsto publiku. Izvēle atvērt veikalu Spicē bijusi acīmredzama.

iDeal otrajā veikalā ieguldītās investīcijas esot ievērojamas, taču precīzu apjomu M. Amtmanis neatklāj. Esot saņemts arī ražotāja atbalsts, un iDeal cer ieguldīto naudu atpelnīt aptuveni gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25. jūlijā KS Holding atklās jaunā koncepta lielveikala «Ozols» pirmo kārtu, un sākotnēji tajā atradīsies pārtikas veikals Rimi.

Jaunā iepirkšanās centra galvenie veikali būs būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājs K-Senukai un pārtikas lielveikals RIMI. Jaunais tirdzniecības centrs ir projektēts un uzbūvēts lielveikala «Galerija Azur» vietā, piedāvājot īrei 27 100 kvadrātmetru lielu platību.

Tirdzniecības centra īpašnieks UAB «KS Holding» ieguldījis 35 miljonus eiro lielveikala pārbūvē un īpašuma iegādē. Ēkas kopējā platība ir 29 500 kvadrātmetri, nodrošinot gan tirdzniecības, gan biroju telpas. Veikali atrodas pirmajā stāvā, savukārt ēkas otro stāvu pilnībā aizņem K-Senukai biroju centrs.

Pēc pirmās būvdarbu kārtas pabeigšanas tirdzniecības centrā durvis vērs lielveikals Rimi līdz ar aptieku, ātrās ēdināšanas restorānu Hesburger Drive-in ar autokasi un citiem veikaliem, kas apmeklētājiem piedāvā ikdienas preces un pakalpojumus. Šobrīd ir pieejamas 250 automašīnu stāvvietas, taču kopumā būs pieejamas 750 vietas. Drīzumā tiks uzstādītas arī divas uzlādēšanas stacijas elektriskajiem automobiļiem, turklāt ar laiku pieprasījumam pieaugot, tiks ierīkotas vēl divas uzlādes stacijas. Blakus ieejām ir īpaši stendi divriteņu novietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas repera Timati zīmola veikals tiks atvērts arī Rīgā.

Tas durvis vērs šā gada 5. septembrī paplašinātā tirdzniecības centra Alfa jaunās ēkas otrajā stāvā.

Black Star Wear t/c Alfa būs pirmais šīs franšīzes oficiālais veikals Latvijā. Visi veikali, kas Latvijā iepriekš piedāvāja šī zīmola apģērbus, bija tikai multibrendu partneru veikali, kam nebija saistības ar Black Star Wear oficiālajiem veikaliem. Taču no šā gada jūnija zīmola tirdzniecības markas reģistrētas Latvijas Republikas Patentu valdē, un SIA Black Star Wear turpmāk būs oficiālie franšīzes operatori Latvijā.

«Black Star Wear veikals būs otrais oficiālās franšīzes veikals Baltijā. Pirmais tika atvērts pagaišā gada novembrī Tallinā un uzreiz iekļuva TOP 3 starp visiem Black Star Wear pieprasītākajiem veikaliem,» skaidro Black Star Wear valdes locekle un franšīzes vadītāja Jūlija Polenņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā K3, kas Rīgas mikrorajonā Imantā izveidots bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, kur vēl pirms pāris gadiem atradās mazumtirdzniecības veikals Prisma, ceturtdien tiek atklāts atrakciju parks bērniem Fun Park.

Uzņēmums sevi pozicionē kā vienu lielākajiem telpu atrakciju parkiem Baltijā. 1300 kvadrātmetru plašā parka teritorija paredzēta dažāda vecuma bērniem, piedāvājot dažādas izklaides.

Izveidoti kāpelēšanas džungļi, deviņi slidkalniņi, viens no tiem ir četrus metrus augsts, seši dažādi batuti, bumbu baseini, un 90 kvadrātmetru liels rotaļu laukums jaunākajiem apmeklētājiem.

Atrakciju parka vidū atvēlēta atpūtas zona ar TV vecākiem un citiem bērnu pavadoņiem. Paredzēta arī iespēja bērnus uz laiku atstāt pieskatīšanai parka darbinieku uzraudzībā.

Parkā ierīkotas arī telpas svinībām - septiņas tematiskās ballīšu istabas («Minjoni», «Aligators un Zebra», «Vienradzis», «Tīģeris», «Pasaka», «Robots», «Zilonis»). Visas istabas ir aprīkotas ar regulējama augstuma galdiem, krāsainiem sēžampufiem, krēsliem, mantu novietošanas plauktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls DEPO pārdevis nekustamo īpašumu investīciju fondam Corum sev piederošo 2018.gadā uzbūvēto veikala ēku Viļņā.

Nekustamā īpašuma investīciju fonds Corum ir jaunais īpašnieks telpām, kurās atrodas DEPO veikals Ukmerges gatvē Lietuvas galvaspilsētā, vienlaicīgi ar pārdošanas darījumu abas puses parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu. Investoru piesaisti un darījuma procesa koordinēšanu DEPO uzticējis Colliers Baltics komandai, savukārt juridiskā kompānija Cobalt pārstāvēja investīciju fondu šajā darījumā. Darījuma summa netiek atklāta.

DEPO veikala platība Ukmerges gatvē pārsniedz 21,000 m2, ieskaitot administratīvās telpas, un tai blakus ir vairāk kā 450 autostāvvietas. DEPO veikals Ukmerges gatvē ir otrais lielākais DEPO veikals Viļņā. Vēl viens 30,800 m2 liels DEPO veikals atrodas netālu no Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā durvis vēris jauna dizaina koncepta "Rimi Super" formāta veikals Latvijā, informē uzņēmumā.

Veikalā ir pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums, tā nodaļās ir izvietotas vieglāk pamanāmas norādes, paplašināta veikala ieejas zona, pašapkalpošanās kasu zonā uzstādītas ātrākas un modernākas kases, kā arī pieejami ērtāki un vieglāk vadāmi iepirkumu rati.

Lielveikala tirdzniecības platība ir 925 kvadrātmetri un tas nodrošinās 45 jaunas darba vietas.

"Šis ir trīsdesmit ceturtais Rimi Super veikals Latvijā un pirmais Rimi supermārketa formāta veikals Latvijā, kas izveidots saskaņā ar Rimi jauno dizaina konceptu, turklāt pirmais Rimi veikals Liepājā, kurā pieejamas pašapkalpošanās kases. Jaunā koncepta informācijas centra kases zonā ir pieejamas uzkodas un kafija līdzņemšanai, kā arī citas pirmās nepieciešamības preces, lai padarītu iepirkšanās procesu ātrāku un ērtāku," stāsta Rimi Latvia supermārketu formāta direktors Andrejs Akermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos

Ivans Ladans no Krievijas savu uzņēmumu SIA Marine Digital System attīsta Latvijā, jo te ir jaunuzņēmumiem pateicīgāka biznesa vide.

«Šo projektu sākām pirms dažiem mēnešiem, bet šajā nozarē neesam pavisam iesācēji. Pēdējos divos gados Krievijā esam strādājuši jūrniecības pakalpojumu automatizācijas jomā,» teic I. Ladans. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem Krievijā arī viņam Latvijā ir daudz paziņu. Viņš ir pazīstams ar LIAA jaunuzņēmumu eksperti Olgu Barretu-Gonsālvisu un Ļevu Basu no Blokķēdes asociācijas, kuri pastāstīja par nozares attīstību valstī, un tā radās doma pamēģināt attīstīt biznesu Latvijā. «Šobrīd Krievijā jaunuzņēmumiem ir daudz barjeru. Ja es uzrakstīšu vēstuli uz Hamburgu no Krievijas kompānijas, būs sarežģīti iegūt investīcijas vai līgumu, jo neviens nevēlas strādāt ar nestabilu reģionu. Lielākā daļa manu draugu no citiem jaunuzņēmumiem ar lielu potenciālu ir pārcēlušies uz Latviju, citām Eiropas valstīm, ASV, jo IT kompānijām ir labāk atrasties valstīs, kur ir vieglāk veidot biznesu. Piemēram, Latvijā pagāja vien divi mēneši, lai sāktu pilotprojektu ar vietējo uzņēmumu. Grūti iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams jaunizveidotai kompānijai Krievijā. Esam pārcēlušies, lai veidotu uzņēmumu biznesam draudzīgākā vietā. Pagaidām izskatās, ka tas ir bijis pareizi darīts. Mans produkts Latvijas ekonomikā iekļaujas ļoti labi, jo loģistika ir nozīmīga nozare, un varu te veikt pilotprojektu. Te ir viegli strādāt, viss ir tuvu, un pārcelties ar visu komandu uz Rīgu ir lētāk nekā, piemēram, uz Somiju. Man šķiet, ka te ir draudzīgāka attieksme pret cilvēkiem no Austrumeiropas nekā Lietuvā,» saka I. Ladans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie šā gada aprīļa rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 12,6 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, informē uzņēmums.

Arī četru mēnešu provizoriskie pārdošanas uzrāda 14% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem četru mēnešu rādītājiem, sasniedzot 47,3 miljonus eiro.

«Olainfarm» grupas produkcija četru mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs. Konsolidētie rezultāti: četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Krievija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, realizācijas apjoms ir pieaudzis par 77%; Latvija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 10%; Ukraina, kas, neskatoties uz 38% realizācijas samazinājumu, saglabājusi vietu 4-niekā; un Baltkrievija ar 17% kritumu aprīlī. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Lietuvā (-27%). Visos citos lielākajos noieta tirgos aprīlī sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Nīderlandi, Kazahstānu un Vāciju. 2019. gada četros mēnešos «Olainfarm» grupas lielākie noieta tirgi saglabājušies nemainīgi – Krievija (īpatsvars 30%), Latvija (27%), Baltkrievija (14%) un Ukraina (9%).

Komentāri

Pievienot komentāru