Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Pēc viņa teiktā, juridiski situāciju var raksturot tā - komisāre fiksē konkurences pārkāpumu, nosaka sodu un līdztekus tam tiek paredzēta arī kompensācija, kas šajā gadījumā būtu Mažeiķu-Reņģes posma atjaunošana.

«Ja mēs vērstos tiesā un mums izdotos pierādīt, ka - es runāju teorētiski - nekāda pārkāpuma nav, tad automātiski atkristu arī Reņģes posma atjaunošana. (..) Taču atjaunošana tiek aplūkota ne tikai šīs lietas kontekstā. Var tiesāties, bet varbūt ir vērts apsvērt iespēju vienkārši atjaunot Reņģes posmu, nesaistot to ar šo lietu, parādot mūsu partneriem tiklab Polijā, kā Latvijā labo gribu - ka mēs vienkārši gribam pielikt punktu šai sāpīgajai problēmai, kas attīstījusies līdz tādam līmenim,» norādījis Masjulis.

Viņš atzinis, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šis jautājums tā vai citādi būs jāapspriež valdībā, jo tam ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski aspekti.

«Jāvērtē vesela pakete jautājumu, kas saistīti ar EK. Pirmkārt, Lietuva saņem ne mazumu Eiropas līdzekļu. Otrkārt, pēc agrākās dzelzceļa uzņēmuma vadības atkāpšanās saglabājušas ļoti sliktas attiecības ar EK transporta jomā. Viena no nākamā gada prioritātēm, kam, domājams, nepietiks ar vienu gadu vien, būs šo attiecību atjaunošana. Tādēļ arī šīs lietas risinājums būtu viens no soļiem, kuri, ceru, varētu uzlabot mūsu attiecības ar EK, jo mums būs jāstrādā kopā daudzus gadus. Lietuvai ir ne viens vien projekts - gan Rail Baltica, gan Via Baltica, gan citi. Protams, nepieciešams arī racionāli izvērtēt juridiskās iespējas uzvarēt šai lietā,» izteicies ministrs.

Komentējot Lietuvos geležinkeliai apgalvojumu, ka uz Latviju ved vēl divi ceļi, kas tiek izmantoti tikai par 20%, viņš norādījis, ka Mažeiķu-Reņģes posms «kalpo diviem mērķiem».

«Mūsu partneri - gan Polijas naftas koncerns PKN Orlen, gan latvieši, uzskata, ka Reņģe ir vajadzīga, bez tās nevar. Reālā dzīve rāda, ka uz Latviju pirms šā posma izārdīšanas un pēc tam tiek vests tas pats kravu apjoms. Domāju, ka uz Latviju varētu braukt arī pa esošajiem ceļiem, taču Reņģei ir arī diezgan liela simboliska nozīme, runājot par agresīvu Lietuvos geležinkeliai izturēšanos, un to, iespējams, varētu atrisināt vienīgi šā posma atjaunošana,» atzinis Masjulis.

Komentējot Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumu, ka tiesā būtu pārsūdzama tikai naudassoda aprēķināšanas metodika, nevis pats konkurences pārkāpuma fakts, Masjulis norādījis, ka galīgā nostāja tiks formulēta tikai pēc vizītes Briselē un lēmuma pieņemšanas valdībā.

«Taču summa ir vissāpīgākā lieta. Komisija [balstījusies uz pieņēmumu], ka pa jūras ceļu tiktu vesti visi 100% [Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas Orlen Lietuva] produkcijas, ko [gadījumā, ja sliežu ceļš nebūtu nojaukts,] varētu vest caur Latviju. Faktiski tika vesta tikai ļoti neliela daļa. Aprēķina formulā tika ielikti maksimālie lielumi, bet tie nav gluži reāli,» viņš spriedis. «Komisija, manuprāt, ņēmusi hipotētiskus skaitļus un tos ekstrapolējusi. Man grūti atbildēt viņu vietā, bet šis elements ir diskutējams,» teicis Masjulis.

Ministrs norādījis, ka Lietuvos geležinkeliai vadītājs Mants Bartuška tikko bijis Latvijā, un izteicis cerību, ka viņš atradīs laiku arī tālākām sarunām, bet 15.novembrī visu triju Baltijas valstu satiksmes ministri tiksies Viļņā.

«Centīšos uzklausīt [latviešu] viedokli. Mums ar viņiem jāspēj atrast risinājumu. Ir jāmāk pārkāpt sev pāri un meklēt saskares punktus. (..) Nebūtu labi, ja mēs meklētu viens otra vājības. Ir jāpavelk svītra un jāskatās nākotnē,» viņš uzsvēris.

Lūgts komentēt EK pamudinājumu sadalīt Lietuvos geležinkeliai atsevišķās kompānijās ar atsevišķiem akcionāriem, Masjulis atgādinājis, ka Lietuva no nacionālās drošības viedokļa ir atšķirīgā situācijā nekā pārējās ES valstis.

«Ir jāsaprot, ka Lietuva nodrošina tranzītu uz Kaļiņingradu, kas ir vismilitarizētākā zona Eiropā. Ne tikai Lietuva, bet arī pārējā Eiropa ir ieinteresēta, lai tranzīts uz šo zonu tiktu kontrolēts. Iedomājieties, ja mēs atvērtu durvis un saskaldītu šo tirgu - Krievijai tas ir stratēģiskais mērķis. Cik laika būtu vajadzīgs, lai nodempingotu cenas, un te runa būtu vairs ne par komerciju, bet par politiku, par ģeopolitiku. Atlaižot grožus, esmu pārliecināts, tiktu mēģināts nostiprināties šai jomā,» viņš spriedis.

Pēc ministra teiktā, Vestagerei šis aspekts ir zināms. «Īpaši šis temats tika skarts, kad Lietuva stājās Eiropas Savienībā. Eiropa sākumā pat nesaprata šo tranzītu uz Kaļiņingradu, bet vēlāk ļoti atbalstīja to, ka mums būtu jāparedz izņēmums, lai Lietuvā viss būtu vienās - valsts - rokās, jo galu galā tas ir Eiropas interesēs,» stāstījis Masjulis.

Atgriežoties pie jautājuma par attiecībām ar Latviju, viņš norādījis, ka noteikti tiks mēģināts atrast kopsaucēju.

«Latviešus aizvainoja tas, cik pēkšņi sliedes tika noārdītas. [Bijušā Lietuvos geležinkeliai vadītāja Staša] Dailīdkas agresija nekādā ziņā neveicināja mūsu attiecību veidošanu, bet domāju, mums izdosies pārliecināt, ka domas par teorētiskiem zaudējumiem nebūt nav tas auglīgākais attiecību ceļš nākotnei, jo, uzdodot tādu toni, visi sāk domāt tādā griezumā. Uzskatu, ka mums ar viņiem ir daudz iespēju atrast kopīgu valodu,» sacījis Lietuvas satiksmes ministrs.

Intervijā viņš aicināts paust viedokli arī par apgalvojumu, ka Latvija neatsaucas Lietuvas aicinājumam boikotēt Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju un tajā ražotās elektroenerģijas importu, jo cer tādējādi pamudināt Baltkrieviju savas kravas novirzīt caur Latviju.

«Mēs sākumā bijām pārsteigti, bet vēlāk sapratām, ka latvieši saskata komerciālu izdevīgumu Astravjecas atbalstīšanā, tādējādi cerot piesaistīt savām ostām vairāk kravu. No Baltkrievijas dzirdam atsauksmes, ka Latvijas delegāciju locekļi atbalsta Astravjecu vai vismaz nav pret to, toties lietuvieši, lūk, ir pret Astravjecu, tādēļ kravas vajadzētu virzīt caur Latviju. To pārbaudīt nav iespējams, bet šādu informāciju nācies dzirdēt diezgan daudz, un uztrauc tas, ka tikai kaut kāda komerciāla aspekta dēļ varētu upurēt šo jautājumu, kurš ir galvenokārt politisks. Ceru, ka tas neapstiprināsies,» viņš sacījis, piebilstot, ka arī par šo jautājumu paredzēts runāt ar Latvijas pārstāvjiem.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo tas, 2008.gadā likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu ar Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība Lietuvos geležinkeliai novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība.

Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka sliedes šai posmā izārdītas drošības apsvērumu dēļ, bet, kā atzinusi ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa uzņēmums radījis situāciju, lai tā klients - Polijas naftas koncernam PKN Orlen piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca Orlen Lietuva - nevarētu izmantot konkurences radītās priekšrocības.

Pēc viņas teiktā, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi Lietuvos geležinkeliai pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, taču Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru Orlen produkcija varēja sasniegt Latviju.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka Lietuvos geležinkeliai EK lēmumu par naudassodu pārsūdzēs Eiropas Savienības Tiesā, taču arī norādījis, ka uzņēmums tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PKN Orlen atzinīgi vērtē Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma solījumu atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvieši Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu piedāvā atjaunot līdz 2019. gada beigām

LETA/BNS, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu

LETA--BNS, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot 2008.gadā nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju, trešdien preses konferencē Viļņā pēc triju Baltijas valstu transporta ministru tikšanās paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Eiropas Komisija (EK) 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

«Mūsu priekšlikums valdībai būs atjaunot Reņģes [posmu]. Līdz 18.decembrim mums jādod atbilde Eiropas Komisijai, kā mēs rīkosimies attiecībā uz naudassodu. Tātad Reņģes [posma] atjaunošana būs viena no šā lēmuma sastāvdaļām,» norādījis Masjulis.

Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis savukārt izteicis cerību, ka Lietuva nojaukto posmu atjaunos, bet nav konkrēti pateicis, vai Latvijas uzņēmumi gatavojas vērsties pret «Lietuvos geležinkeliai» ar prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums varētu tuvākajā laikā sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas dzelzceļa kompānijas vadītājs Mants Bartuška.

«Pilnībā iespējams, ka mēs tuvākajā laikā sāksim atjaunot [dzelzceļa] posmu [no Mažeiķiem] uz Reņģi, lai atrisinātu šo jautājumu,» preses konferencē sacīja Bartuška.

Viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošana varētu izmaksāt. Iepriekš vēstīts, ka izmaksas varētu būt apmēram 20 miljoni eiro.

EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva maksās naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu atjaunot 2019.gadā, sacīja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

«[Dzelzceļa] posms līdz Reņģei ir jāatjauno, tā ir daļa no EK noteiktā soda, kas paredz, ka ir jānovērš sekas. Acīmredzot tas būs 2019.gada projekts,» teica Bartuška.

«Darbu apjoma dēļ tiks izvērtēts, kas ir jāatjauno, jo posms nav izmantots jau astoņus gadus. Tas var prasīt arī divus gadus, ar visu dokumentāciju, ar fizisko darbu,» piebilda «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs.

Bartuška teica, ka trīs mēnešu laikā pēc soda paziņošanas, tas ir, līdz janvāra sākumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam ir jāiesniedz EK plāns par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanu. Viņš piebilda, ka dzelzceļa posma atjaunošana varētu maksāt apmēram 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija vēl nav apspriedusi, vai prasīt kompensēt zaudējumus par dzelzceļa Mažeiķi-Reņģe nojaukšanu

LETA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nav apspriests jautājums par to, vai prasīt Lietuvai atlīdzināt negūto peļņu, kas Latvijai gājusi secen kopš 2008.gada, kad Lietuva nojauca sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka Latvija Lietuvai ik pa laikam ir atgādinājusi par to, ka lēmums nojaukt sliežu ceļu Mažeiķi-Reņģe bija negodīgs un konkurenci ierobežojošs. Latvija joprojām turpina uzstāt uz to, ka šis dzelzceļa posms ir jāatjauno, un mūsu valsts no šīs objektīvās prasības neatkāpsies, solīja premjers.

Valdības vadītājs sacīja, ka minētā dzelzceļa posma atjaunošana Lietuvai būtu izmaksājusi daudz lētāk nekā soda nauda, kas tagad tai piemērota saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu. «Tāpēc arī ir ļoti žēl, ka [Lietuva] neieklausījās ātrāk šajās prasībās un mēs nevarējām normālā, mierīgā ceļā atrisināt to,» pauda Kučinskis.

Jautāts, vai ir vēl kādas papildu kompensācijas, kuras Latvija no Lietuvas varētu prasīt, pamatojoties uz EK lēmumu, Ministru prezidents atbildēja, ka šis jautājums pagaidām vēl nav apspriests. «Protams, šis EK lēmums arī nosaka, ka mēs varētu prasīt kādu neiegūto peļņu, aprēķināt zaudējumus. Nu tāds lēmums pagaidām vēl nav apspriests, mēs arī vēl neesam pilnu EK lēmuma tekstu redzējuši. Acīmredzot būs jārunā par tālākiem soļiem,» LNT raidījumā «900 sekundes» izteicās Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iepriekš likvidēto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu Lietuva plāno atjaunot 2019.gada laikā

LETA, 26.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš likvidēto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu Lietuva plāno atjaunot 2019.gada laikā, Vācijas pilsētā Leipcigā notikušajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā transporta foruma (ITF) laikā sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Roks Masjulis.

«Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa atjaunošanu plānots sākt un arī pabeigt 2019.gadā,» teica Masjulis.

Viņš norādīja, ka patlaban Lietuvas rīcībā ir sliežu ceļa atjaunošanas plāns, kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK).

Eiropas Komisija (EK) pērn 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības konkurences noteikumus.

Minētais sliežu ceļa posms tika nojaukts 2008.gadā. Latvija uzskata, ka tādējādi Lietuva negodīgi ierobežojusi Latvijas iespējas konkurēt dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvija iesniedz notu par satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica izbūves uzraudzība Centrālajā stacijā izmaksās 24 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veiks apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN.

Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Naudas vara brāļu attiecībās

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.

Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Sandris Točs, speciāli DB, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva piedāvājusi Polijas naftas koncernam PKN Orlen labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka netiktu atjaunots 2008. gadā izārdītais Mažeiķu – Reņģes dzelzceļa posms

Tā septembra sākumā ziņoja LETA-BNS, atsaucoties uz Lietuvas premjera Sauļus Skverneļa sacīto. DB rīcībā ir neoficiāla informācija, ka šajā sakarā Lietuvai no Latvijas puses varētu tikt iesniegta nota, tāpat tiek gatavota oficiāla vēstule Eiropas Komisijai (EK).

«Lietuvas premjera publiskais paziņojums, ka Mažeiķu rūpnīcai tiek piedāvāti labvēlīgi pārvadājumu tarifi apmaiņā pret dzelzceļa neatjaunošanu Latvijas virzienā, iespējams, var tikt traktēts kā atzīšanās, ka sliežu posms Mažeiķi – Reņģe savulaik ir demontēts apzināti un pretēji solītajam Lietuvai nav nekāda nodoma to atjaunot,» DB saka VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» Rīgas stacijas mezglu plānots sākt būvēt 2020.gada beigās, otrdien, prezentējot stacijas projektu, teica būvkompānijas «ReRe grupa» valdes priekšsēdētājs Guntis Aboltiņš-Āboliņš.

Viņš uzsvēra, ka darbs pie projektēšanas ir sācies un paredzēts, ka pēc gada, 2020.gada vidū vai gada otrajā pusē, sāksies atsevišķi sagatavošanās darbi Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē. Savukārt 2020.gada beigās vai 2021.gada pašā sākumā - sāksies būvdarbi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda, ka šis ir pats nozīmīgākais un, iespējams, sarežģītākais uzdevums visā «Rail Baltica» trasē.

«Šī līnija izmainīs mūsu dzīvi. Tā ir jauna dzelzceļa infrastruktūra, kāda Latvijā nav būvēta pēdējos 50-70 gadus. Tas ir liels izaicinājums gan projektētājiem, gan būvniekiem, pilsētplānotājiem, saskaņotājiem un arī mums kā iedzīvotājiem tas ir izaicinājums piedzīvot to, izprast un kādu laiku arī sadzīvot ar grūtībām,» teica ministrs, piebilstot, lai gan lieli celtniecības darbi ir apgrūtinājums visiem, «Rail Baltica» dos jaunas iespējas ceļot, nokļūt kaimiņvalstīs un veidot reģionālo satiksmi, kā arī ļaus attīstīties teritorijām, kas būs gar jauno vilciena līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru