Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Japānas enerģētikas kompānija Hitachi, kas iepriekš bija izraudzīta par stratēģisko investoru Lietuvas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, joprojām ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā un investēt citos ekonomikas sektoros Lietuvā, pēc tikšanās ar Hitachi vadības pārstāvjiem Davosā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Hitachi ir atvērta tālākai sadarbībai ar Lietuvu dažādos sektoros. Bez šaubām saglabājas arī viņu interese palīdzēt mums, ja Lietuva nākotnē izlems uzbūvēt atomelektrostaciju. Viņi ir gatavi pārskatīt finansējumu un finanšu mehānismu,» Grībauskaite sacīja aģentūrai BNS telefonsarunā no Šveices kūrortpilsētas Davosas, kur viņa piedalās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē.

Lietuvas prezidente norādīja, ka valstij ir svarīgi saglabāt kontaktus ar Hitachi, jo valdībai agrāk vai vēlāk būs jāpieņem lēmums par elektroenerģijas ražošanas valstī konkurētspēju. Pašlaik Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē galvenokārt no Krievijas.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Dievs nav devis lietuviešiem pietiekami daudz jūras un kāpu, bet viņi to var uzbūvēt pašu spēkiem - tā pavēstījis Lietuvas kūrortpilsētas Druskininku mērs Ričards Maļinauskis (Ricardas Malinauskas). Tiek kalti vērienīgi plāni attīstīt Druskiniku kurortoloģiju, un 2013. gada pavasarī pilsētā tiks sākta mākslīgās pludmales būvniecība, citējot laikrakstu Lietuvos Rytas, vēsta Baltic-Course.com.

Pludmale, kas atradīsies zem jumta, tiks būvēta blakus Druskininku akvaparkam, un paredzēts, ka tā neatšķirsies no īstām Baltijas jūras pludmalēm. Tajā tiks ierīkoti koka celiņi un mols, savukārt smiltis tiks ņemtas no īstas jūrmalas.

Mākslīgā pludmale tiks cauru gadu sildīta un būs apmeklētājiem pieejama visos gadalaikos. Ziemā celtni segs stikla kupols, bet karstās vasaras dienās tas tiks noņemts, ļaujot pludmalē iespīdēt īstai saulei.

«Kad pirms astoņiem gadiem cēlām akvaparku, mums jau bija plāni nākotnē pakāpeniski paplašināties, piedāvājot jaunus pakalpojumus. Pašlaik ir atjaunota bērnu atpūtas zona akvaparkā, un apmeklētāju skaits ar bērniem audzis par 15%,» norādīja Druskiniku mērs.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir jāzina ne tikai savi varoņi, bet arī kaitnieki un galvenokārt kukuļņēmēji – jo korupcija ir viena no asākajām un grūtāk ārstējamām valsts kaitēm, raksta Delfi.lt.

«Runā, ka tautai jāzina savi varoņi. Tomēr nepieciešams zināt arī savus kaitniekus un pērkamus cilvēku. Tas nepieciešams tāpēc, lai attīrītu valsts dienestu, lai padzītu no tā tos cilvēkus, kas atnākuši nevis kalpot valstij, bet gan tirgoties ar likumiem, atļaujām, lēmumiem un spriedumiem. Bet pats briesmīgākais, ka ar cilvēku uzticību valstij,» savā gada pārskatā uzrunājot Lietuvas Seimu paziņoja D. Grībauskaite.

Pirms gada Lietuvas prezidente jau bija runājusi par nesodības atmosfēru, kas valda Lietuvā, tomēr pa šo laiku situācija valstī nav īpaši uzlabojusies. Par korupciju ir ierosināts aptuveni tāds pats skaits dienesta izmeklēšanu kā pirms gada, tomēr reāli cietumsodi piemēroti tikai astoņpadsmit noziedzniekiem.

Ir maz ticams, ka Lietuva 2014. gadā pievienosies eirozonai, intervijā izdevumam Veidas pavēstījusi valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas prezidente tomēr atteicās izteikt minējumus par monetārās savienības likteni.

Intervijā Lietuvas prezidente norādīja, ka «2014. gads ir nereāls» datums, kad Viļņa varētu iestāties eirozonā. Prezidente arī norādīja, ka «savā veidā mums eiro ir lietošanā arī tagad, jo lits ir piesaistīts Eiropas kopējai valūtai».

Lietuvas valdība bija noteikusi 2014. gadu kā iespējamu datumu dalībai eirozonā, tomēr, ņemot vērā Eiropas parādu krīzi, valsts amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas, vēsta AFP.

Atsevišķi analītiķi iepriekš norādījuši, ka Lietuvai neizdosies ieviest eiro līdz 2016. vai pat 2017. gadam. Tas skaidrojams ar Lietuvas nespēju sasniegt eirozonas inflācijas un deficīta kritērijus.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Vienīgais veids, kā nodrošināt sabiedrības atbalstu valsts taupības pasākumiem, paredz politiķiem vispirms sākt ar savu algu samazināšanu, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

D. Grībauskaite, kas, amatā stājoties 2009. gadā, kad kaimiņvalsts uzsāka valsts tēriņu samazināšanas programmu, uz pusi samazināja savu algu, sarunā ar Euobserver atskatījās uz Lietuvas taupības pasākumiem.

«Mēs piemērojām augstākus griezumus lielākajām algām, bet zemākajām tika noteikti mazāki vai arī tās vispār netika samazinātas. Laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam es atteicos no 50% savas algas. Ja [politiķis] demonstrē, ka arī viņš samazina savu algu, tas dod iespēju pierādīt, ka tas ir nepieciešams,» sacīja Lietuvas prezidente.

Komentējot Vācijas politiku, kas Eiropā ir stingrākā taupības politikas aizstāve, D. Grībauskaite atzina, ka viņai šķiet simpātiska Berlīnes nostāja. «Patlaban notiek zināma Vācijas demonizācija. Vācija nekad nav teikusi «tikai taupība». Vācija tajā pašā laikā veic arī dažādas reformas – viņu bezdarba rādītāji ir zemākie Eiropā,» uzsvēra Lietuvas prezidente.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) apstiprinājusi sešpadsmito Lietuvas valdību Sociāldemokrātu partijas līdera Aļģirda Butekeviča (Algirdas Butkevičius) vadībā, informē Lietuvas mediji.

Tiesa gan, piektdienas pusdienlaikā D. Grībauskaite paziņojusi par 11 no 14 iesniegto ministru kandidatūru apstiprināšanu – noraidīti tikuši pretendenti izglītības un zinātnes ministra, sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministra un kultūras ministra amatam, raksta alfa.lt.

A. Butkevičam jaunā valdība bija jāizveido 15 dienu laikā, jeb no 26. novembra līdz 10. decembrim.

Lietuvas ministru prezidents pārstāv Sociāldemokrātu partiju. Apstiprinot viņu premjera amatā, Lietuvas prezidente pauda, ka viņai nav citas izvēles, jo vienīgi Sociāldemokrātu vadītājs spēs izveidot kreisi centrisko koalīciju. Vienlaikus D. Grībauskaite pauda neapmierinātību ar to, ka jaunais premjers nav pakļāvies viņas prasībai neveidot koalīciju ar par populistisko dēvēto Darba partiju.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iebilst pret Eiropas Savienības iespējamām ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju, jo tās varētu padarīt šo valsti atkarīgu no Krievijas, vēsta baltic-course.com.

«Jebkuras sankcijas pret šo valsti, Baltkrievijas iedzīvotājiem, novedīs tikai pie tā, ka visa baltkrievu tauta pagriezīs muguru rietumiem un iekritīs cita kaimiņa apskāvienos, kļūstot atkarīga no tā finansējuma un spiesta pārdot savu ekonomiku par pus cenu. Vai mēs tiešām to vēlam savam kaimiņam? Vai mēs vēlamies šīs valsts ekonomikas sabrukumu un pilnīgu atkarību no cita kaimiņa? Būtu jānodala režīms un Baltkrievijas iedzīvotāji,» teikusi Grībauskaite.

Prezidente atgādinājusi par Krievijas sankcijām pret Lietuvu neatkarības pirmajā gadā. «Nekur pasaulē sankcijas nav izrādījušās pareizā izvēle,» akcentējusi Lietuvas prezidente.

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.

«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»

Cerības gūt ekonomisku labumu no Lietuvas un Taivānas attiecībām bija liela kļūda, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, uzsverot, ka saistībā ar šīm attiecībām svarīgākas ir vērtības un nacionālā drošība.

"Domāju, ka bija liela kļūda mēģināt mūsu attiecības ar Taivānu pasniegt kā ekonomiski racionālas, jo visām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir spēcīgs eksports un tās maz importē," Palucks otrdien teica žurnālistiem.

"Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka mēs varam tur pārdot daudz vairāk un uzlabot savu tirdzniecības bilanci. Runa vairāk ir par vērtībām un nacionālo drošību, nevis ekonomiku," paziņoja Lietuvas premjerministrs.

Pirmdien bijusī Taivānas prezidente Cai Inveņa, apmeklējot Lietuvu, aicināja pacietīgi gaidīt ieguvumu no divpusējām attiecībām.

Iepriekš gan Palucks, gan Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis atzina, ka nav piepildījušās gaidas par Lietuvas un Taivānas sadarbības ieguvumiem.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.