Ja Lietuvā tiks ieviesta valdības iecerētā solidaritātes maksa bankām, kuru plānots izmantot militārās mobilitātes stiprināšanai, tas graus valsts uzticamību, pirmdien paziņoja Lietuvas Banku asociācija.

"Caurskatāma, prognozējama un starptautiski konkurētspējīga regulējošā vide ir būtiski svarīgi valsts kā investīciju galamērķa pievilcīgumam. Esam ļoti nobažījušies, ka jaunais likumprojekts nerespektē šos principus un diskriminē vienu biznesa sektoru," teikts asociācijas paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nodokļu vide bankām un citām kredītinstitūcijām Lietuvā pasliktinājusies vairākus pēdējos gadus. Banku asociācija norāda, ka kopš 2020.gada bankas Lietuvā maksā par trešdaļu lielāku peļņas nodokli - tā likme bankām ir 20%, bet pārējiem uzņēmumiem - 15%, turklāt sākumā tā bijusi pagaidu likme, taču kopš 2021.gada ir pastāvīga.

Asociācija uzsvērusi, ka situācija Lietuvā nav unikāla, jo sektora likviditāte palielinājusies visā Eiropā, taču citur Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā šādi papildu nodokļi netiek apspriesti. Tādēļ tas mazinās Lietuvas konkurētspēju un pievilcību ārzemju investoru acis, sacīts paziņojumā.

Tajā piebilsts, ka arī citu jomu uzņēmumiem, ne tikai bankām, būtu jādod ieguldījums valsts aizsardzības finansēšanā.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paskaidroja, ka solidaritātes maksas apmērs bankām būtu mazāks, ja tās palielinātu noguldījumu procentu likmes un samazinātu aizdevumu procentu likmes. Šimonīte arī sacīja, ka bankas gūst lielus procentu ienākumus no noguldījumiem Lietuvas Bankā, kuru procentu likmes pēdējā laikā pieaug, jo procentu likmes palielina Eiropas Centrālā banka.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Šim kritērijam Lietuvā atbilst "Swedbank", SEB, "Luminor" un 'Šiauliu bankas", kā arī, iespējams, "Revolut", taču šajā bankā ir liels nerezidentu noguldījumu īpatsvars.

Ieņēmumi no solidaritātes maksas divos gados tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.

Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.

Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.