Ekonomika

Lietuva plāno par ES līdzekļiem atjaunot karaspēka mobilitātei svarīgus ceļus

LETA--BNS, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Lietuva tuvākajā laikā plāno par Eiropas Savienības līdzekļiem atjaunot ceļus, kuriem ir svarīga loma valstī dislocēto karavīru mobilitātes nodrošināšanā, ceturtdien paziņojis satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa teiktā, tuvākajā laikā iecerēts izsludināt darbu iepirkuma konkursu, un viens no prioritārajiem objektiem būs automaģistrāles "Via Baltica" posms no Marijampoles līdz Polijas robežai.

Kā ziņu aģentūrai BNS vēlāk precizējusi ministra padomniece Gabriele Vasiļauskaite, ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu, lūdzot piešķirt minētajiem mērķiem vairāk nekā 73 miljonus eiro, un 7.aprīlī būtu jānoskaidrojas, vai Lietuva saņems atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Viņa norādījusi, ka Lietuva vēlas saņemt finansējumu diviem projektiem - jau pieminētajam "Via Baltica" posmam no Marijampolės līdz Lietuvas un Polijas robežai un dzelzceļa kravu laukumam Palemonā, kur darbojas Kauņas intermodālais terminālis, kas ir dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa un kopš 2020.gada ir savienots ar Eiropas dzelzceļu tīklu.

Šis terminālis ir tālākais austrumu punkts Eiropas dzelzceļu sistēmā , kas kravas vilcieniem sasniedzams pa Eiropas platuma sliežu ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien paziņos par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju pēc sākotnēji piesardzīgas reakcijas uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumiem par Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludināto republiku atzīšanu Ukrainas austrumos un par Krievijas karaspēka ievešanu to teritorijā.

"Mēs plānojam rīt paziņot par jaunām sankcijām pret Krieviju, atbildot uz Maskavas šodienas lēmumiem un darbībām. Mēs koordinējamies ar sabiedrotajiem un partneriem par šo paziņojumu," pirmdienas vakarā sacīja Baltā nama oficiāls pārstāvis.

ASV prezidents Džo Baidens jau pirmdien izsludināja ierobežotas sankcijas pret tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas "tautas republikām" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" dažas stundas pirms tam atzina Putins.

ASV un citas Rietumvalsts nosoda šo Putina lēmumu kā Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpumu.

Augsta ranga Baltā nama amatpersona pirms tam gan atteicās paskaidrot, vai ASV uzskatīs Krievijas karaspēka oficiālo ievešanu DTR un LTR teritorijā par iebrukumu, kas izprovocētu plašākas un smagākas Rietumu sankcijas pret Maskavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments paudis atzinību Eiropas transporta un tūrisma operatoriem par palīdzību bēgļiem, pieprasījis Krievijai atdot nozagtās lidmašīnas un aicinājis pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari, Eiropas Parlaments pauž pateicību Eiropas operatoriem, kas Ukrainas iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pārvadājumus ar vilcienu, autobusu, kuģi un lidmašīnu, Transports ir ES stratēģisks līdzeklis, lai Ukrainai un tās tautai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu, viņi norāda.

EP deputāti uzsver, ka konflikta turpināšanās Ukrainā ietekmē ES transporta nozari, jo īpaši degvielas cenu pieauguma un loģistikas un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ. Viņi pauž, ka būtu jāatbalsta ES pārvadātāji, kam ir saikne ar Krievijas tirgu, palīdzot tiem savas pārvadājumu darbības pārorientēt prom no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties investoru bažām par gaidāmu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievija deva cerības uz deeskalāciju saspīlējumā ar Rietumiem, paziņojot, ka tā atvelk daļu no karaspēka, kas koncentrēti pie Ukrainas robežas.

Rietumvalstu līderi atzinīgi novērtēja šo paziņojumu, bet aicināja pārbaudīt, vai karaspēka atvilkšana tiešām notiek. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams.

"Lai gan riski saglabājas paaugstināti, šis izskatās pēc liela soļa pareizajā virzienā un investori kā visi citi atviegloti nopūšas," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori arī bija nobažījušies par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ieņemt agresīvāku nostāju procentlikmju pacelšanā, lai iegrožotu inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien noteiks sankcijas Krievijai par Austrumukrainas separātisko veidojumu atzīšanu un tālāku karaspēka izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā, pavēstīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

"Protams, mūsu atbilde būs sankciju formā, kuru mērogu izlems ministri. Esmu pārliecināts, ka tas būs vienbalsīgs lēmums," žurnālistiem Parīzē sacīja ES augstākais diplomāts.

Sankciju dokumenta teksts tiek izstrādāts rīta pusē, kamēr ministri Parīzē piedalās Indijas un Klusā okeānu valstu forumā.

Lēmums tiks pieņemts "šajā pēcpusdienā" ārkārtas sanāksmē, kas tiks rīkota paralēli forumam.

Otrdien tiks izziņotas arī ASV un Lielbritānijas sankcijas.

"Krievijas karaspēks jau ir iegājis Donbasā, mēs Donbasu uzskatām par Ukrainas daļu," sacīja Borels.

Līdzīgi kā ASV arī ES Krievijas karaspēka ienākšanu Donbasā neuzskata par vispārēju iebrukumu, kam atbilstoši Rietumu līderu pēdējo mēnešu laikā solītajam būtu jāseko sevišķi sāpīgu sankciju noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatori "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva" ieguvuši frekvenču joslas nākamās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģiju ieviešanai Lietuvā, liecina Lietuvas Sakaru regulatora (RRT) rīkotās 5G frekvenču izsoles rezultāti.

Izsoles rezultāti vēl oficiāli jāapstiprina RRT.

"Solīšana ir beigusies, komisija ir izraudzījusies uzvarētājus, bet izsole oficiāi beigsies septiņu dienu laikā," ziņu aģentūrai BNS piektdien sacīja RTT direktora vietnieks Augutis Česna.

3,4-3,7 gigahercu (GHz) frekvenci dalīs "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva", informēja Česna, piebilstot, ka "Bite Lietuva" būs 3,6-3,7 GHz frekvence, "Tele2" strādās 3,4-3,5 GHz frekvencē, bet "Telia Lietuva" ieguvusi 3,5-3,6 GHz frekvenci.

Šīs frekvences tiks izmantotas nākamās paaudzes 5G radiotīkla ieviešanai un 5G elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai Lietuvā.

Frekvenču izsoles uzvarētājiem no 2023.gada ir jāpiedāvā 5G pakalpojumi vismaz vienā no Lietuvas lielpilsētām un no 2024.gada jāizveido 5G tīkli lielajās pilsētās. Operatoriem no 2025.gada visām mājsaimniecībām jānodrošina iespēja pieslēgties 100 Mbps stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras organizētajā konkursā par Vācijas- Baltijas Uzņēmējdarbības balvas piešķiršanu izvērtēja Baltijas uzņēmumus, kas darbojas inteliģento transporta sistēmu (ITS), viedās loģistikas un mobilitātes jomās.

Pirmo vietu un galveno balvu ieguva EyeVi Technologies no Igaunijas ar savu ceļu tīkla automatizēto 3D kartēšanas platformu, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.

Otro vietu ieguva Latvijas uzņēmums ATOM Mobility ar savu IT platformu koplietošanas mobilitātei.

Trešajā vietā iekļuva Lietuvas uzņēmums GoRamp, kas piedāvā mākoņa tehnoloģijās balstītu piegādes ķēdes pārvaldības programmatūru, kas palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt ienākošo un izejošo loģistiku.

Konkursa pieteikumus izvērtēja pieredzējuši mobilitātes un loģistikas nozares eksperti no Vācijas, kas noteica trīs galvenos uzvarētājus no visām trim Baltijas valstīm kopā. Uzvarētāji tika uzaicināti piedalīties 3. Vācijas- Baltijas Digitālajā samitā un izstādē IT For Business, kas no 10.-12. maijam norisinās Lībekā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma "Orlen Lietuva" Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca vairs nesaņem jēlnaftu no Krievijas, apstiprinājusi rūpnīcas pārstāve.

"Orlen Lietuva" preses sekretāre Kristīna Ģendvile ziņu aģentūrai BNS teica, ka rūpnīca saņem naftu, kas iegūta Ziemeļjūrā, Saūda Arābijā, ASV un citur, bet ne Krievijā.

Iepriekš lielākā daļa Mažeiķos pārstrādātās naftas bija no Krievijas, taču pēc tās karaspēka iebrukuma Ukrainā nolemts no Krievijas naftas atteikties.

"Orlen Lietuva" pieder Polijas naftas pārstrādes un degvieas mazumtirdzniecības koncernam "PKN Orlen".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starptautiskā operācijā pārtrauc viltus finanšu brokeru zvanu centru darbību

Db.lv, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūnija līnijas operators "Scandic Line" uzsāk regulāros Ro-Ro kravu pārvadājumus starp Rīgas un Sodertāles (Södertälje) ostām, iezīmējot jaunu loģistikas ceļu no Rīgas uz Skandināviju dažāda tipa kravu pārvadāšanai.

"Lai Rīgas osta attīstītos dažādos segmentos, ir jāstrādā pie pārvadāto kravu apjoma pieauguma, tajā skaitā, pie jaunu loģistikas ķēžu izveides un jaunu pārvadājumu veidu attīstības. Rīgas osta ir viena no retajām ostām reģionā, kur nav pastāvīgas prāmju kravu pārvadājumu Ro-Ro līnijas, tādēļ jo īpaši svarīgi, ka turpmāk uzņēmējiem būs iespēja izmantot jaunu loģistikas ceļu, kas turklāt pavērs iespējas arī ostai audzēt kravu apjomus un piesaistīt arvien jaunus klientus," komentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Scandic Line" līnija turpmāk nodrošinās kravu pārvadājumus, pieņemot transportēšanai visa veida Ro-Ro kravas – autoceltņus, karavānas, kemperus, lauksaimniecības tehniku, traktorus u.c. transportlīdzekļus, kā arī autovilcējus un piekabes, visu veidu pašpiedziņas un bezmotora tehniku, kravas uz mafi-treileriem, projektu kravas, kā arī visu veidu konteinerus. Jaunā līnija būs paredzēta arī negabarīta un/vai smagsvara projektu kravu pārvadāšanai, kas ne vienmēr iespējams ar Ro-Pax tipa prāmjiem, ko apkalpo līnijas citās Latvijas un kaimiņu valstu ostās

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Palīdzībai Ukrainai – ne tikai pozitīvu emociju deva, bet arī veiksmīga uzņēmēja pienākums

Māris Simanovičs, AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: Pirmajā sankciju paketē pret Krieviju ietvertas bankas, politiķi un finanšu sektora elementi

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas "Prāta vētra" koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam "Prāta vētra" faniem apsolījusi "būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi".

"Prāta vētrai" no marta sākuma bija plānota albuma "Gads bez kalendāra" tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi - vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Avārija Zaporižjas AES būtu katastrofa Ukrainai, bet ne Eiropai

LETA--UNN/POLITICO, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par Zaporižjas AES apšaudēm, kurās viena otru apsūdz Ukraina un Krievija, ir izraisījušas bažas par iespējamu kodolkatastrofu, tomēr izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka šāda avārija būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Pagājušajā nedēļas nogalē tā bija pakļauta vairākām apšaudēm.

Ukraina paziņoja, ka Krievijas uzbrukumā tika bojāti trīs radiācijas novērošanas detektori un viens AES darbinieks ar šķembu ievainojumiem tika hospitalizēts.

Ziņas par šiem triecieniem izpelnījās starptautisku nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosauca jebkādu uzbrukumu kodolobjektiem par "pašnāvniecisku", bet ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Mariano Grosi aicināja abas puses "izrādīt maksimālu savaldību", lai novērstu kodolkatastrofu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Ģenerālprokuratūra piektdien pavēstīja, ka tiks pastiprināta kontrole pār ārzemju uzņēmumiem, kas nolēmuši valsti pamest pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Daudzi Rietumu uzņēmumi - no H&M un "McDonald's" līdz "Ikea" - kopš kara sākuma apturējuši darbu Krievijā.

"Prokuratūra īsteno stingru kontroli pār Darba likuma ievērošanu, arī attiecībā uz darba līgumu nosacījumiem, algu samaksas procedūru un algu apjomu noteikšanu," teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā.

Pasākumi tiks īstenoti, lai "nodrošinātu apzinīgo uzņēmēju un darbinieku" intereses uzņēmumos, kas paziņojuši par aiziešanu no Krievijas.

Krievijā katrai aizdomīgai aktivitātei "tiks dots juridisks izvērtējums" saistībā ar fiktīva vai tīša bankrota pazīmēm, norādīja Ģenerālprokuratūra, piebilstot, ka šādi pārkāpumi ir krimināli sodāmi.

Vienpusēja atteikšanās pildīt saistības no uzņēmumu pauses, kas pamet Krieviju, ir nepieņemama, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi, taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas (PB) prognozes.

PB lēš, ka šogad Ukrainas IKP samazināsies par 45,1%, piebilstot, ka ekonomikas krituma galīgais apmērs būs atkarīgs no "kara ilguma un intensitātes".

"Krievijas iebrukums dod smagu triecienu Ukrainas ekonomikai un ir nodarījis milzīgus postījumus infrastruktūrai," norādījusi Pasaules Bankas viceprezidente Anna Bjerde.

Janvārī, kad Krievijas karaspēka iebrukums vēl nebija sācies, PB Ukrainai šogad prognozēja 3% IKP pieaugumu.

Savukārt Krievijā atbilstoši jaunākajām aplēsēm PB šogad prognozē IKP sarukumu par 11,2%, norādot, ka kritumu galvenokārt izraisīs Rietumu noteiktās sankcijas.

Janvārī PB prognozēja, ka Krievijas IKP šogad pieaugs par 2,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina otrdien paziņoja, ka aptur daļu no Krievijas gāzes tranzīta uz Rietumeiropu Luhanskas apgabalā, jo Krievijas karaspēka īstenotā šī apgabala okupācija padara neiespējamu pārraudzīt gāzes tranzīta plūsmas.

Ukrainas lēmums nozīmē, ka no plkst.7.00 trešdien tiks apturēts 32,6 miljonu kubikmetru gāzes tranzīts dienā. Tā ir apmēram trešdaļa no gāzes daudzuma, ko Krievija katru dienu eksportē caur Ukrainas teritoriju, informēja Ukrainas regulatori.

Ukraina paziņoja, ka okupācijas dēļ nav iespējams piekļūt mezglpunktam Sohranovkā un novirzīt gāzes plūsmu pa citiem tranzīta maršrutiem. Ukraina minēja vismaz vienu "pieaugušas vardarbības" gadījumu.

Krievijas koncerns "Gazprom", kas piegādā pa šiem cauruļvadiem transportēto gāzi, apstrīdēja Ukrainas argumentu, paziņojot, ka tam "nav absolūti nekāda apstiprinājuma par pieaugušas vardarbības gadījumiem".

"Gazprom" piebilda, ka nav nekādas tehniskas iespējas novirzīt šo gāzi pa citiem maršrutiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdienas rītā videouzrunā "Telegram" kanālā atzīmēja, ka ir pagājis mēnesis, kopš Ukrainas valsts un tauta varonīgi pretojas Krievijas iebrukumam.

"24.martā [aprit] mūsu pretošanās mēnesis. Ukrainas valsts, ukraiņu tautas varonīgās pretošanās Krievijas Federācijas nežēlīgam iebrukumam. Jau mēnesis mūsu aizstāvībai pret mēģinājumu mūs iznīcināt, noslaucīt no zemes virsas," sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas karaspēka sākotnējā iecere izjuka jau pirmajās iebrukuma dienās.

"Viņi domāja, ka ukraiņi nobīsies. Viņi domāja, ka mēs, ukraiņi, necīnīsimies. Viņi kļūdījās. Viņi neko nezina par mums, par ukraiņiem. Vispār neko nezina par brīvību. Par to, cik tā ir vērtīga. Viņi nezina, kā brīvība bagātina dzīvi, dod dzīvei jēgu," sacīja prezidents.

Viņš gan konstatēja, ka okupantu Ukrainā "vēl aizvien ir ļoti daudz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 09.03.2022

Starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas "SPI Group" loģistikas centrs "Amber Logistics" Stopiņu novadā, kura telpās izvietota AS "Latvijas balzams" vietējā tirgus preču noliktavu, kā arī dzērienu izplatītāja "SPI Distribution Latvia" vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli Group, es ražošanu pārcēlu uz Latviju, kad, nonākot konfliktā ar Putina režīmu, biju spiests pamest Krieviju. Es zinu patiesību par šo cilvēku un visus šos gadus esmu bezbailīgi un nepagurstoši cīnījies ar šī tirāna režīmu”.

Tā Dienas Biznesam komentē Jurijs Šeflers, SPI Group dibinātājs.

“Ar lepnumu jau no 2000. gada mēs Latvijā ražojam tādus alkoholisko dzērienu zīmolus kā Stoli, Rīgas Melnais balzams, Moskovskaya Vodka un citus. Esmu pateicīgs Latvijai un tās cilvēkiem par droša patvēruma garantēšanu uzņēmumam. Tas ir bijis lielisks ceļojums, kura laikā Latvijas valsts budžetā nodokļos tika iemaksāti gandrīz 1,5 miljardi eiro. Šodien vēlreiz vēlos uzsvērt, ka uzņēmums iestājas par mieru Eiropā un solidarizējas ar Ukrainas tautu,” noslēdz J.Šeflers.

Vajadzīgi kopīgi valstu iepirkumi, lai nodrošinātu materiālus visam Baltijas tirgum 

Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu,...

Kā vēsta uzņēmumā, jau pirmajās dienās pēc Krievijas karaspēka ieiešanas Ukrainas teritorijā Amber Beverage Group bija viens no pirmajiem globālajiem uzņēmumiem, kas publiski paziņoja un piedāvāja atbalstu Ukrainas tautai.

Vairāki Jurija Šeflera īpašumā esošie uzņēmumi ir ziedojuši finansiālus līdzekļus Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem, lai sniegtu atbalstu tur, kur tas nepieciešams visvairāk.

Visu rakstu "Krievijas agresija Ukrainā nozīmē smagus izaicinājumus Latvijas ražošanai" lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Eiropas gāzes krīzē vaino Krieviju

LETA--AP, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols Eiropas dabasgāzes krīzē vaino Krieviju, viņam trešdien sakot, ka augstās cenas un zemie līmeņi gāzes krātuvēs galvenokārt saistīti ar dabasgāzes giganta "Gazprom" rīcību.

Tiešsaistes preses konferencē Birols norādīja, ka Krievija pa esošajiem gāzesvadiem varētu par trešdaļu palielināt gāzes piegādes. Tas veidotu aptuveni 10% no ikdienas gāzes patēriņa Eiropā, un nozares eksperti uzskata, ka šis apjoms būtu nepieciešams, lai izvairītos no ievērojama gāzes deficīta, ja ziema izrādītos aukstāka, nekā cerēts.

"Attiecībā uz Eiropas gāzi... mēs uzskatām, ka saspīlējums Eiropas gāzes tirgos saistīts ar Krievijas rīcību," sacīja Birols. "Pretēji citiem piegādātājiem, tostarp Norvēģijai, Alžīrijai un Azerbaidžānai, kas palielina savas piegādes Eiropai, "Gazprom" savu eksportu uz Eiropu ceturtajā ceturksnī gada griezumā samazinājis par 25%, neskatoties uz augstajām cenām tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru