Ūdens atrakciju parks "Līvu akvaparks" darbību atsāks šīs nedēļas nogalē - 20.jūnijā, lai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ekonomisku pamatu darbības atjaunošanai nesaskata, pastāstīja "Līvu akvaparka" īpašnieces "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Viņa norādīja, ka "Līvu akvaparka" apmeklētāju plūsmu veido vietējie iedzīvotāji un viesi no ārvalstīm attiecīgi 58% un 42% apmērā.

"Visas prognozes ir saistītas ar Covid-19 potenciālo draudu psiholoģisko aspektu. Cik ātrā laikā cilvēki atrod no bailēm? Cik ātrā laikā atjaunosies tūristu plūsma? Ko izvēlēsies baudīt cilvēki pēc ierobežojumu atcelšanas? Tas, kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem, var prognozēt. Pašlaik viss norāda uz to, ka process būs visai ilgs un tūrisma nozares un saistītu nozaru izdzīvošanas jautājums būs ārkārtīgi aktuāls. Un arī šo periodu valsts nostāja un atbalsts būs būtisks," atzina Lasmane.

Tāpat "Līvu akvaparka" īpašnieces izpilddirektore stāstīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos "Līvu akvaparks" apturēja darbību uz trim mēnešiem jeb 92 dienām, nodrošinot darbiniekiem dīkstāvi.

Pēc 8 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu akvaparka āra pludmalē pabeigta 15 m augstas ūdens skeletona trases izbūve, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Iveta Balode.

Trasei ir divi skrejceļi, ar kopējo garumu 200m, un maksimāli sasniedzamo ātrumu 28km/h. Ātrgaitas nobrauciena kompleksa izbūvē investēti vairāk nekā 400 000 eiro.

Līdz ar to pabeigta āra un Līvu akvaparka kopējās 18 000 m2 atrakciju teritorijas būvniecības trešās kārtas pilnveide un noslēgta akvaparka nekustamā īpašuma attīstības pirmā fāze.Jaunā ātrgaitas ūdens skeletona (Water Slide Mat Racer) trases inženiertehnisko pārbaudi, atbilstoši ES standartiem EN 1069-1, EN 1069-2, veica lielākās sertifikācijas kompānijas, vācu TÜV SUD Tehniskās drošības eksperti. Pēc divu dienu ilga pārbaudes procesa, kura laikā tika veiktas ūdens skeletona trases kompleksa uzstādīšanas, savienojumu un diferencētu braukšanas ekipāžu svara kategoriju komplektācijas manuālās un digitalizētas pārbaudes, eksperts Fēlikss Fritzs sniedza pozitīvu atzinumu.

Daudzfunkcionālais ūdens atrakciju parks Līvu Akvaparks līdz ar valstī noteiktās ārkārtējās situācijas beigšanos 28. februārī plāno no 3. marta atsākt darbību.

Paredzēts atvērt visu ūdens atrakciju parka teritoriju, t.sk. SPA kompleksu, slidkalniņus, pirātu kuģi, kā arī bistro Zambezi un bāru ūdenī.

Šonedēļ 12 000 m2 plašajā Līvu Akvaparkā sāksies visaptverošas tehniskās pārbaudes un iekārtu regulēšanas procedūras, tā, lai nākamajā nedēļā varētu uzsākt ūdens piesildīšanu.

Dīkstāves laikā ūdens Akvaparka baseinu tilpnēs, kopumā vairāk nekā divu tūkstošu kubikmetru apmērā, tika turēts 24⁰C, un, ūdens sasildīšanas process līdz nepieciešamajam tropu siltumam 29-30⁰C, tāpat telpu piesildīšana, agregātiem strādājot ar pilnu jaudu, personāla iemaņu atgūšana un treniņš prasīs vairākas nedēļas.

Līvu akvaparka zaudējumi tuvojas miljonam eiro

Valdības noteiktā Covid-19 ārkārtējā stāvokļa un vairākkārtējo mājsēžu dēļ Līvu akvaparkam...

"Tāda apmēra ūdens atrakciju parka kā Līvu Akvaparks darbības atsākšana nav tējkannas slēdža ieslēgšana un izslēgšana…", norāda Līvu Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, uzsverot, ka "iedarbinot visaptverošas sagatavošanās procedūras un procesus Akvaparka darbības atsākšanai, uzņēmums paļaujas uz spēkā esošo valdības noteikto normatīvo aktu bāzes un to pēctecību, kur 28. februārī beidzas MK noteikumos Nr. 720 noteiktais ārkārtējais stāvoklis, un sāk darboties uz ārkārtējo laiku apturētie MK noteikumi Nr.662, un tā kā valdība katru nedēļu veica uzlabojumus un grozījumus, ir pamats domāt, ka tie ir noslīpēti līdz ideālam, un piespiedu kārtā slēgtie uzņēmumi var sākt strādāt."

Plānots, ka Līvu Akvaparks būs atvērts apmeklētājiem četras dienas nedēļā no ceturtdienas līdz svētdienai.

Jau vēstīts, ka Līvu akvaparka pārvaldītājs SIA "Akvaparks" pagājušā gadā strādājis ar 860 000 eiro zaudējumiem.

Pēc 7 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu Akvaparka āra pludmalē pabeigta 700m2 liela baseinu kompleksa izbūve. Uzbūvēts 25m garš un 5m plats pretstraumes baseins intensīvai peldēšanai un pilnībā pārbūvēts lielais baseins.

«Jaunais baseins peldēšanai ar pretstraumes iekārtu ne tikai palielinās slodzi mūsu aktīvākajiem, sportiski noskaņotajiem peldētājiem, bet būtiski paplašinās āra teritorijas peldēšanās zonu kopumā,» skaidro Līvu Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane.

Pārbūvētā lielā baseina centrā ierīkota jauna, daudzfunkcionāla atrakcija WET BUBBLE 12m diametrā, kas ražota Zviedrijā. Āra pludmales baseinu kompleksa tilpums ir 700m3, t.i. 700 000l ūdens. Tā ir viena ceturtā daļa no visu Līvu Akvaparka baseinu tilpuma 2700m3 ar 2 700 000 l ūdens.

Baseinu ūdens apgādes sistēmu projektēja un ierīkoja SIA Selekta, projektu izstrādāja un būvdarbus veica AS LX grupa. Kopumā projektā investēti EUR 500 000.

Atpūtas komplekss "Līvu akvaparks" nākamajā nedēļā 12.jūlijā un 13.jūlijā testa režīmā izmēģinās atvērt arī parka iekštelpu daļu, aģentūrai LETA atklāja "Līvu akvaparka" pārstāvji.

Šajās dienās iekštelpas tiks atvērtas tikai personām ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem. Testa režīmā divas dienas paredzēts strādāt, lai novērotu klientu atsaucību iekštelpu pakalpojumiem un pēcāk spriestu par turpmāku plānu darbības turpināšanai.

"Valdība ar ierobežojošiem noteikumiem liedzot akvaparka iekštelpu atrakciju apmeklējumu, tajā skaitā Eiropas lielāko atrakciju "Tornado", tāpat "Pirātu kuģi", principā tos "pasludinājusi par valsts noslēpumu", kuram atbilstoši jaunākajiem noteikumiem, Covid sertifikāts ir tāda kā īpaša valdības atļauja valsts noslēpuma pieejai," pauda "Līvu akvaparka" izpilddirektore Velta Lasmane, kura norādīja, ka, tikai raugoties šādā manierē, akvaparks ir spējīgs saglabāt cieņu savu apmeklētāju acīs.

Ūdens un izklaides atrakciju kompleksa Līvu Akvaparks apgrozījums šā gada deviņu mēnešu laikā, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2011. gadā, ir audzis par 9,6%, savukārt apmeklētāju skaits palielinājies par 10,6%.

Apgrozījuma un apmeklētāju skaita pieaugums bija Līvu Akvaparkam bija arī 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bija vērojams straujš kritums, sākoties ekonomiskajai krīzei.

2012. gadā tiek plānots divu miljonu Ls apgrozījums, bet peļņas aplēses pagaidām Līvu Akvaparka vadība neatklāj, norādot, ka tikušas veiktas iespaidīgas finanšu investīcijas SPA kompleksa rekonstrukcijā, kopumā ieguldot 500 tūkst. eiro.

2013. gada prognozes Līvu Akvaparka vadība komentē piesardzīgi, norādot, ka aizvien ir būtiski ņemt vērā Latvijas iedzīvotāju reālo pirktspēju. Tā skaidri atspoguļojas vietējo un tūristu apmeklētāju proporcijā – vietējie iedzīvotāji veido 25% - 40% no visiem apmeklētājiem, bet tūristi – 60 – 75% no apmeklētāju skaita, norāda Līvu Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane. Apmeklētāju proporcija ir atkarīga no sezonas, un īpaši liels tūristu īpatsvars vērojams aktīvajā, vasaras, sezonā.

Līvu akvaparks 2008. gada pirmajos 9 mēnešos strādājis ar 2.8 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā šajā laika periodā pērn.

"Labais akvaparka apmeklējums ir kā ģimeņu budžeta barometrs un liecina par to, ka ekonomiski sarežģītajā situācijā, pieņemot lēmumu par izklaides iespējām, ģimenes izvēlas jau pārbaudītas vērtības," tādus secinājumus izdarījusi Līvu akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane.

Parādījusies arī tāda jauna tendence, ka apmeklētāji tagad dod priekšroku vidēji ilgam akvaparka apmeklējumam— līdz 4 stundām. Iepriekš pieprasītāki bija īslaicīgie ūdens izklaides parka apmeklējumi. 47% no Līvu akvaparka apmeklētājiem bijuši Latvijas iedzīvotāji, lai gan to apmeklējums šogad ir par pāris procentiem sarucis, atšķirībā no ārzemniekiem.

Līvu akvaparks darbojas jau no 2003. gada un to gada laikā tam ir vidēji 400 tūkstoši apmeklētāju.

Ūdens atrakciju parkiem lauvas tiesu apgrozījuma nodrošina tūristi; rentabilitāti apdraud energoresursu izmaksas.

Parku apmeklētība pērn strauji augusi, taču aprīlī gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas izmaksās, arī pāreja uz eiro – tas varētu veicināt cenu kāpumu, tam sekojošu pieprasījuma kritumu.

Ūdens atrakciju parka Līvu akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane DB stāsta, ka šogad ar lielām bažām gaida 1. aprīli, kad tiek plānotas izmaiņas elektroenerģijas izmaksās. Ūdens atrakciju parka bizness ir izteikti energoietilpīgs, un izmaiņas, iespējams, kārtējo reizi spiedīs paaugstināt cenas. Otrs apstāklis, kas, viņasprāt, šogad un arī 2014. gadā ietekmēs biznesu, ir pāreja uz eiro. Tehniski apgrūtinošs ir pats pārejas process. Svarīgs ir arī psiholoģiskais faktors, jo cena, izteikta eiro, izskatās lielāka nekā latos.

Jūrmalas tēlu bojā zādzības, vēsta laikraksts Diena. Piemēram, igauņu ģimene no Tartu, kura šonedēļ ieradās Līvu akvaparkā un savu auto novietoja stāvvietā pie tā, bijusi spiesta nakšņot autoostā un mājup doties ar vilcienu.

Kad aptuveni pēc divām akvaparkā pavadītajām stundām viņi pa logu palūkojušies uz stāvvlaukumu, 2005.gadā ražotā VW Passat tajā vairs neesot bijis.

Diena informē, ka šis neesot vienīgais gadījums Jūrmalā, kad auto īpašnieki no ārzemēm zaudējuši savu īpašumu. Naktī uz 7.jūliju Jūrmalā, Jomas ielā nozagta 2008.gada izlaiduma apvidus automašīna BMW X5, kas arī piederējusi ārzemniekam. Savukārt 4.jūlijā vairākas personas Jūrmalā, nodarot miesas bojājumus, tādas pašas markas apvidus auto nolaupījuši kādai Lietuvas pilsonei. Policijas sniegtā informācija liecina, ka arī šī aplaupīšana dienas vidū ir notikusi autostāvvietā pie Līvu akvaparka. Divas dienas pirms tam Jūrmalā Jomas ielā ārvalstu pilsonim nozagts 2009.gada izlaiduma mikroautobuss VW California. Policijas sniegtā informācija liecina, ka pilsētas viesis pludmalē atstājis savas mantas, no kurām izzagta mašīnas atslēga.

Alus ražotāji paredz finansiāli smagu gadu, kura rezultātus lielā mērā ietekmēs tas, cik labi strādās valsts ekonomikas atveseļošanas plāns.

„Šis ir finansiālā ziņā pārbaudes gads ne tikai mazajiem uzņēmumiem, bet pat tādam stabilam uzņēmumam kā Cido Grupa. Par laimi Cido Grupa, realizējot pārdomātu stratēģiju visus šos gadus, ir labi sagatavojusies - esam līdzšinējos gados daudz investējuši ražošanas uzlabošanā, patērētāju pētījumos, jaunu produktu izstrādē, līdz ar to esam salīdzinoši labākā situācijā, lai maksimāli veiksmīgi pārdzīvotu šos grūtākos laikus," Db situāciju prognozēja Cido Grupa ģenerāldirektors Jespers Koldings.

Grupas vadība prognozē, ka 2009. gads, īpaši pirmajos 3 - 4 mēnešos, rādītāju ziņā būs sliktāks nekā 2008. gads. Tas gan būšot atkarīgs no tā, vai labi strādās valsts ekonomikas atveseļošanas plāns. Kā atspirdzinošo dzērienu ražotājam Cido grupai ir arī būtiski, lai ir laba vasara.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Daudzfunkcionālais ūdens un izklaides atrakciju komplekss Līvu Akvaparks elektrības un citu izmaksu kāpuma dēļ spiests palielināt ieejas biļešu cenas vidēji par 10%. Jaunās cenas stāsies spēkā 10. aprīlī.

«Kaut arī Akvaparkam no elektrības piegādātāja Latvenergo piestādītie jaunie, par vairāk nekā 16% pieaugušie elektrības sistēmas pakalpojumu rēķini būs jau no 1. aprīļa, esam pieņēmuši lēmumu, piespiedu cenu kāpumu atlikt līdz aprīļa vidum,» Db.lv informēja Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, lēmumu skaidrojot ar Lieldienu brīvdienām, «sanāk, ka līdz 10.aprīlim Akvaparkā ir 10% Lieldienu atlaide».

Piespiedu cenu kāpums ir rezultāts elektrības obligātā iepirkuma komponentes pieaugumam par 50%,ko aprēķinājis Latvenergo par iepirktās elektroenerģijas apjomu no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam obligātā iepirkuma izmaksas no šīm stacijām kompensē visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji.

Lai nosegtu brandmūra sienu Līvu laukumā, nākotnē būtu pieļaujams daļu laukuma apbūvēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pastāstīja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā patlaban nav skaidri pateikts, cik daudz un kā laukums varētu tikt apbūvēts, bet ir atstāta iespēja, ka laukums nosacīti varētu tikt sadalīts divās daļās - potenciāli apbūvējamā daļā un neapbūvējamā, kurā nebūs atļautas ne īslaicīgas, ne arī sezonāla rakstura būves.

Potenciāli apbūvējamā daļa varētu būt starp Mazo Ķēniņa ielu pretī Rīgas Krievu drāmas teātrim, Kaļķu ielu un brandmūriem pie Kaļķu vārtiem, paredzot, ka apbūves līnija tiktu precizēta detālplānojumā. Purmale uzsvēra, ka saskaņā ar procedūru jebkuras apbūves ieceres pamatā būs telpiskais arhitektūras konkurss, uz kā bāzes tiks noteikti detālplānojuma risinājumi. Detālplānojumā tiks noteikta būvlaide, cik tālu pieļaujama jebkāda veida apbūve, lai nosegtu brandmūri.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Līvu alus darītava ar pilnu slodzi cer atsākt strādāt aprīlī, pagaidām uzņēmums strādā nepilnu darba nedēļu.

«Alus darītava Liepājā diemžēl strādā tikai daļēji,» izrādot ražotni Dānijas vēstniekam Latvijā Pēram Karlsenam un Liepājas pašvaldības pārstāvjiem, atzina Cido grupas valdes loceklis Leo Sorensens. Tā kā ziemā alus patēriņš esot zemāks, tad arī alus vārīšana nenotiek pastāvīgi. Viesiem bija iespēja redzēt tikai pudeļu pildīšanas procesu. Taču, iestājoties siltam laikam un augot alus patēriņam, Liepājas ražotnē varētu atsākties pilnas slodzes darbs, jo Cido grupa nevēlas zaudēt tirgus līdera pozīcijas, norādīja L.Sorensens. Ražotnē patlaban nodarbināti 43 cilvēki, procesi esot pietiekami automatizēti, tāpēc sezonas laikā papildus nebūšot jāpieņem darbinieki. Kopš 2008.gada, kad Līvu alus darītavu pārņēma Royal Unibrew, alus ražošanā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro, klāstīja L.Sorensens. Tuvākajā laikā jauni ieguldījumi neesot plānoti, jo ražotne esot pietiekami moderna. Līvu alus darītavā ražo Līvu un Lāčplēša alu, kopā vairāk nekā 10 filtrētā alus šķirnes. Ražotnes jauda ir 80 tūkstoši plastmasas pudeļu dienā un ap 100 tūkstošiem stikla pudeļu dienā, pastāstīja ražošanas vadītājs Jānis Briedis. Uzņēmums aizvadītā gada finanšu rezultātus apkopošot tikai aprīlī, taču izaugsme esot stabila, apgalvoja L. Sorensens.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Valdības noteiktā Covid-19 ārkārtējā stāvokļa un vairākkārtējo mājsēžu dēļ Līvu akvaparkam kopumā 2021. gada 12 mēnešos saimnieciskā darbība bija atļauta tikai četrus mēnešus, turklāt ar būtiskiem apmeklētāju skaita ierobežojumiem.

Pārējos astoņus gada mēnešus daudzfunkcionālā ūdens atrakciju parka 18 000 m2 plašais iekštelpu un āra komplekss pilnībā bija slēgts. Pēc uzņēmuma operatīvajiem finanšu rādītājiem, SIA “ Akvaparks” zaudējumi 2021.gadā sasnieguši 860 000 eiro.

Kaut uzņēmums ir slēgts apmeklētājiem, ēka tiek uzturēta tā, lai nodrošinātu hidrotehniskās būves iekārtu darbspēju un neapdraudētu kompleksa ēkas strukturālo stabilitāti un spētu atjaunot darbību. Tā kā SIA “Akvaparks” ir energointensīvs uzņēmums un tirgū krasi pieauga energoresursu cenas, būtiski palielinājās uzturēšanas izmaksas. Diemžēl pieaug arī citas fiksētās izmaksas.

Šobrīd, pēdējā lieguma strādāt laikā, SIA “Akvaparks” saņemto valsts atbalsta maksājumu summa gada pēdējā ceturksnī sedza tikai 25% no fiksētajām izmaksām, ieskaitot darba algas.

Lai pievērstu deputātu uzmanību tūrisma nozares problēmām Līvu akvaparks 27. februārī rīkos atvērto durvju dienu, kurā tautas kalpi gan varēs atpūsties, gan aprunāties ar ārvalstu tūristiem, raksta portāls telegraf.lv.

Līvu akvaparka izpilddirektore Velta Lsmane atbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu no 21 % līdz 10 % viesnīcām, viesu mājām un uzskata, ka jāaatbalsta visi tūrisma sektorā strādājošie.

«Ja patiešām Latvijā vēlamies atbalstīt eksportu, tad viesnīcas patiešām ir svarīgs punkts ārvalstu tūristiem, tomēr tāpēc nevar diskriminēt citus tūristu apmeklējamos objektus, kas Latvijai ir unikāli, piemēram Lido restorāni un ūdens atrakciju Līvu akvaparks, kam nav analogu liela skaita tūristu piesaistē,» uzsvērusi. V.Lasmane. Tieši tāpēc viņasprāt, ir labāk vienreiz redzēt nekā simts reizes dzirdēt, un tādēļ 27. februārī deputātiem uzņēmums rīko atvērto durvju dienu.

Daudzfunkcionālais ūdens un izklaides atrakciju komplekss Līvu Akvaparks no 30. maija aktīvās sezonas cenas samazinās vidēji par 9-14%.

Kā Db informēja uzņēmuma izpilddirektore Velta Lasmane, iegādājoties apmeklējuma biļetes internetā www.akvaparks.lv, cenas ir vēl zemākas.

No 30. maija akvaparks atkal strādās pilnā režīmā katru dienu. Pēdējo 7 mēnešu laikā, lai mazinātu valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi, akvaparks bija spiests veikt iekšējo restrukturizāciju un samazināt darba laiku. Vairākas dienas nedēļā komplekss bija slēgts vispār

Līvu Akvaparks darbojas kopš 2003.gada 30.decembra. 2006.gadā akvaparks tika iekļauts Pasaules akvaparku asociācijā. Katru gadu Līvu Akvaparkā atpūšas ap 400 000 cilvēku un tā apmeklētāji ir 60% pašmāju cilvēki un 40% viesi no ārvalstīm. Kopējā kompleksa platība ir 18 tūkstoši m2, t.sk. ārā 6 tūkstoši m2.

Kopš 2003. gada, kad Lielupē darbību sāka Līvu akvaparks, rajonu Jūrmalā, ko ieskauj upe, Viestura iela un Vienības prospekts, atpazīst pēc pārdesmit metru augsta krāsainu cauruļu mudžekļa upes krastā.

Ap ūdens prieku citadeli sakuplojis visnotaļ prāvs dažādu pakalpojumu sniedzēju pulciņš – te ir gan dažāda kalibra sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, gan veikali, iespējams salabot un iznomāt velosipēdu, nomazgāt automašīnu un iegādāties Latvijā audzētus ziedus un stādus.

Uzņēmēji gan atzīst, ka akvaparka klātbūtne būtisku pienesumu biznesam nesniedz, jo ūdens prieku baudītājiem parasti ir ierobežots budžets un akvaparka teritorijā iespējams remdēt izsalkumu un iegādāties visu atpūtai nepieciešamo.

DB aptaujātie uzņēmēji šo rajonus savam biznesam izvēlējušies dažādu apsvērumu dēļ. Viens, ļaujoties nostaļģijai par padomju gadu sajūtām un garšām, cits - tāpēc, ka vēl paguvis iegādāties zemi par visnotaļ pieņemamu cenu, kādam tā bijusi nejauša sagadīšanās.

Šogad paredzēti vērienīgi uzlabojumi vairākos Latvijas akvaparkos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Jau šīs sezonas laikā Ventspils pludmales akvaparkā iecerēts ar ES atbalstu uzstādīt saules kolektorus un gaisa siltumsūkņus ūdens sildīšanai. Savukārt Līvu akvaparks paredzējis iepirkt sērfošanas simulatorus un citas iekārtas par vairāk nekā 1,5 miljoniem latu. Arī viņi cer saņemt Eiropas struktūrfondu līdzekļus kā pakalpojuma eksporta uzņēmums jauna produkta izveidei. Jūrmalas akvaparka Nemo teritorijā, kas pagājušajā vasarā bija slēgta, šovasar plāno plašus labiekārtošanas darbus un kosmētisko remontu, ieguldot savus līdzekļus, bet ceturtais Latvijas akvaparks Akvalande atteicās komentēt savus plānus.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt jautājumu par 5000 latu piešķiršanu grupas Līvi albuma izdošanai. Ar lūgumu finansēt albumu vērsies mūziķis Aivars Brīze, taču par Līvu vārda izmantošanu īstas skaidrības nav, jo citi bijušie šīs grupas mūziķi iepriekš noraidījuši iespēju, ka kāds varētu uzstāties ar šādu nosaukumu, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki domes deputāti labvēlību pret grupu skaidrojot ar pilsētas mēra padomnieka kultūras un sporta jautājumos Raimonda Munkevica interviju laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), kur viņu izvaicāja mūziķa dzīvesbiedre Elita Veidemane.

Neizpratni par to, kāpēc Jūrmalai būtu jāatbalsta Līvu albums, paudis domes deputāts Māris Dzenītis (Reģionu alianse). «Es saprastu, ja tā būtu Liepāja, bet kāpēc jāmaksā Jūrmalai?» vaicājis deputāts, kurš atbalstu grupai saista ar minēto interviju NRA dienu pirms domes Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes, kurā tika lemts par līdzekļu piešķiršanu albumam, informē laikraksts.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta