Polijas PKN Orlen iekļauj Mažeiķus slēgšanas riska sarakstā; ir arī versija par mājienu ar mietu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl. Orlen Lietuva ir lielākais kaimiņvalsts uzņēmums, un tā meitas uzņēmums Orlen Latvija saskaņā ar DB TOP 500 datiem pēc neto apgrozījuma ir trešais lielākais uzņēmums Latvijā.

Polijas lielākā naftas kompānija PKN Orlen saņēmusi vairākus piedāvājumus pārdot tai piederošo uzņēmumu Lietuvā Orlen Lietuva, taču pagaidām vēl nav nolemts, vai šis uzņēmums tiešām tiks pārdots, citējot PKN Orlen vadītāja Jaceka Kraveca teikto intervijā Varšavas radiostacijai Radio PiN, vēsta Bloomberg.

PKN Orlen vadītājs skaidro, ka pagaidām attiecībā uz Orlen Lietuva ir iespējami trīs scenāriji – pārdot visu uzņēmumu, pārdot daļu Lietuvas uzņēmuma vai arī nepārdot Orlen Lietuva un uzlabot tās efektivitāti.

J. Kravecs atteicies nosaukt potenciālos pircējus.

PKN Orlen Lietuvas uzņēmumu iegādājās 2006. gadā, par to samaksājot 2,34 miljardus ASV dolāru.

Iepriekš Polijas vēstnieks Lietuvā Mareks Novakovskis izteicies, ka PKN Orlen ir gatava pārdot naftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva - iepriekš uzņēmums bija zināms ar nosaukumu Mažeiķu nafta - Krievijas dabasgāzes gigantam Gazprom vai jebkuram citam investoram, jo PKN neapmierina Lietuvā veikto investīciju atdeve.

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Polijas naftas kompānija PKN Orlen šā gada otrajā ceturksnī strādājusi ar 5,25 miljonu zlotu (614,3 tūkst. latu) lieliem zaudējumiem. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijai bija peļņa 1,17 miljardu zlotu (207,1 milj. latu) apmērā, ziņo Bloomberg.

Polijas kompānija zaudējumus skaidro ar vājāku zlota vērtību, kas palielināja PKN Orlen parādus ārvalstu valūtā.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija PKN Orlen prognozējuši peļņu 178,9 miljonu zlotu (31,67 milj. latu) apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis, atsaucoties uz Polijas finanšu ministra vietnieka Mikolaja Budzanovska sacīto, norādīja, ka Polijas valdība varētu dot atļauju valstij piederošajai naftas kompānijai PKN Orlen pārdot tam piederošo Baltijas valstīs vienīgo naftas pārstrādes un transportēšanas koncernu Orlen Lietuva (bijušo Mažeiķu nafta).

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Polijas valdība varētu pieļaut, ka valsts kontrolētā kompānija PKN Orlen pārdot tai piederošo uzņēmumu Orlen Lietuva. Tā norādījis Polijas finanšu ministrs Mikolajs Budzanovskis, ziņo Bloomberg.

Ministrs norādījis, ka ir jāizskata turpmākās darbības un īpašumtiesību lēmumi, un prioritāte šajos jautājumos ir PKN Orlen Lietuvas biznesa atgriešana peļņā.

Iepriekš sagruva arī Polijas plāni attiecībā uz cerēto dzelzceļu līnijas izbūvi, kas saīsinātu Orlen naftas produktu transporta maršrutus uz Latviju.

Jau ziņots, ka Lietuva pārdeva kompāniju AB Mazeikiu Nafta Polijas PKN Orlen SA pārdeva 2006. gadā..

Db.lv arī vēstīja, ka Polijas naftas koncerns PKN Orlen šā gada sākumā izskat iespējas iegādāties vai būvēt termināli Latvijā. Šādus plānus kompānija paredzēja realizēt, ja PKN Orlen neizdosies vienoties ar Lietuvas valdību par kontroles iegūšanu Klaipēdas naftas terminālī Klaipedos nafta.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Naftas kompānija Orlen uzrāda labus rezultātus un vairs arī neraud ar aiziešanu no Baltijas tirgus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atskaitē par šī gada trešo ceturksni Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen uzrāda 2,1 mljrd. PLN (490 milj. EUR) peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA). Tas noticis arī tirdzniecības pieauguma dēļ par 5% pret 2014. gada trešo ceturksni. Poļu kompānijas meitas uzņēmumam Lietuvā EBITDA šai laika posmā ir 25,62 milj. EUR, ziņo Orlen Lietuva.

Nav vairs drūmi

Vēl nesen Orlen Polijas bosi sūrojās par lielajiem riskiem, mazo biznesa jēgu un iespēju slēgt vai pievērt ražošanu Lietuvā. Tagad telekonferencē par ceturkšņa rezultātiem PKN Orlen valdes priekšsēdētājs Dariušs Jaceks Kravjecs DB saka, ka Mažeiķu ražotnes aizvēršana vai apturēšana netiek apsvērta, jo šādu uzņēmuma peļņas rādītāju apstākļos tas nebūtu saprātīgi.

Polijas kompānija PKN Orlen ir gatava pārdot naftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva - iepriekš uzņēmums bija zināms ar nosaukumu Mažeiķu nafta - Krievijas dabasgāzes gigantam Gazprom vai jebkuram citam investoram, jo PKN neapmierina Lietuvā veikto investīciju atdeve, norādījis Polijas vēstnieks Lietuvā Mareks Novakovskis, vēsta Lenta.

M. Novakovskis Lietuvas izdevumam Lietuvas Kurjers norādījis, ka Lietuvai vajadzētu veidot sadarbību ar Poliju bez «visādiem pelēkiem un ēnainiem juridiskajiem trikiem un viltībām». Viņš arī apgalvojis, ka Polija jau ir nogurusi no Lietuvas kļūdām.

Īpaši neapmierināta Polija ir ar Lietuvas valstij piederošo dzelzceļa kompāniju, kas uzņēmumam Orlen Lietuva noteikusi augstākus tarifus nekā vietējiem uzņēmumiem. Tas noticis, neskatoties uz to, ka PKN Orlen ir lielākais ārvalstu investors Lietuvā.

Lenta, vēsta, ka Krievijas kompānijas jau sen interesējušās par Orlen Lietuva iegādi. Līdz 2006. gadam daļu šī uzņēmuma kontrolēja kompānija Yukos. 2010. gada sākumā par sarunām par Orlen Lietuva iegādi paziņoja Krievijas-Lielbritānijas kompānija TNK-BP.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ņemot vērā loģistikas apsvērumus, Latvijā drīzumā vajadzētu ienākt jaunam spēlētājam - Mažeiķu naftas īpašniekam, kam būtu interesanti degvielu Latvijā tirgot ne tikai vairumā, bet arī mazumtirdzniecībā, prognozē degvielas tirgotāja Virši-A valdes priekšsēdis Jānis Riekstiņš.

Kā skaidro uzņēmējs, Mažeiķu naftas rūpnīca, kura patlaban pieder Orlen, nevar Latvijā tirgot degvielu tikai vairumā.

Uz jautājumu, vai tad sagaidāma Orlen drīza ienākšana Latvijā, Riekstiņš norāda, ka situācija varētu atrisināties citādāk. «Tas varētu notikt tad, kad kāda no Krievijas valsts naftas kompānijām nopirks Mažeiķu naftas rūpnīcu. Pamatā Mažeiķu naftas rūpnīca ir uzcelta un piemērota Krievijas naftas apstrādei, jo, kā zināms, nafta ir dažāda. Tādā rūpnīcā pārstrādāt no citurienes ņemtu naftu ir sarežģīti,» uzsver uzņēmējs.

«Ja krievi nopirktu Mažeiķu naftu, tad varētu būt dažādi scenāriji, jo Lukoil jau ir šeit Latvijā pārstāvēts, un šo ķēdi varētu nopirkt Mažeiķu naftas pircējs, lai gan attīstības variantu ir ļoti daudz,» uzsver eksperts.

Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma Orlen Lietuva restrukturizācija un labvēlīgie makroekonomiskie apstākļi devuši pienesumu uzņēmuma attīstībai, liecina medijiem sniegtā informācija.

Ražošanas jauda 2015.gada otrajā ceturksnī kopumā sasniegusi 86%, taču jūnijā tie bijuši 92%, uzrādot augstāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā.

«Mēs nevēlētos novērtēt par augstu tirgus apstākļus, kas pašlaik ir mums ārkārtīgi labvēlīgi. Taču mēs esam novērojuši, ka mūsu centieni paplašināt tirgu Baltijas valstīs ir palīdzējuši sasniegt lielākus pārdošanas apjomus. 2015.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2014.gadā, Orlen Lietuva palielinājusi piegādes apjomus Latvijai par 22%. Igaunijā iepriekš minētajā periodā mūsu pārdošanas apjomi pieauguši par 38%,» skaidro Orlen Lietuva vadītājs (CEO) Ireneusz Fąfara.

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" parakstījis līgumu ar Londonā bāzēto enerģētikas pakalpojumu kompāniju "Petrofac Ltd." par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Kopējā investīciju summa sasniegs 641 miljonu eiro, ar Varšavas biržas starpniecību paziņojis "Orlen".

Pēc koncerna veiktajām aplēsēm, šīs investīcijas palielinās "Orlen Lietuva" darbības peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par aptuveni 68 miljoniem eiro gadā.

"Petrofac" norāda, ka saskaņā ar līgumu ierīkos jaunu katalītiskā krekinga iekārtu, paplašinās esošās jaudas, kā arī sniegs inženiertehniskos, būvniecības, iepirkumu un citus pakalpojumus. Kompānija pauž gatavību īstenot šo Lietuvas enerģētikas infrastruktūrai svarīgo projektu atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem.

"Petrofac" piedāvājums atzīts par labāko konkursā, to pārbaudījusi arī Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģiski svarīgo uzņēmumu darījumus.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Polijas naftas kompānija PKN Orlen neizslēdz iespēju pārdot vai slēgt savu dziļās finansiālās grūtībās nonākušo Lietuvas meitasuzņēmumu Orlen Lietuva, bijušo Mažeiķu naftu, vēsta Lietuvas poļu radiostacijas Znad Wilii interneta portāls Zw.lt, atsaucoties uz kompānijas valdes locekli Mareku Podstavu.

Polijas Seima valsts kases komisijas sēdē Podstava izteicies, ka sarunas ar Lietuvas valdību nedod lielas cerības uz Mažeiķu uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos un kompānija neizslēdz nevienu scenāriju, ieskaitot Lietuvas rūpnīcas likvidēšanu.

Pašreizējai situācijai ir vairāki iemesli - ekonomikas palēnināšanās, klimata politika, augošā konkurence no Austrumiem, slānekļa gāzes revolūcija Amerikas Savienotajās Valstīs un jūras transporta augstās izmaksas.

Orlen Lietuva ne vienreiz vien paudusi viedokli, ka uzņēmuma stāvoklis ir ļoti atkarīgs no Lietuvas institūcijām, un uzsvērusi, ka tai noteikti augstāki dzelzceļa pārvadājumu tarifi nekā konkurentiem no Baltkrievijas un Krievijas. Nekādi neizdodas arī atrisināt jautājumu par 2008.gadā slēgtā un 2010.gada vasarā daļēji demontētā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

SIA Balin Energy (turpmāk Balin Energy) ziņo, ka, pēc izpētes urbuma uzsākšanas 12. maijā ar pusiegremdējamo urbšanas platformu Ocean Nomad Latvijas ekskluzīvajā, ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, šobrīd ir sasniegts 525 m urbuma dziļums zem jūras līmeņa.

Urbuma plānotais dziļums ir 1 500 m zem jūras līmeņa. Urbšanas platformu šodien apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

V. Dombrovskim parādīta urbšanas platforma Ocean Nomad un sniegta informācija par līdz šim paveikto izpētes urbuma ierīkošanā. Tiek plānots, ka urbšana turpināsies līdz jūnija otrajai pusei.

Pēc izpētes datu analīzes, Balin Energy plāno iegūt sākotnējus secinājumus par urbuma rezultātiem aptuveni šā gada trešajā ceturksnī. Nozares vidējais veiksmes rādītājs naftas atradņu atklāšanā esot aptuveni 25%, un Balin Energy detalizēti izvērtēs izpētes urbuma sniegtos datus, lai noteiktu, vai urbuma vietā ir iespējama komerciāla naftas ieguve.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".