Ventbunkera padomes priekšsēdētājs pieļauj, ka LNT pazaudētās akcijas uzņēmumam tiks atgrieztas. Šodien paredzēta Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulce, kurā varu uzņēmumā, visticamāk, pārņems starptautiskā naftas un gāzes kompānija Vitol Group. Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni ekskluzīvā intervijā Db Šveicē skaidro savu redzējumu uz notiekošo, un norāda, ka VN akciju pārdošana, ko veikusi iepriekšējā LNT vadība, nodarījusi vismaz 100 miljonu Ls zaudējumus.

Jau šopiektdien 27. aprīlī paredzēta Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulce. Kādas ir jūsu prognozes - kas tad īsti notiks 27. aprīlī?

Jāsaka uzreiz - šobrīd ir teju neiespējami precīzi prognozēt, kas varētu notikt VN akcionāru sapulcē. Šobrīd var vienīgi spekulēt un prognozēt aptuvenos procesus. Balstoties uz informāciju, ko esam savākuši pēdējā dienās, jāatzīst, ka šobrīd ir vairākums akciju. Līdz šim vairākums piederējis LNT, tomēr tagad situācija ir kardināli mainījusies, un ar to mums būs jārēķinās akcionāru sapulcē. Vitol

Mums nācās uzzināt, ka pretlikumīgā veidā LNT bijusī vadība - Vladimirs Krastiņš, Vladimirs Solomatins, Mamerts Vaivads - ir pārdevusi divas akciju paketes aptuveni 11% apjomā (1) - pēc būtības tās LNT vienkārši tikušas nozagtas un atņemtas pretēji akcionāru vairākuma interesēm. Pie tam šīs akcijas tika pārdotas par cenu, kas neatbilst to patiesajai vērtībai. (2)

GE Money kā ģimenei draudzīgs uzņēmums no 1. augusta līdz 1. septembrim rīkoja akciju "GE Money Skolas soma". Akcijas noslēgumā GE Money godināja uzņēmuma darbinieku atvases - pirmklasniekus, pasniedzot tiem dāvanas un to vecākiem piešķirot finansiālu atbalstu skolas somas sagatavošanai (120 LVL* apmērā) un apmaksātu brīvdienu 3.septembrī. Arī visi 2.-3. klašu skolēni saņēma mazas dāvaniņas un to vecāki 3.septembri kā apmaksātu brīvdienu.

"GE Money arvien vairāk cenšas palīdzēt saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm turpinot ģimenei draudzīga uzņēmuma stratēģiju. Tādēļ šogad izveidojām akciju "GE Money Skolas soma" ar mērķi īpaši palīdzēt darbiniekiem, kuru bērni pirmo reizi uzsāk skolas gaitas un sniegt atbalstu arī tiem vecākiem, kuru bērni uzsāk mācības 2. un 3.klasē," stāsta GE Money personāla departamenta vadītāja Katerina Leidmane: "Pirmklasnieku sagatavošana skolai prasa ne mazums naudas tēriņu, tādēļ pirmklasnieku vecākiem piešķīrām finansiālu pabalstu. Gan pirmklasnieki, gan arī 2. un 3.klašu skolēni saņēma arī dāvaniņas. 1.septembris bērniem, jo īpaši mazajās klasītēs, ir īpaša diena un jebkurš bērns vēlas, lai vecākiem būtu iespēja būt kopā ar viņu šai dienā. Tādēļ pirmā skolas diena, kas šogad bija 3.septembrī, GE Money darbiniekiem - 1.-3. klašu skolēnu vecākiem tika piešķirta kā oficiāla brīvdiena.''

AS GE Money parakstījusi vienošanos ar VAS Latvijas Pasts par sadarbības pārtraukšanu, kas nozīmē, ka AS GE Money produkts ātrais skaidrās naudas kredīts vairs nebūs pieejams Latvijas Pastā.

AS GE Money veiktie pētījumi starp esošajiem un potenciālajiem klientiem parāda to, ka šodien cilvēkiem pakalpojuma sniegšanas kvalitāte brīžiem ir svarīgāka pat par pakalpojumu saņemšanas ātrumu. Vienošanos ar pastu par sadarbības pārtraukšanu AS GE Money parakstījusi otrdien, 9. jūnijā, Db.lv informē AS GE Money Bank preses sekretāre Tija Ezeriņa.

Tā kā GE Money ir meitas uzņēmums vienam no pasaules lielākajiem uzņēmumiem General Electric (GE), visās 55 valstīs, kur darbojas GE Money, ir noteikts Atbildīgas aizdošanas koncepts un ļoti stingras kvalitātes prasības, līguma attiecības ar Latvijas Pastu ir jāpārtrauc.

AS GE Money Bank Latvijas finanšu tirgum nespēja vai negribēja sniegt pievienoto vērtību, bet Krievijas banka Otkritie ir pietiekami liela un nopietna, lai to izdarītu, radot lielāku labumu arī Latvijas ekonomikai kopumā, uzksata investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzskata, ka krievu kapitāla ienākšana Latvijas finanšu sektorā ir pozitīva tendence, jo Latvijas ģeogrāfiskais novietojums Rietumvalstu bankām nav tik interesants. Tāpēc, mēģinot Rīgu veidot par reģiona finanšu centru, Krievijas un NVS valstu klātbūtne esot ļoti svarīga.

Viņaprāt, tas, ka Krievijas bankas Rīgu un Latviju izmanto kā placdarmu savai attīstībai Eiropas Savienībā (ES), mums sniedz tikai ieguvumus, jo nodrošina darbavietas un veido papildu ienākumus ekonomikai.

Vienlaikus Rungainis arī norādīja, ka finanšu tirgus uzraugam līdz ar spēlētāju skaita pieaugumu palielinās darba apjomi, bet, ņemot vērā, ka bankas pašas maksā par to uzraudzību, regulatoram ir visas iespējas attīstīt savas spējas un stiprināt savu kapacitāti.

A/s GE Money valdē notikušas izmaiņas, to pametot tās loceklim, Francijas pilsonim Frankam Marcilli (Franck Antoine Raymond Marzilli) un viņa vietā stājoties Latvijas pilsonim Reinim Vībam, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā veikts šā gada 24. janvārī.

Informācija bankas oficiālajā mājaslapā liecina, ka a/s GE Money Bank valdi vada Alla Vūdsona (Alla Woodson), bankas valdē darbojas arī GE Money Bank Finanšu pārvaldes vadītājs Francisko Segura (Francisco Javier Lopez Segura), GE Money Bank Latvija Juridiskās pārvaldes vadītāja Aleksandra Baranova, GE Money Bank Operāciju pārvaldes vadītāja Jurita Brunava.

GE Money Bank padomi vada Ričards Nefs (Richard Neff) – GE Capital Global Banking Operāciju pārvaldes vadītājs, viņa vietnieks Alešs Blažeks, kā arī padomes locekļi Galina Gavriča Ruotolo, Alans Daniels Aniels un Kelvins Džuons.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Ventspils naftas 7 % akciju slēptajā pārdošanā esot iesaistīti auditorfirmas Deloitte Latvia bijušie partneri Jānis Zelmenis un Vita Liberte.

Ventspils naftas (VN) otra lielākā akcionāra Latvijas naftas tranzīts (LNT) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kvēps pastāstīja par viņa rīcībā nonākušiem dokumentiem, kuros aprakstīta VN akciju pārdošanas shēma un iesaistītās personas.

7 % pārdoti pašiem sev

M. Kvēps apstiprināja, ka pazudušie VN 7 % akciju, kas iepriekš piederēja LNT, nonākuši VN lielākā akcionāra Vitol īpašumā. Viņš atklāja, ka šogad 5. jūnijā par šo lietu Ģenerālprokuratūrā ir ierosināts kriminālprocess, LNT pieaicināti speciālisti ir aprēķinājuši nodarītos zaudējumus, kas nav mazāki par 100 milj. USD, bet oficiālais slēdziens iesniegts prokuroram.

A/s GE Money pirmsnodokļu peļņa 2007. gada pirmajā pusgadā ir 2,2 miljoni latu, kas ir par 18% vairāk nekā 2006. gada pirmajā pusgadā. GE Money kredītportfelis jūnija beigās sasniedza 120,3 miljonus latus un bija 2,3 reizes lielāks nekā attiecīgajā laika posmā pērn, bet ienākumi palielinājās par 80%, sasniedzot 11,1 miljonus latu.

2007.gada pirmajā pusgadā GE Money turpinājis aktīvu attīstību patēriņa kreditēšanas tirgū - kredītportfelis pusgada laikā divkāršojies, bet kopš GE Money darbības uzsākšanas Latvijā 2004. gadā tas palielinājies divpadsmit reizes. Ievērojams kreditēšanas apjomu pieaugums pusgada laikā vērojams visos GE Money produktos - patēriņa kredītā, naudas kredītā un auto kredītā un līzingā. GE Money tirgus daļa privātpersonu kreditēšanas tirgū, kur nav iekļauta hipotekārā kreditēšana, ir 7%, bet tieši patēriņa kredītu tirgū 30%. GE Money aktīvo klientu skaits jūnija beigās pārsniedza 186 000 jeb 8% no Latvijas iedzīvotājiem un kopējo klientu datu bāze pārsniedza 550 000 cilvēku.

2007.gada 16.novembrī līdzšinējais patēriņa kreditēšanas uzņēmuma a/s GE Money valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers ir iecelts par vadītāju un attīstītāju visiem General Electric korporācijas biznesa vienības GE Money uzņēmumiem Latvijā, kuros ietilpst gan a/s GE Money, gan a/s Baltic Trust Bank un tā meitas uzņēmumi A/S Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds un IPS BTB Asset Management, Db.lv informēja a/s GE Money sabiedrisko attiecību vadītāja Nora Grase.

Saskaņā ar šo lēmumu, 2007.gada 14.decembrī SIA GE Money Latvia Holdings (A/S Baltic Trust Bank galējais īpašnieks) dalībnieku pilnsapulcē Dmitrijs Cimbers iecelts par SIA GE Money Latvia Holdings Valdes priekšsēdētāju un sekojoši A/S Baltic Trust Bank ārkārtas akcionāru sapulcē, atstājot Padomes locekļa amatu, iecelts A/S Baltic Trust Bank valdē.

Dmitrijs Cimbers sāka strādāt GE korporācijā par a/s GE Money Valdes priekšsēdētāju 2004.gadā, līdz ar GE Money ienākšanu Latvijā un kopš tā laika a/s GE Money Latvijā ir strauji attīstījusies – aktīvi pieauguši no 10 miljoniem līdz 160 miljoniem latu, kredītportfelis no 10 miljoniem līdz 148 miljoniem latos, darbinieku skaits četrkāršojies, uzņēmums ir ieguvis līderpozīcijas patēriņa kreditēšanā un ievērojami attīstījis atpazīstamību un reputāciju.

GE Money Bank 2008. gadu plāno noslēgt ar 16 miljonu latu zaudējumiem, liecina bankas paziņojums.

«Nākamais gads pēc visu ekonomistu prognozēm solās būt sarežģīts un kredītportfeļa kvalitāte pasliktināsies visām bankām, bet mēs esam gatavi arī tam. Mēs turpināsim kreditēšanu, bet daudz piesardzīgāk, nākamgad lielāku uzmanību pievērsīsim noguldījumu produktu īpatsvara palielināšanai un turpināsim aktīvo uzkrājumu veidošanas politiku,» tā D.Cimbers.

Vienlaikus pasaules otrā lielākā korporācija General Electric (GE) pieņēmusi lēmumu palielināt Latvijas GE Money Bank pamatkapitālu par 25 miljoniem latu tuvāko 4 mēnešu laikā. Kapitāls tiks piešķirts divās daļās, un pirmā no tām 7 miljonu latu apmērā subordinētais kapitāls, jau ir saņemta. Lēmumu par otro daļu vēl oficiāli jāapstiprina akcionāru sapulcē, janvāra sākumā, kur GE pārstāv 99,9%.

Ceturtdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot GE Money Bank pieteikumu tās kredītu un noguldījumu portfeļu, kā arī ieguldījumu brokeru pakalpojumu līgumu un attiecīgo klientu finanšu instrumentu un ieguldījumu darījumu norēķinu kontos esošo līdzekļu pārejai bankas Citadele īpašumā, nolēma dot atļauju darījuma pabeigšanai.

«Komisijas padome deva atļauju atsevišķu bankas pakalpojumu portfeļu pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai,» uzsver FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

FKTK ir saņēmusi arī pieteikumu GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanai IPAS Citadele Asset Management, kas vēl jāvērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Darījums starp GE Money Bank un banku Citadele paredz, ka Citadele no GE Money Bank pārņems privātpersonu un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu, depozītus, krājkontus un kredītus. Noslēgtais līgums nosaka arī GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanu Citadeles grupas uzņēmumam IPAS Citadele Asset Management.

Atbilstoši stratēģijai, kas paredz apdomīgu un atbildīgu iziešanu no Latvijas tirgus, GE Money Bank ir parakstījusi līgumu, kas paredz, ka banka Citadele pārņems no GE Money Bank iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu, depozītus, krājkontus un kredītus, informē bankas pārstāvji.

Darījums paredz arī GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanu Citadeles grupas uzņēmumam IPAS Citadele Asset Management.

Līgums starp GE Money Bank un Citadeli kopā ar citiem likumā paredzētajiem dokumentiem ir iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) atļaujas saņemšanai.

Tuvāko dienu laikā GE Money Bank filiālēs Daugavpilī, Liepājā, Ludzā un Rīgā darbu uzsāks arī Citadeles darbinieki, un ikvienam būs iespēja saņemt plašāku informāciju par pāreju uz Citadeli. Tāpat darbinieki palīdzēs arī izvēlēties piemērotākos Citadeles pakalpojumus atbilstoši katra klienta vēlmēm. Šāda iespēja klientiem tiks nodrošināta līdz 20.septembrim, stāsta Citadele banka vadītājs Guntis Beļavskis.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Citadele banka grupas uzņēmumiem iegādāties GE Money grupas aktīvu un saistību kopumu, kurā ietilpst aizdevuma līgumi, noguldījumu līgumi, finanšu līzinga līgumi, brokeru pakalpojumu līgumi un valsts fondēto pensiju un privāto pensiju shēmas pensiju fondi, un atvērtā ieguldījuma fonds.

«KP atļāva apvienošanos, jo tirgus izpēte apliecināja, ka tā nerada kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi,» lēmumu pamato padomes pārstāvji.

Apvienošanās rezultātā a/s Citadele banka, Ieguldījumu pārvaldes a/s Citadele Asset Management un a/s Citadele atklātais pensiju fonds iegūs a/s GE Money Bank, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības GE Money Asset Management un a/s GE Money atklātais pensiju fonds aktīvus.

Apvienošanās rezultātā Citadele grupa pārņems konkrētus GE Money grupas aktīvus, integrējot tos savos uzņēmumos, un tādējādi varēs sniegt izmaksu ziņā efektīvus un piemērotus pakalpojumus GE Money grupas klientiem. Savukārt GE Money grupa tuvākajā laikā plāno izbeigt darbību Latvijā.

Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

GE Money veiktais pētījums liecina, ka 49% aptaujāto netic, ka spētu ar savu rīcību ietekmēt inflācijas līmeni, un visbiežāk par galvenajiem inflācijas pieauguma cēloņiem iedzīvotāji min nepareizu budžeta sadali, spekulatīvus darījumus ar nekustamo īpašumu un pārmērīgu kredītu izmantošanu.

Atbildīgas aizdošanas programmas ietvaros AS GE Money maijā aptaujājusi 417 tirdzniecības centra apmeklētājus un 400 GE Money klientus, lai noskaidrotu, cik lielā mērā iedzīvotājus satrauc pieaugošais inflācijas līmenis un kas tiek minēts starp galvenajiem inflāciju veicinošiem faktoriem.

Bažas par augsto inflācijas līmeni pauduši 78% no tirdzniecības centrā aptaujātajiem apmeklētājiem un 64% GE Money klientiem.

Kā vienu no galvenajiem inflācijas iemesliem 46% aptaujāto tirdzniecības centra apmeklētāju un 31% GE Money klientu minēja nepareizi plānotu valsts budžeta sadali, 43% tirdzniecības centra apmeklētāju un 13% GE Money klientu uzskata, ka inflāciju būtiski veicina spekulatīvi darījumi ar nekustamo īpašumu. Attiecīgi 42% un 13% aptaujāto par inflācijas cēloni minēja pārmērīgu kredītu lietošanu.

Lai celtu nacionālo pašapziņu un palīdzētu atklāt pašmāju inovatīvas biznesa idejas, kas varētu sniegt labumu visai valstij, LNT sadarbībā ar GE MONEY Latvia uzsākusi projektu Latvijas ideja: Nauda seko idejai, Db.lv informēja LNT pārstāve Evija Ansonska.

Tā ietvaros tiks meklēti un apzināti Latvijas gaišākie prāti, kam ir labas biznesa idejas, bet pietrūkst praktisku zināšanu un finansējuma, lai tās realizētu.

LNT piedāvā iespēju - labāko biznesa ideju autoriem realizēt savus projektus kopsummā par 20 miljonu latu.

"Labākās biznesa idejas un to autori saņems ne vien profesionālas konsultācijas un finansiālu atbalstu to praktiskai realizēšanai, bet arī publicitāti, jo LNT no 18. novembra sāks rādīt jaunu raidījumu ciklu Latvijas ideja: Nauda seko idejai, kā arī akcijas norise tiks regulāri atspoguļota LNT ziņu ietvaros," skaidro LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Projekta ģenerālsponsors ir GE MONEY Latvia, kas ne vien atbalsta raidījumu cikla veidošanu, bet arī piedalīsies biznesa ideju izvērtēšanā un projekta noslēgumā izvēlēsies vienu vērtīgu ideju, kuras realizācijai piešķirs finansējumu.

Tuvojoties akcionāru sapulcei, vēl skaudrāk saasinājies cīniņš par ietekmi Ventspils naftā starp Vitol Group un Latvijas Naftas tranzītu. Vēl pirms brīža bažas par savām investīcijām Latvijā paudusī Vitol Group vakar paziņoja, ka tās meitas uzņēmums Euromin Holdings sev piederošo Ventspils naftas (VN) akciju skaitu palielinājusi par 8.31%, līdz 43.06%.

Tādējādi daļēji apstiprinās iepriekš neoficiāli paustais, ka Vitol Group baidās, ka viņi vienkārši tiks izstumti no VN biznesa, tāpēc kompānija labprāt pirktu papildus VN akcijas. Visticamāk, daļu akciju (5.71 %) Vitol pircis no praktiski nepazīstamas Britu Virdžīnu salās reģistrētās kompānijas Avenue Emerging Markets Fund LTD, kas dienu pirms paziņoja par līdzdalības samazinājumu.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru.

"Domāju, ka tā kompānija, no kuras tika iegādātas akcijas, ir cieši saistīta ar mums labi zināmo lielo vīru," minēja R. Meroni. No kā Vitol Group nopirka vēl 2.6% VN akciju, nav zināms.

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Otrdien, 7.oktobrī GE Money Bank un Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) parakstīja sadarbības līgumu par ikgadējas intelektuālas olimpiādes augstskolām organizēšanu.

Šā gada tēma ir “Personāla vadība esošajos Latvijas ekonomikas apstākļos”. Olimpiāde veidota ar praktisku pieeju, arī uzvarētājiem būs iespēja apmeklēt praktiskas, starptautiskas apmācības cilvēku līderībā, Db.lv informē AS GE Money Bank Preses sekretāre Tija Ezeriņa.

Latvijā tikai trīs augstskolās personāla vadība tiek piedāvāta kā atsevišķa programma. Taču pašlaik, kad ekonomika piedzīvo straujas pārmaiņas, uzņēmumiem visbūtiskāk ir spēt pareizi, atbilstoši situācijai, vadīt cilvēkus - piesaistīt jaunus darbiniekus, motivēt un noturēt esošos, kā arī optimizēt struktūru un paaugstināt darba produktivitāti. Tā kā darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, tad biznesa veiksmes atslēga izdzīvošanai ir profesionāls personāla vadītājs.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.