Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

(Papildināta ar 4. rindkopu)

Pretrunīgi vērtētais Baltkrievijas Parex Leasing pārdošanas darījums, kas 2010. gadā sašūpoja tā laika ekonomikas ministra krēslu, esot noslēdzies labāk nekā plānots. Nekādu iebildumu nav arī Privatizācijas aģentūrai.

2010. gada pirmajā pusē sašutumu sabiedrībā un Parex bankas (tagad Reverta un banka Citadele) mazākuma akcionāros izraisīja informācija, ka Baltkrievijā ar peļņu strādājošā Parex Leasing pārdota par 100 USD Rietumu bankai. Iepriekš

Parex bankas mazākuma akcionāru - Amber Trust, DCF Fund un Firebird - vārdā advokāts Viktors Tihonovs Db.lv informēja, ka nodarīto zaudējumu apjoms bankai un tās akcionāriem mērāms vismaz 1,58 miljonu USD jeb 850 tūkstošu latu apjomā, jo kompānijas vērtība bijusi ap 1,5 miljoniem USD. Tika paustas aizdomas, ka darījums noticis nevis Parex bankas interesēs, bet Rietumu bankas un ar to saistītu personu interesēs. Šaubas radīja darījuma nenoteiktība, proti, 100 USD bija viens maksājums, bet pārējos maksājums bija paredzēts saņemt tikai līdz 2012. gada 10. februārim, izmantojot pietiekami sarežģītu formulu. Saistībā ar šo darījumu toreizējam ekonomikas ministram Artim Kamparam tika pārmesta valsts interesēm neatbilstoša rīcība ar Parex bankas aktīviem.

Arvien biežāk Latvijas sabiedrībā izskan diskusijas par mikromobilitāti jeb pārvietošanos pilsētās, īpaši to centrālajās daļās. Nereti diskusiju krustugunīs nonāk tēmas par dažādiem pārvietošanās veidiem – sabiedrisko transportu, privāto četru riteņu vai divu riteņu transportu, – kā arī mēģinājumi noteikt starp tiem primārāko vai atbilstošāko gadsimta garam.

Skaidrs ir viens – pieaugot autotransporta skaitam, esošajā pilsētas centra apkaimju infrastruktūrā vietas ir palicis par maz, bet tas nozīmē nepieciešamību pielāgoties un mainīties, kā pašu pilsētu infrastruktūrai, tā arī iedzīvotāju mobilitātes veidiem un visa pamatā – mūsu domāšanai.

Izaicinājumi pilsētu centru dzīvotspējai

Notiekošās pārmaiņas jau šobrīd ietekmē un vēl būtiskāk ietekmēs nākotnē pilsētu centros esošo uzņēmumu darbību, kas nozīmē finanšu ieguldījumus. Daudzas Eiropas pilsētas šo pārmaiņu procesu ir jau pārvarējušas, bet Latvija ir šī ceļa sākumposmā. Kurš rādīs piemēru un iedvesmos – klasisko un elektrisko velosipēdu un skrejriteņu īpašnieki, privātā kapitāla darba devēji vai valsts un pašvaldības?

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

SEB grupas bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piešķīrušas 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam Carlsberg, ko Latvijā pārstāv akciju sabiedrība Aldaris, lai finansētu Carlsberg grupas autoparka modernizēšanu. Kopumā Carlsberg grupas uzņēmumi, tai skaitā a/s Aldaris, Baltijā iegādāsies līzingā vairāk nekā 250 transportlīdzekļus, un tie visi būs aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu.

Carlsberg grupa līzingā iegādāsies 257 Ford markas automašīnas – 67 no tām tiks izmantotas Latvijā, 67 – Igaunijā un 123 – Lietuvā. Tās tiks piegādātas nākamo divu gadu laikā, un jaunās automašīnas tiks izmantotas uzņēmuma produkcijas izplatīšanai, kā arī citiem mērķiem. Automašīnas piegādās uzņēmums Inchcape Motors.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda, ka starptautiskās kompānijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā aizvien biežāk izvēlas rīkot Baltijas līmeņa iepirkumus sava autoparka papildināšanai, jo tas ir efektīvāks un izdevīgāks risinājums. «Skatoties kopumā, jaunu auto iegādes apjomi šogad ir auguši par 20% – arī pateicoties uzņēmumu lēmumiem atjaunot savus autoparkus, un tas sniedz arī plašākus ieguvumus, jo jauni auto ir gan labāki no drošības viedokļa, gan ekonomiskāki un videi draudzīgāki,» skaidro kredītiestādes pārstāvis.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

AS Mogo peļņa pērn sasniegusi 540 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekšējā gadā kompānijas zaudējumi bija 289 tūkstoši eiro.

Kopējie aktīvi pērn pieauguši līdz 28 miljoniem eiro, apgrozījums sasniedza 5,8 miljonus eiro, bet EBITDA - 2,4 miljonus eiro.

2014.gada septembrī sabiedrība palielināja pamatkapitālu līdz 5 miljoniem eiro, lai stiprinātu finanšu un ilgtermiņa vērtību. 2014.gada decembra beigās līzinga un nodrošināto aizdevumu portfeļa bruto vērtība sasniedza 22,5 miljonus eiro (204% pieaugums salīdzinājumā ar 2013. gada finanšu datiem).

2014.gada 17.martā Sabiedrība Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēja obligāciju emisiju finansējuma piesaistei 20 miljonu eiro apmērā, un 2014.gada 11.novembrī sabiedrība iekļāva šīs obligācijas Nasdaq Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā, kur tās ir pieejamas publiskai tirdzniecībai. Līdz 2015.gada 27.februārim sabiedrība jau ir emitējusi maksimālo vērtspapīru skaitu - 20 tūkstošus - ar nominālvērtību 1000 eiro par kopējo emisijas apjomu 20 miljoni eiro.

Pērn SIA Nordea Finance Latvia apgrozīja 7,1 milj. Ls (10,1 milj. eiro), kas ir par 1,5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka aizvadītajā gadā līzinga nozarē jauno darījumu apjomi saglabājās iepriekšējā gada līmenī un faktoringa apgrozījums pieauga par 15%, taču tajā pašā laikā arī ievērojami saasinājās konkurence.

SIA Nordea Finance Latvia 2013. gadu noslēgusi ar 4,0 milj. Ls (5,7 milj. eiro) peļņu

Uzņēmums pieder somu kompānijai Nordea Finance Finland Ltd. un darbojas kopš 1997.gada. Sākotnēji uzņēmums strādājis ar nosaukumu Latvijas Industriālā līzinga sabiedrība.

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas izstrādāto moratoriju fiziskām personām – Latvijas rezidentiem izsniegtajiem kredītiem, kas paredz kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu hipotekārajiem kredītiem līdz 12 mēnešiem, bet patēriņa kredītiem un līzinga darījumiem – līdz 6 mēnešiem.

Moratorijs izstrādāts ar mērķi palīdzēt finanšu sektora klientiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: "Visā Eiropas Savienībā tiek veikti dažādi pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ekonomisko ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir pasākumi, kas mājsaimniecībām vai uzņēmumiem sniedz iespēju uz laiku piešķirt kredītbrīvdienas. FKTK aicina visas kredītiestādes iesaistīties kopējā valsts stratēģijā, sniedzot atbalsta instrumentus tiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ. Savukārt FKTK banku uzraudzībā nodrošinās elastīgu pieeju, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus."

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Kā liecina Eleving Group (iepriekš Mogo Finance) konsolidētais finanšu pārskats par ceturksni, kas noslēdzās šā gada 31. martā, kompānija ir uzrādījusi rekordaugstu sniegumu nozīmīgākajos biznesa rādītājos.

Pārskata periodā Eleving Group koriģētā EBITDA ir sasniegusi 17,1 milj. eiro salīdzinājumā ar 13,4 milj. eiro 2021. gada pirmajā ceturksnī, savukārt koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes trijos mēnešos ir sasniegusi 5,9 milj. eiro pretstatā 3,7 milj. eiro attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Pirmajos trīs mēnešos kompānijas koriģētie ieņēmumi ir pārsnieguši 45,5 milj. eiro apmēru, un tas ir par 13,8 milj. eiro vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumi pirmā ceturkšņa ieņēmumos veidoja 10,5 milj. eiro, savukārt ieņēmumi no nomas un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem veidoja 15,2 milj. eiro, bet patēriņa finansēšanas pakalpojumi – 17,8 milj. eiro.

Rietumu bankas koncerna peļņu pērn sasniedza 70 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā gadā, kad peļņa bija 74 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna klienti darbojas Latvijā, Baltijas valstīs, Rietumeiropā, Krievijā un citās NVS valstīs. Koncerns izprot gan Rietumeiropas, gan Austrumeiropas biznesa vidi.

Mainīgā ģeopolitiskā un ekonomiskā vide koncerna darbības ģeogrāfiskajā teritorijā paaugstina ar šiem reģioniem saistītos riskus. Nepastāvīgie valūtu maiņas kursi un īpaši Krievijas rubļa devalvācija ir nesusi ievērojamus izaicinājumus koncernam un tā klientiem.

Koncerns ieviesa būtiskas izmaiņas klientu komisijas maksu struktūrā. Šo izmaiņu pamatā ir koncerna stratēģija koncentrēties uz lielākiem klientiem Eiropas Savienībā, kuriem var piedāvāt plašāku produktu klāstu.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

«Automašīnu pircēji kļuvuši ļoti piesardzīgi pret sadarbību ar finanšu iestādēm un aizdevējiem. Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji vispār zaudējuši ticību bankām un līzinga kompānijām!» intervijā laikrakstam Diena sacījis Wess Motors šefs Aleksandrs Oskins.

«Var jau būt, ka pirms gadiem pieciem septiņiem, uzņemoties maksāt kredītus un līzingus, cilvēki tiešām savu finansiālo situāciju vērtēja pārlieku optimistiski, bet tas notika tāpēc, ka gan mūsu valdība, gan finanšu institūcijas, gan arī autoražotāji zīmēja grafikus, ka finanšu rādītāji iet uz augšu. Bet krīzes laikā mūsu nozares klienti saskārās ar ļoti nepatīkamām lietām - automašīnu atņemšanu, parādu piedzīšanu. Tas nebija labi, un tāpēc daudzi pircēji atklāti atzīst, ka vairs negrib iesaistīties sadarbībā ar aizdevējiem, jo aizdevēji parādījuši, ka ne vienmēr nostājas savu klientu pusē,» stāstījis A. Oskins.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta izmaksājusi atlīdzību 44 137 latu apmērā kompānijai Nordeka, kuras satiksmes autobuss cieta smagajā avārijā uz Liepājas šosejas pie Kalvenes.

Satiksmes negadījumā 14. augustā cieta 16 cilvēki. Negadījums noticis, kad pie luksofora apstājusies vieglā automašīna un Nordeka satiksmes autobuss, kurā savukārt ietriekusies kravas automašīna ar Cemex logo, informēja Valsts policija.

Inerces rezultātā satiksmes autobuss sadūries ar priekšā stāvošo vieglo automašīnu. Iesaistītais Nordeka autobuss cietis tik smagi, ka to vairs nebija iespējams atjaunot.

«Avārija bija nelaimes gadījums, kurā diemžēl zaudējām vienu no saviem transporta līdzekļiem. Šajā situācijā mums vajadzētu domāt, kā nosegt atlikušo līzinga maksājumu par autobusu un kā bojātā vietā vēl iegādāties jaunu,» skaidroja Nordeka pasažieru pārvadājumu direktora vietnieks Oļegs Pugačovs.

3. novembrī pasaulē, un arī Latvijā, oficiāli sākta daudz aprunātā Apple iPhone X tirdzniecība. Jaunā viedierīce tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām un arī dārgākajām ierīcēm pasaulē.

Uzņēmuma «Euronics» dati liecina, pircēju vēlme iegādāties aizvien jaunākus un labākus tālruņu modeļus arī Latvijā ik gadu pieaug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē šī tendence saglabāsies, uzskata «Euronics» mazumtirdzniecības vadītājs Dmitrijs Dzenis. Viņš gan vienlaikus norāda – sabiedrība Latvijā arī vērtē, kā nepārmaksāt.

«Euronics» pārstāvis atzīmē, ka telefoni ir viena no visātrākajām aprites precēm elektronikā, un droši varot apgalvot, ka ar katru jaunu tālruņa modeli interese pieaug, jo cilvēki vēlās iegādāties jaunāko, kas tirgū pieejams. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ar katras nākamās ierīces iznākšanu tiek uzstādīta aizvien augstāka kvalitātes un tehnoloģisko iespēju latiņa. Produkta popularitāti arī nosakot tas, cik veiksmīgs ražotājiem produkts izdevies salīdzinot ar konkurentiem – gan tehnoloģisko jauninājumu, gan dizaina ziņā, vai tas būtiski atšķiras no iepriekšējā modeļa. To apstiprina, piemēram, iPhone 7 labie pārdošanas rezultāti.

«Pirmkārt, no medijiem es visu laiku dzirdu, ka mēs meklējam ārvalstu investoru. Es gribētu, lai tas ir Latvijas investors, jo - kāpēc gan nē?» intervijā Latvijas Radio, vaicāts, kā veicas ar ārvalstu investora iespējamo piesaisti, sacījis aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Es domāju, ka šajā valstī ir pietiekami daudz naudas, kuru ieguldīt aviolīnijā, kas nākamajā gadā nesīs peļņu. Protams, ka ārvalstu investoru ir vairāk un valdība ir pilnībā atvērta šajā jautājumā. Taču atkal - šis ir akcionāru un viņu labā strādājošo ekspertu jautājums un es to parasti nekomentēju. Es esmu iesaistīts, bet nekomentēju. Kā jebkurā akciju tirdzniecības gadījumā, jūs par to uzzināsiet no preses dienā, kad tas notiks,» turpinājis Gauss.

Runājot par pagājušajā gadā noslēgto līgumu ar kompāniju Bombardier par jaunu lidmašīnu iegādi, airBaltic izpilddirektors norādījis, ka pirmā lidmašīna ir gaidāma 2015. gada beigās un tad 2016. gadā tiks piegādātas nākamās 10 lidmašīnas. «Ja mēs izvēlēsimies, mums būs iespējas saņemt vēl desmit lidmašīnas laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam. Tas ir garš process. Taču jau tagad mēs sākam šo pārejas procesu un nākamajā gadā mēs fokusēsimies uz lidmašīnu apmaksu. Pašlaik mēs maksājam tikai avansa maksājumus, bet nākamgad būs jāsāk sarunas ar bankām un līzinga kompānijām,» skaidrojis Gauss.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā – Lauris Mencis, AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja, Valters Ābele, AS “Citadele banka” valdes loceklis, Dmitrijs Latiševs, AS “BluOr Bank AS” valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle, kā arī Asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja.

“Finanšu sektors lielā mērā ir uzskatāms par visas Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu, jo tas nodrošina finansējumu gan uzņēmumu attīstībai, gan arī palīdz uzlabot iedzīvotāju labklājību. Tāpēc būtiski ir nodrošināt ne tikai finanšu sektora stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, bet arī veicināt sabiedrības informētību un izglītotību par savu personīgo finanšu pārvaldību. Tas sevī ietver spēju ne tikai pasargāt sevi no finanšu krāpniecības, bet arī zināšanas par iespējām ļaut saviem brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tādēļ arī turpmāk Asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā iestāšos par finanšu pratības stiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Būtisks uzsvars turpmākajos gados būs arī ilgtspējas tēmas skaidrošanai, bankām turpinot būt vienam no galvenajiem virzītājspēkiem zaļās transformācijas veicināšanā,” uzsver SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Vitenbergs norāda, ka nav pret elektrauto iekļaušanu uzņēmuma autoparkos, bet nesot saprotams, kāpēc ir jāiegādājas luksusa klases elektroauto, kas katra izmaksājot teju 100 000 eiro, īpaši laikā, kad sabiedrība kopumā piedzīvo finansiālas grūtības.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Ministrijā norāda, ka "airBaltic" pagājušajā gada sākumā noslēdzis līgumu par 12 elektroauto iegādi. Uzņēmums to pamato ar ilgtspējas mērķiem, panākot nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas daudzumu līdz 2050.gadam.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.