Jaunākais izdevums

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Tāpat, domājot ilgtermiņā, jādomā arī par Eiropas sliežu platuma līnijas Rail Baltica attīstību, – jaunā dzelzceļa līnija un uz tās esošās reģionālās stacijas kā mobilitātes punkti būs jāsavieno ar ceļu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu un satiksmes plūsmu. Tikai tādā veidā sabiedrība iegūs labāko ekonomisko efektu no jaunās infrastruktūras.

Kā labu sadarbības piemēru ministrs pieminēja gaidāmo jauno Daugavas šķērsojumu – divlīmeņu tiltu pār Daugavu, kura attīstībā “Latvijas valsts ceļi” cieši sadarbojas ar Rail Baltica projekta ieviesējiem.

Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, ceļu infrastruktūras attīstības finansēšanai jāmeklē arī citi finansējuma avoti – gan dažādi Eiropas fondi, gan līdz šim pie mums ceļu nozarē neizmantoti finansēšanas instrumenti. Latvijā tāds ir Ķekavas apvedceļa projekts, kas tiks īstenots kā pirmais publiskās un privātās partnerības projekts Baltijā ceļu būvē. Tas sniegs jaunu pieredzi un zināšanas, no kā varēs mācīties arī pārējās valstis, teica ministrs.

Papildu izaicinājums ceļu nozarei ir arī Eiropas “zaļā kursa” diskusija. Ministrs atgādināja, ka labas kvalitātes ceļi, labi organizēta satiksme, ko no ceļu nozares sagaida arī iedzīvotāji, ilgtermiņā risina arī vides ietekmes jautājumus, jo ļauj samazināt sastrēgumus un risināt satiksmes drošības problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu visu satiksmes dalībnieku, bet, jo īpaši bērnu un gājēju drošību, Rīgā noteiks vietas, kurās nomas elektroskrejriteņiem būs jāsamazina braukšanas ātrums, informē Rīgas domē.

Plānots, ka ātruma ierobežojumus no 25 km/h līdz 15 km/h vispirms ieviesīs galvaspilsētas dārzos, parkos un skvēros.

Pirmā vieta, kur jau panākta vienošanās par ātruma ierobežojumu, ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks,” kur parka centrālajā daļā nomāto skrejriteņu ātrums ar moderno tehnoloģiju palīdzību samazināts no līdzšinējiem 25 km/h līdz 15 km/h. Par šādu risinājumu rasta vienošanās ar elektroskrejriteņu un elektromopēdu operatoriem.

Lai satiksmes un tās dalībnieku drošības uzlabošana būtu visaptveroša, patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādāšanas attiecībā uz dažādu mikromobilitātes rīku pakalpojumu izmantošanu Rīgas teritorijā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvaru starp komersantu, pakalpojumu lietotāju un visu pārējo rīdzinieku interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Lithuanian Airports” (“Lietuvos oro uostai”) šonedēļ noslēdza līgumu ar Latvijas būvuzņēmumu “A.C.B.”, kas jau šī gada rudenī plāno pārbūvēt Palangas lidostas skrejceļu, kā arī manevrēšanas ceļu un atsevišķas lidostas perona daļas.

Būvuzņēmums jau 2017. gadā veica Viļņas lidostas skrejceļa pārbūvi. Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ieguvušais uzņēmums veiks visus līgumā paredzētos būvdarbus par 13,6 miljoniem eiro (bez PVN).

Palangas lidostas rekonstrukcijas darbu laikā paredzēts modernizēt ne tikai skrejceļu, bet arī manevrēšanas ceļu un nozīmīgas perona daļas. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju galvenie būvdarbi norisināsies šī gada septembrī un oktobrī. Būvdarbu ietvaros lidostas darbība tiks apturēta uz laiku līdz 45 dienām, kas ir visīsākais iespējamais būvdarbu veikšanas laiks.

“Mums šis ir jau otrais liela mēroga lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas projekts Lietuvā, jo 2017. gadā “A.C.B.” izpildīja tehnoloģiski līdzīgu projektu Viļņas lidostā, ko arī pārvalda uzņēmums “Lithuanian Airports”. Toreizējā projektā 35 dienās rekonstruējām skrejceļa segumu vairāk nekā 150 000 m2 platībā. Pateicoties šai pieredzei, esam pārliecināti, ka spēsim izpildīt projektu Palangas lidostā saskaņā ar klienta noteikto grafiku, ievērojot visas tehniskās un kvalitātes prasības,” saka “A.C.B.” uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 11.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

  • Cilvēkresursi - nabadzība ir valsts ekonomiska problēma.
  • Intervija – Kristaps Silins, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.
  • Spēles noteikumi - koronavīruss ietekmējis arī ēnu ekonomiku.
  • Biznesa ideja - sporta un komforta apģērbu iespēju laiks.
  • Portrets - Kristīne Grapmane, STENDERS izpilddirektore.
  • Finanses - pelde astronomiskos peļņas pieauguma procentos.
  • Infrastruktūra - krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug. Ceļu būves nākotne ir ilgtermiņa domāšanā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Martins Gauss, airBaltic prezidents un izpilddirektors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Peilāns: Plānoto 37 km žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz oktobrim

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.

Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.

“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” būvniecības pirmajā kārtā investēs vairāk nekā 2,1 miljonu eiro.

No 2023. gada vasaras ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim Daugavas kreisā krasta apkārtnē būs publiski pieejamas atpūtas zonas ar koka un betona dizaina mēbelēm, bērnu rotaļu laukumu un sporta aprīkojumu uz multifunkcionālā centra ēkas jumta.

Savukārt skeitborda aktivitātēm paredzēts izbūvēt 26 metru garu L formas solu no izturīga materiāla centrālā laukuma malā, bet laukuma vidusdaļā iekārtot baseinu un daudzstumbru papīra bērzu birzi.

Lai veicinātu augu daudzveidību, “Preses Nama Kvartāla” teritorijā plānots iestādīt aptuveni 70 vidēja un liela izmēra lapu kokus un 215 dažādu sugu krūmus. Ņemot vērā, ka teritorijā būs integrēti daudzpakāpju stādījumu principi, kompozīciju veidos periodiski ziedošas ziemcietes, dekoratīvās graudzāles un vīteņaugi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī paša Daugavpils lidlauka attīstības projekts ir apturēts, pašvaldība neatteiksies no industriālā parka būvniecības bijušā lidlauka teritorijā.

Pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par aizņēmuma ņemšanu investīciju projekta "Būvprojekta minimālā sastāva, būvprojekta izstrāde un autoruzraudzības veikšana objektā "Industriālā parka būvniecība Lidostas ielā 4, Lociki, Naujenes pagastā, Daugavpils novadā" 1.kārta" īstenošanai. Industriālo parku "ALTOP" jeb "Austrumlatvija top!" paredzēts būvēt pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Naujenes pagasta Locikos.

Lidlauka būvniecības projektu Domes sēdē deputāti nolēma apturēt. Taču "ALTOP" industriālā parka izveides iecere palika aktuāla arī kā patstāvīgs projekts.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro 

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro,...

"ALTOP" parka kopējā teritorija ir 232 hektāri, plānotā industriālā parka teritorija ir 53 hektāri, no tiem pirmajā kārtā ir plānots attīstīt teritoriju desmit hektāru platībā, sākotnēji izveidojot komersantu pieprasījumā balstītas A klases loģistikas noliktavas 8000 līdz 10 000 kvadrātmetru platībā un ārējos inženiertīklus, lai varētu izbūvēt kopējo telpu platību apmēram 70 000 kvadrātmetru apmērā, kas atbilst Latvijas lielāko industriālo parku telpu platībai.

Pašvaldībā skaidroja, ka Daugavpils un citu pilsētu uzņēmumus interesē A klases biroju un noliktavu telpas ar labu infrastruktūru un atbilstošām inženierkomunikācijām, kas pašlaik nav pieejamas ne Daugavpilī, ne arī kādā citā Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Liela mēroga loģistikas centriem ir svarīga atrašanās ārpus apdzīvotajām vietām un lieljaudas elektroenerģijas pieslēguma pieejamība, ko var nodrošināt, attīstot "ALTOP" industriālo parku.

Aizņēmums 130 620 eiro apmērā tiks novirzīts tehniskās dokumentācijas izstrādei. Savukārt projekta sadarbības partneris, Augšdaugavas novada dome, plāno izstrādāt objektam piegulošās ceļu infrastruktūras būvprojektu.

Jau ziņots, ka jaunā sasaukuma pilsētas dome nolēma Daugavpils lidostas attīstības projekta īstenošanu apturēt līdz 2025.gada 1.augustam.

Domē skaidroja, ka tai pašlaik nav pieejams nepieciešamais finansējums starptautiskas, reģionālas lidostas būvniecībai. Tāpat pašlaik trūkstot informācijas par topošās lidostas potenciālo satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju.

Pastāvot konkurencei ar citiem Baltijas jūras reģiona civilās aviācijas lidlaukiem, ņemot vērā kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - ieguldījumus reģionālo lidlauku infrastruktūrā, samazinās Daugavpils lidlauka potenciāli apkalpojamā gaisa satiksmes tirgus daļa, uzskata domē. Tas sevišķi attiecas uz aviācijas pakalpojumu segmenta attīstību, kur vienlaikus ar infrastruktūras pieejamību ir nepieciešams arī atbilstoši izglītots darbaspēks. Arī kvalificēta darbaspēka trūkums augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības nozarēs esot nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā šāda apjomīga projekta īstenošanā.

Analizējot konkrētās teritorijas attīstību, jāņem vērā, ka Daugavpils novada Naujenes pagasta Lociku ciema zemesgabalam izstrādātais un apstiprinātais detālplānojums nesaskan ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas atļauto darbību, secināja pašvaldībā.

Arī Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā pārvalde savā 21.jūnija ziņojumā norādījusi, ka teritorijā nav veikts jauns ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums un izkliedes aprēķins, nav detalizētāk izvērtētas iespējamās paredzētas darbības ietekmes attiecībā uz trokšņa emisijām. Tāpat nav detalizētāk izvērtēti iespējamie lidostas teritorijas notekūdeņu izraisītie riski un esošo Lociku ciemata namu apsaimniekošanas iecirkņa kapacitāte pēc paredzētās darbības īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Māris Ķirsons, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un infrastruktūras būves uzņēmumu grupas “A.C.B.” konsolidētie neto ieņēmumi pērn sasniedza 102,01 milj. eiro, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar 99,3 milj. eiro 2019 gadā.

Turpretī grupas konsolidētā neto peļņa pērn samazinājusies par 33%, sasniedzot 2,9 milj. eiro. Aizvadītajā gadā Grupa fokusējusies uz iekšējo procesu sakārtošanu, kā arī veikusi apjomīgas investīcijas papildu kvalifikācijas iegūšanai un konkurētspējas palielināšanai Lietuvas tirgū.

Grupas mātes uzņēmuma A/S “A.C.B” 2020. gada neto ieņēmumi sasniedza 58,3 milj. eiro, kas ir par 7% mazāk nekā 2019. gadā. Aizvadīto gadu “A.C.B.” noslēdzis ar 118 207 eiro peļņu, kas saistīts gan ar tirgus svārstībām, gan ieguldījumiem uzņēmumu grupas attīstībā.

Pērn “A.C.B.” veica arī apjomīgas investīcijas meitas uzņēmuma UAB “Transporto Infrastruktura Statyba” izveidē Lietuvā, nostiprinot pozīcijas šajā ģeogrāfiskajā tirgū, kā arī iegādājās daļas 35% apmērā vienā no vadošajiem energobūvniecības uzņēmumiem Latvijā, SIA “RECK”.

Komentāri

Pievienot komentāru