Citas ziņas

Lučanskis interesējoties par Latvijas pilsonību

S. Dieziņa, 05.01.2009

Jaunākais izdevums

Miljardieris Grigorijs Lučanskis meklē iespējas iegūt Latvijas pilsonību, turklāt dara to ar politisko aprindu palīdzību, atsaucoties uz labi informētiem avotiem vēsta Neatkarīgā.

Par šo pakalpojumu G. Lučanskis solot nodrošināt labus biznesa kontaktus ar Kazahstānu, ar kuras prezidentu Nursultanu Nazarbajevu viņam ir senas draudzīgas attiecības.

Mēģinot šai informācijai rast oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu, Neatkarīgā uzzināja pavisam citu negaidītu informāciju par pasaulē skandalozi slavenā uzņēmēja pēdējā laika gaitām Latvijā. Kāds avots minēja, ka G. Lučanskim Kurzemes jūrmalā tiekot celta māja, kuras būvdarbus pieskatot viņa draugs uzņēmējs Viktors Brods. Nepārprotami zināms, ka pēdējā miljardiera vizīte Latvijā saistīta ar skumju notikumu – agrofirmas Ādaži bijušā priekšsēdētāja Alberta Kaula bērēm, ziņo Neatkarīgā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteicās paskaidrot, vai notiek kādas aktivitātes sakarā ar Latvijas pilsonību G. Lučanskim. PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas p. i. Brigita Vaivode paziņoja, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu šādu informāciju izpaust nevar.

Lai gan tiek apgalvots, ka šis jautājums tiek kārtots politiski, Neatkarīgajai nav izdevies sastapt nevienu politiķi, kurš kaut ko zinātu par G. Lučanska vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.

LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers bija lakonisks: "Nepazīstu tādu cilvēku, nezinu, ar ko viņš ir ticies, nekad viņu dzīvē neesmu redzējis."

Neko nezināja arī Tautas partijas priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš: "Pēdējo gadu laikā es par viņu neko neesmu dzirdējis, vēstules viņš man nav rakstījis un arī telefoniski neesam runājuši, neesam tikušies arī fiziski. Man neviens no mūsu partijas biedriem nav stāstījis, ka būtu ar viņu ticies vai runājis."

Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Saskaņas centra līdzpriekšsēdētājs Jānis Urbanovičs reaģēja vienādi: "Pirmā dzirdēšana."

J. Urbanovičs gan skaidroja, ka G. Lučanskis ir savulaik bijis Latvijas iedzīvotājs un joprojām bez grūtībām runā latviešu valodā, tāpēc, ja gribētu, bez problēmām varētu naturalizēties. J. Urbanovičs izteica pieņēmumu: ja G. Lučanskis tiešām gribētu iegūt Latvijas pilsonību, tad "minētās tenkas varētu būt speciāli palaistas, lai viņam traucētu".

Krietni informētāks izrādījās Ventspils mērs Aivars Lembergs, lai gan arī viņš neko nezināja par iespējamo G. Lučanska vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. A. Lembergs atzina, ka šogad maijā un augustā Jūrmalā ticies ar G. Lučanski. "Tas notika pēc Grigorija Lučanska iniciatīvas, bet šajās tikšanās viņš ne ar pušplēstu vārdu nav interesējies par kaut kādiem jautājumiem, kas skar pilsonību." Lūgts precizēt, par ko tad bija sarunas, A. Lembergs atbildēja: "Viņš izrādīja neatslābstošu interesi par vairākiem biznesa aktīviem Latvijā."

Lūgts konkretizēt, Ventspils mērs teica, ka šie aktīvi saistīti ar Ventbunkeru. Kad Neatkarīgā atgādināja, ka jau 2006. gada vasarā tika pamanīta G. Lučanska saistība ar tā saucamo austriešu konsorciju, kas gribēja iegādāties Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, A. Lembergs atzina, ka G. Lučanska interese joprojām ir saistīta ar to pašu. "Tas ir saistīts ar to. Viņš bija vienojies ar četriem šakāļiem, bet viņu vēl interesēja daži citi jautājumi. Faktiski viņš izdarīja uz mani spiedienu, lai es kalpoju viņa un Co. interesēm. Bet tā saruna beidzās bez rezultātiem, jo, pēc manām domām, Dzimteni nevar pārdot." Neatkarīgā vaicāja, vai abi kungi tikušies arī septembrī, kad G. Lučanskis bija ieradies uz A. Kaula bērēm. A. Lembergs atbildēja, ka G. Lučanskis tiešām arī tajā reizē viņu aicinājis uz tikšanos, tomēr tā nav notikusi A. Lemberga slimības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima galīgajā lasījumā pieņem grozījumus, kas sakārto dubultās pilsonības jautājumu

LETA, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien pēc vairākas stundas ilgām debatēm trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu.

Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzintars: Šlesera priekšlikums jāvērtē mediķiem

Dienas Bizness, 10.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normāli cilvēki nemaksā miljonu par pilsonību, tie būs atsevišķi cilvēki, ar kuriem mūsu drošības iestādēm būs problēmas, prognozē partijas Visu Latvijai! (VL!) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, vērtējot apvienības Par labu Latviju! (PLL) biedra Aināra Šlesera ideju tirgot Latvijas pilsonību par miljonu eiro, raksta Diena.lv.

«Tas ir absurds. Šādi priekšlikumi būtu jāvērtē nevis deputātiem, bet mediķiem. Tā ir pilsonības pārdošana tiešā veidā. To pirks atsevišķi eksemplāri. Normāli cilvēki, lai iegūtu Latvijas plsonību, vēlas iziet naturalizācijas procesu, kas jau tagad ir viegls. Ja par pilsonību ir jāmaksā, tad jājautā, kas tie būs par cilvēkiem, kuriem tā jāpērk,» retoriski vaicā R. Dzintars.

«Šlesera ierosinājums ir signāls cilvēkiem, ka šajā valstī visu var nopirkt un pārdot. Ja pilsonību var pārdot, tad jau var pārdot arī tēvu un māti. Jautājums – kur ir tā galējā robeža? Es pats šo priekšlikumu neuztveru nopietni un ceru, ka arī lielākā daļa Saeimas domā tāpat,» piebilst VL! līdzpriekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Tiesībsargs: Pilsonība nav Ziemassvētku atlaides, kas pienākas visiem

LETA, Db.lv, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonība nav Ziemassvētku atlaides, kas pienākas visiem - cilvēkiem ir patiesi jāvēlas iegūt Latvijas pilsonību, uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.

Ja kāds vēlas iegūt Latvijas pilsonību un būt lojāls pret valsti, viņam tas jāizrāda ar savu aktīvu rīcību. «Mēs nevaram pilsonību piešķirt automātiski, jo tad mēs tiksim ierauti neskaitāmos tiesu darbos, un tad nākamais pārmetums, ko Latvija saņems no Eiropas cilvēktiesību aizsardzības institūcijām, būs, ka esam izdarījuši radikālu nejēdzību attiecībā uz nepilsoņiem,» ir pārliecināts tiesībsargs.

J. Jansons domā, ka nepilsoņu jautājums nav skatāms diskriminācijas aspektā, tomēr Latvijas un Igaunijas nepilsoņu statuss ir unikums Eiropas Savienībā divdesmit gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. «Nevienā starptautiskā tiesību aktā, nevienā konvencijā nepilsoņi nav paredzēti. Nepilsoņu jautājumā ir neizdarība no politiķu puses. Šobrīd šis jautājums ir atstāts ļoti kritiskā situācijā, kurā veidojas konfrontācija starp dažādām sabiedrības grupām: pilsoņi - nepilsoņi, latvieši - krievi»" uzsvēra tiesībsargs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremļa propogandisti zibenīgi reaģē uz publikāciju DB

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu 

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Šlesers piedāvā budžetu pildīt, pārdodot pilsonību par miljonu

Andra Briekmane, 10.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāattīsta Latvija kā Šveice un Kanāda, kur ienāk starptautiskais bizness,» LNT raidījumā 900 sekundes šorīt skaidroja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (PLL), uzsverot, ka to var panākt, samazinot nodokļus un piedāvājot Latvijas pilsonību, ja cilvēks mūsu valstij ziedotu miljonu eiro.

Viņaprāt, Latvijas galvenā bagātība ir drošība un atrašanās vieta, bet, samazinot nodokļu slogu, tā kļūtu pievilcīga tiem ārvalstniekiem, kas vēlas Eiropas Savienības pilsonību. A. Šlesers piedāvāja arī ieviest kvotu pilsonības pārdošanai – 10 tūkstošus, jo tad būtu nopelnīta, viņaprāt, nepieciešamā summa, lai dzēstu pašreizējos parādus un valsts varētu attīstīties.

To varot izdarīt, ik gadu 100 – 200 studentu sūtot uz labākajām pasaules augstskolām un attīstot IT nozari. Viņš kā piemēru minēja Kanādu, kas savulaik šādi piedāvājusi pilsonību par 0,5 miljoniem dolāru.

Jautāts, vai pilsonību tirgot ir ētiski, viņš savu viedokli pamatoja ar to, ka pašlaik runāt par ētiku neesot pareizi, jo «neētiski ir atstāt mūsu bērniem un mazbērniem tik lielu parādu nastu, ka viņi te nevarēs dzīvot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kiprā aizturēts Jūrmalgeitā notiesātais uzņēmējs Milušs

LETA, 07.08.2017

Germans Milušs tiesas sēdē, kurā izskata kukuļošanas krimināallietu 2007. gada janvārī.

Foto: Lauris Nagliņš, LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas pilsonību piedāvā iegādāties par 11 400 eiro

, 25.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekā Personīga rīcībā ir nonākušas ziņas par kādu krāpniecības shēmu, kuras dalībnieki internetā piedāvājuši ārvalstniekiem nopirkt Latvijas Republikas pilsonību. Šobrīd par šo faktu sākta izmeklēšana.

Iegūt pilsonību piedāvā firma Crown & Alda Associates. Tā reģistrēta Lielbritānijā un tāpēc krāpniecības shēmas organizētājus noskaidrot nav vienkārši. Crown & Alda Associates apgalvo, ka ir spējīga panākt, ka klientiem Latvijas pilsonību piešķir par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Teorētiski tas ir iespējams, jo Pilsonības likuma 13.pants nosaka, ka par īpašos gadījumos pilsonības piešķiršanu lem Saeima. Kā norāda Nekā Personīga Līdz lemšanai Saeimā neviens firmas klients gan nav ticis un šī izskatās pēc vienkāršas naudas izkrāpšanas shēmas.

Pilsonības tīkotājam bijis jāsūta pieteikums uz kādu no firmas norādītajām adresēm Latvijā. Interese par šo pakalpojumu bijusi no Indijas, Brazīlijas Bangladešas un Pakistānas. Crown & Alda Associates klientiem prasījusi par saviem pakalpojumiem maksāt 11 400 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Atklāti par situāciju Krimā: tiek vairota totāla baiļu atmosfēra

Dienas Bizness, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka viņš atvieglos augsti kvalificētiem strādniekiem iespēju palikt ASV un iegūt pilsonību, un viņam neraksturīgā veidā uzslavēja imigrantu ieguldījumu ASV.

Tramps solīja reformēt H1-B vīzas, uz kurām trīs ceturtdaļas pretendentu ir no Indijas, kas lielākoties strādā tehnoloģiju sektorā.

«H1-B vīzu ieguvēji Savienotajās Valstīs var būt pārliecināti, ka drīz notiks pārmaiņas, kas gan vienkāršos, gan padarīs drošu jūsu palikšanu, ieskaitot potenciālu ceļu uz pilsonību,» tviterī rakstīja Tramps.

«Mēs gribam iedrošināt talantīgus un augsti kvalificētus cilvēkus tiekties pēc karjeras iespējām ASV.»

Tramps, kurš savā vēlēšanu kampaņā ieņēma stingru nostāju pret imigrāciju, iepriekš bija solījis vērsties pret H1-B vīzām, mudinot ziņot par krāpšanos to iegūšanā un uzstājot, ka uzņēmumiem pirmām kārtām jāpieņem darbā amerikāņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais Francijas aktieris Žerārs Depardjē atteiksies no savas valsts pases un pārcelsies uz Beļģiju, lai izvairītos no «bagātnieku nodokļa» maksāšanas.

Aktieris iepriekš izpelnījās Francijas valdības pārmetumus, ka, viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē norādījis, ka pamet Franciju, jo viņa valstī «tiek sodīta veiksme, talants un radošums».

Tādējādi aktieris pievienojies vairākiem Francijas bagātniekiem, kas pārcēlušies uz Beļģiju, nevēloties maksāt palielinātos nodokļus, kas var sasniegt 75% no ienākumiem, kas gada laikā piesniedz vienu miljonu eiro. Ž. Depardjē pārcelšanos uz Beļģiju, Francijas premjers Žans Marks Ero nosaucis par nepatriotisku un nožēlojamu soli laikā, kad valsts cīnās ar lielajiem parādu kalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pasaulē aptuveni 10 miljoniem iedzīvotāju nav nevienas valsts pilsonības

Žanete Hāka, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem bērniem, ja paveicas, ir vairākas pases – piemēram, viņš ir dzimis ASV, taču tēvs ir libānis un māte – japāniete, savukārt dažiem tik ļoti neveicas un viņš ir dzimis Norvēģijā libāņu mātei, bet viņa tēvs ir nezināms, tādēļ bērns pasi vispār nesaņem. Kamēr vien kāda valsts par šiem cilvēkiem neapžēlosies, viņi pievienosies pasaules aptuveni 10 miljoniem bezvalstnieku, raksta The Economist.

Dažas lielākās bezvalstnieku grupas dzīvo valstīs, kurās statistika netiek apkopota, taču to skaits varētu būt ap 3,5 miljoniem (Mjanma, Kortdivuāra un Taizeme). Dažiem iedzīvotājiem trūkst pilsonības tādēļ, ka viņu dzimtene kādā brīdī ir sadalīta. Tā, piemēram, Igaunijā un Latvijā Krievijas iedzīvotāju, kuri ieradās Padomju Savienības laikiem, pēctečiem ir jānoliek valodas pārbaude, lai kļūtu parpilnvērtīgiem pilsoņiem.

Valdības dažkārt padara savus iedzīvotājus par bezvalstniekiem pat tad, ja robežas netiek pārzīmētas. Mjanma piešķir pilsonību 135 etniskajām grupām, izņemot vienu - rohingja tautības musulmaņiem. Kopumā Mjanmā dzīvo aptuveni 800 tūkstoši šādu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist: Referenduma organizētājiem izdevies sasniegt mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību

LETA, 21.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arvien vairāk krievu un ukraiņu iegūst Latvijas pilsonību

Gunta Kursiša, 19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk ārzemnieku naturalizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību, un starp šīm personām galvenokārt ir personas, kas atteikušās no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas pilsonības.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 74% ir krievi, 13% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% no pilsonībā uzņemtajām personām ir pamata, 53% - vidējā, bet 23% - augstākā izglītība.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, vērojama tendence, ka Latvijas pilsonību iegūst arvien varāk ārzemnieku – tā, piemēram, otrdien, 19. februārī, ar valdības lēmumu Latvijas pilsonībā tika uzņemtas 147 personas, tostarp 14 ārzemnieki, kas ir gandrīz 10% no kopējā naturalizēto personu skaita. Salīdzinājumam - pērn ik mēnesi naturalizēto ārzemnieku skaits nepārsniedza 5%.

Kopumā 18 no naturalizētajām personām ir nepilngadīgas un naturalizējušās kopā ar vecākiem. Šoreiz pilsonībā uzņemto ārzemnieku vidū ir arī divi dvīņu pāri - vecākajām dvīnēm ir 20 gadi, savukārt jaunākajām dvīnēm - divi gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ātrākai pensijai piedāvā kļūt par Krievijas pilsoņiem

Zanda Zablovska, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecums arvien biežāk par sevi atgādina, bet līdz pensijai vēl tālu? Jums apnicis gaidīt palīdzību no valsts? Veselība pieviļ? Pensionēšanās vecums tikai pieaug, bet pensijas apmērs sarūk? Ar šādiem un citiem jautājumiem sākas SIA La Sofi sludinājums, kurā ātrākas pensijas iegūšanai Latvijas iedzīvotājiem piedāvāts kļūt par Krievijas pilsoņiem.

Latvijas iedzīvotājiem ir laba iespēja iegūt Krievijas pilsonību, kas ļaus saņemt Krievijas pensiju. Turklāt tādējādi pensiju iespējams saņemt ātrāk nekā Latvijā – Krievijā pensionēšanās vecums sievietēm ir 55 gadi, bet vīriešiem – 60 gadi, skaidrots sludinājumā. Latvijā pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet no 2014. līdz 2020. gadam to pakāpeniski plānots paaugstināt līdz 65 gadiem. Pensionēšanās vecumu nepieciešams paaugstināt, jo iedzīvotāju novecošanas dēļ ir

apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālā stabilitāte. Sabiedrībā gan šis jautājums raisījis asas diskusijas, draudot pat ar referendumu rīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievijas opozicionārs un šaha ģēnijs Kasparovs vēlas Latvijas pilsonību

LETA, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules šaha čempions un Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību, apstiprināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

A. Latkovskis pastāstīja, ka visām Saeimas frakcijām nosūtītais iesniegums rakstīts latviešu valodā un ar visu pamatojumu.

G. Kasparovs lūdz viņu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, saglabājot esošo Krievijas pilsonību.

Kasparovs savā iesniegumā norāda, ka viņa dzīve no jaunības dienām ir saistīta ar Latviju, kur 70.gados viņš guvis nozīmīgas uzvaras šahā. Arī Kasparova dēla māte ir Latvijas pilsone, savukārt dēlam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, un G. Kasparova dēls regulāri apmeklējot Rīgu.

«Cieņpilna attieksme pret cilvēkiem un cilvēka tiesībām pieder pie Latvijas demokrātijas pastāvīgajām vērtībām. Latvijā nepastāv ne cittautiešu etniskā diskriminācija, ne varas diktatūra. Šeit visus jautājumus risina Latvijas tauta ar demokrātiski ievēlētu tautas priekšstāvju - Saeimas deputātu - starpniecību. Katrs Latvijas cilvēks ir tiesīgs brīvi izteikt savu viedokli, piedalīties politikas procesā, nebaidoties tikt pretlikumīgi vajāts,» teikts G. Kasparova iesniegumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokejists Oskars Bārtulis kļuvis par Krievijas pilsoni

LETA, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).

LHF saņēmusi 31 gadu vecā Bārtuļa iesniegumu, kurā vēstīts, ka aizsargs atsakās spēlēt Latvijas valstsvienībā, jo viņš ir ieguvis Krievijas pilsonību.

Līdz ar to Bārtuļa karjera Latvijas izlasē ir noslēgusies.

Tikmēr pats hokejists no plašākiem komentāriem atturējās.

Bārtulis aizvadītajā sezonā spēlēja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Ufas «Salavat Julajev», kuras sastāvu aizsargs papildināja Ziemassvētku laikā, kad pameta finansiālu problēmu nomākto Vladivostokas «Admiral». Tiesa, viņš nebija pirmā izvēle Ufas kluba treneriem, bet regulārā čempionāta desmit spēlēs viņš izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli un negatīvu lietderības koeficientu -1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomās par saistību ar VDK turamais Daugavpils domes deputāts noliek mandātu

LETA, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaidis Bērziņš saskata pretrunas Tiesībsarga atzinumā par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām

, 09.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piesardzīgi vērtē Tiesībsarga Romāna Apsīša sniegto atzinumu frakcijai „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kurā dots vērtējums par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām.

Tieslietu ministrs piekrīt Tiesībsargam, ka nepilsoņa statuss Latvijā tika veidots kā pagaidu statuss, tāpēc tas nav un nevar tikt uzskatīts par Latvijas pilsonības paveidu. Tā mērķis ir bijis saglabāt nepilsoņu statusu tikai uz noteiktu periodu, lai persona, kurai ir šāds statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību vai arī izvēlēties kādu citu valsti, kur ilgstoši dzīvot, tādējādi apstiprinot saikni ar šo valsti, nevis ar Latviju. Tādēļ Gaidis Bērziņš uzskata, ja nepilsoņiem vēl tiks radītas papildu privilēģijas un atvieglojumi, tas mazinās šo cilvēku motivāciju naturalizēties un veicinās nepilsoņu institūta nostiprināšanos Latvijā, kas ir pretrunā ar tā sākotnējo ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa kritums uz pusi dzēš Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmēju ienākumus

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem

LETA--REUTERS, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

174 personām piešķir Latvijas pilsonību

Gunta Kursiša, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā otrdien, 6. novembrī, uzņemtas 142 personas, tai skaitā astoņas nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Lielākā daļa no Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem ir krievi (70%), 12% ir ukraiņi, 7% - baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

24% jauno pilsoņu ir pamata izglītība, 53% - vidējā izglītība un 21% - augstākā izglītība.

Vecākajai pilsones kārtā uzņemtajai kundzei ir 85 gadi, jaunākajam pilsonības pretendentam – drīzumā tiks svinēti seši gadi.

Lai saņemtu Latvijas pilsonību, astoņas personas ir atteikušās no savas iepriekšējās valsts pilsonības.

Kopumā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 139 611 personas. Rekordliels skaits pilsonību tika piešķirts 2005. gadā – 16 064, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi 1995. gadā – 984 pilsonības. Šā gada laikā pilsonībā naturalizācijas kārtībā stājušās 1 938 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana pieteikumus par ES noteikto sankciju pārsūdzēšanu.

Līdz paziņojumam par abu tiesvedību ierosināšanu ES Tiesas Oficiālajā Vēstnesī lietas pamatojums ir ierobežotas pieejamības informācija.

Avens un Fridmans jau iepriekš publiski pauduši gatavību vērsties atbildīgajās instancēs, lai apstrīdētu viņiem piemērotās sankcijas. Uzņēmēji uzskata, ka viņiem piemērotās sankcijas nebija pamatotas.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda viedokli, ka Avens ar savām darbībām ir sniedzis tostarp propagandisku atbalstu agresorvalstij - Krievijai, līdz ar ko viņam būtu jāatņem Latvijas pilsonība.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja Ieva Plaude - Relingere, kas pārstāv politisko biedrību Par labu Latviju un partiju LPP/LC, gatava kandidēt uz Saeimu, ja vien viņu aicinātu.

Tā Ieva Plaude - Relingere pauž intervijā Latvijas Avīzei. «Ja man kāds piedāvātu, es labprāt kandidētu uz Saeimu. Taču pēc maniem it kā ļoti radikālajiem paziņojumiem diez vai kāds tagad mani aicinās/../ Ja es tagad varu atļauties veltīt savu brīvo laiku kādas sabiedrības daļas viedokļa skaļai paušanai, tad uzskatu to par savu pienākumu,» saka uzņēmēja. Sabiedrības daļa, ko viņa gatava pārstāvēt, ir turīgi latvieši Latvijā, un tas neattiecoties tikai uz uzņēmējiem. Uzņēmējai esot arī skaidrs redzējums, kā panākt ekonomisko izaugsmi. Latvijas valsts budžetā esot vajadzīgi 5 miljardi latu, lai mums pietiktu naudas ceļiem, drošībai, izglītībai, kultūrai un mākslai. Lai tos iegūtu, esot jāattīsta piecas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru